ATSAUCĒ IETVERT:
Par pieciem gadiem Latvijas mājsaimniecībās. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.05.2001., Nr. 71 https://www.vestnesis.lv/ta/id/17103
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par pieciem gadiem Latvijas mājsaimniecībās
Ineta Jansone, Centrālās statistikas pārvaldes Mājsaimniecību budžetu statistikas daļas vadītāja vietniece, Oļģerts Krastiņš, Latvijas Statistikas institūta laboratorijas vadītājs, - "Latvijas Vēstnesim"
Nobeigums.
Sākums "LV" 26.04.2001. Nr.65
Noslāņošanās turpinās
Noslāņošanos vislabāk raksturo mājsaimniecību kvantiļgrupējumi. 1996.-1998. gada periodā tika izmantoti deciļgrupējumi (desmit grupas), bet 1999. un 2000. gadā sakarā ar izlases samazināšanos - kvintiļgrupējumi (piecas grupas). Tādēļ salīdzinājumi bez sevišķiem pārrēķiniem ir iespējami tikai par pēdējiem diviem gadiem (3.tabula).
Kvintiļgrupējumi izdarīti pēc mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Salīdzināšanai izmanto vidējos ienākumus atsevišķās kvintiļgrupās, parasti pretstatot galējās.
2000.gadā pirmās kvintiļgrupas rīcībā esošais ienākums vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli bija Ls 23,61 mēnesī, pēdējās - Ls 157,01 jeb aptuveni 6,7 reizes vairāk. Šis salīdzinājums noslāņošanos atklāj tikai daļēji. Vislielākā noslāņošanās notiek pirmās un pēdējās kvintiļgrupas ietvaros. Izskatot sākotnējos datus, izrādās, ka vistrūcīgākajām mājsaimniecībām ir reģistrēti nulles ienākumi, bet dažām zemnieku saimniecībām, kuras saviem ienākumiem pieskaita ražojošas saimniecības ienākumu un izdevumu saldo, ienākumi ir pat negatīvi. Pašas turīgākās mājsaimniecības, kas nonāca izlasē, mēneša rīcībā esošais ienākums sasniedza Ls 3099 uz patērētāja vienību. Šis skaitlis rāda, ka turpmāk vairs nevarēs teikt, ka "jūsu izlasē nav turīgu un bagātu cilvēku!".
Tālāku sabiedrības noslāņošanos apstiprina atbilstošo kvintiļgrupu mājsaimniecību ienākumu salīdzināšana 1999. un 2000.gadā. Izrādās, ka reālo ienākumu pieaugums par 12% ir noticis tikai augstākās - piektās - kvintiļgrupas mājsaimniecībās. Tas arī nodrošina vispārējo labklājības rādītāju pieaugumu valstī kopumā. Visās pārējās, trūcīgāko kvintiļgrupās 2000.gada laikā ienākumi ir samazinājušies, bet otrajā grupā palikuši bez izmaiņām.
Nevienmērību ienākumu sadalē raksturo arī ar Džini ( Gini ) koeficientu. Tas ir pieaudzis šādi: 1997.g. - 0,31; 1998.g. - 0,32; 1999.g. - 0,33; 2000.g. - 0,34. Šī koeficienta pieaugums konstatēts tiklab pilsētu, kā lauku mājsaimniecībās.
Cenas pilsētu precēm un pakalpojumiem pieaug, lauku - samazinās
Mājsaimniecību patēriņa izdevumi šajā rakstā ir norādīti faktiskajās attiecīgo gadu cenās. Izmantot iepriekš minētos vispārējos patēriņa cenu (inflācijas) indeksus šajā gadījumā nav pamatoti. Katrai patēriņa izdevumu grupai šie indeksi ir atšķirīgi, un to nevar atstāt bez ievērības. Tādēļ pārrēķins ir krietni sarežģītāks, un tas neietilpst datu izstrādes pirmajā kārtā. Galvenās tendences un likumsakarības var konstatēt arī bez šiem pārrēķiniem (4.tabula).
Visus piecus gadus patēriņa izdevumu lielāko daļu veido divas grupas: izdevumi pārtikai un izdevumi mājoklim, ieskaitot komunālos maksājumus.
Taču dažādu izdevumu grupu lielums piecu gadu laikā ir mainījies ļoti dažādi. Visstraujāk - vairāk nekā piecas reizes - ir pieauguši izdevumi sakariem, kas izskaidrojams ne vien ar pakalpojumu tarifu pieaugumu, bet arī ar jaunu sakaru veidu, galvenokārt mobilo telefonu, izplatīšanos.
Vairāk nekā divas reizes ir pieauguši izdevumi mājokļa iekārtas un mājturības piederumu iegādei, atpūtas un kultūras pasākumiem, 1,7 reizes transportam. Gandrīz bez izmaiņām ir palikuši vienīgi izdevumi pārtikas produktu iegādei. Ja ņemtu vērā inflācijas indeksus, šie izdevumi būtu samazinājušies vēl straujāk. Tā kā pārtikas izdevumiem ir vislielākais īpatsvars patēriņa izdevumu kopsummā, tas atvieglo pilsētu iedzīvotāju patēriņa budžetu sabalansēšanu. Taču relatīvi lētās pārtikas produktu cenas augsto un strauji augošo rūpniecības cenu un pakalpojumu tarifu apstākļos būtiski pasliktina ar lauksaimniecību nodarbināto un vienlaikus lauku iedzīvotāju dzīves līmeni. Pilsētu iedzīvotāji savu dzīves līmeni lielā mērā uzlabo uz laucinieku rēķina.
Vērtējot izmaiņas pēdējos gados, jāatzīmē, ka 2000.gadā salīdzinājumā ar 1999.gadu patēriņa izdevumu kopsumma Latvijas mājsaimniecībās ir pieaugusi par 4,5%, kas apsteidz cenu pieaugumu. Taču reāls patēriņa izdevumu pieaugums ir bijis tikai augstākajā ienākumu kvintiļgrupā. Pirmajās četrās kvintiļgrupās patēriņa izdevumu pieaugums atpalika no preču un pakalpojumu cenu pieauguma. Arī tas norāda uz sabiedrības tālāku noslāņošanos. Ja sakām, ka 2000.gadā iedzīvotāju labklājība ir pieaugusi, tad tas attiecas vienīgi uz 20% relatīvi turīgākajām mājsaimniecībām, īstenībā - uz vēl mazāku daļu, jo pēdējā labklājības kvintiļgrupā ietilpst ļoti atšķirīgas labklājības mājsaimniecības.
Gan patēriņa izdevumu kopsumma, gan izdevumi pārtikai ir samazinājušies zemnieku mājsaimniecībās un mājsaimniecībās, kurām nav pastāvīgu ienākumu - darba samaksas, pensijas u.c.
Vai Engela un Švābes "likumi" darbojas
Vērtīgu informāciju par iedzīvotāju labklājību sniedz patēriņa izdevumu struktūra, ja to salīdzina dinamikā, tāpat dažādās sociālās grupās.
Engela (vācu tautsaimnieks 19.gs.) "likums" nosaka - jo nabadzīgāka mājsaimniecība, jo lielāku savu līdzekļu daļu tā izdod pārtikas iegādei. Augot labklājībai, izdevumi pārtikai palielinās absolūti (latos), bet samazinās relatīvi (procentos).
Vērtējot pēc šī "likuma", būtu jāsecina, ka labklājība Latvijā diezgan strauji pieaugusi, jo pārtikas izdevumu īpatsvars ir samazinājies no 52% 1996.gadā līdz 38% 2000.gadā (5.tabula). Taču "likums" pie mums darbojas samērā selektīvi: augstākajā labklājības kvintiļgrupā 2000.gadā - pārtikas izdevumi veidoja tikai 25% no patēriņa izdevumu kopsummas, kas dod iespēju runāt par zināmu labklājību, bet zemākajā kvintiļgrupā - joprojām daudz vairāk nekā pusi (59%). Gandrīz pusi (49%) no visiem saviem patēriņa izdevumiem par pārtiku ir spiesti izdot lauku iedzīvotāji, vēl vairāk - (59%) zemnieku mājsaimniecībās.
Pārtikas izdevumu daļas samazināšanos kā pozitīvu parādību bez atrunām varētu vērtēt tad, ja visi valsts iedzīvotāji būtu nodrošināti ar uzturu, turpmākais pārtikas izdevumu pieaugums būtu saistīts ar pāreju uz kvalitatīvākiem un vienlaikus dārgākiem produktiem. Mūsu iepriekšējie pētījumi parādīja, ka zemākās labklājības grupās tā nav (skat. "LV", 2000.g.13.decembrī). Daļa iedzīvotāju ir spiesti taupīt uz uztura rēķina, lai samaksātu par mājokli, komunālajiem pakalpojumiem, minimālo medicīnisko aprūpi, zālēm u.c.
Švābes (vācu tautsaimnieks 19.gs.) "likums" nosaka, ka, augot mājsaimniecības labklājībai, arvien lielāku summu tā atvēl samaksai par mājokli, bet šī summa veido arvien mazāku daļu patēriņa izdevumu kopsummā. Latvijā pēdējo piecu gadu laikā ir strauji pieauguši iedzīvotāju izdevumi par mājokli (par 56% - 4.tabula), bet arī šo izdevumu īpatsvars ir pieaudzis.. Vissmagāk šos izdevumus izjūt pensionāru mājsaimniecības. 2000.gadā pensionāru mājsaimniecības par mājokli samaksāja 22,7% no sava patēriņa budžeta izdevumu daļas (vidēji visas mājsaimniecības - 16,8%, zemnieku, kuriem parasti ir savas mājas, - 8,2%). No demogrāfiskām grupām šo izdevumu īpatsvars ir vislielākais vienas personas mājsaimniecībās - 21,7%.
Brīvā tirgus elementu ieviešana dzīvokļu saimniecībā smagi gulstas uz īrnieku pleciem. Brīvā tirgus priekšrocības parādās tad, ja piedāvājums un pieprasījums visumā atrodas līdzsvarā. Mums dzīvokļu pieprasījums ir daudz lielāks, par ko liecina lielais pašvaldību uzskaitē ņemto dzīvokļu meklētāju skaits.
Pārējās patēriņa izdevumu grupas, no kurām daudzas strauji izaugušas pēdējo piecu gadu laikā (transports, sakari u.c.), joprojām ir daudz mazāka daļa patēriņa izdevumu kopsummā nekā izdevumi pārtikai un mājoklim.
Neitrālais vairākums
Noslēdzot pētījumā iekļautās mājsaimniecības locekļu aptauju, jautāja: "Kā jūs novērtētu savas mājsaimniecības pašreizējo materiālo stāvokli?", izvēloties vienu no piecām atbildēm (6.tabula).
Visus piecus gadus visbiežāk dzirdētā atbilde ir bijusi "kā vidējus", taču pēdējā gada laikā šādu atbildi ir devuši jau katras otrās mājsaimniecības pārstāvji.
Kā ļoti labus savus dzīves apstākļus vērtēja tikai 2-3 mājsaimniecības no tūkstoša, kas ir ārkārtīgi maz: daži novērojumi ļoti lielajā izlasē. Ap 3-5% mājsaimniecību savus apstākļus vērtēja kā labus. Ņemot abu minēto pozitīvo atbilžu kopskaitu, pavisam aptuveni var teikt, ka ar savu materiālo stāvokli ir apmierināta katra divdesmitā mājsaimniecība, tātad apmēram ceturtā daļa no augstākajā labklājības kvintiļgrupā nonākušajām mājsaimniecībām, un tas rāda, cik liela ir noslāņošanās šīs kvintiļgrupas ietvaros.
Piecos gados ir būtiski samazinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kas savus dzīves apstākļus vērtēja kā ļoti sliktus. Pēdējos gados gandrīz divas trešdaļas no viņiem izvēlējušās mazāk kategorisku atbildi "slikts", daļa - "vidējs".
Kā apkopojošu pašvērtējumu rādītāju var aprēķināt konjunktūras saldo. To iegūst, saskaitot pozitīvo atbilžu procentu skaitļus un no tiem atskaitot negatīvo atbilžu procentu skaitļus, neitrālās atbildes (vidējs) neņem vērā.
Piecu gadu laikā šis konjunktūras saldo ir jūtami uzlabojies, tomēr joprojām veido lielus negatīvus skaitļus. Negatīvie pašvērtējumi vēl 2000.gadā pārsniedz pozitīvos par 40 procentu punktiem.
Interesants ir jautājums, kādam vajadzētu būt rīcībā esošajam ienākumam, lai savu materiālo stāvokli vērtētu kā "ļoti labu", "labu" utt. Tādu jautājumu aptaujā uzdeva, bet pašreiz dati izstrādāti nedaudz atšķirīgi, atbildot uz to pašu jautājumu. Ir aprēķināts faktiskais vidējais rīcībā esošais ienākums vidēji vienam mājsaimniecības loceklim mēnesī, mājsaimniecību grupās atbilstoši viņu noteiktajiem pašvērtējumiem. Rezultāti ir šādi:
| ļoti labs | Ls 583 |
| labs | Ls 139 |
| vidējs | Ls 74 |
| slikts | Ls 53 |
| ļoti slikts | Ls 40 |
Tātad mājsaimniecību grupā, kuras savu materiālo stāvokli vērtēja kā "vidēju", faktiskais rīcībā esošais ienākums Ls 74 mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli ir samērā tuvs visas valsts mājsaimniecību faktiskajam vidējam Ls 69 mēnesī. Lai sasniegtu labu pašvērtējumu, ienākumiem jābūt divreiz lielākiem.
3.tabula
Mājsaimniecību noslāņošanās labklājības kvintiļgrupās
| Kvintiļgrupas pēc rīcībā esošā ienākuma | Vidēji | |||||
| vidēji uz mājsaimniecības locekli | visās māj- | |||||
| --------------------------------- | saimnie- | |||||
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | cībās | |
| Rīcībā esošais ienākums vidēji | ||||||
| uz vienu mājsaimniecības | ||||||
| locekli attiecīgo gadu | ||||||
| vērtības latos | ||||||
| 1999.g. | 25,10 | 47,53 | 60,52 | 77,43 | 136,49 | 64,73 |
| 2000.g. | 23,61 | 48,96 | 61,60 | 78,72 | 157,01 | 69,19 |
Rīcībā esošais ienākums vidēji
uz vienu mājsaimniecības
locekli 2000. gada vērtības latos
| 1999.g. | 25,75 | 48,77 | 62,09 | 79,44 | 140,04 | 66,41 |
| 2000.g. | 23,61 | 48,96 | 61,60 | 78,72 | 157,01 | 69,19 |
| Pieaugums 2000.g. pret | ||||||
| 1999.g., % | 91,7 | 100,4 | 99,2 | 99,1 | 112,1 | 104,2 |
| Kvintiļgrupas ienākums pret | ||||||
| visu mājsaimniecību vidējo, % | ||||||
| 1999.g. | 38,8 | 73,4 | 93,5 | 119,6 | 210,9 | 100 |
| 2000.g. | 34,1 | 70,8 | 89,0 | 113,8 | 226,9 | 100 |
4.tabula
Mājsaimniecību patēriņa izdevumi1,
rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls
| 1996 | 1997 | 1998 | 1999 | 2000 | 2000.g. pret | |||
| 1996.g., % | ||||||||
| Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni | 24,51 | 24,04 | 24,82 | 23,89 | 23,96 | 98 | ||
| Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, | ||||||||
| gāze u.c. kurināmais | 6,88 | 7,70 | 10,05 | 10,83 | 10,72 | 156 | ||
| Transports | 2,91 | 3,58 | 4,04 | 4,67 | 4,94 | 170 | ||
| Apģērbi un apavi | 2,74 | 2,93 | 4,18 | 4,09 | 4,24 | 155 | ||
| Atpūta un kultūra | 2,01 | 2,38 | 3,32 | 3,49 | 4,05 | 201 | ||
| Sakari | 0,66 | 1,01 | 1,91 | 2,62 | 3,43 | 520 | ||
| Mājokļa iekārta, mājturības | ||||||||
| piederumi, mājokļa uzkopšana | 1,21 | 1,54 | 2,45 | 3,04 | 3,15 | 260 | ||
| Veselības aprūpe | 1,81 | 1,96 | 2,06 | 2,33 | 2,66 | 147 | ||
| Restorāni, ēdnīcas un viesnīcas | 1,15 | 1,33 | 1,47 | 1,39 | 1,57 | 137 | ||
| Alkoholiskie dzērieni | 0,63 | 0,66 | 0,82 | 0,75 | 0,93 | 148 | ||
| Tabakas izstrādājumi | 0,56 | 0,62 | 0,80 | 0,73 | 0,83 | 148 | ||
| Izglītība | 0,37 | 0,44 | 0,59 | 0,58 | 0,66 | 178 | ||
| Citas preces un pakalpojumi | 1,49 | 1,89 | 2,43 | 2,69 | 2,70 | 181 | ||
| KOPĀ | 46,93 | 50,08 | 58,94 | 61,10 | 63,84 | 136 | ||
| 1 Izdevumu grupas sakārtotas (ranžētas) pēc to īpatsvara 2000. gadā | ||||||||
| 5.tabula | ||||||||
| Mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūra, procentos | ||||||||
| 1996 | 1997 | 1998 | 1999 | 2000 | ||||
| Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni | 52,2 | 48,0 | 42,1 | 39,1 | 37,5 | |||
| Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze u.c. | ||||||||
| kurināmais | 14,7 | 15,4 | 17,0 | 17,7 | 16,8 | |||
| Transports | 6,2 | 7,1 | 6,9 | 7,6 | 7,7 | |||
| Apģērbi un apavi | 5,8 | 5,8 | 7,1 | 6,7 | 6,6 | |||
| Atpūta un kultūra | 4,3 | 4,8 | 5,6 | 5,7 | 6,4 | |||
| Sakari | 1,4 | 2,0 | 3,2 | 4,3 | 5,4 | |||
| Mājokļa iekārta, mājturības piederumi, mājokļa | ||||||||
| uzkopšana | 2,6 | 3,1 | 4,2 | 5,0 | 4,9 | |||
| Veselības aprūpe | 3,8 | 3,9 | 3,5 | 3,8 | 4,2 | |||
| Restorāni, ēdnīcas un viesnīcas | 2,5 | 2,7 | 2,5 | 2,3 | 2,5 | |||
| Alkoholiskie dzērieni | 1,3 | 1,3 | 1,4 | 1,2 | 1,5 | |||
| Tabakas izstrādājumi | 1,2 | 1,2 | 1,4 | 1,2 | 1,3 | |||
| Izglītība | 0,8 | 0,9 | 1,0 | 1,0 | 1,0 | |||
| Citas preces un pakalpojumi | 3,2 | 3,8 | 4,1 | 4,4 | 4,2 | |||
| KOPĀ | 100 | 100 | 100 | 100 | 100 | |||
| 6.tabula | ||||||||
| Mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējumi, procentos | ||||||||
| Gads | Pašnovērtējumi | Kon- | ||||||
| ---------------------------------- | Kopā | junk- | ||||||
| ļoti | labs | vidējs | slikts | ļoti | tūras | |||
| labs | slikts | saldo | ||||||
| Visas mājsaimniecības | ||||||||
| 1996 | 0,2 | 3,0 | 39,2 | 28,7 | 28,9 | 100 | -54,4 | |
| 1997 | 0,2 | 3,2 | 38,9 | 28,0 | 29,7 | 100 | -54,3 | |
| 1998 | 0,3 | 4,7 | 47,9 | 34,4 | 12,7 | 100 | -42,1 | |
| 1999 | 0,4 | 4,6 | 49,1 | 35,1 | 10,8 | 100 | -40,9 | |
| 2000 | 0,3 | 4,4 | 50,7 | 34,2 | 10,4 | 100 | -39,9 | |
| Pilsētu mājsaimniecības | ||||||||
| 1996 | 0,2 | 2,7 | 34,4 | 29,7 | 33,0 | 100 | -59,8 | |
| 1997 | 0,2 | 2,9 | 33,9 | 28,8 | 34,2 | 100 | -59,9 | |
| 1998 | 0,3 | 4,7 | 44,4 | 36,1 | 14,5 | 100 | -45,6 | |
| 1999 | 0,5 | 4,6 | 45,3 | 37,8 | 11,8 | 100 | -44,5 | |
| 2000 | 0,3 | 4,4 | 47,8 | 35,4 | 12,1 | 100 | -42,8 | |
| Lauku mājsaimniecības | ||||||||
| 1996 | 0,2 | 3,7 | 51,3 | 26,3 | 18,5 | 100 | -40,9 | |
| 1997 | 0,2 | 4,0 | 51,4 | 26,1 | 18,3 | 100 | -40,2 | |
| 1998 | 0,1 | 4,9 | 56,0 | 30,4 | 8,6 | 100 | -34,0 | |
| 1999 | 0,2 | 4,5 | 58,1 | 28,6 | 8,6 | 100 | -32,5 | |
| 2000 | 0,2 | 4,5 | 57,8 | 31,5 | 6,0 | 100 | -32,8 |