Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 11.februārī

AM: Par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par operatīvajiem transportlīdzekļiem

11.februārī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos Nr.304 “Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem”. Apstiprinātie grozījumi MK noteikumos dos iespēju Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestam (SVPDD) izmantot operatīvos transportlīdzekļus ar uzstādāmām bākugunīm un speciālām skaņas iekārtām bez speciāla krāsojuma.

SVPDD ikdienā veic ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, tajā skaitā arī tos, kas saistīti ar amatpersonu personisko apsardzi. To ietvaros notiek amatpersonu eskortēšana ar autotransportu, kam ir speciāls krāsojums un uzstādīti skaņas signāli un bākugunis.

Tomēr atsevišķos gadījumos, veicot Latvijas Republikā ieradušos ārvalstu amatpersonu personisko apsardzi un eskortēšanu, kas ir drošības pasākumu kompleksa neatņemama sastāvdaļa, SVPDD nepieciešams autotransports bez speciāla krāsojuma.

AM: Par nekustamā īpašuma Rīgā, Smilšu ielā 20, pārņemšanu valsts īpašumā

11.februārī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais MK rīkojums “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Smilšu ielā 20, pārņemšanu valsts īpašumā”.

Nekustamais īpašums Rīgā, Smilšu ielā 20, – Pulvertornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas valsts aģentūras “Latvijas Kara muzejs” faktiskajā valdījumā un lietojumā. Līdz šim īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu bija nostiprinātas Rīgas pilsētai.

Ar Rīgas domes 2007.gada 20.februāra lēmumu Nr.2073 “Par Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamo īpašumu un kapitāla daļu nodošanu Latvijas valsts īpašumā un Latvijas valsts nekustamo īpašumu pārņemšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā bez atlīdzības” 1.pielikuma 1.punktā noteikts, ka minētais nekustamais īpašums bez atlīdzības nododams Latvijas valstij. Rīgas dome piekrīt, ka nekustamais īpašums tiek pārreģistrēts zemesgrāmatā uz valsts vārda Aizsardzības ministrijas personā.

Pulvertornis ir nepieciešams valsts aģentūras “Latvijas Kara muzejs” darbības nodrošināšanai.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par Latvijas pievienošanos konvencijai, kas atvieglo Eiropas Savienības muitas dienestu sadarbību

Lai Latvija varētu piemērot savulaik ratificēto konvenciju par savstarpēju palīdzību un sadarbību ES muitas pārvalžu starpā, Ministru kabinets 11.februārī apstiprināja grozījumus likumā par Neapoles II Konvenciju. Tādējādi Latvijas Republika deklarēs, ka tā piemēro šo konvenciju attiecībās ar tām ES dalībvalstīm, kas paziņojušas par konvencijas piemērošanu.

Neapoles II Konvencija par savstarpēju palīdzību un sadarbību ES muitas pārvalžu starpā nodrošina visu veidu muitas pārkāpumu un nelikumīgas tirdzniecības samazināšanu ES. Latvijas deklarētā konvencijas pielāgošana attiecībās ar citām ES dalībvalstīm nodrošinās ātrāku dalībvalstu un Eiropas Kopienas noteikumu pārkāpumu konstatēšanu, novēršanu un sodīšanu. Konvencija nosaka sadarbības un palīdzības veidus, piemēram: palīdzība pēc pieprasījuma un spontāna palīdzība starp muitas pārvaldēm, tūlītēja pakaļdzīšanās, novērošana citas valsts teritorijā, kontrolēta piegāde, vienotas īpašas izmeklēšanas vienības izveide un datu apmaiņas nosacījumi.

Konvencija stājas spēkā tikai pēc tam, kad par konstitucionālo noteikumu izpildi paziņojušas visas valstis, kas bija ES dalībvalstis laikā, kad Eiropas Padome pieņēma lēmumu par šīs konvencijas izstrādi. Pašlaik konvenciju nav ratificējusi Itālija, tādēļ konvencija spēkā nav stājusies. Toties katra ES dalībvalsts var individuāli paziņot par konvencijas savstarpēju piemērošanu.

Tā kā Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienestam šobrīd nav iespēju izmantot konvencijas instrumentus, bija jāizdara grozījumi atbilstošā likuma tekstā. Līdz ar to Latvija konvencijas instrumentus varēs pielāgot 90 dienu laikā pēc tās attiecīgā paziņojuma iesniegšanas ES Padomes ģenerālsekretāram.

FM: Par Latvijas pozīciju Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes sanāksmē

12.februārī Latvijas delegācija ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka, pastāvīgā pārstāvja ES Normunda Popena vadībā piedalījās Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notika Briselē. Sanāksmē Latvijas nostāju pauda arī Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Inta Vasaraudze. Latvijas pozīciju ECOFIN izskatāmajos jautājumos MK apstiprināja 11.februārī.

• Stabilitātes un konverģences programmas: Dalībvalstu pirmā grupa – Padomes atzinumu pieņemšana.

Sanāksmē apstiprināti Padomes viedokļu projekti par Vācijas, Somijas, Francijas, Itālijas, Luksemburgas un Nīderlandes 2007.gada atjaunotajām stabilitātes programmām, kā arī par Ungārijas, Rumānijas, Zviedrijas, Slovākijas un Apvienotās Karalistes 2007.gada atjaunotajām konverģences programmām.

Latvijas pozīcija: Atbalstīt Padomes viedokļu apstiprināšanu.

• ES vispārējais budžets: Atbrīvošana no atbildības attiecībā uz 2006.gada budžeta izpildi – Padomes ieteikums.

Sanāksmē diskutēts par Padomes ieteikumiem jautājumā par atbrīvošanu no atbildības attiecībā uz 2006.gada budžeta izpildi. 2007.gada 13.novembrī Revīzijas palāta nāca klajā ar gada pārskatu par ES budžeta izpildi 2006.gadā. Uz tā pamata Padomei ir jāsniedz rekomendācija Eiropas Parlamentam par EK atslogošanu saistībā ar 2006.saimnieciskā gada budžeta izpildi. Revīzijas palātas 2006.gada ziņojumā Latvijā veikto revīziju rezultāts ir atzīmēts atsevišķās jomās – ES budžeta ieņēmumi, kopējā lauksaimniecības politika un pirmspievienošanās palīdzība. Īpašas problēmas un pārkāpumi netika atklāti. Revīzijas palātas gada pārskatā minētie atklājumi un secinājumi, kas attiecas uz Latviju, tika rūpīgi izskatīti un kopumā tiks ņemti vērā turpmākajos auditos un pārbaudēs.

Latvijas pozīcija: Latvija kopumā atbalsta Padomes rekomendācijas projektu par Komisijas atslogošanu saistībā ar 2006.saimnieciskā gada budžeta izpildi.

Latvija neuzskata par pieņemamu, ka Komisijas regulu ieviešanas vadlīniju normas, kas atšķīrās no pašām regulām, ir pretrunā ar jaunā perioda juridisko bāzi. Vadlīnijām ir jābūt saprotamām, jāveicina vienkāršošana, labākās prakses piemērošana, efektīva normatīvo aktu ieviešana, tās nedrīkst būt nekonsekventas, lai neradītu apjukumu un lielāku administratīvo slogu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par darbības programmas “URBACT II” saprašanās memoranda ieviešanu

Ministru kabinets 11.februārī apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādāto noteikumu projektu par saprašanās memoranda darbības programmai “URBACT II” ieviešanu. RAPLM ir noteikta kā atbildīgā iestāde Eiropas teritoriālās sadarbības programmas politikas izstrādē un koordinēšanā.

Lai noteiktu URBACT II programmas ieviešanas kārtību 2007.–2013.gadā, Francijas Pilsētvides politikas ministrija kā programmas vadošā iestāde sadarbībā ar programmas dalībvalstīm un partnervalstīm ir izstrādājusi saprašanās memorandu. Memorands tiks parakstīts starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, Norvēģiju, Šveici un Francijas Republiku, kuru pārstāv Pilsētvides politikas ministrija, kas darbojas kā vadošā iestāde, un depozītbanku, kas darbojas kā sertificējošā iestāde.

Saprašanās memorands tiek noslēgts starp Latvijas Republiku un Francijas Pilsētvides politikas ministriju, kura ir pilnvarota rīkoties kā vadošā iestāde, un depozītbanku, kura darbosies kā sertificējošā iestāde.

Saprašanās memorands nosaka URBACT II programmas ieviešanas atbildīgo iestāžu tiesības un pienākumus, programmas dalībvalstu un partnervalstu saistības, kā arī lēmumu pieņemšanas procesu un nosacījumus attiecībā uz finanšu pārvaldību un kontroli, pārkāpumiem un maksājumu kārtību.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par atbilstības novērtēšanas institūciju akreditācijas un novērtēšanas kārtību

11.februārī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Noteikumi par atbilstības novērtēšanas institūciju akreditāciju un uzraudzību”.

Noteikumu projekts nosaka nacionālās akreditācijas sistēmas darbību. Tā ietver testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju, kā arī pārvaldības sistēmu, personāla un produktu sertificēšanas institūciju, inspicēšanas institūciju un vides verificētāju (turpmāk – atbilstības novērtēšanas institūcija) novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību un akreditēto atbilstības novērtēšanas institūciju reģistra izveidošanu un uzturēšanu.

Akreditēto atbilstības novērtēšanas institūciju reģistrs ir izveidots saskaņā ar MK 2004.gada 3.augusta noteikumiem Nr.689 “Noteikumi par testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju, sertificēšanas un inspicēšanas institūciju un vides verificētāju akreditāciju un uzraudzību” un ir publiski pieejams Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja mājaslapā internetā. Tā uzturēšana notiek esošā budžeta ietvaros.

VidM: Par Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projektu nolikumiem

11.februārī Ministru kabineta sēdē tika akceptēti Vides ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumu projekti “Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Ilgtspējīga attīstība” otrā individuālo projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikums” un “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Vides aizsardzība” otrā individuālo projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikums”.

Sagatavotie noteikumu projekti ietver prasības projektu iesniedzējiem, veicot projektu sagatavošanu, un individuālo projektu iesnieguma vērtēšanas kritērijus neatkarīgajiem ekspertiem.

Individuālo projektu atklāto konkursu mērķis prioritātē “Ilgtspējīga attīstība” ir veicināt ilgtspējīgu attīstību, uzlabojot resursu izmantošanu un apsaimniekošanu, savukārt prioritātē “Vides aizsardzība” – vides aizsardzība, samazinot piesārņojumu un veicinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

No EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta prioritātē “Ilgtspējīga attīstība” un “Vides aizsardzība” projektiem pieprasītais līdzfinansējums nedrīkst būt mazāks par 250 000 eiro un nedrīkst pārsniegt 971 627 eiro prioritātē “Ilgtspējīga attīstība” un 904 465 eiro – prioritātē “Vides aizsardzība”.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa