Valsts valodas aģentūra: Par pētījumu “Valsts valodas likums: vēsture un aktualitāte”

30.janvārī notika iepazīstināšana ar pētījuma “Valsts valodas likums: vēsture un aktualitāte” rezultātiem un diskusija, kurā piedalījās personas, kas bija iesaistītas Valsts valodas likuma izstrādē, juristi, augstskolu docētāji, cilvēktiesību eksperti, pētnieki, kas darbojas šajā jomā.

Valsts valodas aģentūras Sociolingvistikas daļas pētnieki sadarbībā ar Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta un pētījumu centra “SKDS” pētniekiem 2007.gadā veica pētījumu, lai apzinātu Valsts valodas likuma izstrādes un pieņemšanas procesu un tā ietekmi uz Latvijas sociolingvistiskajiem un kultūrvēsturiskajiem notikumiem. Pētījuma gaitā detalizēti tika analizēts Valsts valodas likuma izstrādes un pieņemšanas process, kā arī likuma atbilstība starptautiskajām prasībām, normām un līgumiem. Pētījumā analizēts Valsts valodas likuma “atvēršanas” riska faktors.

Semināra atklāšanā Valsts valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis teica: “Pētījuma mērķis bija analizēt Valsts valodas likuma veidošanās procesu un to, kas ir mainījies Latvijas iedzīvotāju un starptautisko institūciju attieksmē pret likumu kopš tā pieņemšanas 1999.gadā.”

Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētniece Dzintra Hirša priekšlasījumā par Valsts valodas likuma tapšanas gaitu un aktuāliem jautājumiem uzsvēra, ka likuma izstrādes gaitā daudz iebildumu tika saņemts no ES un starptautiskajām institūcijām, īpaši no EDSO augstā komisāra Maksa van der Stūla. Redakcijā, kādā Valsts valodas likums tika pieņemts 1999.gada 8.jūlijā, tas tika izmantots kā politisks un ekonomisks instruments spiediena izdarīšanai uz Latviju gan no ES, gan Krievijas. Dz.Hirša uzsvēra, ka Eiropas Savienības amatpersonas gan tieši, gan netieši izdarīja spiedienu, norādot, ka likums tā pieņemtajā redakcijā būs šķērslis Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā, kas, pēc pētnieces domām, bija saistīts ar Krievijas ietekmi Eiropas Savienības institūcijās.

Savukārt Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētniece Vineta Ernstsone uzstājās ar priekšlasījumu “Valodas situācija toreiz un tagad”, uzsverot, ka valodas situāciju ietekmē dažādi faktori: politiskā un ekonomiskā situācija, starptautiskais fons, demogrāfiskā situācija u.c. Viens no būtiskākajiem draudiem patlaban ir darba un valodas vides noslāņošanās – jomas, kurās pārsvarā strādā t.s. krievvalodīgie, un viņiem nav nepieciešamības prast vēl kādu valodu, saziņā izmantot valsts valodu, kas neveicina latviešu valodas mācīšanos. V.Ernstsone uzsvēra, ka valodu apgūšanā liela loma ir izglītības sistēmai, tāpēc pozitīvi vērtējams fakts, ka valsts valodas prasmes līmenis pieaug tieši iedzīvotāju jaunākajā vecuma grupā.

Pētījumu centra “SKDS” pētniece Nita Aveniņa pētījumā ir veikusi dziļās intervijas ar šajā jomā iesaistītajiem ekspertiem – gan latviešu, gan cittautiešu pārstāvjiem. Respondentu viedokļi aptaujā izpaudās visai galēji, jo lielākā daļa latviešu uzskata, ka latviešu valoda kā valsts valoda tiek aizsargāta pārāk maz, bieži vien nav iespējams saņemt pakalpojumus valsts valodā. Tas izskaidrojams ar faktu, ka liela daļa apkalpojošās sfēras darbinieku ir cittautieši, kas neprot latviešu valodu. Savukārt krievi uzskata, ka savās tiesībās tiek pārāk ierobežoti. Eksperti lielākoties bijuši apmierināti ar to, ka latviešu valodas kā valsts valodas lietošana tiek regulēta ar normatīviem aktiem, tomēr uzskatījuši, ka bieži vien likumdošanā iestrādātās normas par latviešu lingvistisko cilvēktiesību nodrošinājumu reālajā dzīvē netiek īstenotas. Kā galvenie problēmu cēloņi tiek minēti:

• pārliecības trūkums latviešos, ka valoda ir nozīmīga un tā varētu kalpot kā valsts vienotības simbols;

• nacionālā sastāva īpatnības un krievu tautības pārstāvju lielais īpatsvars, tādējādi cittautieši neizjūt nepieciešamību pēc latviešu valodas zināšanām un neredz jēgu to apgūt;

• pārlieku lielais pieprasījums darba tirgū pēc svešvalodu, īpaši krievu valodu, zinošiem darbiniekiem, dažkārt aizmirstot pat par latviešu valodas kā valsts valodas zināšanu nepieciešamību;

• vājā cittautiešu motivācija apgūt valsts valodu, lai veiksmīgāk integrētos darba tirgū, vēl vairāk pazemina saasinātās nacionālās attiecības starp latviešiem un krievvalodīgajiem.

Izvērtējot Valsts valodas likuma saturu, lielākā daļa ekspertu bija pozitīvi noskaņoti un uzskatīja, ka likums ir pietiekami skaidrs un saprotams, skeptiskāk noskaņoti bija pētījumā aptaujātie mazākumtautību pārstāvji. Secinājumos N.Aveniņa uzsvēra, ka, ievērojot Latvijas iedzīvotāju nacionālo sastāvu, ar latviešu valodu kā valsts valodu saistītie jautājumi joprojām ir sensitīvi un ļoti aktuāli. Turklāt tie savu aktualitāti saglabās, kamēr latviešiem būs nozīmīga dzimtās valodas kā savas pašapziņas, sabiedrības vienotības un valsts simbola saglabāšana. Tomēr jāuzsver, ka sabiedrības ikdienas dzīvē valodas krīze nav vērojama, ar valodu saistītie jautājumi tiek aktualizēti un izmantoti sabiedrības manipulēšanā tieši politiskajās aprindās.

Otra pētījumu centra “SKDS” pētniece Ieva Strode ar tiešo interviju palīdzību pētījusi Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret valsts valodas lietošanu. Valsts valodas likumu pēdējos trīs gados ir lasījuši tikai 2,7% iedzīvotāju, bet 81% nekad nav bijušas nekādas problēmas šā likuma dēļ. Arī lielākā daļa respondentu – 68,1% (72,6% latviešu un 62% cittautiešu) – ir apmierināti, kā Latvijā ar likumiem tiek regulēta latviešu valodas kā valsts valodas lietošana. 98,3% latviešu un 78,2% cittautiešu uzskata, ka Latvijā jānodrošina iespējas saņemt pakalpojumus latviešu valodā.

Viens no interesantākajiem secinājumiem, kas raksturo pētījuma rezultātus kopumā, ir tas, ka tikai 7% no Latvijas iedzīvotājiem labi pārzina Valsts valodas likumu, tomēr gandrīz visiem ir savs viedoklis un attieksme pret to, neitrālo šajā jautājumā praktiski nav.

2008.gadā pētījuma rezultāti tiks apkopoti un izdoti grāmatā, kurā atsevišķā nodaļā būs atrodami arī citu valstu valodu likumi gan oriģinālvalodā, gan tulkojumā, piemēram, Kvebekas Franču valodas harta, Slovākijas valodu likums, Lietuvas Valsts valodas likums, Poļu valodas likums u.c. Pētījuma rezultāti sniegs visaptverošu Valsts valodas likuma normu izvērtējumu – tā efektivitāti un atbilstību sociolingvistiskajai situācijai 2007.gadā.

Valsts valodas aģentūra ir dibināta 2003.gadā, un tās uzdevums ir valsts valodas statusa nostiprināšana un ilgtspējīgas attīstības veicināšana. Aģentūra veicina latviešu valodas attīstību ar dažādiem pasākumiem un projektiem, kā arī sniedz konsultācijas par dažādiem jautājumiem.

Valsts valodas aģentūras informācija