Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 7.februārī

MK: Par valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2008.–2013.gadam

7.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādņu 2008.–2013.gadam projekts “Labāka pārvaldība: pārvaldes kvalitāte un efektivitāte”.

Kopš valsts neatkarības atjaunošanas valsts pārvaldes politika ir pārdzīvojusi vairākus attīstības posmus un par to atbildīgas ir bijušas dažādas institūcijas. Valsts pārvaldes reformas stratēģija 2001.–2006.gadam noteica vienotu reformu ietvaru iepriekšējā plānošanas periodā. Jauno pamatnostādņu pamatā ir 2006.gadā veiktā pētījuma par valsts pārvaldes reformas stratēģijas ietekmi uz valsts pārvaldes attīstību rezultāti. Pamatnostādnes izstrādātas, balstoties uz ieviesto līdzšinējo valsts pārvaldes reformu izvērtējumu un pastāvošo problēmu analīzi.

Pamatnostādnēs ir ietverts ievērojams skaits ar valsts pārvaldi un tās darbības efektivitāti saistīto politikas jomu: politikas plānošana un finanšu vadība, korupcijas novēršana, institucionālās sistēmas optimizācija, pakalpojumu kvalitāte, kvalitātes vadība, administratīvo šķēršļu novēršana, e-pārvaldes attīstība, valsts un privātā partnerība, administratīvais process, cilvēkresursu attīstība, sabiedrības līdzdalības stiprināšana un citi aktuāli jautājumi.

Turpmākās rīcības virzieni pamatnostādņu ietvaros izstrādāti, ņemot vērā esošās situācijas attīstības tendences, jo plānošanas periodā no 2008. līdz 2013.gadam Latvijas valsts pārvaldes attīstību ietekmēs procesi sabiedrībā, valstī, Eiropas Savienībā, kā arī globālie procesi kopumā, raksturojot arī politiku ietekmējošos faktorus valsts pārvaldes attīstībā. Valsts pārvaldē ir izveidota salīdzinoši elastīga sistēma, kas spēj piemēroties pārmaiņām sabiedrībā un politikā. Nozīmīgs valsts pārvaldes darba vērtējums ir iedzīvotāju uzticēšanās valsts pārvaldei. Iedzīvotāji uztver valsts pārvaldi, politiķus un pašvaldības kā vienotu valsts pārvaldi – mazinoties uzticībai kādai no varām, tā mazinās arī kopumā, tomēr valsts pārvaldes efektīva darbība var kalpot par līdzekli iedzīvotāju uzticēšanās pieaugumam.

Lisabonas stratēģijas īstenošana skar arī Latvijas valsts pārvaldes efektivitātes nodrošināšanu, izvirzot uzdevumu samazināt administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Lai gan arvien biežāk valsts pārvalde piemēro labāko privātā sektora praksi, valsts pārvaldei ir jākļūst konkurētspējīgākai, lai iespējami efektīvi izmantotu cilvēkresursus, nodrošinātu racionālu un efektīvu institūciju darbību, sniegtu mūsdienīgi organizētus, kvalitatīvus un ērtus pakalpojumus iedzīvotājiem, samazinot administratīvo slogu un vienkāršojot normatīvā regulējuma sistēmu. Pamatnostādnes paredz arī tiešās valsts pārvaldes un pašvaldību pieredzes tuvināšanos, tā nodrošinot labu un efektīvu pārvaldību kopumā. Latvija šajā plānošanas periodā jau ir pilntiesīga ES dalībvalsts, kas vienlaikus attīsta ES politiku ne tikai nacionālajā līmenī, bet arī ES ietvaros, nodrošinot pārstāvniecību ES institūcijās. Jauns izaicinājums ir ES struktūrfondu piešķiršana valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes stiprināšanai, t.sk. cilvēkresursu attīstības jomā.

Pamatnostādnes tiek paredzēts īstenot valsts institūcijām piešķirtā budžeta ietvaros, kā arī izmantojot ES struktūrfondu programmā “Cilvēkresursi un nodarbinātība” paredzētos finanšu līdzekļus.

Par pamatnostādņu īstenošanu ir atbildīgas gan augstākās tiešās valsts pārvaldes institūcijas, gan to padotības iestādes un pašvaldības. Vispārējo pamatnostādņu uzraudzību un koordināciju nodrošinās Valsts kanceleja.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

MK: Par sociālo partneru administratīvās kapacitātes stiprināšanu un kvalitātes vadības sistēmas izveidi un ieviešanu

7.februārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Valsts kancelejas izstrādātie Ministru kabineta noteikumu projekti par Eiropas Sociālā fonda (ESF) darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” apakšaktivitātēm “Sociālo partneru administratīvās kapacitātes stiprināšana” un “Kvalitātes vadības sistēmas izveide un ieviešana” (ESF aktivitāte).

Ministru kabineta noteikumu projekta par sociālo partneru administratīvās kapacitātes stiprināšanu mērķis ir veicināt reģionālā sociālā dialoga attīstību un paaugstināt sociālo partneru līdzdalības iespējas politikas izstrādē un īstenošanā. Šīs ESF aktivitātes mērķa grupas ir institūcijas, kas nodrošina darba devēju un darba ņēmēju interešu pārstāvniecību politikas lēmumu pieņemšanā nacionālā un Eiropas Savienības līmenī, darba devēji un darba ņēmēji un to organizācijas.

Ministru kabineta noteikumu par kvalitātes vadības sistēmas izveidi un ieviešanu projekta mērķis ir nodrošināt vienotu, efektīvu un atklātu pieeju publiskās pārvaldes procesu īstenošanā, ieviešot kvalitātes vadības sistēmas. Šajā ESF aktivitātē mērķa grupas ir valsts tiešās pārvaldes iestādes, tiesas un institūcijas, kam deleģēti atsevišķi valsts varas uzdevumi, plānošanas reģioni un novadu pašvaldības un to iestādes.

Ministru kabineta noteikumu projekti nosaka ESF aktivitāšu īstenošanas kārtību, prasības projektu iesniedzējiem un iesaistīto institūciju funkcijas un kompetenci. To būtiska sastāvdaļa ir projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, kas ir apspriesti ar nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem un reģionālajiem partneriem, un sabiedrisko apspriežu laikā paustie ieteikumi ir iestrādāti noteikumu projektā.

No 2008. līdz 2013.gadam sociālo partneru administratīvās kapacitātes stiprināšanai pieejamais kopējais finansējums ir 2 259 310 lati, tai skaitā ESF finansējums – 1 920 414 lati. Kvalitātes vadības sistēmas izveidei un ieviešanai paredzētais kopējais finansējums ir 1 400 000 latu, tai skaitā ESF finansējums ir 1 190 000 latu.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

BĢLM: Par vardarbības mazināšanas programmu ģimenēs 2008.–2011.gadam

7.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīta Programma vardarbības ģimenē mazināšanai 2008.–2011.gadam, ko ir izstrādājusi Bērnu un ģimenes lietu ministrija sadarbībā ar Labklājības, Tieslietu, Veselības un Iekšlietu ministriju, Ģenerālprokuratūru un Tiesībsarga biroju.

Programmas mērķis ir panākt vardarbīgu nodarījumu ģimenē skaita samazināšanos un piedāvāt kvalitatīvu palīdzību ģimenēm, kas ar to saskaras. Dokumenta ietvaros tiek definēts pats jēdziens “vardarbība ģimenē” (no angļu – domestic violence) – tas ir vardarbīgs nodarījums (fiziska, seksuāla vai emocionāla vardarbība) starp kopdzīvē esošām personām. Vardarbīgs nodarījums uzskatāms par “vardarbību ģimenē” neatkarīgi no tā, vai nodarījuma izdarīšanas brīdī puses ir vai nav noslēgušas laulību, kā arī vai puses turpina dzīvot kopīgā mājsaimniecībā. No vardarbības ģimenē var ciest arī bērni, gan esot pakļautiem tiešiem pieaugušo ģimenes locekļu nodarījumiem, gan esot vardarbības starp pieaugušajiem lieciniekiem.

Neskatoties uz to, ka Latvijā pastāv atsevišķi priekšnosacījumi tādas politikas īstenošanai, kas novērstu vardarbību ģimenē, tomēr ir vairāki būtiski kavējoši faktori. Pirmkārt, grūtības sagādā vardarbības ģimenē atpazīšana, kas ir saistīta gan ar atšķirīgu izpratni par to, gan atsevišķu vardarbības veidu akceptēšanu sabiedrībā. Otra būtiskākā problēma ir dažādu iestāžu darba koordinēšanas un savstarpējas sadarbības mehānisma trūkums.

Sākot programmas īstenošanu, primāri ir apzināt esošo situāciju Latvijā un pilnveidot tiesisko regulējumu efektīvai tālākās politikas īstenošanai. Paredzēti ir arī profilaktiskie pasākumi, piemēram, izglītot sabiedrību par to, kā novērst iespējamo vardarbību savā ģimenē vai kur vērsties, lai saņemtu palīdzību, ja tas jau ir noticis. Kā vēl viens no programmā iekļautajiem virzieniem ir vienotas palīdzības un rehabilitācijas sistēmas izveide gan cietušajiem, gan arī varmākām.

Kopumā programmā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešami 2 064 427 lati.

Saskaņā ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas 2004.gada pētījumu “Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu un vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte” vairāk nekā 30% bērnu ģimenē cieš no vecāku fiziskas un emocionālas vardarbības. 2006.gadā uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas bezmaksas bērnu uzticības tālruni 80006008 tika saņemti 279 642 zvani, tajā skaitā vairāk nekā 1000 zvanu tika saņemti par emocionālo un fizisko vardarbību ģimenē. 2007.gadā šādu informāciju sniedza 1207 zvanītāji.

Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Krāslavas ģimnāzijai un Jūrmalas 1.ģimnāzijai

Lai veicinātu valsts ģimnāziju tīkla attīstību, valsts ģimnāzijas statusu plānots piešķirt arī Krāslavas ģimnāzijai un Jūrmalas 1.ģimnāzijai. 7.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti divi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoti Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekti, virzot tos apstiprināšanai uz Ministru kabinetu.

Šobrīd Latvijā darbojas 16 valsts ģimnāzijas, kas īsteno arī reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas. Valsts ģimnāziju tīkls tiek veidots tā, lai tiktu aptverti visi Latvijas novadi.

Valsts ģimnāzija garantē augstākas prasības vidējās izglītības kvalitātes nodrošināšanā, lai absolventi būtu sagatavoti augstākās izglītības iegūšanai Latvijā un ārvalstu augstskolās, kā arī nodrošina iespējas skolēniem padziļināti apgūt plašāku mācību priekšmetu klāstu radošā līmenī.

Pēc valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas Krāslavas ģimnāzijas un Jūrmalas 1.ģimnāzijas darbība tiks nodrošināta valsts budžetā paredzētā finansējuma ietvaros.

Kritērijus un kārtību, kādā tiek piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, reglamentē Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”.

IZM: Par speciālistu skaitu, kuriem no valsts budžeta sāks dzēst studiju un studējošo kredītu

Likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” apstiprinātais finansējums nodrošina iespējas no valsts budžeta līdzekļiem 452 speciālistiem dzēst studiju kredītu un 211 speciālistiem – studējošo kredītu. Studiju kredītu dzēšanai 2008.gadā būs nepieciešami 40 364 lati, studējošo kredītu dzēšanai – 21 200 latu.

7.februārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja divus Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektus – “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 22.augusta rīkojumā Nr.534 “Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 22.augusta rīkojumā Nr.533 “Par studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem””.

Rīkojumu projekti precizē speciālistu skaitu, kuriem studiju un studējošo kredītu sāks dzēst no valsts budžeta līdzekļiem. Precizētais speciālistu skaits katrā no profesiju grupām noteikts, ņemot vērā pretendentu skaitu, kuri 2007.gadā pieteicās uz kredītu dzēšanu un kuri atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, kā arī ņemot vērā kopējo speciālistu skaitu, kuru kredītu dzēšanai ir paredzēti līdzekļi 2008.gada valsts budžetā.

Saskaņā ar MK noteikumiem studiju un studējošo kredītu no valsts budžeta līdzekļiem var dzēst speciālistiem, kuri pēc studiju pabeigšanas strādā atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai valsts vai pašvaldību institūcijās, kā arī ārstniecības iestādēs, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta, un nevalstiskā sektora institūcijās, kuras pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā.

Izglītības un zinātnes ministrija, ņemot vērā ministriju priekšlikumus, katru gadu sagatavo MK rīkojuma projektu par kredītu dzēšanu, savukārt MK katru gadu apstiprina profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem kredītu sāks dzēst no valsts budžeta līdzekļiem.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Ministru kabineta rīkojumu projekti jāapstiprina Ministru kabineta sēdē.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par pieaugušo invalīdu kopšanas pabalsta palielināšanu

Lai uzlabotu pieaugušo invalīdu dzīves kvalitāti, Labklājības ministrija (LM) plāno ar 2009.gada 1.janvāri no 100 līdz 150 latiem paaugstināt kopšanas pabalstu invalīdiem ar smagiem organisma sistēmu funkciju traucējumiem.

Pabalsta palielināšana ļaus smagi slimā invalīda kopšanai apmaksāt aprūpētāju, saņemt papildu rehabilitācijas pakalpojumus vai izmantot šos līdzekļus ikdienā nepieciešamo izdevumu segšanai.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem invalīda kopšanas pabalstu 2009.gadā vidēji mēnesī varētu saņemt 7400 invalīdu. Šim mērķim papildus nepieciešami 4,4 miljoni latu.

Tas noteikts LM izstrādātajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos par pabalsta apmēru invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalsta apmēra kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību. Grozījumi noteikumos 7.februārī izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Šī LM iecere ir iekļauta arī valdības rīcības plānā, kas ietver konkrētus pasākumus, lai īstenotu valdības deklarācijā noteiktos uzdevumus.

Kopš 2008.gada invalīds ar smagiem organisma sistēmu funkciju traucējumiem, kurš pārsniedzis 18 gadu vecumu un kuram nepieciešama īpaša kopšana, saņem pabalstu 100 latus mēnesī.

Īpašas kopšanas nepieciešamību pamato Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas slēdziens.

Lai atvieglotu atzinuma saņemšanu, invalīdiem, kuru invaliditātes izziņā ir norāde “nepieciešama kopšana” vai “kopjams”, to izsniedz bez viņa klātbūtnes. Tas nozīmē, ka atzinumu var izsniegt uz invalīda vai viņa likumiskā pārstāvja iesnieguma pamata. Turklāt to var nosūtīt pa pastu vai faksu jebkurai VDEĀK (vēlams tai, kur cilvēkam pēdējo reizi noteica invaliditāti). Komisija izsniegs atzinumu bez cilvēka klātbūtnes un visus dokumentus ierakstītā vēstulē nosūtīs uz cilvēka norādīto adresi.

Savukārt tiem invalīdiem, kuriem ar invaliditāti izsniegtajos VDEĀK dokumentos nav atzīmes “kopjams” vai ”nepieciešama kopšana”, jāiesniedz VDEĀK iesniegums un ārstējošā ārsta nosūtījums uz ekspertīzes komisiju īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšanai. Atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību varēs saņemt, ja VDEĀK konstatēs invalīda funkcionālo traucējumu atbilstību apstiprinātajiem kritērijiem invalīda īpašas kopšanas nepieciešamībai.

Lai saņemtu invalīda kopšanas pabalstu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) jāiesniedz rakstisks iesniegums pabalsta piešķiršanai un minētais VDEĀK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību (VDEĀK atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību arī nosūta VSAA elektroniski vai pa pastu). Tāpat jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un pilnvara, ja pabalstu pieprasa pilnvarota persona.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par valsts sociālās aprūpes centru nolikumiem

Saskaņojot valsts sociālās aprūpes centru nolikumus ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, plānots, ka labklājības ministrs ar Sociālo pakalpojumu pārvaldes (SPP) starpniecību realizēs padotību pār šiem centriem.

Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos par sociālās aprūpes centru (SAC) “Kalnciems”, “Kalupe”, “Ķīši”, “Liepāja”, “Krastiņi”, “Nītaure”, “Litene”, “Rauna”, “Reģi”, “Ropaži”, “Rūja”, “Teika” un “Rīga” nolikumiem. Šie grozījumi 7.februārī izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi noteikumos vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

2007.gada jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā precizē LM un SPP funkcijas sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, kā arī nosaka, ka labklājības ministrs ar SPP starpniecību realizē padotību pār valsts sociālās aprūpes centriem.

Saistībā ar to, ka pēdējos gados bērnu sociālās aprūpes centros (BSAC) ir būtiski samazinājies bērnu skaits, plānots, ka BSAC “Rīga” aprūpēs bērnus invalīdus līdz 18 gadu vecumam ar garīgās attīstības traucējumiem. Tādējādi bērni arī turpmāk varēs dzīvot ierastajā vidē. Līdz šim šajā centrā dzīvojošiem bērniem, sasniedzot četru gadu vecumu, bija jāpārceļas uz citu sociālās aprūpes centru.

Saskaņojot sociālās aprūpes centru nolikumus ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, LM izstrādājusi grozījumus arī pārējos noteikumos par sociālās aprūpes centru nolikumiem.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

VidM: Par Vides ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam

7.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta “Aktualizētā Vides ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009.gadam”.

Vides ministrijas darbības stratēģija ir izstrādāta, lai uzlabotu vidēja termiņa budžeta plānošanas procesu, tieši saistot politikas plānošanas dokumentus, pasākumus to ieviešanai ar pieejamo un nepieciešamo budžeta finansējumu.

Atjaunotās stratēģijas budžeta programmās tika aktualizēti politikas un darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji, jaunās politikas iniciatīvas un budžeta finansējums.

Šī Vides ministrijas darbības stratēģija ietver trīs līdz piecu gadu vidēja termiņa mērķus, kā arī 2009.gada mērķus un rīcības plānu tā izpildei. Rīcības plāns un tā izpildes budžets ir veidots pēc budžeta programmu principa.

Katrai budžeta programmai tiek noteikti rezultatīvie rādītāji. Savukārt budžeta programmas ir sagatavotas, lai uzlabotu valsts budžeta līdzekļu pārskatāmību un novērstu dublēšanos to izlietošanā, kā arī nodrošinātu valsts budžeta efektīvu un koordinētu izmantošanu ministrijas mērķu sasniegšanai.

Aktualizētajā stratēģijā minētie nepieciešamie finanšu līdzekļi tiks pieprasīti likumprojektā “Par valsts budžetu 2009.gadam”.

VidM: Par starptautiskās tirdzniecības apdraudēto savvaļas sugu īpatņu reģistrācijas kārtību

7.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Starptautiskās tirdzniecības apdraudēto savvaļas sugu īpatņu reģistrācijas, marķēšanas un sertifikātu izsniegšanas kārtība”.

Noteikumu projekts paredz izveidot reģistru, kurā tiks iekļauti dati gan par starptautiskās tirdzniecības apdraudētajiem dzīvniekiem, gan par to īpašniekiem. Tāpat šis noteikumu projekts paredz arī noteikt reģistrācijas un sertifikātu izsniegšanas kārtību personām, kas nodarbojas ar kaviāra ražošanu, fasēšanu vai pārfasēšanu, un kaviāra marķēšanas kārtību, kā arī reģistrācijas kārtību audzētavām, kuras komerciālos nolūkos pavairo starptautiskās tirdzniecības apdraudētos savvaļas sugu īpatņus.

Izstrādātais noteikumu projekts dos iespēju kontrolējošajām iestādēm efektīvāk aizsargāt starptautiskās tirdzniecības apdraudētos sugu īpatņus.

VidM: Par valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala “Dobeles struktūra” izmantošanas noteikumiem

7.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala “Dobeles struktūra” izmantošanas noteikumi”.

Noteikumu projekts nosaka valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala “Dobeles struktūra” robežas un nogabala izmantošanas noteikumus.

Saskaņā ar likumu “Par zemes dzīlēm” valsts nozīmes zemes dzīļu nogabals ir Ministru kabineta noteikti zemes garozas iecirkņi Latvijas teritorijā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kuros ir noteiktas zemes dzīļu īpašības un kuru lietošanai var būt sevišķi svarīga nozīme valsts ekonomikas, aizsardzības un citās jomās.

Ja sabiedrības un valsts interesēs nepieciešams izmantot zemes dzīļu derīgās īpašības, valsts var noteikt zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumus. Šos aprobežojumus var noteikt teritorijai, ko Ministru kabinets noteicis par valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu.

Transeiropas Enerģētikas tīklu (TEN) programmas ietvaros ir apstiprināts līdzfinansējums projektam “Ģeoloģiskā un ekonomiskā izpēte iespējamai pazemes gāzes krātuves attīstīšanai Latvijā, Dobeles rajonā” (Nr.G130/06). Šā projekta mērķis ir veikt ģeoloģisko izpēti Dobeles struktūrā, kā arī veikt ekonomisko izpēti gāzes uzglabāšanas iespējām un noteikt nepieciešamos ieguldījumus Dobeles pazemes gāzes krātuves attīstīšanai. Izpētes nolūks ir integrēt Latvijas dabasgāzes apgādes sistēmas kopējā ES sistēmā, attīstot Dobeles pazemes gāzes krātuves potenciālu.

VidM: Par grozījumiem noteikumos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti

7.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.118 “Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti””.

Vides ministrijas izstrādātais noteikumu projekts nosaka kvalitātes normatīvus virszemes un pazemes ūdeņiem, tai skaitā kvalitātes normatīvus peldūdeņiem.

Veselības ministrija ir sagatavojusi un 2008.gada 31.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinājusi MK noteikumu projektu “Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes novērtēšanu, klasificēšanu un peldvietu ūdens aprakstiem”. Šie noteikumi noteiks peldvietu ūdeņu kvalitātes kritērijus, novērtēšanas un klasifikācijas kārtību, prasības peldvietu ūdeņu aprakstiem un peldvietu ūdeņu monitoringam. Līdz ar to tiks nodrošināts, ka prasības peldūdeņu kvalitātei tiks noteiktas vienos Ministru kabineta noteikumos, kas vienkāršos noteikumu izmantošanu.

Vides ministrijas un Veselības ministrijas izstrādātos MK noteikumu projektus plānots izskatīt vienā MK sēdē.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par traktortehnikas vadītāja tiesību iegūšanas, maiņas un atjaunošanas kārtību

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Traktortehnikas vadītāja kvalifikācijas iegūšanas, kā arī traktortehnikas vadīšanas tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība un traktortehnikas vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība”, ko 7.februārī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Ņemot vērā, ka Ceļu satiksmes likumā tika pieņemta jauna panta redakcija, Ministru kabineta noteikumi par traktortehnikas vadīšanas tiesību iegūšanu jāizdod no jauna, ieviešot noteikumos vairākas izmaiņas.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu traktortehnikas vadītāja kvalifikācijas iegūšanas, kā arī traktortehnikas vadīšanas tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtību un traktortehnikas vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtību valsts aģentūrā “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra”. Šā noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt kvalificētu traktortehnikas vadītāju atestāciju un noteikt traktortehnikas vadītāju apliecību izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtību.

Normatīvais akts precizēs vispārējās un speciālās traktortehnikas vadītāja kvalifikācijas iegūšanas kārtību, tai skaitā arī eksaminācijas kārtību, lai iegūtu speciālās traktortehnikas vadītāju apliecību retiem, specifiskiem traktortehnikas veidiem.

Noteikumu projekts noteiks, ka turpmāk teorētiskajā eksāmenā personai būs jāatbild uz divdesmit teorētiskā eksāmena jautājumiem divpadsmit līdzšinējo jautājumu vietā.

Noteikumu projekts precizēs arī vadīšanas eksāmena pieņemšanas secību. No sākuma pretendents iepazīstas ar darba drošības instrukciju un parakstās darba drošības žurnālā. Pēc tam aģentūras inspektors pārbauda pretendenta zināšanas par attiecīgās traktortehnikas uzbūvi un darbības pamatprincipiem. Pēc zināšanu pārbaudes pretendents sagatavojas braukšanai un izbrauc ar attiecīgo traktortehniku figūras atbilstoši attiecīgās traktortehnikas gabarītiem un tehniskajām īpatnībām. Pēc figūru sekmīgas izbraukšanas pretendents veic traktortehnikas darbu tehnoloģiskās operācijas.

Normatīvā akta projekts noteiks, ka pretendents nenokārtos vadīšanas eksāmenu, ja viņš pārkāps drošības noteikumus traktortehnikas iedarbināšanā vai tehnoloģisko operāciju izpildē, vai veiks nekoordinētu darbību ar vadības ierīcēm un zaudēs kontroli pār traktortehniku. Tāpat pretendents nenokārtos vadīšanas eksāmenu, ja figūru ar traktortehniku neizpildīs ar pirmo mēģinājumu vai figūru izpildes laikā izbrauks ārpus figūras gabarītiem.

Noteikumu projektā ir precizēta traktortehnikas vadītāja apliecības maiņas kārtība, tai skaitā arī ārvalstīs izdotajiem dokumentiem, kas apliecina tiesības vadīt traktortehniku. Papildus projektā ir precizēta kārtība, kādā atjauno traktortehnikas vadītāja apliecību pēc traktortehnikas vadīšanas tiesību atņemšanas termiņa beigām.

Ministru kabinets 5.februārī apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz turpmāk izdot vienu apliecību pašreizējo divu vietā, bet, tā kā tas vēl jāapstiprina Saeimai, tad šobrīd noteikumu projektā tiek precizēta pašreizējā sistēma ar divām apliecībām.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa