Uz deputātu jautājumu rakstiski iesniegtā atbilde

Ministrs M.Segliņš

Uz jaut.nr. 42/J9 – dok.nr.1983

Par prettiesisku apmaiņu ar informāciju starp Latvijas un Igaunijas speciālajiem dienestiem un par antikonstitucionālu operatīvo darbību attiecībā pret atsevišķām personām, organizācijām un masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem

Attiecībā uz Saeimas deputātu jautājumiem “Par prettiesisku apmaiņu ar informāciju starp Latvijas un Igaunijas speciālajiem dienestiem un par antikonstitucionālu operatīvo darbību attiecībā pret atsevišķām personām, organizācijām un masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem” sniedzu šādu informāciju.

1. Pret politisko partiju “PCTVL – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (turpmāk – PCTVL) un “Latvijas Antifašistiskā komiteja” (turpmāk – LAK) kā organizācijām netiek veikta operatīvā darbība.

2. Personas piederība PCTVL vai LAK nevar būt iemesls, lai veiktu pret šo personu operatīvo vai pretizlūkošanas pasākumu kompleksu. Vienlaikus jānorāda, ka Drošības policija veic vairāku ekstrēmi noskaņotu organizāciju darbības monitoringu, kura rezultātā ir konstatēta arī PCTVL un LAK aktīvistu kontaktēšanās un sadarbība ar ekstrēmi vai radikāli noskaņotu organizāciju aktīvistiem. Detalizētāku informāciju šajos jautājumos par Latvijas tiesībsargājošo iestāžu veikto operatīvo darbību nav iespējams sniegt, jo saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu” tā ir klasificēta kā valsts noslēpuma objekts.

3. Manā rīcībā nav informācijas, kas liecinātu, ka Latvijas speciālie dienesti būtu veikuši operatīvo vai pretizlūkošanas pasākumu kompleksu pret V.Buzajeva kungu. Jāpiebilst, ka spēkā esošie normatīvie akti neierobežo to personu loku, pret kurām var veikt operatīvos pasākumus, lai izpildītu Operatīvās darbības likuma 2.pantā norādītos uzdevumus. Kā jau tika minēts, detalizētu informāciju par Latvijas tiesībsargājošo iestāžu veikto operatīvo darbību nav iespējams sniegt, jo saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu” tā ir klasificēta kā valsts noslēpuma objekts. Vienlaikus jānorāda, ka saskaņā ar Operatīvās darbības likumu uzraudzību pār operatīvās darbības atbilstību likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori.

4. Minētie gadījumi, kad Igaunijas Republikas valsts institūcijas likušas šķēršļus vairāku Latvijas pilsoņu un nepilsoņu iebraukšanai savas valsts teritorijā pēc būtības nav Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas kompetencē. Tie attiecas uz Igaunijas Republikas robežas šķērsošanu un uzturēšanos Igaunijas Republikā, ko nosaka šīs valsts nacionālie normatīvie akti. Manā rīcībā nav informācijas par Igaunijas Republikas atbildīgo institūciju realizēto pasākumu kompleksu ieceļotāju kontrolei pēc valsts pievienošanās Šengenas līguma valstu zonai.

5. Valsts drošības iestādes savas kompetences ietvaros ir tiesīgas sadarboties ar citu valstu partnerdienestiem, tajā skaitā veicot arī informācijas apmaiņu. Sadarbība ar Igaunijas Republikas kompetentajām institūcijām notiek, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par pārrobežu sadarbību noziedzības apkarošanā, kura 1., 3. un 6.pants paredz informācijas apmaiņu starp kompetentajām institūcijām. Sīkāku informāciju par šāda veida sadarbību Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija nevar jums sniegt, jo saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu” tā ir klasificēta kā valsts noslēpuma objekts. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija nevar komentēt Igaunijas valsts un tiesībsargājošo iestāžu rīcības motīvus vai informācijas ieguves avotus.

6. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija nevar komentēt Igaunijas valsts un tiesībsargājošo iestāžu rīcības motīvus vai informācijas ieguves avotus. Sakarā ar to izsmeļošas atbildes saņemšanai par minētajiem robežas šķērsošanas gadījumiem iespējams griezties Igaunijas Republikas atbildīgajās institūcijās.

7. Līdzīgi kā iepriekšējā jautājumā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija nevar komentēt Igaunijas valsts un tiesībsargājošo iestāžu rīcības motīvus vai informācijas ieguves avotus. Sakarā ar to izsmeļošas atbildes saņemšanai par minētajiem robežas šķērsošanas gadījumiem iespējams vērsties Igaunijas Republikas atbildīgajās institūcijās.

8. Kā jau minēts, atbildot uz iepriek­šējiem jautājumiem, valsts drošības iestādes savas kompetences ietvaros ir tiesīgas sadarboties ar citu valstu partnerdienestiem, tajā skaitā veicot arī informācijas apmaiņu. Sīkāku informāciju par šāda veida sadarbību Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija nevar sniegt, jo saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu” tā ir klasificēta kā valsts noslēpuma objekts.

9. Noraidu iespējamību, ka operatīvās darbības pasākumu komplekss varētu tikt izmantots politiskiem mērķiem. Jāpiebilst, ka Operatīvās darbības likums strikti noliedz operatīvās darbības subjektiem un to amatpersonām tieši vai pastarpināti rīkoties politisko partiju, organizāciju un kustību vai personu interesēs. Kā jau tika minēts, saskaņā ar Operatīvās darbības likumu uzraudzību pār operatīvās darbības atbilstību likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori.

10. Saskaņā ar “Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu (1985.gada 14.jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām” (Šengenas konvencija) 109.pantu ikvienas personas tiesības piekļūt datiem, kas attiecas uz viņu un kas ir ievadīti Šengenas Informācijas sistēmā, īsteno atbilstīgi tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kurā tas notiek. Latvijā to nosaka 2007.gada 11.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.622 “Kārtība, kādā pieprasa un izsniedz informāciju par datu subjektu, kura glabājas Šengenas informācijas sistēmā un SIRENE informācijas sistēmā”, kas uzliek pienākumu Latvijas SIRENE birojam sniegt atbildi uz individuālu pieprasījumu.

11. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija nav kompetenta sniegt ieteikumus citai suverēnai valstij par personu datu izņemšanu no nacionālā līmeņa “melnā saraksta”. Par to ir atbildīgi attiecīgo valstu kompetentie dienesti, kuri ir tiesīgi izvērtēt apdraudējumu savas valsts nacionālajām interesēm.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

Rīgā 2008.gada 31.janvārī