Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 7. februāra sēdes

J.Dukšinskis
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija):

Šodien Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu ir atkārtoti ievēlējusi Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā Andri Ruseli. Arī mūsu frakcijai vakar bija tikšanās ar Ruseļa kungu, un notika ļoti interesanta diskusija, un ļoti pozitīvi mēs šo kandidatūru novērtējām. Novēlu Ruseļa kungam ar pilnu atbildību turpināt darbu nozīmīgajā postenī tandēmā ar Latvijas Bankas prezidentu Rimševiča kungu un Ministru prezidentu Ivaru Godmani,
strādājot pie Latvijas ekonomikas stabilizācijas.

Protams, šobrīd Latvijā ir ļoti augsta inflācija, mūs sagaida gan elektrības, gan gāzes, gan siltuma tarifu kāpums, tomēr uz situāciju nākotnē mums ir pamats raudzīties optimistiski, jo ekonomika turpina attīstīties. Gada otrajā pusē inflācijai vajadzētu kristies, ko apliecina gan Latvijas Bankas, gan valdības vadītāji.

Gribu uzteikt premjera Ivara Godmaņa darbu, kurš vienmēr ir apliecinājis spēju vērst par labu visdrūmāko situāciju, kāda bija 90.gadu sākumā, kad pa Rīgas ielām brauca padomju tanki. Un tomēr mēs Godmaņa vadībā spējām izcīnīt Latvijas neatkarību. Kad mēs kopīgiem spēkiem uzveiksim arī šodienas tankus, tas ir, inflāciju, darba roku trūkumu, sabiedrības sašķeltību, un tas ir vēl viens jautājums, par ko gribēju jūs šodien uzrunāt, cienījamie radioklausītāji.

Pēdējās nedēļas laikā mēs esam pieredzējuši negaidītu partiju šķelšanās procesu, atsevišķi deputāti ir pametuši frakciju “Jaunais laiks” un TB/LNNK un ir pauduši vēlmi veidot jaunas partijas. Domāju, ka tas ir solis nepareizā virzienā un atkal ir pamats runāt par tiem pašiem vēžiem citās vai tajās pašās kulītēs. Procesi “Jaunajā laikā” un “tēvzemiešos” ir pilnīgi pretēji tiem, kādus es novēroju mūsu partijas LPP/LC rindās. Mūsu domes sēde pagājušajā sestdienā, kur bija pulcējušies ap 200 biedriem, pašvaldību vadītājiem un deputātiem, reģionu pārstāvjiem… Jā, protams, arī mūsu partijas diskusijās izskan atšķirīgi viedokļi, tomēr mēs spējam vienoties par kopīgām prioritātēm – atbalstu ģimenēm ar bērniem, līdzsvarotu reģionu attīstību, sabiedrības vienotību. Un sabiedrības vienošanā mums, politiķiem, ir jāsāk vispirms ar sevi. Ir jāparāda un jāpierāda, ka nav pareizs teiciens – kur divi latvieši, tur trīs partijas. Jāveido un jākonsolidē politiskie spēki, kā to esam spējuši mēs – LPP un “Latvijas Ceļš” un reģionālās partijas, apvienojoties vienā partijā ar šobrīd 4000 biedru pārstāvniecību visos reģionos.

Šaubos, ka kādam Latvijā, it īpaši Latgalē, no kurienes es nāku, no tā kļūs vieglāk, ja partijas turpinās šķelties un politiķi meklēs kaut kādas nišas, kur gūt politisko labumu, lai tikai nezaudētu silto krēslu pašvaldībā, Saeimā vai arī Briselē.

Šogad Latvija svinēs 90.valsts dibināšanas gadadienu, šogad aprit 20 gadi, kopš Latvijā izveidojās Latvijas Tautas fronte, nepārspēts latviešu, arī daļas cittautiešu, vienotības paraugs. Tātad mēs spējam būt vienoti, ja mums ir kopīgs mērķis. Arī šobrīd mums tāds ir – bagāta un labklājīga Latvija. Pietiek šķelties, strīdēties un plēsties! Jāvienojas un jāstrādā.

O.Spurdziņš
(Tautas partijas frakcija):

Tā kā vadu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, tad šodien gribētu nedaudz ieskicēt šīs komisijas darbu. Šobrīd ļoti aktīvi strādājam pie likumdošanas jautājumiem, ja es varētu tā izteikties, trīs lielās paketēs. Pirmā saistās ar dzīvokļu jautājumiem. Kā mēs zinām, tad, veicot dzīvokļu privatizāciju, ir parādījušies laika gaitā daudzi neatrisināti jautājumi, ko likums līdz šim nav regulējis. Tas ir, gan dzīvokļu apsaimniekošana kā no īpašnieku, tā arī no pārvaldnieku puses un visi šie jautājumi, protams, kas saistās ar ūdens piegādi un kanalizāciju, gāzes piegādi, elektrības piegādi, siltuma piegādi. Tur, protams, ir ļoti daudz nianšu, kas būtu jārisina un jāatspoguļo likumdošanā. Pie tā arī komisija ļoti rūpīgi strādā, ejot varbūt ne tik strauji, kā mēs vēlamies, bet tomēr visus šos gadījumus izskatot un rūpīgi analizējot, lai tas, ko mēs ierosināsim šajos likumu grozījumos, būtu patiešām atbildīgi.

Nākamā jautājuma daļa saistās ar partiju finansēšanas lietām, jo arī tur ir jārod skaidrība. Nākamās vēlēšanas nemaz nav tālu.

Un trešais, manuprāt, pats nozīmīgākais darbs, kas sagaida komisiju, pie kā jau mēs sākam strādāt, tie ir jautājumi par teritoriālo reformu. Tie ir jautājumi, kas skar mūs katru. Protams, ļoti vienkārši varbūt ir uzzīmēt šo jauno novadu karti. Tajā pašā laikā ļoti smagi ir jautājumi, kas saistās ar bijušo rajonu mantas, funkciju un institūciju sadali pa jaunajiem novadiem. Tāpat ir ļoti būtiski jautājumi, kā tiks veikta turpmāk jauno novadu finansēšana. Šie visi ir jautājumi, pie kā šobrīd strādā Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija.

A.K.Kariņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

Vērojot notikumus politikā, es domāju, jums daudziem rodas jautājums, kas te īsti notiek. Mēs esam… jūs esat vēlējuši par vienu partiju sarakstu, un tad atkal tur deputāti šķeļas un dalās un viens saka tā un otrs saka tā. Un kas tad īsti ir.

Nu es vismaz jums varēšu paskaidrot, ko dara un ko darīs “Jaunā laika” frakcijas deputāti. “Jaunā laika” frakcijas deputāti turpina un turpinās savu darbu par tiesisku un labklājības valsti. Mums ir vesela virkne likumprojektu, kas mums ir no svara. Tai skaitā antimafijas likums, partiju finansēšanas likuma grozījumi, tai skaitā partiju finansēšanas izveidošana no valsts budžeta, saprātīga sākuma deklarēšanas likuma pieņemšana un tā tālāk.

Mēs pie šiem likumiem kā esam strādājuši, tā turpināsim strādāt. Un ir jāsaka, arī ne bez panākumiem. Mums panākumi tur arī ir. Mēs šobrīd esam opozīcijā, mēs turpināsim strādāt kā konstruktīva opozīcija ar priekšlikumiem gan par to, kas būtu jādara, protams, arī ar kritiku tad, kad, mūsuprāt, valdošā koalīcija nedara tā, kā būtu jādara.

Tendence, kas pēdējās nedēļas laikā ir izpaudusies, ka it kā to partiju skaits Latvijā sāk vairoties, es neredzu pats nekādu labumu no tā. Un mūsu partija un arī es personīgi darīšu visu, kas ir spēkos, lai šo tendenci mainītu nevis uz sadrumstalotību, bet uz konsolidāciju. Mūsu partijām ir jādomā par to, kādā veidā labāk sadarboties, kuras partijas vēl varētu apvienoties, nevis sadalīties, un “Jaunais laiks” šajā procesā aktīvi piedalīsies. Mēs turam svēti mūsu, kā saka, vēlētāju doto uzticību un to arī turēsim godā un turpināsim savu darbu.

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Zaļo un Zemnieku savienības aktualitāte numur viens pašreiz ir reģionālā pašvaldību reforma. Mūsu uzstādījums šajā svarīgajā jautājumā ir nemainīgs. Mēs esam par brīvprātīgu šī procesa norisi. Mēs visnotaļ atbalstām to pašvaldību vēršanos Satversmes tiesā, kuru viedoklis varbūt netiks respektēts.

Un arī jautājumā par rajonu līmeni mūsu viedoklis ir nemainīgs. Ja nav sakārtots šis jautājums uz vietas dotajās pašvaldībās, ja nav sakārtots jautājums, kādas funkcijas tiek pārņemtas, ir ļoti apšaubāma vēlme šo rajonu līmeni likvidēt. Tā ka mūsu partijas kongresa programmatiskā nostādne par šīm vēlētajām otrā līmeņa pašvaldībām ir spēkā un no tās nostādnes mēs neesam atkāpušies.

Pašreiz virmo gaisā ļoti daudz politiskas kustības un dažādi soļi, ko varbūt sper mūsu kolēģi Saeimā. Šajā situācijā mēs ar izpratni raugāmies uz šiem procesiem, katrs izvēlas savu ceļu, un tā ir viņa izvēle. Mēs tikai šajā tādā ļoti atbildīgā posmā uzskatām, ka varbūt mēs nedrīkstam pazaudēt tās lietas, kas ir labi iesāktas. Tāpēc mūsu Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalsta, ka Saeimā ir jāsaglabā Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Mēs arī esam par to, ka šo komisiju turpina vadīt Anna Seile, jo viņa ir zinošs un labs speciālists. Tā kā tas ir mūsu uzstādījums, jo ļoti daudzi šie jautājumi, kas saistās ar agrāro vidi un lauksaimniecību, arī ir aktuāli zaļajiem un zemniekiem.

Tā kā kopumā noskaņojums frakcijā ir darbīgs. Zaļo un Zemnieku savienība ir vienota savā izpratnē un uzstādījumā par šiem aktuālajiem sabiedrību saviļņojošajiem jautājumiem.

Mēs, Latvijas Zemnieku savienība, gatavojamies savam kongresam, kas notiks martā un kur centrālais jautājums nešaubīgi būs šī teritoriālā reģionālā reforma.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šajās dienās virkne sabiedrībā zināmu cilvēku pievērsuši sev uzmanību ar pieteikumiem par jaunu partiju veidošanu. Protams, šie cilvēki ilgi ir darbojušies gan daudzu valdību sastāvā, gan bijuši ministri ne vienu gadu vien. Tātad jājautā, vai tiešām šī viņu turpmākā darbība ārpus zināmajām partijām būs pilnīgi atšķirīga no iepriekšējās, jeb tā visticamāk būs apmēram tas pats, kas visiem jau ir zināms, tikai nu tagad pavairots būs vēl ar pāris liekām partijām.

Mēs šeit nevienu no savām rindām ārā nestumsim, bet, protams, ja kāds nolēmis aiziet un nopietni izlēmis, tad viņu arī neatturēsim.

Mūsu frakcija turpina vēl pagaidām strādāt septiņu deputātu sastāvā. Un pat, ja ir atšķirīgi viedokļi, tad mēs kā demokrātiska partija cenšamies šos atšķirīgos viedokļus arī pieļaut un nevis katrā gadījumā apspiest.

Gribu pievērst uzmanību tam, ka komisijām tika nodots vēl viens Latvijas un Krievijas līguma projekts par vienošanos, tātad par vienas valsts apbedījumu statusu otras valsts teritorijā. Domājam, ka tas lietderīgs visiem tiem, kas interesējas par latviešu karavīru apbedījumiem Krievijā, kur ir problēmas gan ar piekļūšanu, gan arī šaubas par šo apbedījumu statusu… faktiski, kāds tas pašlaik ir. Tas katrā gadījumā interesē gan nacionālo karavīru organizācijas, gan kara veterānu piederīgos. Automātiski tādas pašas tiesības būs Krievijai arī Latvijā. Un tas, protams, ir simetriskāks līgums nekā pirms dažām nedēļām skatītais, par ko mūsu frakcija arī iebilda. Tātad par sociālo drošību, kur Latvija uzņemtos maksāt pašlaik Latvijas teritorijā dzīvojošajiem, bet līdz 1991.gadam Krievijā stāžu uzkrājušajām personām – nepilsoņiem, kuru skaits ir stipri liels, summu, ko rēķina Latvijas valdība, tā ir 10–12 miljonu latu gadā.

Mēs aicinām pievērst uzmanību tam, cik viegli par to tiek nobalsots, zinot, cik ārkārtīgi grūti ir panākt dažu miljonu latu papildu izdevumus Latvijas pensionāriem.

Šeit, protams, labā ziņa ir tā, ka ņemot vērā vairāku sabiedrisko organizāciju spiedienu un arī visu – gan pozīcijas, gan opozīcijas frakciju vienošanos, izveidot Saeimā apakškomisiju, kas tieši speciāli gatavos grozījumus pensiju likumdošanā, atzīstot, ka tur, protams, ir nepilnības, ir netaisnības pret personām, kas aizgājušas pensijā līdz 1996.gadam, un cerams, ka šī apakškomisija sagatavos vērtīgus priekšlikumus valdībai un Saeimai un tie līdz gada beigām iegūs arī kaut kādas aprises, ka esošais likums tiks grozīts, ja ne pieņemts jauns.

Saeima arī bija pietiekami konstruktīva, dodot iespēju turpmāk un liekot tai par pienākumu gan premjeram, gan ministriem biežāk parādīties Saeimas tribīnē un skaidrot deputātiem valdības priekšlikumus. Un arī Saeima atbalstīja nodot komisijām opozīcijas ierosinājumu – noteikt stingrāku atbildību par vardarbību pret sievieti un bērnu, kas, protams, ir atbalstāma lieta.

V.Agešins
(apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Man ir liels prieks no tā, ka šodien tika atbalstīts mūsu likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Neviens no deputātiem neuzdrošinājās balsot “pret”.

Šodien frakcijas “Saskaņas Centrs” deputāti vēlējās pievērst parlamenta uzmanību kārtējai mūsu sabiedrībā aktuālai problēmai. Un tā ir vardarbība ģimenē. Un it īpaši vardarbība pret sievieti un mazgadīgajiem. “Saskaņas Centra” uzstādījums ir ļoti vienkāršs: vardarbība pret sievieti un vardarbība pret bērnu ģimenē, tā nav tikai šīs ģimenes lieta. “Saskaņas Centra” deputāti uzskata, ka vardarbība ģimenē ir valsts mēroga problēma.

Piemēram, pagājušā gada laikā krīzes centrā “Skalbes” pēc palīdzības vērsās 530 sievietes un bērni, kuri bija cietuši no vardarbības ģimenē. Aptuveni 120 sievietes gadā smagi tiek piekautas pašu ģimenēs, 35 – nonāvētas. Tā ir tikai statistika par smagākajiem gadījumiem. Bet eksperti atzīst, ka daudz vairāk ir tādu gadījumu, kad sievietes tiek emocionāli pazemotas regulāri, bet policija neiejaucas, jo nav smagu miesas bojājumu.

Līdz ar to mēs arī iesniedzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, un, pateicoties “Saskaņas Centra” aktivitātēm, Krimināllikumā tiks izdarīti vairāki būtiski grozījumi un tiks būtiski palielinātas sankcijas un sodi par vairākiem noziegumiem attiecībā uz sievieti vai mazgadīgo, piemēram, novešana līdz pašnāvībai, tīšs viegls miesas bojājums, draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu, huligānisms, un tā tālāk. Piemēram, pašlaik par personas novešanu līdz pašnāvībai vai tās mēģinājumam, cietsirdīgi apejoties ar cietušo vai sistemātiski pazemojot viņu personisku cieņu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem. Savukārt mēs par tādām pašām darbībām attiecībā uz sievieti, vai par tādām pašām darbībām attiecībā uz mazgadīgo piedāvājam sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, un tas tika atbalstīts.

Cits piemērs. Par sistemātisku sišanu, kam ir spīdzināšanas raksturs, vai citāda veida spīdzināšanu vai par vieglu miesas bojājumu tīšu nodarīšanu, kas nav izraisījis veselības traucējumu vai vispārēju darba spēju zaudēšanu, kā arī par tīšu sišanu, ja tā nav izraisījusi minētās sekas, bet tas izdarīts attiecībā uz sievieti vai attiecībā uz mazgadīgo, mēs piedāvājam sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām.

Un mēs uzskatām, ka mūsu likumprojekts, kuru gatavoja un strādāja pie šī likumprojekta mūsu deputāts Aleksandrs Mirskis, pozitīvi ietekmēs krimināli tiesisku sodu politiku par noziegumiem, kas vērsti pret sievietēm un pilngadīgiem. Un patiešām, man ir liels prieks, ka vienprātīgi visi šodien atbalstīja mūsu ideju. Un runājot varbūt ļoti vienkārši, mēs uzskatām, ka tos dzērājus, kuri ņirgājas par savām sievām, sievietēm un bērniem, jāliek cietumā.

V.Buhvalovs
(partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Nesen mūsu frakcija iesniedza divus priekšlikumus likumprojektam par pašvaldībām. Es gribu komentēt jums priekšlikumu būtību.

Pirmā priekšlikuma būtība ir sekojoša. Darba valoda pašvaldības domē un tās izveidotajās institūcijās un iestādēs ir latviešu valoda. Pašvaldības dome ir tiesīga ar savu lēmumu noteikt darba valodu līdztekus valsts valodai arī mazākumtautības valodu, ja ne mazāk kā viena piektdaļa no pašvaldības teritorijas iedzīvotājiem pieder pie attiecīgās mazākumtautības.

Runa ir par nepieciešamību nodrošināt pilnvērtīgas saskarsmes iespējas tiem pašvaldības iedzīvotājiem, kuri pieder pie tradicionālajām nacionālajām minoritātēm un kuri sava vecuma, invaliditātes, slimību vai vienkārši nepietiekamas valsts valodas prasmes dēļ nav spējīgi uzrakstīt sūdzību vai izklāstīt savu lūgumu valsts valodā, kā arī saņemt nepieciešamo informāciju. Svarīgs noteikums – šādu iedzīvotāju jābūt ne mazāk par vienu piektdaļu no kopējā pašvaldības iedzīvotāju skaita. Tā ir Eiropā vispārpieņemtā norma. Mūsuprāt, pašvaldība pastāv tādēļ, lai atvieglotu dzīvi saviem iedzīvotājiem.

Otra priekšlikuma būtība ir sekojoša. Sadarbībā ar mazākumtautību kultūras biedrībām veidot un finansēt dotajai teritorijai tradicionālo mazākumtautību kultūras pasākumu programmas. Patlaban lielākajā daļā Latvijas pilsētu un rajonu kultūras pasākumi nacionālajām minoritātēm tiek nepietiekami finansēti. Īpaši sarežģīta ir situācija ar pasākumiem, kas domāti bērniem. Veselā virknē pilsētu ļoti reti tiek rīkotas Jaungada eglītes krievu valodā, vēl retāk tiek rīkoti teatralizēti uzvedumi un koncerti vietējām krievu kopienām uz pašvaldību finansēšanas rēķina.

Gribētos atgādināt, ka pilsētu krievu kopienu pārstāvji maksā tādus pašus nodokļus un viņi ir pilntiesīgi saņemt kultūras programmu finansēšanu krievu valodā.

Krievu valoda – tā ir valoda, kuru saprot visu mazākumtautību pārstāvji, tomēr šajā gadījumā runa ir par Latvijas tradicionālajām nacionālajām minoritātēm. Daudzās Latvijas pilsētās ir izveidotas un cenšas sekmīgi strādāt nacionālo kultūru biedrības. Tomēr daudzām no tām ir nopietnas finansiālas grūtības. Pašvaldības piešķir šīm biedrībām pavisam nepietiekamu finansējumu, bieži tikai reizi gadā un visai niecīgu summu. Ņemot vērā to, ka visiem nodokļu maksātājiem ir jābūt vienādām tiesībām uz savas kultūras saglabāšanu un attīstību, piedāvājam šo priekšlikumu. 

Saeimas preses dienests