Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 31. janvāra sēdes

V.Agešins

(apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Šodien Saeimā diemžēl tika noraidīts mūsu likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Mēs piedāvājām likumā noteikt, ka pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki Latvijā ir svētku diena. Šoreiz diemžēl mums pietrūka divu balsu, un es domāju, ka tuvākajā laikā mūsu frakcijai “Saskaņas Centrs” izdosies panākt pozitīvu rezultātu, jo Latvijā dzīvo ne mazāk kā 400 tūkstoši pareizticīgo un vecticībnieku un lielākā Latvijas sabiedrības daļa atbalsta šo ideju.

Otrkārt, vēlos vērst uzmanību uz to, ka šodien Saeimā notika diezgan asas diskusijas par Administratīvo pārkāpumu kodeksa normām. Opozīcijā esošie deputāti piedāvāja APK atjaunot dažas taisnīgas un loģiskas normas ar mērķi būtiski uzlabot ierēdņu, amatpersonu un pašvaldību deputātu darbu, ja tie nevēlas sniegt atbildi pēc būtības iedzīvotājiem noteiktajā termiņā. Mēs atbalstām ideju par to, ka par atbildes nesniegšanu iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma iesniedzējam normatīvajos aktos noteiktajā termiņā ir nepieciešams sods. Mēs uzskatām, ka mūsu ierēdņiem un deputātiem ir nepieciešams strādāt konstruktīvi un sniegt iedzīvotājiem atbildi pēc būtības un mēģināt viņiem palīdzēt risināt problēmas. Mēs šajā virzienā strādāsim arī turpmāk.

G.Upenieks

(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šodien principiāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” un likumprojektu par latviešu valodas lietošanu noteiktajā līmenī attiecīgajās iestādēs.

Kā vienu no galvenajiem mēs uzskatām likumprojektu par sākumdeklarāciju, kur tika veikts nopietns darbs. Gribētos teikt, ka ilgi aprunātais likumprojekts komisijā tomēr netika nodots attiecīgajā līmenī, un principā no krimināllikuma tas tika pārvērsts par iedzīvotājiem pieņemamāku likumu. Katrā ziņā darbs turpinās, jo priekšlikumu iesniegšanai vēl ir vesels mēnesis. Bet jau šodien redzams, ka daudz iebildumu tomēr nav un iedzīvotājiem katrā ziņā būs vieglāk deklarēties, jo katram nebūs jāiet katru gadu. Vienmēr arī būs, protams, patstāvīga zināšana, lai nebūtu jāiet gan pēc konsultācijām, gan pēc kādām likuma izmaiņām.

Nākamais jautājums, pie kā šodien strādā ZZS frakcija, ir teritoriālā reforma. Katrā ziņā tas ir jautājums, kas skar visas pašvaldības. Mēs tik tiešām neesam pret reformu kā tādu, bet mēs esam pret tās praktisko izpausmi. Šodien jautājums ir par novadu, varbūt pat apriņķu veidošanu, bet mēs nezinām funkcijas. Tāpēc ir sanākusi situācija sākumstadijā, kad mēs izveidojam iestādi un pēc tam domājam, ko ar to darīt.

Šodien ZZS frakcija nopietni strādā, tiekas ar pašvaldībām. Mēs gribētu piedalīties kopīgā diskusijā ar premjeru par tiešām veiksmīgu reformas cēlienu.

V.Stepaņenko

(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija):

Saeima šodien ir izskatījusi vairāk nekā trīsdesmit likumprojektus un pieņēmusi vairākus būtiskus likumus. Tomēr daļa no deputātu priekšlikumiem nav guvusi Saeimas vairākuma atbalstu.

Kā būtisku likumprojektu es uzsvērtu opozīcijas ierosinātos grozījumus likumā “Par svētku un atceres dienām”, kas paredzēja pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus noteikt par svētku dienām. LPP/LC frakcija izprot, ka šis jautājums nav vienkāršs un tāpēc daudzu gadu garumā ticis atlikts. Tomēr es uzskatu, ka Saeimai par to vismaz ir jāuzsāk diskusija. Es piekrītu Latvijas Ministru prezidenta Ivara Godmaņa paustajai pozīcijai, ka Ziemassvētki būtu jāatzīst vismaz par atzīmējamu dienu visiem Latvijā dzīvojošiem kristiešiem – arī pareizticīgajiem un vecticībniekiem – neatkarīgi no tā, pēc kura kalendāra šie nozīmīgie svētki tiek svinēti. Latvijas Pareizticīgo baznīca un vecticībnieku draudzes Ziemassvētkus, kā zināms, svin pēc tā sauktā Juliāna jeb vecā kalendāra, tātad divas nedēļas vēlāk. Tā nav kaut kāda nelojalitāte valstij vai kaut kas tamlīdzīgs, bet gan baznīcas tradīcija. Es domāju, ka mums tā ir jārespektē, tāpēc šodien LPP/LC frakcija šo ierosinājumu vienbalsīgi atbalstīja.

Jāatzīmē, ka likumdošanas darbs notiek ne tikai Saeimas sēdes laikā, bet arī frakcijās un komisijās visas nedēļas garumā. Šobrīd frakcijās esam vienojušies, ka tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas skars Saeimas kārtības rulli, nosakot par pienākumu turpmāk Ministru prezidentam un ministriem sniegt regulārus ziņojumus Saeimā par valdības un ministriju paveikto un iecerēto darbību. Tas ir Ministru prezidenta Ivara Godmaņa ierosinājums, lai valdības darbu padarītu daudz atklātāku gan Saeimai, gan sabiedrībai kopumā, lai katrs Latvijas iedzīvotājs būtu informēts par valdības plāniem un iecerēm. Jā, arī par problēmām, kas mūs visus sagaida. Es ceru, ka kopīgiem spēkiem mēs tās spēsim pārvarēt un gada beigās, atskatoties uz 2008.gadā paveikto, varēsim secināt, ka Latvija joprojām ir ar visstraujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā, bet inflācijas līdera godu gan mēs esam atdevuši kādam citam.

Daudz kas ir atkarīgs no Saeimas deputātiem, no valdības, no Latvijas Bankas, bet vēl vairāk no mums katra personīgi.

M.Mitrofanovs

(politiskās organizācijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi likumprojektu “Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”. Likumprojekts tika pilnīgi pārstrādāts Saeimas Budžeta un finanšu komisijā. Pēc pārstrādāšanas tas ir vienkāršots pēc savas formas un tagad ir zaudējis sākotnējo represīvo raksturu. Šodien mēs varam apliecināt, ka jaunais likums neuzliks jaunus pienākumus vairākumam Latvijas iedzīvotāju. Droši varam apgalvot, ka deklarācijas būs jāiesniedz tikai tiem cilvēkiem, kam ir īpašums ārzemēs, uzņēmumu akcijas vai naudas uzkrājumi, kuri pārsniedz 16 tūkstošus latu. Protams, ka tas ir apsveicami. Bet tajā pašā laikā opozīcijas deputāti šodien par sākumdeklarēšanas likumprojektu balsoja ar rūgtumu, jo šis likums bija jāpieņem jau pirms desmit gadiem. Es atkārtoju, ka no likumdošanas tehnikas šis likums ir diezgan vienkāršs, bet desmit gadu laikā Saeima nevarēja pieņemt mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu, jo labējās partijas konsekventi pretojās, saglabājot labvēlīgus apstākļus korupcijai un nodokļu nemaksāšanai. Ir acīm redzami, ka labējo partiju politiķi gaidīja, kamēr visi radi un draugi varēs netraucēti nopelnīt nelegālu naudiņu un to legalizēt, ieguldot nekustamajā īpašumā un ofšoru uzņēmumos. Ar to varam konstatēt, ka sākumdeklarēšanas likums ir virzīts uz priekšu ar lielu kavējumu, bet labāk tomēr vēlu nekā nekad.

Šodien es gribētu arī pastāstīt par vienu diskusiju, kas notika mūsu Saeimas Budžeta un finanšu komisijā. Komisija ir izskatījusi problēmu, kura skar starpību starp iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijā un ārzemēs, teiksim, Īrijā. Izrādās, ka jau desmit gadus pastāv likums, kas nosaka, ka katru gadu cilvēkiem, kuri strādā ārzemēs, Latvijā ir jāiesniedz deklarācija un jāiemaksā Latvijas budžetā starpība starp nodokli tur un šeit. Deputātu izbrīnu izraisīja fakts, ka desmit gadu laikā par šo problēmu vispār domājuši ļoti maz cilvēku, zinot, ka vairākums nepilda šīs deklarācijas un nemaksā nekādu starpību. Mums neizdevās saņemt atbildi no ierēdņiem Ārlietu ministrijā un Finanšu ministrijā par to, cik cilvēki ir tikuši sodīti par deklarācijas neiesniegšanu un cik daudz cilvēku skāra šī problēma. Visbūtiskākais šajā diskusijā bija tas, ka ierēdņi no divām ministrijām šīs problēmas risinājumu redz tikai represīvajos pasākumos, grozot likumprojektu par sodiem vai piespiežot Latvijas cilvēkus nereģistrēties Latvijā, vai atņemt viņiem pastāvīgo reģistrēšanu Latvijā, lai mūsu strādnieki Īrijā vai Lielbritānijā kļūtu par šīs valsts rezidentiem. Mūsuprāt, tas nav pareizi, un mūsu – PCTVL frakcijas – pozīcija šajā jautājumā ir loģiska un vienkārša – ir jāgroza likums, lai mūsu cilvēki Īrijā nemaksātu nodokļa starpību. Mēs esam ieinteresēti, lai visi, kuri aizbraukuši strādāt, saglabātu juridisku un psiholoģisku saistību ar Latviju.

A.Barča

(Tautas partijas frakcija):

Es šodien esmu deleģēta no Tautas partijas frakcijas, tāpēc man ir iespēja paust gandarījumu par to, ka šodien sēdē tika izskatīti seši likumprojekti, kas skar sociālā bloka problēmas. Vēlos Latvijai vēstīt, ka šodien pirmajā lasījumā tika pieņemts pavisam jauns likums – Valsts darba inspekcijas likumprojekts. Pirmajā lasījumā tika izskatīti arī trīs likumu grozījumi, kas noteiks kārtību, kā Latvijā būs jāpārbauda daždažādas organizācijas, kā vairāk ieviest kārtību un kā cilvēkiem par to dot tādus pozitīvus signālus, ka neviens, arīdzan aptieka, nekādā gadījumā nevarēs atļauties mums pārdot nekvalitatīvas zāles. Te runa ir par grozījumiem Farmācijas likumā, kas paredz noteikt, kādos gadījumos šīs iestādes tiks slēgtas un kādos to darbība tiks atjaunota. Te runa ir arī par grozījumiem likumā “Par sociālo drošību”. Šodien trešajā lasījumā punkts tika pielikts grozījumiem likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”.

Vēlos dot vēstījumu vai arī signālu par to, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir uzsākusi aktīvu diskusiju ar cilvēkiem, kurus tieši skar sociālā bloka jautājumi. Tātad šeit runa ir par cilvēkiem ar invaliditāti un par pensijas vecuma ļaudīm. Te runa būs arī par ģimenēm, kuras audzina bērnus. Un, uzsākot diskusiju par nepieciešamību uzlabot pensionēšanās sistēmu, šonedēļ jau esam tikušies un diskutējuši ar pensionāru organizācijām. Nākamajā nedēļā turpināsim tieši tāpat, bet vēl pēc nedēļas uz sarunu aicināsim Labklājības ministriju un pensionāru organizāciju pārstāvjus, lai runātu jau par ļoti konkrētām lietām, piemēram, par pensiju indeksāciju, ņemot vērā darba stāžu. Šajā jautājumā mēs jau esam panākuši vienošanos, tikai vēl jāizdomā ceļi, kā to varētu organizēt. Cilvēki, kuri daudzus gadus strādājuši Latvijā, ir tiesīgi saņemt lielāku pensiju nekā tie, kuri Latvijā nostrādājuši un maksājuši nodokļus 10 vai 15 gadus. Es domāju, ka arī Latvijas sabiedrība šajā ziņā mūs atbalstīs.

Šodien Sociālo un darba lietu komisija pulcēsies kārtējā komisijas sēdē, kurā diskutēs un, pilnīgi iespējams, pieņems lēmumu par speciālas – Sociālās drošības – apakškomisijas izveidi, lai analizētu situāciju Latvijā kopumā pensiju jomā, tajā skaitā ar visa veida piemaksām pie pensijām un ar atskaitījumiem no tām, kādi vēl joprojām pastāv no tālā 1996. un 1997.gada, kad cilvēki prasīja pārskatīt un pēc tam piešķirt pensiju. Mums jādiskutē arī par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tāpēc mēs vēlamies būt atbildīgi un negribam neko solīt, lai pēc tam kāds teiktu, ka mēs to nevaram izpildīt. Lūk, šodien Sociālo un darba lietu komisijas vārdā varu apliecināt, ka komisijā strādā nu jau pilnīgi visu frakciju deputāti un ka mēs esam apņēmušies analizēt situāciju valstī. Mani satrauc vienīgi tas, ka pašlaik masu medijos no Labklājības ministrijas puses daudz tiek stāstīts par ļoti labām lietām, kas pagaidām vēl nav izdiskutētas, nezinot, cik no valsts vai sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem tas prasīs.

Šodien es ļoti nopietni aicinu nevalstiskās organizācijas, kas atbalsta cilvēkus ar invaliditāti un pensionārus, dot mums kādu signālu par to, kura organizācija ir gatava piedalīties diskusijā Saeimā. Mēs laipni aicināsim uz Rīgu, jo vēlamies saņemt informāciju tieši no jums – cilvēkiem, kuri dzīvo visā Latvijā, jo citādi šeit, Rīgā, mēs reizēm varam arī kļūdīties.

S.Bendrāte

(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien tiešām bija raita plenārsēžu diena, un, kā jau kolēģi iepriekš minēja, jautājumi, kas bija jāizskata, bija apmēram ap 40.

Jau tika minēts, ka ir ļoti svarīgi, ka Saeimā otro lasījumu ir pārvarējis Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojekts, par kuru no pirmās pastāvēšanas dienas iestājies arī “Jaunais laiks” un kurš gadiem ticis atlikts, bremzēts un visādi par nevajadzīgu pataisīts. Tagad tomēr ir cerība, ka šo likumu pieņems un ka mēs iegūsim sabiedrības mantiskā stāvokļa sākotnējo momentuzņēmumu, kas reāli dzīvē ļaus īstenot arī citus svarīgus likumus – nodrošināt lielāku taisnīgumu un kontroli, piemēram, nodokļu maksāšanā, kā arī korupcijas iespēju mazināšanā valstī. Frakcijas “Jaunais laiks” atbildīgie deputāti aktīvi piedalās šī likuma izstrādāšanā, tāpat kā arī citu būtisku likumu pilnveidē, piemēram, par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šajā sakarā jāatzīmē, ka, lai gan valdības deklarācijā ir paredzēts neaplikt strādājošos pensionārus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli no pirmā lata, tomēr valdošā koalīcija likumā to vēl nesteidzas iestrādāt.

Arī vērtējot Godmaņa valdības rīcības plānu, kas nupat beidzot ir tapis redzams sabiedrībai, “Jaunais laiks” uzskata, ka milzīgajā informācijas kopapjomā sabiedrībai būtiskāko jautājumu risinājuma nav. Tur velti meklēt to, ko Godmanis Jaungada uzrunā solīja pensionāriem. Tur nav atbildes uz būtisko jautājumu, kuru vienmēr aktualizējis “Jaunais laiks”, ka cilvēks par darba mūžu nedrīkst saņemt mazāku pensiju, kā valstī noteiktais iztikas minimums. Bet tas ir pats mazākais, kas valstij ir jāgarantē saviem vecākajiem pilsoņiem. Lai to panāktu, mēs vairākkārt esam iesnieguši konkrētus priekšlikumus grozījumiem pensiju likumā. Diemžēl valdošā koalīcija mūs līdz šim nav atbalstījusi.

Ar gandarījumu gan vēlos atzīmēt, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā atbalstu ir guvusi manis izteiktā ideja par atsevišķas apakškomisijas organizēšanu pensiju likuma pilnveidei. To teica arī komisijas vadītāja Aija Barča. Šo gadu Sociālo un darba lietu komisijā esam sākuši patiešām aktīvi ar pensionāru organizāciju priekšlikumu uzklausīšanu, un tas vieš lielas cerības, ka būs arī rezultāts. “Jaunais laiks” uzskata, ka tas ir augstākais cinisms – dēvēt vecāko paaudzi par zudušu un neko nedarīt, īpaši nabadzīgākās pensionāru daļas labā, kas ir padomju laika pensionāri. Šodien sociālajā budžetā mums ir ievērojams uzkrājums, un ir pēdējais brīdis, lai pārejas laikā pieļauto netaisnību pret mūsu vecajiem ļaudīm varētu paspēt kaut cik labot. Mums tas ir jādara.

P.Tabūns

(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Es šodien runāšu galvenokārt par vienu likumprojektu – tie ir grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas pamatā skāra sodu palielināšanu par valsts valodas nelietošanu paredzētajā kārtībā. Diemžēl visi priekšlikumi tika noraidīti, kas ir ārkārtīgi bēdīgi. Nu jau drīz būs 20 gadi kopš Latvijas neatkarības pasludināšanas, bet krievvalodīgo attieksme pret valsts valodu, es teikšu, ar katru dienu kļūst nekaunīgāka. Viņi to, cik vien iespējams, ignorē it visur. Mēs, latvieši, paši vien esam vainīgi pie tā visa. Šodien es to atgādināju kolēģiem – latviešu deputātiem, jo mēs visur, it visās jomās piekāpjamies un esam pārāk iztopoši. Šodien, piemēram, Pabrika kungs, kas tagad ir neatkarīgais deputāts, mēģināja sacīt, ka stiprāki sodi kavēšot integrāciju. Tās vienkārši ir muļķības – vāji likumi nekad nevar kalpot kārtības ieviešanai, bet integrācija tāds blefs vien ir. Tas visos šajos gados ir pierādījies, neskatoties uz to, ka ir pat integrācijas ministrs. Integrējam jau divdesmit gadus, bet attieksme kā nav, tā nav mainījusies. Par stingrākiem sodiem valsts valodas nelietošanā balsoja visi “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti, frakcija “Jaunais laiks” un vairums Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātu. Pret kopā ar sarkanajiem diemžēl balsoja Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija un Tautas partija.

Vēl par vienu jautājumu – par pensijām. Tās, protams, ir ārkārtīgi zemas, un pensionāri saka – būs protesti. Bet es pensionāru vadītājiem un visiem pensionāriem gribu atgādināt, kāpēc gan jūs neprotestējāt pret parādību pagājušajā nedēļā – ceturtdien, kad Saeimā parādījās likumprojekts, kas ir nākamais solis saistībā ar Krievijas un Latvijas valdību noslēgto līgumu. Tas paredz vairāk nekā piecpadsmit tūkstošiem nepilsoņu jau nākamajā gadā izmaksāt pensijas – katram 47,5 latus par Krievijā nostrādāto laiku.

Vai mēs patiešām esam tik ārkārtīgi bagāti, ka varam to atļauties? Nākamajā gadā tas prasīs desmit miljonus no sociālā budžeta, tas ir no budžeta, no kura maksā pensijas, pensiju pielikumus un tā tālāk. Bet es vēl aizvien ne ar vienu vārdu neesmu dzirdējis nevienas pensionāru organizācijas vadītāja un neviena pensionāra iebildes pret to. Vispirms ar normālām cilvēcīgām pensijām ir jāapgādā cilvēki, kuri visu savu mūžu strādājuši Latvijā. Un te nav svarīga nacionālā piederība. Visiem un jebkuram, kas visu savu darba mūžu strādājis Latvijā, ir jāsaņem lielāka pensija.

Saeimas preses dienests