• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Komisija: Par tirgus izpētes sistēmu patērētāju interešu aizsardzībai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.02.2008., Nr. 22 https://www.vestnesis.lv/ta/id/170615

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropas Parlaments: Par energoefektivitātes plānu

Vēl šajā numurā

08.02.2008., Nr. 22

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Komisija: Par tirgus izpētes sistēmu patērētāju interešu aizsardzībai

 

ES komisāre Meglena Kuneva 31.janvārī paziņoja par jaunu patēriņa tirgus uzraudzības (Consumer Market Watch) procedūru, saskaņā ar kuru tiks pētīts, kā darbojas dažādu ekonomikas sektoru tirgi, raugoties no patērētāja interešu viedokļa. Jaunā procedūra aptver divus posmus. Pirmais posms ir mazumtirdzniecības tirgu vispusīga pārskatīšana, analizējot piecus galvenos patērētāju situāciju raksturojošos rādītājus: cenas, sūdzības, pakalpojumu sniedzēju maiņu, patērētāju apmierinātību un drošību. Tās mērķis ir meklēt pazīmes, kas varētu norādīt uz tirgus darbības nepilnībām.

Šādu nepilnību konstatēšana var nozīmēt, ka pastāv prakses, kuras ierobežo patērētāju izvēles iespējas un konkurenci mazumtirdzniecības līmenī. Šādā gadījumā ir jāuzsāk procedūras otrais posms – jāveic padziļināta, mērķtiecīga patērētāju tirgus izpēte un pasākumi šo nepilnību novēršanai. Turklāt tālejošā jaunā “patēriņa tirgus uzraudzības” procedūra palīdz novērtēt un salīdzināt patērētāju situāciju dažādās dalībvalstīs, kā arī mazumtirdzniecības iekšējā tirgus integrācijas līmeni. Šī procedūra papildinās uzraudzības un analīzes pasākumus, ko veiks saskaņā ar nesenajā Vienotā tirgus apskatā sniegto ierosinājumu.

31.janvārī publicētajos pirmās pārskatīšanas rezultātos uzsvērts, ka vairākās svarīgās jomās nav pieejami vispusīgi, salīdzināmi dati par visu Eiropas Savienību. Šādu datu apkopošana ir galvenais patērētāju politikas uzdevums turpmākajiem gadiem. Pamatojoties uz pieejamajiem datiem, kas sadalīti pēc raksturojošajiem rādītājiem un attiecas uz vairāk nekā 20 nozarēm (pakalpojumiem un precēm), komisāre M.Kuneva paziņoja par savu nodomu sadarbībā ar iekšējā tirgus komisāru Čārliju Makkrīviju atbalstīt pašreizējās iniciatīvas un panākt, lai, veicot padziļinātu patērētāju situācijas analīzi 2008.gadā, galvenā uzmanība tiktu veltīta finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības nozarei, jo īpaši situācijai saistībā ar tieši patērētājiem sniegtajiem banku pakalpojumiem.

15 gadu laikā vienotā tirgus idejas īstenošana ir krietni pavirzījusies uz priekšu, tomēr mēs uzskatām, ka patērētāji no tā vēl joprojām negūst visu, ko būtu pelnījuši. Šis efektīvais jaunais instruments palīdz pētīt tirgus faktisko nozīmi patērētāju ikdienas dzīvē. Kas patērētājiem sagādā vilšanos un liek izvēlēties citu pakalpojumu sniedzēju? Ko mēs zinām par cenu veidošanas metodēm, par slēptajām izmaksām, kā arī par saistītiem un kompleksiem piedāvājumiem? Šajos jaunajos pētījumos sistemātiski tiks veikta aktuālās situācijas pārbaude, lai noskaidrotu, vai patērētāji saņem godīgu piedāvājumu. Izvirzot patērētāju intereses par centrālo jautājumu politikas veidošanā, Eiropa radikāli maina savu līdzšinējo pieeju.

 

Pārskatīšana

Pirmās pārskatīšanas rezultāti ir sniegti 2008.gada ziņojumā par patērētāju situāciju. Šajā ziņojumā, kurš vēl ir pašā izstrādes sākumposmā, izmantoti dati, ko sniegušas Eiropas Komisijas struktūrvienības, tostarp tās, kuras atbild par konkurences, informācijas sabiedrības, uzņēmējdarbības un patērētāju aizsardzības jautājumiem, kā arī dati, ko sniedzis “Eurostat” (Eiropas Kopienu Statistikas birojs), kas sadarbojas ar valstu statistikas birojiem. Daudzi no ziņojumā sniegtajiem datiem jau ir publiski pieejami.

 

Rezultāti

Galvenais pirmajā ziņojumā konstatētais fakts ir tas, ka nav pieejami salīdzināmi, vispusīgi dati par patērētājiem galvenajiem būtiskajiem jautājumiem. Lai šos datus iegūtu, 2008. un turpmākajos gados ir jāpaveic liels darbs, cieši sadarbojoties ar dalībvalstu statistikas birojiem, patērētāju tiesību aģentūrām un regulatoriem. Daži no galvenajiem 2008.gada uzdevumiem ir:

• sākt konsultāciju procesu par ES mēroga patērētāju sūdzību klasificēšanas sistēmas izstrādi;

• sadarboties ar “Eurostat” un valstu statistikas birojiem, lai iegūtu salīdzināmus datus par cenām;

• paplašināt to nozaru klāstu, kurās veic situācijas uzraudzību saistībā ar patērētāju apmierinātību.

Pirmās pārskatīšanas rezultātā iegūtie, pa valstīm un nozarēm sadalītie patērētāju situācijas rādītāji (cenas, pāreja pie cita pakalpojumu sniedzēja, sūdzības utt.) norāda uz iespējamām nepilnībām vairāku patēriņa mazumtirdzniecības tirgu darbībā, tāpēc būtu jāveic turpmāka izpēte. Pieci turpmāk sniegtie piemēri atspoguļo problēmas, ar kādām patērētāji saskaras mazumtirdzniecības līmenī.

1. Patērētāju organizācijas ziņo par to, ka digitālās tehnikas cenu atšķirības blakus esošās valstīs var sasniegt līdz pat 30%. Kā gan tas atbilst it kā vienotā tirgus principam?

2. No Portugāles saņemtie dati apstiprina, ka vairāk nekā 90% mobilo sakaru abonentu neizmanto tiem pieejamos visizdevīgākos tarifus. Tas pats pētījums atklāj, ka Portugāles patērētāji vidēji pārmaksā vairāk nekā 100 eiro gadā.

3. Kāpēc fiksētās telefonijas pakalpojumi Beļģijā ir par 20% dārgāki nekā Nīderlandē? Varbūt tas ir saistīts ar nodokļiem, varbūt arī ne. Mēs gribam to zināt. Elektroenerģija Itālijā ir divreiz dārgāka nekā Somijā vai Grieķijā. Kāpēc?

4. Vidējā maksa par bankas kontu pārvaldīšanu dažādās ES valstīs var svārstīties no nulles līdz pat vairāk nekā 80 eiro. Kāpēc?

5. Situācija enerģijas tirgū ir haotiska – patērētājiem ir grūti izprast un salīdzināt piedāvājumus, tāpēc tie nemaina pakalpojumu sniedzēju. Apvienotajā Karalistē veiktā pētījuma rezultāti rāda, ka 20 līdz 32% personu, kuras 2000.gadā pēc enerģijas tirgus liberalizācijas izvēlējās citu pakalpojumu sniedzēju, rezultātā faktiski ieguva sliktākus līguma nosacījumus.

 

Turpmāk veicamie pasākumi

Vairākās svarīgākajās nozarēs, piemēram, telekomunikāciju un enerģētikas nozarē, turpinās darbs, kura gaitā šīs problēmas tiks risinātas. Ņemot vērā resursu ierobežojumus un pamatojoties uz pieejamajiem patērētāju situācijas ziņojuma tirgus pārskatīšanas datiem, komisāre M.Kuneva paziņoja trīs prioritārās jomas, kurās 2008.gadā veicami pasākumi.

1. Finanšu pakalpojumi privātpersonām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Balstoties uz Komisijas līdzšinējo darbu finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības jomā, mēs veiksim padziļinātu analīzi, jo īpaši no patērētāja interešu viedokļa. Tiks veikta mērķtiecīga izpēte, lai labāk izprastu faktorus, kas nosaka cenu veidošanas pārskatāmību, salīdzināmību un patērētāju mobilitāti finanšu pakalpojumu izvēles ziņā. Rezultātus publicēs gada laikā.

2. Patēriņa preču (video un fotokameru, kompaktdisku, grāmatu) pārrobežu tirdzniecība. Patērētāju uzticēšanās līmenis pārrobežu tirdzniecībai joprojām ir zems; ir jāveic izpēte par pārrobežu tirdzniecībā esošo preču cenu atšķirībām. Šī būs prioritāra darbības joma, un ziņojums tiks sniegts 2008.gadā.

3. Tiesiskā palīdzība patērētājiem. Patērētāji īpaši netic tam, ka viņu sūdzības tiks patiešām rūpīgi izskatītas vai ka viņi saņems tiesisko palīdzību pašu valstī vai ārvalstīs. Šajā jomā tiks veikts mērķtiecīgs darbs.

 

Priekšvēsture

Aizvien vairākās nozarēs mazumtirdzniecības līmenī rodas un tiek izplatīta prakse, kas šķiet ietekmējam patērētāju izvēli un uzvedību un var būt pat šķērslis faktiskai konkurencei. Šeit var būt runa, piemēram, par neskaidrības radošām stratēģijām un sarežģītiem cenu veidošanas mehānismiem, kas mazina patērētāju iespējas salīdzināt piedāvājumus un pieņemt savām interesēm visatbilstošāko lēmumu. Tā var būt arī komercdarbības prakse, kas savā labā izmanto patērētāju uzvedības tendences, ietekmējot viņu izvēli ar akcijas piedāvājumiem vai arī sasaistot un apvienojot sīkus pakalpojumus, kuriem patērētāji neveltī īpašu uzmanību, veicot lielāka apjoma pirkumus. Bažas joprojām rada arī redzamākie veidi, ko izmanto patērētāju veiktās izvēles ietekmēšanai, piemēram, negodīgi līguma noteikumi, kas piesaista patērētāju konkrētam pakalpojumu sniedzējam un apgrūtina tā nomaiņas veikšanu.

Eiropas Komisijas un valstu rīcībā jau ir instrumenti tirgus izpētes veikšanai. Ir veikti pētījumi konkurences jomā un vākti dati par šķēršļiem iekšējā tirgus patiesai darbībai. Lielākoties tie orientējas uz uzņēmējdarbības vides kvalitāti un ir balstīti uz uzņēmumu sniegto informāciju. Tirgus uzraudzība būs instruments, kas ļaus mums novērtēt, vai esam radījuši pareizus apstākļus mazumtirdzniecības pēdējam posmam, t.i., galapatērētāja pirkuma veikšanai. Mēs vēlamies, lai šī pēdējā darbība notiktu saskaņā ar neietekmētu un apzinātu lēmumu un tādējādi tiktu sekmēta veselīga konkurence, kas balstīta uz pakalpojumu un preču kvalitāti.

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!