Par vides informācijas vākšanas, analizēšanas un ziņošanas sistēmu

Laikus pieejama, ticama un atbilstīga informācija par vides stāvokli ir pārdomātas politikas pamats. Ir svarīgi zināt, kā mainās klimats, vai Eiropas ūdeņu kvalitāte uzlabojas un kā daba reaģē uz piesārņojumu un zemes izmantojuma maiņu. Šādām ziņām jābūt visiem pieejamām un viegli uztveramām. Tālab Komisija ierosina uzlabot, modernizēt un racionalizēt patlaban izmantotās informācijas sistēmas, Eiropā izveidojot kopīgu vides informācijas sistēmu. Šīs sistēmas mērķis ir labāk sasaistīt visas pastāvošās datu vākšanas un informācijas plūsmas, izmantojot modernus rīkus, piemēram, interneta un satelītsakaru tehnoloģiju. Iecerēts arī pamazām atteikties no ziņojumu sniegšanas papīra formātā, lai virzītos uz sistēmu, kurā datus lietotājam atklātā un caurredzamā veidā dara pieejamus “uz vietas”.

Vides komisārs Stavross Dimss atzīmē: “Laikus pieejama, ticama un atbilstīga informācija par vidi ir absolūti nepieciešama, lai lēmumu pieņēmēji spētu reaģēt uz mūslaiku vides problēmām. Bet tas vēl nav viss. Arī iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kāda ir viņu dzīvesvietas gaisa un ūdens kvalitāte un vai viņu īpašumu un iztikas pelnīšanu neapdraud plūdi, sausums vai piesārņojums. Tāpēc mums jāuzlabo veids, kādā tiek vākta, analizēta un izplatīta ar vidi saistītā informācija.”

Vides informācijai jābūt visiem pieejamai

Vairāk nekā 70 no vairākiem simtiem vides tiesību aktu, kas patlaban ir spēkā Eiropas Savienībā (ES), ietver prasību dalībvalstīm ziņot par noteiktiem vides aspektiem to teritorijā. Tādējādi visā ES dažāda līmeņa sabiedriskās iestādes ievāc lielu daudzumu vides datu.

Šo informāciju izmanto, lai analizētu attīstības tendences un vides noslodzi, un tā ir vitāli svarīga kā politikas izstrādē, tā efektivitātes un īstenošanas pienācīguma novērtēšanā. Patlaban šī informācijas bagātība nav nedz pietiekami drīz pieejama, nedz arī apkopota formātā, kurā politikas veidotāji un sabiedrība to varētu uzreiz saprast un izmantot. Tam var būt juridiski, finansiāli, tehniski vai procedurāli iemesli.

Kopīgā vides informācijas sistēma (SEIS) nodrošinās, ka uz vidi attiecošies dati un informācija glabāsies vides datubāzēs visā Eiropas Savienības teritorijā, tās būs savstarpēji savienotas virtuālā tīklā un dati būs savietojami. Ierosinātā SEIS ir decentralizēta, integrēta informācijas sistēma internetā, kuras pamatā ir sabiedrisko informācijas sniedzēju tīkls, kuri dalās ar to rīcībā esošajiem vides datiem un informāciju.

Jāizmanto tehnoloģiju piedāvātās iespējas

Informācijas un sakaru tehnoloģija ļaus nodrošināt reālā laika datu pieejamību lēmumu pieņēmējiem, palīdzot viņiem risināt ārkārtējas steidzamības lietas, arī dzīvības vai nāves jautājumus. Nesenā pieredze ar meža ugunsgrēkiem, plūdiem un sausumu rāda, cik ļoti noderīga ārkārtas situācijā var būt laikus pieejama vides informācija.

Tādas mūslaiku vides problēmas kā ūdens nepietiekamība, ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām tiks risinātas tieši tik sekmīgi, cik prasmīgi vērtēsim no dažādām darbības jomām un avotiem ienākošos datus. Piemēram, gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību pienācīgi novērtēt var tikai tad, ja statistiku par gaisa kvalitāti, iedzīvotāju blīvumu un veselības aprūpi konkrētajā reģionā vai ģeogrāfiskajā apgabalā skata un vērtē kā vienu veselumu. Vērtējuma rezultāti var kļūt par pamatu konkrētai rīcībai.

Labāka informācija par vidi – labāka politika

SEIS piedāvā efektīvu elektronisku sistēmu, kas ļaus ES dalībvalstīm pildīt ziņošanas pienākumus, ko tās uzņēmušās ES vides politikas un tiesību aktu satvarā. Jaunā sistēma īpaši noderēs, lai novērstu vairākkārtēju ziņošanu par vienu un to pašu jautājumu, racionalizētu datu plūsmas un samazinātu uzraudzības un ziņošanas izmaksas.

Rezultātā SEIS dalībvalstīm un ES institūcijām nodrošinās saskanīgāku vides informāciju, un tas atvieglos vides politikas izstrādi, īstenošanu un efektivitāti. Arī Eiropas iedzīvotāji gūs labumu no SEIS. Sistēma sniegs noderīgu informāciju viņu dzimtajā valodā un tādējādi ļaus iedzīvotājiem pieņemt apzinātus lēmumus par vidi, kurā viņi dzīvo, un ietekmēt politiskos procesus.

No koncepcijas uz realitāti

Sīki izstrādātu SEIS īstenošanas plānu paredzēts iesniegt 2008.gadā. Šā plāna pamatu veidos jau iesāktā darba augļi integrētu Eiropas mēroga informācijas sistēmu jomā. Šāda darba piemēri ir Eiropas Informācijas sistēma par ūdens resursu stāvokli (WISE) un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkls (EIONET), 2007.gada INSPIRE Direktīva par telpiskās informācijas pieejamību un savstarpēju izmantojamību un Globālais monitorings par vidi un drošību (GMES) jeb Zemes monitorings, kura datu ieguvē izmanto satelītus. Tomēr pagaidām vēl nav kopējas platformas, kura visas šīs iniciatīvas apvienotu kopējā un kopīgi lietojamā sistēmā. SEIS aizpildīs šo robu.

ES finansiālais atbalsts, ar kuru papildinās valstu un reģionālās iemaksas SEIS īstenošanas vajadzībām, tiks nodrošināts no pētniecības pamatprogrammu, LIFE programmas, Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas (CIP) un struktūrfondu līdzekļiem.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa