Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs G.Bērziņš:

Uz jaut. nr.41/J9 – dok. nr.1933

Par katastrofālu naturalizācijas tempu kritumu un pasākumiem šī tempa atjaunošanai

Atbildot uz 9. Saeimas frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (turpmāk – PCTVL) vēstuli, Tieslietu ministrija vēlas uzsvērt, ka tā norobežojas no PCTVL vēstulē izteiktā apgalvojuma “katastrofāls naturalizācijas tempu kritums”.

Vēršam jūsu uzmanību, ka pilsonības iegūšanas process jāskata kopumā, ņemot vērā visus pilsonības iegūšanas veidus: naturalizāciju, pilsoņa statusa reģistrēšanu un nepilsoņu un bezvalstnieku ģimenēs pēc 1991.gada 21.augusta dzimušo bērnu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem. Jāpiezīmē, ka pēdējo divu pilsonības iegūšanas veidu skaitliskiem rādītājiem pēdējos gados ir tendence pieaugt.

Pēdējo gadu pilsonības iegūšanas procesa intensitātes salīdzinājums ar 2003., 2004. un 2005.gadu nav uzskatāms par korektu, jo, Latvijai iestājoties ES un NATO, valstī notiekošie procesi tika pozitīvi ietekmēti, t.sk. arī pilsonības iegūšana, kuras iegūšanas tempi izlīdzinājās. Saskaņā ar Naturalizācijas pārvaldes (turpmāk – pārvalde) sniegtajām ziņām 2007.gadā Latvijas pilsonību ieguvušas 8322 personas. Salīdzinājumā ar naturalizācijas procesa sākumu, kad tika gaidīts vislielākais pilsonības pretendentu pieplūdums, laika posmā no 1995.gada līdz 1997.gadam (trīs gadi) kopā pilsonībā tika uzņemtas 6992 personas. Pilsonības iegūšanas intensitātes samazinājums bija vērojams arī laika posmā no 2000.gada līdz 2003.gadam.

Informējam, ka pārvalde rūpīgi seko procesa gaitai, un atkarībā no tā tiek veiktas izmaiņas pārvaldes struktūrā un štatu sarakstā, piemēram, 2004.gadā situācijā, kad iestāde nespēja apkalpot pretendentu plūsmu, tika palielināts štata vienību skaits, savukārt 2007.gadā pārvalde veica nopietnas izmaiņas struktūrā un par 35 štata vienībām samazināja darbinieku skaitu. Šobrīd pārvaldes kapacitāte ir tāda, ka tā spēj apkalpot 5000 – 7000 pilsonības pretendentu skaitu. Netiek izslēgta iespēja, ka pēc 2010.gada atkal būs nepieciešama pārvaldes administratīvās kapacitātes paaugstināšana, kas pamatojama ne vien ar veikto nepilsoņu kopas analīzi, bet arī ar to cilvēku skaita analīzi, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, sākot ar 2002.gadu (proti, 2002.gadā – 5763; 2003.gadā – 7174; 2004.gadā – 7649; 2005.gadā – 9126, bet 2006.gadā – 10267). Sākot ar 2008.gadu, šie Latvijas iedzīvotāji uzskatāmi par potenciālajiem pilsonības ieguvējiem, un atšķirībā no daudziem nepilsoņiem viņiem nav negatīvas vēsturiskās atmiņas un psiholoģiskās spriedzes. Šie iedzīvotāji ir pieņēmuši Latvijas valsts likumdošanu, labi apguvuši valsts valodu, un viņu augošā interese par pilsonības iegūšanu apstiprina iepriekš izteikto pieņēmumu. Uzskatām, ka salīdzinājumam nozīmīga ir Igaunijas pieredze, kur naturalizācijas process iesākās divus gadus agrāk nekā Latvijā un pilsonības iegūšanas līkne ir līdzīga kā Latvijā. Igaunijā pēdējos gados pilsonību naturalizācijas kārtībā ieguva vidēji 4000 personas, bet pēdējā pusgadā tendence atkal ir augoša.

Vēlamies uzsvērt, ka pilsonības iegūšanas intensitāte nav atkarīga vienīgi no valsts iestāžu darba, tas ir divpusējs process, kurā vienlīdz svarīga ir personas griba. Vēršam uzmanību, ka pārvaldes darbam visā iestādes darbības laikā rūpīgi ir sekojuši, seko un sekos Eiropas Padome, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), ārvalstu eksperti un ārvalstu vēstniecības, kas pārvaldes darbu un līdz ar to arī Tieslietu ministrijas darbu kopumā ir vērtējušas pozitīvi.

Atbildot uz vēstulē izteiktajiem jautājumiem, sniedzam šādas atbildes:

1. Attiecībā uz nepilsoņu un bezvalstnieku bērnu pilsonības iegūšanas procesu atzīšanas kārtībā vēlamies uzsvērt, ka procedūra ir vienkārša, klientiem pieejama un nav laikietilpīga. 2004.gadā Tieslietu ministrijā tika izveidota starpinstitucionālā darba grupa, kuras uzdevums bija izstrādāt likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā”. Viens no jautājumiem, kas tika izdiskutēts darba grupas ietvaros, bija jaundzimušo nepilsoņu un bezvalstnieku bērnu pilsonības reģistrācijas iespēja. Darba grupa secināja, ka šāda iespēja ir dota, bet vecākiem ir jāizsaka vēlme reģistrēt bērnam Latvijas pilsonību.

Saistībā ar jautājumu par gados vecāku cilvēku naturalizācijas procedūras atvieglošanu, norādām, ka Ministru kabineta 2007.gada 29.maija noteikumos Nr.353 “Noteikumi par Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi” jau pašreiz ir ietvertas tiesību normas, kas paredz šādus atvieglojumus:

1) personas, kas sasniegušas 65 gadu vecumu, ir atbrīvotas no latviešu valodas rakstu prasmes pārbaudes (20.punkts),

2) no valodas prasmes pārbaudes un zināšanu pārbaudes atbrīvojami I grupas invalīdi, II grupas invalīdi ar progresējošu psihisko saslimšanu, II grupas un III grupas invalīdi ar abpusējo kurlumu vai kurl­mēmumu (28.punkts),

3) no zināšanu pārbaudes atbrīvojami II un III grupas redzes invalīdi (29.punkts),

4) tikai valodas prasmes pārbaudes otro daļu (runas prasmes pārbaudi) kārto II grupas un III grupas invalīdi, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim attiecīgi – kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas), II grupas un III grupas redzes invalīdi (30.punkts),

5) II grupas un III grupas runas invalīdi kārto valodas prasmes pārbaudes pirmo daļu (lasītprasmes, klausīšanās prasmes un rakstītprasmes pārbaudi) (31.punkts),

6) II grupas un III grupas dzirdes invalīdi kārto valodas prasmes pārbaudes pirmās daļas lasītprasmes un rakstītprasmes daļu (32.punkts),

7) jāatzīmē, ka pārvaldes priekšnieks, ņemot vērā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vai tās struktūrvienības – vispārēja vai specializēta profila veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas izziņu un atzinumu, ir tiesīgs noteikt atvieglotu valodas prasmes pārbaudes un zināšanu pārbaudes kārtību vai atbrīvot no pārbaudes personas, kurām ir piešķirta invaliditāte (33.punkts).

2. Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka naturalizācijas process nav vērtējams kā neveiksmīgs. Atbilstoši iepriekš norādītajam Latvijas pilsonības iegūšanas procesu raksturo ne vien naturalizācijas procesa dinamika, bet arī divu citu Latvijas pilsonības iegūšanas veidu statistiskie rādītāji, kuriem pēdējos gados ir tendence pieaugt. Būtiski pieaudzis to personu skaits, kas reģistrē Latvijas pilsonību saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta 1.³ punktu, t.i., kas ir apguvušas pilnu mācību kursu latviešu mācībvalodas vispārizglītojošās skolās vai divplūsmu vispārizglītojošo skolu latviešu plūsmā, iegūstot šajās skolās pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību.

Raksturojot naturalizācijas tempus, vēršam uzmanību uz šādiem ne mazāk svarīgiem faktiem:

1) Pilsonības iegūšanas procesi ir saistīti ar attiecīgās valsts pilsonības prestižu, sociālekonomiskiem un politiskiem procesiem, kas var ietekmēt pilsonības iegūšanas dinamiskos rādītājus gan pozitīvi, gan negatīvi (pētījumi un socioloģiskās aptaujas liecina par patriotisma mazināšanos Latvijas iedzīvotāju vidū),

2) Latvijā ir nepilsoņu grupa, kura 17 Latvijas atjaunotās neatkarības pastāvēšanas gadu laikā nav iemācījusies valsts valodu tādā līmenī, lai sekmīgi varētu uzsākt naturalizācijas procesu, kaut gan pašreiz valstī ir samērā plašs latviešu valodas apmācības kursu piedāvājums (Daugavpilī vien ir 22 apmācību vietas/kursu programmas valodas apguvē),

3) Latvijā pastāv divas informatīvās telpas (latviešu un krievu valodā), un krievu valodā pasniegtā informācija nesekmē nepilsoņu motivāciju iegūt Latvijas pilsonību,

4) Liela daļa nepilsoņu, pamatojot izvēli iegūt Latvijas pilsonību, līdz šim norādīja priekšrocības, ko deva Latvijas un ES pilsoņa statuss, proti, atvieglojumi pārvietoties ES. Pašreiz Latvijas nepilsoņiem ir analoģiskas tiesības kā Latvijas pilsoņiem šķērsot Šengenas līguma valstu iekšējās robežas bez personu pārbaudes, kas nav uzskatāms par motivējošu faktoru,

5) Uzskatām, ka pēdējā laika diskusijas par iespējamo dubultpilsonības pieļaušanu un par nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās mazina nepilsoņu motivāciju iegūt Latvijas pilsonību.

Papildus vēlamies norādīt, ka ir nepie­tiekama informācijas apmaiņa ar Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm,
kas rada problēmas noteikt faktisko Latvijas nepilsoņu skaitu valstī, ņemot vērā pēdējā laikā pieaugošos migrācijas tempus.

3. Lai sekmētu sabiedrības integrācijas un pilsonības iegūšanas procesu, būtu nepieciešams:

– sekmēt Latvijas pilsonības prestiža celšanu,

– attīstīt to valsts iestāžu kapacitāti, kuru kompetencē ir pilsonības politikas īstenošanas, patriotiskās audzināšanas jautājumi un sabiedrības integrācijas procesu koordinēšana šajā jomā,

– nodrošināt ar informāciju par pilsonības iegūšanas iespējām dažādas Latvijas sabiedrības mērķgrupas,

– veicināt sabiedrības integrācijas procesu, tiesību aktos nosakot pašvaldību kompetenci un atbildību šajā jomā.

4. Atbildot uz jautājumu par naturalizācijas procesa pilnveidošanas iespējām, vēlamies norādīt, ka atbilstoši valsts pārvaldes iestādes kompetencei pārvalde pastāvīgi analizē pilsonības iegūšanas procedūru atbilstību starptautiskajai praksei un tendencēm Eiropas Savienībā un sniedz priekšlikumus tās pilnveidošanai un optimizēšanai.

Sniedzam informāciju par ārējiem normatīviem aktiem, kuru pieņemšanas rezultātā personām kļuvis pieejamāks/ atvieglotāks naturalizācijas process:

par valsts nodevu naturalizācijas iesnieguma izskatīšanai:

– Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumi Nr.234 “Noteikumi par valsts nodevu naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai” (noteikts, ka valsts nodevas pamatlikme ir 20 lati);

– Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumi Nr.525 “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.234 “Noteikumi par valsts nodevu naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai”” (papildināts un precizēts to personu loks, kam valsts nodevas likme ir trīs lati);

par naturalizācijas iesnieguma iesniegšanu un tam pievienojamiem dokumentiem:

– Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumi Nr.233 “Grozījums Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr.34 “Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība”” (noteikts, ka persona kā apliecinājumu latviešu valodas prasmei var iesniegt sertifikātu par centralizētā eksāmena nokārtošanu);

– Ministru kabineta 2003.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.197 “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr.34 “Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība””(noteikts, ka persona paraksta solījumu par uzticību LR uzreiz pēc naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas, nevis vēlāk uz NP RN nākot atkārtoti);

– Ministru kabineta 2004.gada 3.februāra noteikumi Nr.56 “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr.34 “Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība”” (noteikts, ka persona var iesniegt naturalizācijas iesniegumu jebkurā NP RN pēc vēlēšanās);

– Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumi Nr.624 “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr.34 “Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība”” (noteikts, ka pēc naturalizētās personas lūguma pilsonībā var uzņemt arī tās nepilngadīgo bērnu līdz 15 gadu vecumam, ko iepriekš varēja izdarīt tikai tad, ja bērns veica naturalizācijas procesu vienlaikus ar kādu no vecākiem).

par Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudēm:

– Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumi Nr.232 “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr.33 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā”” (paredzēts, ka izlaiduma klases izglītojamais var apliecināt naturalizācijai nepieciešamo latviešu valodas prasmi, attiecīgā līmenī nokārtojot skolas centralizēto eksāmenu, papildus pārbaude Naturalizācijas pārvaldē šai gadījumā nav jākārto);

– Ministru kabineta 2006.gada 8.augusta noteikumi Nr.653 “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr.33 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā”” (paredzēta atvieglota pārbaužu kārtošanas kārtība vai atbrīvojums no pārbaudes plašākam to personu lokam, kuri veselības stāvokļa dēļ nespēj pilnībā nokārtot pārbaudes);

– Ministru kabineta 2007.gada 29.maija noteikumi Nr.353 “Noteikumi par Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi” (paredzēta atvieglota pārbaužu kārtošanas kārtība vai atbrīvojums no pārbaudes plašākam to personu lokam, kuri veselības stāvokļa dēļ nespēj pilnībā nokārtot pārbaudes, kā arī noteikta valsts valodas prasmes kārtošanas kārtība bērniem, kuri tiek atzīti par Latvijas pilsoņiem saskaņā ar Pilsonības likuma 3¹.pantu).

par Latvijā dzimušā bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni:

– Ministru kabineta 2004.gada 3.februāra noteikumi Nr.57 “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr.32 “Kārtība, kādā tiek iesniegts un izskatīts iesniegums par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni” (noteikts, ka iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni var iesniegt jebkurā pārvaldes reģionālajā nodaļā pēc vēlēšanās);

– Ministru kabineta 2007.gada 29.maija noteikumi Nr.354 “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr.32 “Kārtība, kādā tiek iesniegts un izskatīts iesniegums par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni” (paredzēts, ka 15 gadu vecumu sasniegušais bērns, kurš pats iesniedz iesniegumu un apliecina valsts valodas prasmi, kā apliecinājumu latviešu valodas prasmei var iesniegt sertifikātu par centralizētā eksāmena nokārtošanu).

Vēlamies uzsvērt, ka Pilsonības likumā noteiktās latviešu valodas prasmes pārbaudes saturs, formas, norise un prasmju vērtēšana ir izstrādāta sadarbībā ar Eiropas Padomes ekspertiem atbilstoši Eiropas Padomes noteiktajam valodas prasmes B1 līmenim. Pēc latviešu valodas prasmes pārbaudes modeļa izstrādāšanas sadarbībā ar Eiropas Padomes ekspertiem Eiropas Padome atbalstīja pārvaldes uzņemšanu 1998.gadā Eiropas valodas prasmes pārbaudītāju asociācijā (ALTE) kā asociēto locekli, bet no 2004.gada pārvalde ir pilntiesīga ALTE locekle (vienīgā institūcija, kas pārstāv Latviju). Pašreiz pārvalde darbojas ALTE apakškomisijā, kas nodarbojas ar valodas prasmes pārbaudes un prasmju vērtēšanas jautājumiem saistībā ar pilsonības iegūšanu. Visām ALTE dalībinstitūcijām 2007.gadā bija jāpiedalās ALTE auditā ar mērķi veicināt valodas prasmes pārbaužu pilnveidošanu, kā arī pārliecināties, vai tiek ievēroti ALTE noteiktie valodas prasmes pārbaudes kvalitātes prasību minimuma standarti. ALTE auditors 2007.gada nogalē darbu Naturalizācijas pārvaldē beidza un pašreiz ALTE kvalitātes standartu komiteja gatavo audita noslēguma ziņojumu, pēc kura saņemšanas tiks gatavota informācija par nepieciešamajām izmaiņām procesa pilnveidošanai.

Lai izvērtētu jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Padomes 1997.gada 6.novembra Konvencijas par pilsonību, ko Latvija parakstījusi 2001.gada 30.maijā, ratifikāciju un izstrādātu likumprojektu “Par Eiropas Padomes pilsonības konvencijas ratifikāciju”, Tieslietu ministrijā ir izveidota darba grupa.

5. Attiecībā uz jautājumu par atbalstu integrācijas procesiem valstī un Eiropas Parlamenta viedokli, jāatzīmē, ka atbilstoši kompetencei pārvalde koordinē integrācijas procesus saistībā ar pilsonības jautājumiem. Pilsonības politikas izstrādāšana un tās īstenošana ir katras nacionālās valsts iekšējā lieta.

6. Atbildot uz jautājumu par nepieciešamajiem pasākumiem, lai sekmētu inte­grācijas un pilsonības iegūšanas procesus valstī, sniedzam šādu atbildi par būtiskākajiem pasākumiem un paveikto to īstenošanā:

1) Iedzīvotāju informēšana un izglītošana jautājumos, kas saistīti ar pilsonisko integrāciju, Latvijas Republikas pilsonības prestižu, pilsonības iegūšanas iespējām.

Šim nolūkam 2007.gada nogalē, pieņemot grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” pārvaldei tika piešķirti papildu finanšu līdzekļi, kā rezultātā tika sagatavots un izdots jauns buklets “Latvijas pilsonība” un 4 informatīvas lapas “Naturalizācija”, “Naturalizācijas pārbaudes”, “Latvijas pilsoņa statusa reģistrēšana” un “Pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimušā bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna atzīšana par Latvijas pilsoni”. Informatīvie materiāli šobrīd ir pieejami interesentiem visā Latvijas teritorijā.

Minēto finanšu līdzekļu ietvaros tiek izstrādāta arī jauna Naturalizācijas pārvaldes mājaslapa, kuras apmeklētājiem tiks piedāvāta interaktīva iespēja pārbaudīt savu prasmju un zināšanu atbilstību Pilsonības likumā noteikto pārbaužu nokārtošanai. Jauno mājaslapas versiju plānots pabeigt 2008.gada pirmajā ceturksnī.

2) Valsts institūciju, pašvaldību un izglītības iestāžu iesaistīšana sabiedrības integrācijas procesu veicināšanā.

2007.gadā pārvalde saņēma atbalstu no Latvijas Sabiedrības integrācijas fonda projekta “Pilsonība – mana atbildība, tiesības un iespējas” īstenošanai. Projekts tiks īstenots 2008.gadā laika posmā no 2.janvāra līdz 30.novembrim. Projekta mērķis – stiprināt Latvijas Republikas pilsonības prestižu un sekmēt pilsonības iegūšanas procesu, veicinot sabiedrības informētības un izpratnes līmeņa paaugstināšanos par pilsonības jautājumiem.

Projekta apakšmērķi:

– sekmēt labvēlīgas attieksmes nostiprināšanos sabiedrībā pret Latvijas Republikas pilsonības institūtu;

– veicināt nepilsoņu informētības līmeņa paaugstināšanos par Latvijas Republikas pilsonības iegūšanas iespējām;

– rosināt skolu jaunatnē pozitīvu attieksmi pret valsti un piederības sajūtu šai valstij;

– veicināt skolu jaunatnē lokālpatriotismu, attīstot viņos spēju saskatīt īpašo savos līdzcilvēkos;

– veicināt atbildīgu valsts un pašvaldības institūciju pilsonisko līdzdalību, iesais­tot tās pilsonības jautājumu risināšanā.

Projektam ir divas galvenās mērķa grupas – nepilsoņi pašvaldībās ar augstu nepilsoņu īpatsvaru un Latvijas izglītības iestāžu 10.klašu audzēkņi. Projekta ietvaros paredzēts izdot informatīvus materiālus par Latvijas pilsonību, organizēt eseju konkursu skolēniem “Mans Latvijas pilsonis”, kā arī organizēt vairākus izglītojošus seminārus, lai sagatavotu multiplikatorus pilsonības jautājumos gan jauniešu līderu vidū, gan citu valsts un pašvaldības institūciju pārstāvju vidū. Semināros par pilsonības jautājumiem tiks izglītoti bibliotekāri, pagastu sociālie darbinieki, citi pašvaldību pārstāvji, dzimtsarakstu nodaļu un Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieki.

3) Pilsonības prestiža un patriotisma un piederības sajūtas valstij veicināšana.

2006.gadā tika uzsākts darbs pie idejas par Pilsoņa dienas kā atzīmējamas dienas ieviešanas Latvijā nepieciešamību. 2007.gada oktobrī pārvalde savus priekšlikumus iesniedza Tieslietu ministrijai, kas ir apliecinājusi savu atbalstu jautājuma tālākai virzībai, izstrādājot politikas plānošanas dokumentu “Koncepcija par Pilsoņa dienas kā atzīmējamas dienas ieviešanu Latvijā”.

Pilsoņa dienas mērķis būtu veicināt sabiedrības pilsonisko pašapziņu un patriotisma audzināšanu, tādējādi motivējot sabiedrības locekļus pilsoniskajai līdzdalībai.

Pilsoņa dienas uzdevumi:

– akcentēt pilsonības lomu un nozīmi katra indivīda un valsts attiecībās;

– veicināt Latvijas Republikas pilsonības prestiža paaugstināšanos;

– rosināt diskusiju par patriotisma, pilsonības prestiža un pašapziņas veicināšanu valstī;

– veicināt Latvijas Republikas pilsoņu kopas saliedēšanu uz kopīgu vērtību pamata;

– veicināt jauno pilsoņu integrēšanos sabiedrībā un piederības sajūtu valstij;

– aktualizēt valsts pārvaldes, pašvaldību un NVO sadarbību patriotisma un pilsonības prestiža veicināšanai valstī;

– aktualizēt Latvijas iedzīvotāju izziņas procesu par pilsoņa tiesībām un pienākumiem, kā arī par pilsonības institūta vēsturisko aspektu;

– rosināt plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus sekmēt patriotismu un lepnumu par savu valsti Latvijas sabiedrībā, Pilsoņa dienas ietvaros organizējot pozitīvisma kampaņu plašsaziņas līdzekļos.

Minētie priekšlikumi Pilsoņa dienas ieviešanai sagatavoti, pamatojoties uz ārvalstu pieredzes līdzīgu pasākumu organizēšanā analīzi, aptaujājot 34 ekspertu (valsts un pašvaldību mēroga autoritāšu) viedokļus, kā arī vērtējot iespējamos norises datumus un aktivitātes.

4) Pieredzes apmaiņa un starpvalstu sadarbība pilsonības jautājumu risināšanā.

Uzskatām, ka sekmīgai pilsonības jautājumu risināšanas nodrošināšanai ārkārtīgi svarīga ir regulāra starpvalstu pieredzes un informācijas apmaiņa. Lai iepazītos ar potenciālajiem nākotnes izaicinājumiem, kas migrācijas kontekstā dažu tuvāko gadu laikā sagaida Latviju kā ES dalībvalsti, 2007.gadā pārvaldes amatpersonas iepazinās ar Ziemeļvalstu pieredzi pilsonības un sabiedrības integrācijas jautājumu risināšanā. Tomēr vēl nozīmīgāka ir pieredzes apmaiņa tieši tuvāko kaimiņu – Baltijas valstu – starpā. Tā īstenošanai būtu nepieciešams regulāri organizēt Baltijas valstu apaļā galda diskusijas par pilsonības institūta attīstību un perspektīvām Baltijas valstīs. Ir panākta vienošanās gan ar Igaunijas, gan Lietuvas atbildīgajām institūcijām par šādas diskusijas nepieciešamību. Abas kaimiņvalstis ir apliecinājušas savu atbalstu pasākumam, kas, pateicoties informācijas un labas prakses piemēru apmaiņai, veicinās pilsonības institūta attīstību Baltijas valstīs.

Lai īstenotu iepriekš minētās iniciatīvas, liela loma ir arī Ministru kabineta un Saeimas atbalstam.

Ar cieņu, tieslietu ministrs G.Bērziņš

Rīgā 2008.gada 23.janvārī

Ministre T.Koķe:

Uz jaut.nr. 43/J9–dok.nr.1997

Par Mazākumtautību izglītības pārvaldes izveidošanas nepieciešamību

Esmu iepazinusies ar Latvijas Republikas Saeimas deputātu 2008.gada 31.janvāra jautājumu Nr.8/7-2-7-(9/08) un pateicos par ieinteresētību un līdzdalību mazākumtautību izglītības attīstībā.

Mūsu kopīgais valstiski nozīmīgais uzdevums ir sabiedrības konsolidācija un mazākumtautību izglītības programmas kā vienotas izglītības sistēmas sastāvdaļas attīstība.

1. Atbildot uz Jūsu jautājumu par speciālistiem, kuri atbild par mazākumtautību skolu darbību, informēju, ka ministrijas Vispārējās izglītības departamenta kompetencē ir mazākumtautību izglītības satura attīstība un šīs darba funkcijas veic Izglītības attīstības nodaļas vadītāja vietnieks un vecākā referente sadarbībā ar nozares speciālistiem un ministrijas vadību.

Valsts pārvaldes funkcijas, kas attiecas uz mazākumtautību izglītības jautājumiem, ministrija veic, sadarbojoties ar pakļautībā esošām izglītības iestādēm, pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm un izglītības pārvaldēm, pedagogu asociācijām un biedrībām, kā arī nevalstiskajām organizācijām.

Ar mērķi atbalstīt dialogu starp izglītības politikas veidotājiem, īstenotājiem un sabiedrību ir dibināta Izglītības un zinātnes ministra konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos (turpmāk – padome). Tās sastāvā ir visu vispārējās izglītības iestāžu, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmu, pārstāvji, nevalstisko organizāciju un vecāku pārstāvji. Padome regulāri organizē “apaļā galda” diskusijas, kurās tiek aicināta aktīvi iesaistīties sabiedrība.

Sadarbība lēmumu pieņemšanas procesā notiek ar izglītības programmu licencēšanas komisiju, reģionālo bilingvālo centru vadītājiem, Izglītības satura un eksaminācijas centra, Latviešu valodas apguves valsts aģentūras speciālistiem un turpmāk plānota arī ar izglītības pārvalžu bilingvālās izglītības koordinatoriem.

Būtiski, ka lēmumu pieņemšanas procesā piedalās arī izglītības iestāžu vadītāji, kas pauž skolēnu un vecāku viedokli par izglītības saturu, pedagogu profesionālo meistarību un izglītības kvalitāti.

Ministrija varētu apsvērt iespēju palielināt atbildīgo par mazākumtautību izglītību speciālistu skaitu.

2. Ministrijas rīcībā esošie statistikas dati liecina, ka izglītības iestāžu skaits, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, veido apmēram 30% no kopējā vispārējās izglītības iestāžu skaita. Lielākajā daļā pašvaldību izglītības pārvaldēs darbojas bilingvālās izglītības koordinatori. Jautājumi, kas saistīti ar izglītības programmu īstenošanu un izglītības iestāžu uzturēšanu, ir pilsētu un rajonu pašvaldību kompetencē.

3. Pēc ministrijas rīcībā esošām ziņām, 2007./2008.m.g. Kuldīgas rajona, Liepājas rajona, Talsu rajona un Ventspils rajona vispārējās izglītības iestādes nav licencējušas mazākumtautību izglītības programmas ar krievu mācībvalodu. 2007./2008.m.g. ir 488 vispārējās izglītības iestādes, kurās ir tikai viena pirmā klase (no tām 77 izglītības iestādes, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas) un 154 izglītības iestādes, kurās ir tikai viena desmitā klase (no tām 25 izglītības iestādes, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas). Šīs 25 izglītības iestādes, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, atrodas Aizkraukles, Daugavpils, Jēkabpils, Ludzas, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Tukuma rajonā un Ventspils pilsētā.

Klašu komplektēšana jebkurā izglītības iestādē ir saistāma ar skolēnu skaitu, pieprasījumu pēc izglītības programmām un efektīvu finanšu izlietošanu, kas ir attiecīgās pašvaldības kompetencē.

Skolēnu skaita samazināšanās ir vērojama kā vispārēja tendence, kas saistāma ar iedzīvotāju skaita samazināšanos valstī un skar ne tikai mazākumtautību izglītības iestādes.

Esmu pārliecināta, ka arī turpmāk ir nepieciešams atbalsts ministrijas, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un biedrību sadarbībai, lai veicinātu mazākumtautību izglītības kvalitāti un tās iekļaušanos valsts vispārējās izglītības kontekstā.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

Rīgā 2008.gada 5.februārī