Eiropas Komisija: Par daudzvalodības ietekmi uz starpkultūru dialogu

Radošās inteliģences grupa, kura izveidota, lai Eiropas Komisijai sniegtu padomus par daudzvalodības ietekmi uz starpkultūru dialogu, 31.janvārī komisāram Leonardam Orbanam ir iesniegusi savu ziņojumu “Vērtīgs izaicinājums”. Amina Mālufa vadītā grupa Eiropas starpkultūru dialoga gada (2008.gads) kontekstā ierosina priekšlikumus, lai valodas sekmētu starpkultūru dialogu un savstarpējo sapratni, tieši sasaistot daudzvalodību ar Eiropas integrāciju. Šos secinājumus izmantos diskusijās pirmajā šāda veida ministru konferencē par daudzvalodību, kura notiks 15.februārī. Grupa pievēršas iedzīvotājiem, kuri pārvalda otru dzimto valodu, sauktu arī par personīgās izvēles valodu, ar kuru tie sevi identificē, personisku vai profesionālu iemeslu vadīti.

 “Radošās inteliģences grupas atbalstītā pieeja raisīs debates šajā starpkultūru dialogam veltītajā gadā,” sacīja Eiropas Savienības daudzvalodības jautājumu komisārs Leonards Orbans. “Iesniegtie priekšlikumi ir saskaņā ar ES valstu un valdību vadītāju 2002.gadā Barselonā pausto vēlmi iekļaut ES izglītības sistēmā dzimtās valodas un divu svešvalodu apguvi. Laba citu valodu prasme veido saites un veicina sapratni kultūru starpā.”

Personīgās izvēles valoda jau ir īstenība arvien lielākam skaitam ES iedzīvotāju, kuri sevi identificē ar citu valodu personiskā, kultūras vai profesionālā līmenī.

Priekšlikumos var izšķirt divas galvenās idejas.

Divpusējās attiecības starp Eiropas Savienības valstīm ir jāveido, izmantojot šo valstu valodas, nevis trešo valodu. Katrā valstī jābūt pietiekamam prasmīgu citu valstu valodu lietotāju skaitam.

ES ir jāsekmē jēdziens par personīgās izvēles valodu, kura uzskatāma par “otru dzimto valodu”, ko ir motivēts apgūt katrs Eiropas iedzīvotājs. Šī valoda ir jāiekļauj katra iedzīvotāja skolas un universitātes izglītības programmā un darba dzīvē, turklāt tā ir cieši jāsaista ar vēsturi, kultūru un literatūru. Parasti personīgās izvēles valoda nav tā pati, kuru izmanto starptautiskajā saziņā.

Šo ideju pamatā ir vairāki praktiski apsvērumi.

Imigrācija arvien vairāk ietekmē Eiropas politisko, ekonomikas, sociālo un intelektuālo dzīvi. Imigrantu personīgās izvēles valodai parasti jābūt tās valsts, kurā tie ir izvēlējušies apmesties, valodai.

Trešo valstu izcelsmes imigrantu valodas ir jāiekļauj to valodu starpā, kuras ierosina apgūt ES pilsoņiem.

Tiem eiropiešiem, kuru dzimtajai valodai pasaulē ir dominējoša pozīcija, ir īpaši svarīgi apgūt personīgās izvēles valodu, lai izvairītos no noslēgšanās vienvalodībā.

Lai nodrošinātu daudzvalodības saglabāšanu, valstīm ir jāizveido kopīga struktūra, kuras uzdevums ir vairot zināšanas par citu valstu valodu un kultūru.

Pilnais ziņojums, ko iesniedza Radošās inteliģences grupa starpkultūru dialoga veicināšanai, ir pieejams 22 valodās.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa