Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu 2008. gada 14. februārī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumu, uz kuru tiks sniegta atbilde 2008.gada 14.februārī pulksten 17.00.

Deputātu J.Plinera, V.Buzajeva, M.Mitrofanova, V.Buhvalova, J.Sokolovska un N.Kabanova jautājums ārlietu ministram Mārim Riekstiņam (jautājumu reģistra Nr. 44/J9)

“Par nevienlīdzīgu attieksmi pret LR pilsoņiem un LR nepilsoņiem dažos divpusējos un daudzpusējos starptautiskajos līgumos”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētāja vietā

Rīgā 2008.gada 11.februārī Saeimas priekšsēdētāja biedre V.Muižniece

Pielikums

Par nevienlīdzīgu attieksmi pret LR pilsoņiem
un LR nepilsoņiem dažos divpusējos un daudzpusējos
starptautiskajos līgumos

Latvijas Republikas Satversmes 98.pantā ir teikts, ka “ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā”.

Vairāk nekā 99% no Latvijas pases turētājiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, ir Latvijas nepilsoņi. Latvijas nepilsoņiem ir ciešas saiknes ar Latviju, pēc PCTVL rīcībā esošās informācijas, viena trešdaļa nepilsoņu ir dzimuši Latvijas teritorijā, savukārt pārējie nepilsoņi ilgstoši dzīvo Latvijas teritorijā, un vidējais nepilsoņa uzturēšanās stāžs Latvijā ir 40 gadi. Tāpat arī LR Satversmes tiesa savā spriedumā lietā Nr.2004-15-0106 nosprieda, ka, izvēloties pastāvīgo dzīvesvietu ārpus Latvijas, nepilsoņiem ir tādas pašas tiesības kā pilsoņiem.

Neskatoties uz to, virknē Latvijas parakstīto starptautisko līgumu ir noteiktas atšķirības Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesiskajā aizsardzībā. Pie tam pastāv viena tipa līgumi (skat. pielikumā), vienā daļā no kuriem pilsoņu un nepilsoņu tiesības ir vienādi aizsargātas, savukārt citā daļā nepilsoņi salīdzinājumā ar pilsoņiem tiek acīmredzami diskriminēti.

Sakarā ar iepriekš minēto lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Jūs varat apstiprināt vai noraidīt (daļēji vai pilnībā) pielikumā norādīto informāciju?

2. Ar ko ir izskaidrojama atšķirīgā LR Ārlietu ministrijas nostāja, slēdzot viena tipa līgumus?

3. Vai Jūs uzskatāt, ka šāda atšķirīga nostāja ir attaisnojama?

4. Vai Jūsu vadībā esošā Ārlietu ministrija neplāno atteikties no iepriekš piekoptās politikas un, slēdzot jaunus līgumus, paredzēt vienlīdzīgu tiesību aizsardzību gan Latvijas pilsoņiem, gan Latvijas nepilsoņiem?

5. Vai Jūs neuzskatāt, ka nepieciešams labot iepriekš pieļautās kļūdas un vērsties pie citām līgumus noslēgušajām valstīm ar priekšlikumu vienpusējā kārtībā pielīdzināt Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesības attiecībā uz līguma priekšmetu?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buzajevs, M.Mitrofanovs,
Rīgā 2008.gada 6.februārī V.Buhvalovs, J.Sokolovskis, N.Kabanovs

Pielikums

Daži divpusējie un daudzpusējie līgumi, kuri diskriminē vai nediskriminē nepilsoņus

1. Diskriminējoši līgumi par ieguldījumu aizsardzību

Piezīmes

1. Ierobežojums tika atcelts ar jauno 11.06.98. līgumu.

2. Kanāda, atšķirībā no Latvijas, šajā līgumā aizstāv gan savu pilsoņu tiesības, gan pastāvīgo iedzīvotāju tiesības.

3. Viens no piemēriem, kad līgums vienlīdzīgi aizsargā gan pilsoņu tiesības, gan pastāvīgo iedzīvotāju tiesības. Izņēmums ir tikai 7.(1)p., saskaņā ar kuru algas pārvedumi un citas kompensācijas ir paredzētas tikai pilsoņiem.

Analoģiski līgumi, kas neierobežo nepilsoņu tiesības

2. Diskriminējoši līgumi par gaisa satiksmi

Analoģiski līgumi, kas neierobežo nepilsoņu tiesības

3. Diskriminējoši līgumi par aplikšanu ar nodokļiem (līgumi aizstāv nodokļu maksātāju (t.i., arī pastāvīgo iedzīvotāju) intereses,
bet no diskriminācijas tiek pasargāti tikai pilsoņi.)

Analoģiski līgumi, kas neierobežo nepilsoņu tiesības

(no diskriminācijas tiek pasargāti gan pilsoņi, gan nepilsoņi)