Par pārtikas marķēšanas noteikumiem

Eiropas Komisija 30.janvārī pieņēma priekšlikumu padarīt pārtikas marķējuma etiķetes skaidrākas un atbilstošākas ES patērētāju vajadzībām.

Regulas projekta mērķis ir modernizēt un pilnveidot ES pārtikas marķēšanas noteikumus, lai klienti varētu saņemt vajadzīgo būtisko informāciju skaidrā un saprotamā veidā, lai iepērkoties viņi varētu izdarīt apzinātu izvēli.

Saskaņā ar šo priekšlikumu visai fasētai pārtikai iepakojuma priekšpusē būs jānorāda informācija par uzturvērtību. Ir izklāstītas arī vispārīgās prasības par to, kā uz pārtikas etiķetēm ir jānorāda informācija par uzturvērtību, tomēr dalībvalstīm ir iespēja veicināt papildu valsts shēmas, ja vien tās nemazina ES noteikumu ietekmi. Sabiedrības veselības apsvērumu dēļ regulas projektā ir paplašinātas pašreizējās prasības par marķējumu, kas brīdina par alergēniem, attiecinot tās arī uz nefasētiem produktiem, tostarp produktiem, ko pārdod restorāniem un citiem ēdināšanas uzņēmumiem. Nozarei vajadzētu gūt labumu no ierosinātajiem noteikumiem arī tāpēc, ka tie rada skaidrāku un saskaņotāku pārtikas marķēšanas tiesisko regulējumu un nodrošina vienādus nosacījumus visiem dalībniekiem.

Regulas projekts tika sagatavots pēc plašām apspriešanām ar patērētāju organizācijām, nozares pārstāvjiem un citām ieinteresētajām personām.

Veselības aizsardzības komisārs Markoss Kiprianu sacīja: “Pārtikas etiķetēm var būt milzīga ietekme, patērētājiem pieņemot lēmumu par pirkumu. Neskaidras, ar informāciju pārbagātas vai maldinošas etiķetes patērētājam drīzāk var traucēt nekā palīdzēt. Šodienas priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka būtiskā informācija uz pārtikas produktu etiķetēm tiek sniegta skaidrā un saprotamā veidā tā, lai ES iedzīvotāji varētu labāk izvēlēties līdzsvarotu uzturu.”

Mūsdienīgam tirgum — mūsdienīgus noteikumus

Mūsdienās patērētājus bombardē ar informāciju par produktiem, ko tie pērk. Turklāt veidi, kā šo informāciju pasniedz, kļūst arvien daudzpusīgāki un sarežģītāki, bet pārtikas etiķešu kvalitāte atšķiras gan dažādiem produktiem, gan dažādās dalībvalstīs. Pētījumi liecina, ka daudzos patērētājos modernās pārtikas etiķetes izraisa apjukumu vai informācijas pārbagātības sajūtu, un tiem ir grūti nodalīt galveno informāciju. Komisijas priekšlikuma mērķis ir sniegt patērētājiem vieglu piekļuvi vissvarīgākajai informācijai, kas dota uz pārtikas produktu etiķetēm, un nodrošināt šīs informācijas vienveidīgumu visās 27 dalībvalstīs. Vienlaikus ierosinātie jaunie pasākumi elastīgi pielāgojas pārmaiņām tirgū un tiecas veicināt inovāciju pārtikas nozarē.

Atvieglot veselīgāka uztura izvēli

Viena no Eiropas Komisijas prioritātēm sabiedrības veselības jomā ir mudināt ES iedzīvotājus ēst veselīgāk. Daļa šīs kampaņas ir veltīta tam, lai nodrošinātu patērētājiem līdzekļus uztura apzinātai izvēlei. Skaidra, precīza un būtiska informācija uz pārtikas produktu etiķetēm var kalpot par noderīgu rīku patērētājiem, lai pārbaudītu, ko īsti tie pērk un ēd. Šodienas priekšlikumā ir ietverta prasība iepakojuma priekšpusē skaidri norādīt enerģētisko vērtību, cukura, tauku, piesātināto tauku un ogļhidrātu saturu, īpaši norādot sāls un cukura saturu porcijā vai 100 ml/g produkta. Turklāt ir jānorāda arī šo elementu proporcija standartdevās (piemēram, ieteicamā dienas deva).

Skaidra, saprotama informācija

Visbiežāk saņemtās pretenzijas attiecībā uz pārtikas produktu etiķetēm ir, ka patērētāji nevar atrast vai izlasīt meklēto informāciju. Bieži būtiska informācija ir ļoti sīkā drukā, paslēpta vai aizsegta ar reklāmas uzrakstiem. Tāpēc regulas projektā ir izklāstīti vispārīgi principi attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, kuri būs jāievēro nozarei. Pie tiem pieder prasība, ka etiķetei ir jābūt salasāmai (drukas izmērs vismaz 3 mm), skaidrai un precīzai, un tā ir jāizvieto tā, lai brīvi izvēlētā informācija nenovērstu uzmanību no obligātās informācijas.

Lielāka aizsardzība pret alergēniem

Ņemot vērā nopietno risku, ko veselībai var izraisīt alergēni, regulas projektā ierosināts, ka ir jāmarķē visa pārtika, kas satur alergēnas vielas (piemēram, zemesrieksti, piens, sinepes vai zivis), vai arī par alergēna klātbūtni ir skaidri jānorāda kādā citā veidā. Šis ir solis uz priekšu, salīdzinot ar pašreizējām prasībām par marķējumu, kas brīdina par alergēniem, ko Kopienas mērogā attiecina tikai uz fasētu pārtiku. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem arī nefasētajai pārtikai un pārtikai, ko pasniedz restorānos vai ēdināšanas uzņēmumos, būs vajadzīga norāde par alergēnu klātbūtni, lai labāk aizsargātu cilvēkus, kas ir uzņēmīgi pret minēto produktu izraisīto reakciju.