Eiropas Komisija: Par Latvijas iedzīvotāju atbildēm “Eurobarometer” pētījumā

2007.gada rudenī standarta “Eurobarometer” (EB) pētījums tika veikts visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs, divās kandidātvalstīs (Horvātijā un Turcijā), kā arī Ziemeļkipras Turku Republikā. Šajā pārskatā attēloti pētījuma galvenie rezultāti.

Pārskatā analizētas Latvijas iedzīvotāju atbildes uz aptaujas galvenajiem jautājumiem. Šīs atbildes ir salīdzinātas ar vidējiem rezultātiem, kas iegūti, aptaujājot respondentus visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turklāt šajā pārskatā ir sniegti salīdzinājumi ar datiem no iepriekšējiem EB pētījumiem un datiem, kas iegūti pārējās Baltijas valstīs, kā arī veikta pētījuma rezultātu analīze, iedalot respondentus dažādās sociālās un demogrāfiskās grupās.

Pētījuma gaitā visā Latvijā tika intervēti 1006 respondenti vecumā no 15 gadiem. Respondentu atlasē tika izmantota nejaušā gadījuma metode, atspoguļojot iedzīvotāju viedokli visā Latvijā. Pētījuma ietvaros tika veiktas intervijas, personīgi aptaujājot respondentus viņu dzīvesvietās, izmantojot CAPI (datorizētas tiešās intervijas).

“Eirobarometra 68” aptauja Latvijā notika laikā no 2007.gada 25.septembra līdz 22.oktobrim. Aptauju veica tirgus un sociālo pētījumu aģentūra “TNS Latvia”.

“Eirobarometrs 68” ir septītā “Eurobarometer Standart” aptauja, kopš Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts.

Eiropas Savienība 2007.gada janvārī tika paplašināta – par tās dalībvalstīm kļuva Rumānija un Bulgārija. Paplašinājās arī eirozona – tai pievienojās pirmā no tām dalībvalstīm, kuras bija piederējušas postpadomju zonai, – Slovēnija.

Situācijas vērtējums valstī

Pašreizējo ekonomisko situāciju valstī Eiropas Savienības 27 dalībvalstu iedzīvotāji kopumā vērtē polarizēti: aptuveni puse aptaujāto (48%) situāciju valsts ekonomikā vērtē kā diezgan labu vai ļoti labu, bet otra puse (49%) – kā diezgan sliktu vai ļoti sliktu.

Latvijā ir visskeptiskāk noskaņotie iedzīvotāji Baltijas valstīs – ekonomisko situāciju kā diezgan labu vai ļoti labu vērtē tikai 16% aptaujāto. (Lietuvā skeptiski noskaņoto ir mazāk – 31% aptaujāto ekonomisko situāciju vērtē kā diezgan labu vai ļoti labu. Igaunijas iedzīvotāju viedoklis par ekonomisko situāciju savā valstī ir salīdzinoši daudz pozitīvāks – 67% aptaujāto Igaunijā situāciju ekonomikā vērtē kā diezgan labu vai ļoti labu.)

Rezultātā Latvijā ir četras reizes mazāk pozitīvi noskaņotu iedzīvotāju nekā Igaunijā.

Salīdzinot ar 2007.gada pavasari, situācija Latvijā jautājumā par ekonomisko situāciju valstī ir nedaudz pasliktinājusies: negatīvi noskaņoto respondentu 2007.gada pavasara pētījumā bija 76%, bet tagad ekonomisko situāciju Latvijā kā diezgan slikti vai ļoti slikti vērtējošo ir nedaudz vairāk – 81% (+5 PP).

Situāciju nodarbinātības jomā ES 27 valstu iedzīvotāji kopumā vērtē kritiski. Drīzāk laba un ļoti laba situācija nodarbinātības jomā šķiet 36% ES 27 valstu aptaujāto, bet drīzāk slikta vai ļoti slikta – 61% aptaujāto.

Latvijas rādītājs ir tuvs ES 27 rādītājam – 38% Latvijas respondentu situāciju nodarbinātības jomā uzskata par drīzāk labu vai ļoti labu. Taču, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ir visskeptiskāk noskaņotie iedzīvotāji. (Igaunijā 62%, bet Lietuvā 50% respondentu uzskata, ka situācija nodarbinātības jomā ir drīzāk laba vai ļoti laba.) Tomēr Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot datus ar aptauju, kas tika veikta pirms gada (2006.gada rudenī), ir kļuvuši optimistiskāki par situāciju nodarbinātības jomā, vērtējumam augot par 11 PP.

Apkārtējās vides stāvokli ES 27 valstis kopumā vērtē polarizēti: 46% aptaujāto uzskata, ka tas ir drīzāk labs vai ļoti labs, bet 51% aptaujāto to vērtē kā drīzāk sliktu vai ļoti sliktu.

Apkārtējās vides stāvokli kā drīzāk labu vai ļoti labu vērtē 58% Latvijas respondentu. Pārējās Baltijas valstīs: 62% Igaunijā un 49% Lietuvā dzīvojošo respondentu apkārtējās vides stāvokli vērtē kā drīzāk labu vai ļoti labu.

Latvijas respondentu viedoklis par apkārtējās vides stāvokli kopš 2006.gada rudens nav būtiski mainījies.

Sociālās labklājības stāvokli ES 27 valstis kopumā vērtē polarizēti: 46% aptaujāto uzskata, ka sociālās labklājības stāvoklis ir drīzāk labs vai ļoti labs, bet 49% aptaujāto to vērtē kā drīzāk sliktu vai ļoti sliktu.

Baltijas valstu vidū vissliktāk savu sociālo labklājību vērtē Latvijas respondenti – tikai 14% uzskata, ka sociālā labklājība ir drīzāk laba vai ļoti laba. Lietuvā 28% respondentu par savas valsts sociālo labklājību izsakās pozitīvi, bet Igaunijā optimistiskāk noskaņotu respondentu ir vairāk – 38% respondentu savas valsts sociālo labklājību vērtē kā diezgan labu vai ļoti labu.

Secinājumi: Latvijas iedzīvotāju vērtējums par situāciju nodarbinātības jomā praktiski neatšķiras no ES 27 valstu kopējā vērtējuma, kas saistāms ar zemo bezdarba līmeni valstī. Savukārt ekonomiskā stāvokļa, sociālās labklājības stāvokļa un apkārtējās vides stāvokļa vērtējumos starp Latviju un ES 27 valstu vidējiem rādītājiem ir vērojamas būtiskas atšķirības.

Ekonomikas stāvokļa novērtējumā atšķirība starp Latvijas un ES 27 valstu vidējiem rādītājiem ir 32 PP, t.i., Latvijas iedzīvotāji ir būtiski skeptiskāki par savas valsts ekonomisko situāciju nekā kopumā ES 27 valstīs dzīvojošie, kas acīmredzot ir skaidrojams ar ilgstoši pieaugošo inflācijas līmeni Latvijā, jo ekonomikas attīstība laikā starp 2007.gada pavasara un rudens pētījumiem ir kļuvusi mazāk nozīmīgs jautājums valsts iedzīvotājiem.

Arī sociālās labklājības stāvokļa novērtējumā starp Latvijas un ES 27 valstu iedzīvotājiem rādītāji atšķiras par 32 PP, t.i., Latvijas iedzīvotāji ir būtiski skeptiskāki par sociālās labklājības stāvokli valstī.

Ja ekonomisko un sociālās labklājības stāvokli Latvijas iedzīvotāji vērtē kā sliktāku nekā kopumā ES 27 valstīs, tad apkārtējās vides stāvokļa jomā vērtējums jau tradicionāli atrodas virs ES 27 valstu vidējā (atšķirība par 12 PP).

Svarīgākās problēmas valstī

Kopumā ES 27 valstu vidū divas visbiežāk minētās problēmas ir bezdarbs (šādu viedokli pauž 27% aptaujāto ES 27 valstīs) un inflācija/cenu pieaugums (šādi domā 26% aptaujāto).

Latvijā nemainīgi – jau septītajā EB aptaujā (kopš 2004.gada) – par vissvarīgāko problēmu tiek uzskatīta inflācija un cenu pieaugums (77% Latvijā aptaujāto respondentu pauž šādu viedokli).

Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot abu aptauju datus, ir kļuvuši būtiski pesimistiskāki attiecībā uz inflācijas un cenu pieauguma jautājumu (no 63% respondentu iepriekšējā pētījumā uz 77% šobrīd, t.i., +14 PP). Tāpat būtiski pesimistiskāki attiecībā uz inflāciju un cenu kāpumu valstī ir kļuvuši arī Lietuvas (no 38% uz 62%, +24 PP) un Igaunijas (no 39% uz 58%, +19 PP) iedzīvotāji.

Kā otra nozīmīgākā problēma tiek minēta ekonomiskā situācija Latvijā – šādu viedokli pauduši 23% aptaujāto. Salīdzinājumā ar visbiežāk minēto problēmu (inflācijas un cenu pieaugumu), kura uztrauc vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas respondentu, otra nozīmīgākā problēma satrauc vien ceturto daļu respondentu. Turklāt salīdzinājumā ar 2007.gada pavasarī veikto pētījumu bažas par ekonomisko stāvokli Latvijā ir samazinājušās par 5 PP.

Pašreizējo procesu virzība pareizajā vai nepareizajā virzienā

• Kopumā ES 27 valstu vidū tikai nedaudz vairāk nekā trešā daļa (34%) aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka lietas viņu valstī virzās pareizajā virzienā. To, ka lietas virzās nepareizajā virzienā, uzskata 41% ES 27 aptaujāto, “ne viens, ne otrs” saka katrs piektais respondents (20%), bet 5% respondentu nav viedokļa šajā jautājumā.

Salīdzinot savā starpā Baltijas valstis, redzam, ka Latvija savos spriedumos ir salīdzinoši visskeptiskākā.

To, ka lietas Latvijā virzās pareizajā virzienā, atzīst 26% aptaujāto. Ka lietas Latvijā virzās nepareizajā virzienā, uzskata puse aptaujāto respondentu (50%), “ne viens, ne otrs” saka aptuveni katrs sestais respondents (16%), bet 8% respondentu nav viedokļa šajā jautājumā.

Lietuvā lietas iet pareizajā virzienā, domā 39% Lietuvas iedzīvotāju, bet Igaunijā – 56% respondentu (otrs pozitīvākais rādītājs ES 27 valstu vidū).

Latvija kopš 2006.gada rudens ir piedzīvojusi optimistiskāk noskaņoto respondentu kritumu par 14 PP (no 40% 2006.gada rudenī uz 26% 2007.gada rudenī).

• Aplūkojot jautājumu, vai kopumā Eiropas Savienībā lietas virzās pareizajā virzienā, redzam, ka 48% ES 27 valstu iedzīvotāju uzskata, ka kopumā Eiropas Savienībā lietas virzās pareizajā virzienā, 15% ir pretējās domās – lietas ES virzās nepareizajā virzienā, 18% saka, ka “ne viens, ne otrs”, bet 19% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Latvijai Baltijā ir salīdzinoši vismazāk optimistisks viedoklis. Lietas ES virzās pareizajā virzienā, apgalvo gandrīz puse Latvijas respondentu (48%). Lietas ES virzās nepareizajā virzienā, apgalvo 15% Latvijas respondentu, “ne pareizajā, ne nepareizajā virzienā” – vērtē 18%, bet 19% respondentu nav viedokļa šajā jautājumā.

Skatījums uz Eiropas Savienību

Uzticēšanās nacionālajām institūcijām un plašsaziņas līdzekļiem

ES 27 valstu vidū vislielāko uzticēšanos plašsaziņas līdzekļu vidū ir ieguvis radio (60%), tam seko televīzija (52%) un prese (44%), savukārt katrs trešais ES 27 valstu iedzīvotājs uzticas internetam (33%). Nacionālā parlamenta un nacionālās valdības uzticības līmenis ES 27 valstu iedzīvotāju vidū ir ļoti līdzīgs (attiecīgi 35% un 34%).

Savu uzticēšanos Eiropas Savienībai ES 27 valstīs kopumā pauž gandrīz puse respondentu (48%), bet neuzticību – 36% aptaujāto respondentu, savukārt 16% aptaujāto nav konkrēta viedokļa. Salīdzinot ar 2007.gada pavasara pētījumu, uzticēšanās Eiropas Savienībai radītājs ir krities par 9 PP (no 57% uz 48% šajā pētījumā).

Arī Latvijā aptaujātie kopumā vairāk uzticas plašsaziņas līdzekļiem, nevis parlamentam un valdībai.

Salīdzinājumā visaugstākā uzticēšanās Latvijas iedzīvotāju vidū ir televīzijai un radio (šīm institūcijām uzticas attiecīgi 66% un 63% aptaujāto Latvijā). Presei uzticas katrs otrais Latvijas iedzīvotājs (50%), bet internetam uzticība ir zemāka – 37%.

Latvijas valdībai uzticas gandrīz piektā daļa aptaujāto (19%), bet Latvijas Saeimai uzticības rādītājs ir vēl mazāks – 16%.

Latvijā Eiropas Savienībai uzticas salīdzinoši vismazākais aptaujāto skaits Baltijas valstīs – puse Latvijā aptaujāto (50%).

Vērtējums par valsts interešu vērā ņemšanu Eiropas Savienībā

“Eiropas Savienībā manas valsts intereses lielā mērā tiek ņemtas vērā” – šim izteikumam kopumā piekrīt 38% ES 27 valstu iedzīvotāju, bet 46% nepiekrīt, savukārt 16% aptaujāto par šo izteikumu nav konkrēta viedokļa.

“ES manas valsts intereses lielā mērā tiek ņemtas vērā” – šim izteikumam Latvijā kopumā piekrīt 30% respondentu, nepiekrīt 60%, bet 10% respondentu par šo izteikumu nav konkrēta viedokļa.

Informētība par politiskajiem notikumiem Eiropā

• Uz jautājumu “Vai kopumā, jūsuprāt, jūsu valstī cilvēki ir labi informēti par politiskajiem notikumiem Eiropā?” kopumā apstiprinoši ir atbildējuši 18% ES 27 valstu respondentu. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas ES 27 valstu respondentu (78%) uzskata, ka nav labi informēti par politiskajiem notikumiem Eiropā.

Latvijā no Baltijas valstīm ir salīdzinoši vislielākais to respondentu skaits, kuri uzskata, ka Latvijā cilvēki ir labi informēti par politiskajiem notikumiem Eiropā – tā uzskata trešā daļa aptaujāto respondentu (33%). Gandrīz 2/3 Latvijas respondentu (64%) uzskata, ka nav labi informēti par politiskajiem notikumiem Eiropā, bet 3% nav viedokļa šajā jautājumā. ES 27 valstu vidū Latvijai ir sestais labākais informētības par ES rādītājs.

• Vai, jūsuprāt, lēmumi par katru no turpmāk minētajām jomām būtu jāpieņem tikai valdībai vai valdībai kopīgi ar Eiropas Savienību?

Kopumā ES 27 valstu iedzīvotāju sniegtās atbildes uz jautājumu, kā, pēc viņu domām, būtu jāpieņem lēmumi, kas saistīti ar ekonomiku, ir polarizētas: gandrīz puse ES 27 valstu iedzīvotāju (47%) uzskata, ka lēmumi ekonomikā jāpieņem katras valsts valdībai pašai, bet 48% uzskata, ka valdībai jāstrādā kopā ar Eiropas Savienību.

Latvijā, tāpat kā Lietuvā, salīdzinoši vairāk ir tādu respondentu, kuri uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar ekonomiku, ir jāapspriež katras valsts valdībai kopā ar ES (61%), toties Igaunijā šādi domā vien katrs otrais respondents (50%).

• Kopumā ES 27 valstu iedzīvotāju sniegtās atbildes uz jautājumu, kā, pēc viņu domām, būtu jāpieņem lēmumi, kas saistīti ar inflāciju, ir polarizētas: gandrīz puse (49%) ES 27 aptaujāto uzskata, ka valdībai jāstrādā kopā ar Eiropas Savienību, bet 45% uzskata, ka lēmumi inflācijas jautājumos jāpieņem katras valsts valdībai pašai.

Baltijas valstu vidū atbildes, vai lēmumi inflācijas jautājumos būtu jāpieņem tikai katras valsts valdībai vai valdībai kopīgi ar ES, ir polarizētas: puse aptaujāto Latvijas un Igaunijas respondentu uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar inflācijas apkarošanu, ir jāapspriež katras valsts valdībai kopā ar ES (50%), bet Lietuvā šādi domā nedaudz vairāk – 55% respondentu.

• Kopumā ES 27 valstu vidū ir salīdzinoši vairāk to iedzīvotāju, kuri uzskata, ka lēmumi pensiju jautājumos būtu jāpieņem tikai katras valsts valdībai pašai (70%), bet 26% aptaujāto uzskata, ka valdībai pensiju jautājumā jāstrādā kopā ar Eiropas Savienību.

Baltijas valstu vidū salīdzinoši vairāk respondentu atbalsta lēmumu pensijas jautājumus apspriest valdībai kopīgi ar Eiropas Savienību – 42% gan Latvijā, gan Lietuvā. Igaunijā šādi domā nedaudz mazāk – 36% respondentu.

• Kopumā ES 27 valstu iedzīvotāji uzskata, ka lēmumi, kas saistīti ar vides aizsardzību, būtu jāpieņem valdībai kopīgi ar Eiropas Savienību (73%), bet pretējās domās ir 24% aptaujāto – katras valsts valdībai pašai jāpieņem lēmumi jautājumos par vides aizsardzību.

Baltijas valstu vidū viedoklis, vai lēmumi vides aizsardzības jautājumos būtu jāpieņem tikai katras valsts valdībai vai valdībai kopīgi ar ES, ir līdzīgs: aptuveni 2/3 aptaujāto Latvijas (65%), Lietuvas (64%) un Igaunijas (66%) respondentu uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar vides aizsardzību, ir jāapspriež katras valsts valdībai kopā ar ES. Tomēr šie rādītāji ir nedaudz zemāki nekā ES 27 valstu vidējais rādītājs.

ES ietekme dažādās jomās:

• Kopumā ES 27 valstu vidū 39% iedzīvotāju uzskata, ka ES spēlē pozitīvu lomu uz ekonomisko situāciju valstī. ES ir negatīva loma uz valsts ekonomiku – šādi apgalvo 20% aptaujāto, bet ne pozitīvu, ne negatīvu ES lomu ekonomiskajā situācijā vērtē 29% aptaujāto. Nav viedokļa šajā jautājumā 12% aptaujāto.

Latvijai Baltijas valstu vidū viedoklis par ES pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz valsts ekonomisko situāciju ir diametrāli pretējs. Ja Lietuva un Igaunija ir tās, kuras salīdzinoši visaugstāk vērtē ES pozitīvo lomu valsts ekonomikā, tad Latvijā ir gandrīz vismazāk šādi domājošo visā ES.

“ES spēlē pozitīvu lomu uz ekonomisko situāciju valstī” – piekrīt 26% Latvijas respondentu, “ES ir negatīva loma uz valsts ekonomiku” – šādi apgalvo 26% respondentu, bet ne pozitīvu, ne negatīvu ES lomu ekonomiskajā situācijā vērtē 34% aptaujāto. Nav viedokļa šajā jautājumā 14% respondentu.

Latvijā vērojams otrs lielākais to respondentu, kuri uzskata, ka ES spēlē pozitīvu lomu uz ekonomisko situāciju valstī, kritums ES 27 valstu vidū: - 13 PP (no 39% uz 26%). (Vislielākais kritums vērojams Īrijā – 17 PP.)

• Kopumā ES 27 valstu vidū 21% iedzīvotāju uzskata, ka ES spēlē pozitīvu lomu cenu pieaugumā/inflācijā valstī. ES ir negatīva loma cenu pieaugumā/inflācijā – šādi apgalvo 36% aptaujāto, bet ne pozitīvu, ne negatīvu ES lomu cenu pieaugumā/inflācijā redz 31% aptaujāto. Nav viedokļa šajā jautājumā 12% aptaujāto.

Latvijai ES 27 valstu vidū viedoklis par ES pozitīvo ietekmi uz cenu pieaugumu/inflāciju valstī ir visnegatīvākais. Arī Lietuvas un Igaunijas rādītāji atrodas zem ES 27 valstu vidējā: Lietuvā 20% respondentu uzskata, ka ES spēlē pozitīvu lomu cenu pieaugumā/inflācijā, bet Igaunijā šādi domājošo ir 19%.

“ES spēlē pozitīvu lomu cenu pieaugumā/inflācijā valstī” – piekrīt 10% Latvijas iedzīvotāju, “ES ir negatīva loma cenu pieaugumā/inflācijā” – šādi apgalvo vairāk nekā puse (53%) aptaujāto, bet ne pozitīvu, ne negatīvu ES lomu cenu pieaugumā/inflācijā vērtē 26% aptaujāto. Nav viedokļa šajā jautājumā 11% respondentu.

Latvijā kopš 2006.gada pavasara pētījuma ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka ES spēlē negatīvu lomu cenu pieaugumā/inflācijā (-14 PP, no 67% uz 53%), bet palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka ES ietekme uz cenu pieaugumu/inflāciju ir ne pozitīva, ne negatīva (+11 PP, no 15% uz 26%).

• Kopumā ES 27 valstu vidū 17% respondentu uzskata, ka ES spēlē pozitīvu lomu mājokļu jautājumā valstī. ES ir negatīva loma mājokļu jautājumā – šādi apgalvo 19% respondentu, bet ne pozitīvu, ne negatīvu ES lomu mājokļu jautājumā vērtē gandrīz puse (49%) aptaujāto ES 27 valstu iedzīvotāju. Nav viedokļa šajā jautājumā 15% respondentu.

“ES spēlē pozitīvu lomu mājokļu jautājumā valstī” – piekrīt 11% Latvijas respondentu, “ES ir negatīva loma mājokļu jautājumā” – šādi apgalvo 16% respondentu, bet ne pozitīvu, ne negatīvu ES lomu mājokļu jautājumā vērtē vairāk nekā puse (58%) aptaujāto Latvijas respondentu. Nav viedokļa šajā jautājumā 15% respondentu.

• Puse (50%) aptaujāto ES 27 valstu iedzīvotāju uzskata, ka ES loma pensiju jautājumos ir ne pozitīva, ne negatīva. Tam, ka ES spēlē pozitīvu lomu pensiju jautājumos valstī, piekrīt 15% aptaujāto, bet ES ir negatīva loma pensiju jautājumos valstī – šādi apgalvo 21% respondentu. Nav viedokļa šajā jautājumā 14% respondentu.

Latvijai Baltijas valstu vidū viedoklis par ES pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz valsts pensiju jautājumiem ir atšķirīgs. Ja Lietuva un Igaunija ir tās, kuras salīdzinoši visaugstāk vērtē ES pozitīvo lomu pensiju jautājumā (Lietuva – pirmajā, Igaunija – ceturtajā pozīcijā ES 27 valstu vidū), tad Latvijā ir salīdzinoši mazāk šādi domājošo.

“ES ir pozitīva loma pensiju jautājumos valstī” – piekrīt 12% Latvijas respondentu, “ES ir negatīva ietekme uz pensiju jautājumiem” – šādi apgalvo 20% respondentu, bet ne pozitīvu, ne negatīvu ES lomu pensiju jautājumos vērtē vairāk nekā puse (54%) aptaujāto Latvijā. Nav viedokļa šajā jautājumā 14% respondentu.

• Kopumā ES 27 valstu vidū nedaudz vairāk kā puse (52%) iedzīvotāju uzskata, ka ES spēlē pozitīvu lomu apkārtējās vides aizsardzībā valstī. ES ir negatīva ietekme uz apkārtējās vides aizsardzību – šādi apgalvo 14% respondentu, bet ne pozitīvu, ne negatīvu ES lomu apkārtējās vides aizsardzībā saredz 24% aptaujāto. Nav viedokļa šajā jautājumā 10% respondentu.

“ES ir pozitīva loma apkārtējās vides aizsardzībā valstī” – piekrīt 41% Latvijas respondentu, “ES ir negatīva ietekme uz apkārtējās vides aizsardzību” – šādi apgalvo 10% respondentu, bet ne pozitīvu, ne negatīvu ES lomu apkārtējās vides aizsardzībā redz 36% aptaujāto. Nav viedokļa šajā jautājumā 13% respondentu.

Plašsaziņas līdzekļi un ES

• Kopumā, jūsuprāt, Latvijas plašsaziņas līdzekļi par Eiropas Savienību runā pārāk daudz, pietiekami vai pārāk maz?

Pēc ES 27 valstu iedzīvotāju domām, vislabāk informāciju par ES meklēt presē, jo tieši prese citu plašsaziņas līdzekļu vidū par ES raksta salīdzinoši vairāk. Prese par ES raksta pietiekami – šādu viedokli pauž gandrīz puse ES 27 valstu respondentu (45%). Savukārt televīzijas un radio gadījumā vairāk ir tādu respondentu, kuri uzskata, ka par ES televīzijā un radio tiek runāts pārāk maz, nekā tādu, kuri uzskata, ka par ES runā pietiekami.

Arī Latvijā, tāpat kā ES 27 valstīs kopumā, salīdzinoši vairāk informācijas par ES sniedz prese un televīzija – šādi uzskata attiecīgi 64% un 57% Latvijas iedzīvotāju. Gandrīz puse (49%) Latvijas iedzīvotāju informāciju par ES no radio uzskata par pietiekamu, bet 44% par pietiekamu informāciju vērtē internetā.

• Kopumā, jūsuprāt, Latvijas plašsaziņas līdzekļi par Eiropas Savienību runā pozitīvi?

Pēc ES 27 valstu iedzīvotāju domām, salīdzinoši visobjektīvāko informāciju par ES sniedz televīzija (šādi uzskata 53% ES 27 valstu iedzīvotāju). Arī presi un radio vairāk nekā puse ES 27 valstu iedzīvotāju vērtē kā objektīvu.

Jautājumā par internetu nav viedokļa vairāk nekā pusei (55%) aptaujāto. Tas skaidrojams ar to, ka ne visiem ES 27 valstu iedzīvotājiem ir pieeja un zināšanas interneta izmantošanā. Šajā pētījumā tādu, kuriem mājās ir interneta pieslēgums, ir 50%.

Salīdzinoši lielākās pozitīvās izmaiņas ES 27 valstu vidū piedzīvojusi Latvija. Latvijā pusotra gada laikā par 14 PP (no 40% uz 54%) palielinājies to respondentu skaits, kuri uzskata, ka valstī prese par ES raksta objektīvi.

Latvijā uzskati par plašsaziņas līdzekļu objektivitāti būtiski neatšķiras no ES 27 valstu vidējiem rādītājiem.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa