Finanšu ministrs: Par inflāciju Baltijas reģionā

Atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) prognozēm janvārī ir turpinājies patēriņa cenu pieaugums un, salīdzinot ar pērnā gada janvāri, cenu līmenis ir kāpis par 15,8%. Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada janvārī, salīdzinot ar 2007.gada decembri, palielinājās par 2,8%.

Finanšu ministrs Atis Slakteris norādīja, ka inflācijas pieaugums bija gaidāms: “Mēs prognozējām, ka inflācija kāps. Ņemot vērā šogad plānoto cenu pieaugumu tabakai un energoresursiem, inflācija nevarēja nepieaugt. Jāpiezīmē – arvien straujāks cenu kāpums ir jūtams arī mūsu kaimiņvalstīs, to apstiprina arī Igaunijas dati par cenu pieaugumu janvārī. Pašreiz inflācijas pieaugums ir raksturīgs visam Baltijas reģionam, turklāt agrāk nepieredzētu inflācijas kāpumu piedzīvo arī citas valstis Eiropā un pasaulē,” uzsvēra finanšu ministrs A.Slakteris.

7.februārī oficiālie inflācijas dati tika paziņoti Igaunijā – janvārī patēriņa cenu kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri bija 11%, un gada pirmajā mēnesī cenas šajā valstī pieaugušas par 2,2%.

FM jau bija prognozējusi, ka janvārī inflācija Latvijā pieaugs. Pirmkārt, gada sākumā cenu kāpumu ietekmē sezonāli faktori, taču tāpat bija zināms, ka šogad pieaugs tabakas izstrādājumu cenu ietekme uz patēriņu cenu indeksu akcīzes likmju izmaiņu, kā arī administratīvi regulējamo cenu kāpuma dēļ. Pārtikas cenu pieaugums Latvijā ir turpinājies saistībā ar pasaules cenām, bet pakalpojumu cenu pieaugums ir saistīts ar darba samaksas pieaugumu un administratīvi regulējamo cenu pieaugumu (pasažieru transports, dabasgāze un komunālie pakalpojumi).

Vienlaikus jāatzīmē, ka janvārī bija vērojama patēriņa ietekmes mazināšanās, piemēram, apģērbu un apavu cenas bija zemākas, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri. Cenu samazinājums arī bija sadzīves elektrotehnikai.

“Ja vēl pērn nebūtu sākta inflācijas apkarošanas plāna ieviešana, situācija būtu vēl draudīgāka. Taču tagad Finanšu ministrijas un valdības īstenotie pasākumi budžeta, nodokļu un kreditēšanas ierobežošanas jomā ir devuši virkni rezultātu – kreditēšanas pieauguma tempa samazināšanu, ir apturēts neadekvātais cenu kāpums nekustamā īpašuma tirgū, tāpat tika mazināts iekšējais patēriņš un 2007.gads pabeigts ar pārpalikumu valsts budžetā,” piebilda A.Slakteris.