"Latvijas kuģniecība" smagajos svaros

Vakar, 9.maijā, kad daudziem bija beigusies darba diena, turpinājās valdības sēde, kas izskatīja konfidenciālus jautājumus, to vidū — jautājumu par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" (PVAS LK) privatizācijas gaitu, par ko bija jāziņo ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim un kurā piedalīties bija aicināti Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis, Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte un citi. Kā zināms, "Latvijas kuģniecības" kārtējais privatizācijas mēģinājums piedzīvoja neveiksmi. Tāpēc tagad, pēc situācijas apzināšanas un apsvērumu sakārtošanas, "Latvijas Vēstnesis" jau pirms jautājuma izskatīšanas par "Latvijas kuģniecības" privatizācijas gaitu savu viedokli izteikt lūdza Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Jāni Nagli:

— Privatizācijas aģentūra kopā ar konsultantu šodienas valdības sēdē sagatavoja atskaiti par paveikto "Latvijas kuģniecības" privatizācijā. Analizēti ir cēloņi un sekas, kāpēc nav izdevies privatizācijas noteikumos noteiktajā termiņā pretendentiem izpildīt visas noteikumos paredzētās saistības. Esam analizējuši arī iespējamos scenārijus, kas varētu notikt un kā vajadzētu rīkoties. Privatizācijas aģentūra atbalsta finansu konsultantu ieteiktos priekšlikumus par to, ka jāturpina "Latvijas kuģniecības" privatizācija, izdarot grozījumus, precizējumus apstiprinātajos privatizācijas noteikumos, proti, pagarināt dokumentu iesniegšanas termiņu īsajā sarakstā fiksētajām kompānijām par divām nedēļām, 14 dienām, kopš attiecīga lēmuma pieņemšanas.

Tajā pašā laikā mēs paredzam arī negatīvu lēmumu šajā piedāvājumā. Tāpēc Privatizācijas aģentūra sagatavojusi arī jaunus "Latvijas kuģniecības" privatizācijas nosacījumus. To galvenā būtība ir šāda.

Pirmkārt, atsakāmies no cīņas par stratēģisko partneri un dodam iespēju ikvienam pieteikties uz šī uzņēmuma privatizāciju.

Otrkārt, esam paredzējuši vienkāršot privatizācijas procedūru.

Treškārt, esam saglabājuši tādu pašu akciju paketes sadalījumu kā iepriekš: 68% —nedalāmā akciju pakete kontrolpaketes īpašniekam, vai nu tas būtu finansu vai industriālais investors, vai stratēģiskais partneris; 15% — publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem iedzīvotājiem; 10% — valsts speciālajam pensiju budžetam; 6% — uzņēmumā strādājošajiem un 1% — rezerve. Ja šīs akcijas netiek realizētas, teiksim, paliek pāri, tad tās tiek pārdotas Rīgas Fondu biržā par naudu.

No negatīviem virzieniem, ko mēs noraidām un par ko sniedzam attiecīgu paskaidrojumu, ir izvērtēta iespēja "Latvijas kuģniecību" likvidēt. Ir arī apskatīti varianti, kādas varētu būt negatīvās sekas, ja netiek privatizēta kontrolpakete vai ir uzsākta privatizācija ar publisko piedāvājumu. Protams, atbildēsim cik vien izsmeļoši varēsim uz izvirzītajiem jautājumiem un gaidīsim no Ministru kabineta attiecīgu lēmumu. Tālāk pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas sekos mūsu rīcība. Jo gaidām objektīvu vērtējumu: uzaicināti ir arī mūsu finansu konsultantu "BDO New Markets" un "Logion B.V." pārstāvji, viņus pārstāv projekta vadītājs Holandes pilsonis Vitendāla kungs.

Jānis Naglis Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumiem

— "Latvijas kuģniecība" var sākt iepirkt jaunus kuģus.

— Jā, šajā sakarā Privatizācijas aģentūras valde un padome pieņēmusi attiecīgus lēmumus, un viss ir "Latvijas kuģniecības" vadības rokās. Uzņēmuma vadība, padome, pilnvarnieki var lemt par šo jautājumu. Bet jāsaka tā, ka tirgus konjunktūra pašreiz ir ievērojami sliktāka nekā pirms diviem gadiem. Pašlaik piedāvātie projekti ir aptuveni par 30 līdz 40 miljoniem latu dārgāki nekā tad, ja šie kuģi būtu pasūtīti pirms diviem gadiem, kad lēmām par šiem jautājumiem.

— Kādi ir šie būtiskākie cēloņi, kāpēc privatizācijas process apstājās?

— Kā viens no tiem minams šo spēcīgo kompāniju paviršā attieksme pret piedāvājumu, ko izsaka pārejas ekonomikas valsts Latvijas Republika. Domāju, tas bija pamatnostādījums. Viņi varbūt iedomājās, ka mēs esam neprecīzi un neievērojam privatizācijas noteikumus un izdarām dažādas atkāpes. Mēs jau bijām brīdinājuši privatizācijas pretendentus, ka būsim ļoti drastiski privatizācijas noteikumu ievērošanā, it sevišķi sadaļā, kas skar kvalitatīvos rādītājus, tādus kā laika grafiki, apjomi, apgrozījumi, auditi, A klases banku atzinumi. Tos, kurus ir absolūti vienkārši un viegli kvantitatīvi novērtēt.

Vēl viens no iemesliem, ko minēja un ir rakstiski apstiprinājis viens no pretendentiem, viņam likās par augstu Ministru kabineta noteiktā kontrolpaketes akciju cena. Otrs pretendents pilnā mērā ir gatavs privatizēt "Latvijas kuģniecību" atbilstoši privatizācijas noteikumiem. Viņam gan pēdējā brīdī radās šaubas par pārskaitītās drošības naudas drošību un iespējām to atgūt, ja tālāk nepiedalās privatizācijā.

— Vai tas varētu būt A klases bankas trūkums Latvijā?

— Ne tikai, Latvija kā valsts abiem pretendentiem ir sveša, viņi šeit neveic uzņēmējdarbību, nav izpētīta situācija, kāda pie mums valda. Varbūt arī pārspīlētā piesardzība no projektu finansējošām bankām ir par iemeslu tam, ka nekas nenotiek.

Ja Ministru kabinets nepieņems nevienu no priekšlikumiem, ceru, ka no diskusijām varēs spriest vismaz par vēlmēm, un būs iespējams nojaust, kā valdības locekļi redz šo problēmu risinājumu. Balstoties uz diskusijās izteikto, mēģināsim sagatavot priekšlikumus Ministru kabineta noteiktajā termiņā. Indikācijas no Ministru kabineta puses liecina, ka privatizācija ir jāturpina, un jācer, ka mums izdosies uzminēt valdības vēlmi šajā sakarā un sagatavot priekšlikumu, kurš vismaz vairākumu varētu apmierināt.

— Vai abi pretendenti joprojām saglabājuši interesi?

— Jā, šodien divi no pretendentu pārstāvjiem ir Latvijā, viņi attiecīgi mēģina izzināt stāvokli un pēc iespējas ātrāk uzzināt Ministru kabinetā lemto. Tas nozīmē, ka viņiem ir ļoti nopietna interese par šiem procesiem. Viņi pat it kā bezcerīgā situācijā mēģina pievērst sev uzmanību.

— Vai varētu izveidoties tāda situācija, ka "Latvijas kuģniecība" vēl joprojām saglabā valsts uzņēmuma statusu?

— Domāju, ka mūsu politiķi tomēr valstī ir tik atbildīgi, ka viņi nepieņems šādu, vissliktāko lēmumu "Latvijas kuģniecībai" un nedos iespēju tālāk dažādu apsvērumu dēļ plosīt šo stipro kompāniju.

Ingrīda Rumbēna, "LV" nozares redaktore

Pēc krietni ieilgušās valdības sēdes Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis kādā brīdī vēlreiz tikās ar "Latvijas Vēstneša" nozares redaktoru un paziņoja, ka valdība par PVAS "Latvijas kuģniecība" privatizāciju turpinās lemt pēc nedēļas.

Tā kā jautājumam par kuģniecības privatizāciju joprojām ir konfidencialitātes statuss, nekādus tuvākus komentārus viņam par valdības sēdē pārrunātajiem jautājumiem nav iespējams sniegt.

Savukārt ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis pastāstīja, ka 8. maija valdības sēdē ministri iepazinušies ar LK privatizācijas finansu konsultanta sniegto informāciju par argumentiem, kādēļ līdz noteiktajam termiņam – 27. aprīlim – netika iemaksāta izsoles drošības nauda. Kā iemeslus, pretendentu uzskatā, A. Kalvītis minēja pārāk augsto sākotnējo izsoles cenu, tehniska rakstura problēmas, kā arī privatizācijas procesa negatīvo publicitāti.

Marika Līdaka, "LV" nozares redaktore