Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 14.februārī

AM: Par grozījumiem Aizsardzības ministrijas nolikumā

14.februārī Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi MK noteikumos Nr.236 “Aizsardzības ministrijas nolikums”.

Grozījumi izstrādāti, lai precizētu AM funkcijas un veicamos uzdevumus. Svarīgākie jauninājumi ir: AM funkciju starpā tiek atsevišķi izdalīta politikas īstenošana militārās izglītības un zinātnes jomā; precizēta AM loma dažādo organizāciju drošības un aizsardzības politikas veidošanā, atsevišķi izdalot divpusējo un daudzpusējo starptautisko sadarbību, ārvalstu bruņoto spēku piesaistīšanu valsts apdraudējuma gadījumā; ministrijas lomu jaunatnes patriotiskās audzināšanas, zinātnes un sabiedrības informēšanas jomā.

Spēkā esošais Aizsardzības ministrijas nolikums ir pieņemts 2003.gadā – pirms Latvijas iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā. Dalība šajās organizācijās pakāpeniski ir ieviesusi korekcijas AM darbībā un ir bijusi par iemeslu ministrijas funkciju un uzdevumu precizēšanai.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2008.gadam

14.februārī Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nodeva izstrādāto “Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2008.gadam”. Pasākumu plāna mērķis ir pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšana, veicot sistēmiskas un pārdomātas reformas. Labvēlīga uzņēmējdarbības vide sekmē tautsaimniecības konkurētspēju un ārvalstu investīciju piesaisti.

Pasākumu plānā ietverti 35 konkrēti pasākumi nodokļu sistēmas uzlabošanai, nodarbinātības veicināšanai, nelegālās nodarbinātības mazināšanai, būvniecības procesa vienkāršošanai un uzlabošanai, nekustamā īpašuma reģistrācijas procesa vienkāršošanai, komercdarbības ar naftas produktiem vienkāršošanai, efektīvas valsts pārvaldes nodrošināšanai.

Par pasākumu izpildi ir noteiktas dažādas atbildīgās institūcijas – Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Zemkopības ministrija, Vides ministrija, Valsts kanceleja un citas institūcijas.

Pasākumu plāns ir izstrādāts, balstoties uz Tautsaimniecības padomes, Latvijas Mazo un vidējo komersantu un amatniecības padomes, Ārvalstu investoru padomes Latvijā izteiktajiem priekšlikumiem, kā arī Ekonomikas ministrijas veiktā pētījuma “Latvijas uzņēmējdarbības vide: administratīvie kavēkļi un ieteicamās reformas” rezultātiem un rekomendācijām, kas izskanējušas 2007.gada 14.decembra konferences “Latvijas uzņēmējdarbības vide: administratīvais slogs un ieteicamās reformas” laikā rīkotajās diskusijās.

2007.gadā publicētajā Pasaules bankas ziņojumā “Doing Business 2008 : How to reform” Latvija 178 valstu vidū ir ierindota augstajā 22.vietā pasaulē. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvija ir novērtēta par divām vietām augstāk. Svarīgs ir Latvijas novērtējums salīdzinājumā ar tuvākajām konkurentēm Igauniju un Lietuvu. Atšķirībā no iepriekšējā gada Lietuva ir ierindojusies par 10 vietām zemāk un ieņem 26.vietu, bet Igaunija ieņem 17.vietu. Lai apsteigtu savus reģionālos konkurentus, jāveic straujākas reformas.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par pensiju un atlīdzību indeksāciju 2008.gadā

Ņemot vērā straujās inflācijas un vidējās tautsaimniecībā nodarbināto mēneša darba samaksas pieauguma tendences, Labklājības ministrija (LM) pēc situācijas uz 30.janvāri prognozē, ka pensiju un atlīdzību indeksācijas nodrošināšanai 2008.gadā nepieciešami 71,9 miljoni latu.

Šobrīd 2008.gada valsts budžetā pensiju indeksācijai ir paredzēti 37,9 miljoni latu, kā arī 0,4 miljoni latu atlīdzību indeksācijai, bet atbilstoši aktualizētajām prognozēm šim mērķim papildus vēl ir nepieciešami 33,6 miljoni latu.

Neskatoties uz to, ka šobrīd sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā ir nepieciešamie līdzekļi pensiju indeksācijai, tie LM nav pieejami, jo Likums par budžetu un finanšu vadību speciālajam budžetam pieļauj tikai tādus izdevumus, kas nepārsniedz attiecīgajam gadam plānoto izdevumu apjomu.

Tāpēc, lai palielinātu gadskārtējo maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu segšanai, LM aicinās Finanšu ministriju veikt grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību.

LM norāda, ka precīzus aprēķinus par šogad papildu nepieciešamajiem līdzekļiem pensiju indeksācijai varēs iegūt pēc 10.marta un 10.septembra, kad ministrija saņems no Centrālās statistikas pārvaldes precīzus datus par faktisko patēriņa cenu indeksu.

Iepriekšminētais atspoguļots LM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā “Par finanšu līdzekļu nodrošināšanu pensiju indeksācijai 2008.gadā”, kas 14.februārī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Lai aizsargātu pensionārus no dzīves dārdzības pieauguma un saglabātu viņu pirktspēju līdzšinējā līmenī, valsts divas reizes gadā – aprīlī un oktobrī – nodrošina pensiju indeksāciju.

Pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (3 x 45 Ls = 135 Ls), indeksē divas reizes gadā – 1.aprīlī, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, un 1.oktobrī, ņemot vērā gan patēriņa cenu pieaugumu, gan 50% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma.

Pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu (3 x 45 Ls = 135 Ls), bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (5 x 45 Ls = 225 Ls), pārskatāmas reizi gadā – 1.oktobrī, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par AS “Starptautiskie pasažieru pārvadājumi” likvidāciju

Ir iecerēts izbeigt VAS “Latvijas dzelzceļš” izšķirošo ietekmi un līdzdalību AS “Starptautiskie pasažieru pārvadājumi”, kas ir pirmais solis ceļā uz privātās kapitālsabiedrības likvidāciju un tās sniegto pakalpojumu nodošanu VAS “Latvijas dzelzceļš”.

VAS “Latvijas dzelzceļš” izšķirošās ietekmes izbeigšanu AS “Starptautiskie pasažieru pārvadājumi” paredz attiecīgs Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas 14.februārī tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

VAS “Latvijas dzelzceļš”, kurā valsts kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija, pieder 51% kapitāla daļu AS “Starptautiskie pasažieru pārvadājumi”. Uzņēmums “Starptautiskie pasažieru pārvadājumi” nodarbojas tikai ar starptautisko pasažieru un bagāžas pārvadājumu organizēšanas pakalpojumu sniegšanu, turklāt tā vienīgais pakalpojumu pasūtītājs un maksātājs ir VAS “Latvijas dzelzceļš”.

Aprēķināts, ka VAS “Latvijas dzelzceļš” var daudz efektīvāk organizēt starptautisko pasažieru un bagāžas pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu un, likvidējot attiecīgo uzņēmumu, izdotos samazināt administratīvās izmaksas par 106 tūkstošiem latu gadā. Tādēļ AS “Starptautiskie pasažieru pārvadājumi” ārkārtas akcionāru sapulcē tika nolemts atzīt par lietderīgu attiecīgā uzņēmuma darbības izbeigšanu, to likvidējot.

AS “Starptautiskie pasažieru pārvadājumi” akcionāru sapulces lēmums par uzņēmuma likvidāciju tiks pieņemts pēc Ministru kabineta lēmuma par VAS “Latvijas dzelzceļš” izšķirošās ietekmes izbeigšanu tajā.

Sagatavotais rīkojuma projekts par VAS “Latvijas dzelzceļš” izšķirošās ietekmes izbeigšanu AS “Starptautiskie pasažieru pārvadājumi” vēl ir jāapstiprina valdībā. Valdības rīkojuma izpildei papildu finanšu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konsultatīvās padomes nolikumu

14.februārī Valsts sekretāru sanāksmē Vides ministrija pieteica MK noteikumu projektu “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konsultatīvās padomes nolikums”.

Vides ministrijas sagatavotajā noteikumu projektā ir noteiktas Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konsultatīvās padomes funkcijas, uzdevumi un tiesības, kā arī kārtība, kādā notiek padomes darbība.

Šīs padomes galvenās funkcijas ir veicināt klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļu izlietojuma ekonomisko un vides aizsardzības efektivitāti, kā arī veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu starp atsevišķām personām un sabiedrību kopumā, kā arī valsts iestādēm un pašvaldībām jautājumos, kas saistīti ar klimata pārmaiņu finanšu instrumenta īstenošanu.

Tāpat paredzēts, ka padomei būs jāsniedz priekšlikumi Vides ministrijai par līdzekļu, kas iegūti pārdodot valstij piederošās siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības, pārdali prioritātēm.

Padomes sastāvs ir noteikts likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”.

VidM: Par finanšu līdzekļu izmantošanu Daugavas piesārņojuma draudu samazināšanai ar naftas produktiem

14.februārī Valsts sekretāru sanāksmē Vides ministrija pieteica informatīvā ziņojuma projektu “Par finanšu līdzekļu izmantošanu un pasākumu nodrošināšanu, lai minimizētu draudus atkārtotam Daugavas piesārņojumam ar naftas produktiem, kā arī lai minimizētu plūdu radītos draudus”.

2007.gada nogalē Latvija saņēma kompensāciju no Krievijas uzņēmuma “Zapad-Transņefteprodukt” par dīzeļdegvielas noplūdes rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Informatīvais ziņojums paredz šos saņemtos finanšu resursus izlietot dažādu ar vides risku samazināšanu saistīto pasākumu īstenošanai.

Tā, piemēram, saskaņā ar šo informatīvo ziņojumu 151 250 latus plānots piešķirt tehnikas iegādei, t.i., upju bonu virteņu un papildu tehnikas iegādei un izvietošanai Daugavā, Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Daugavpils un Krāslavas struktūrvienībām. Savukārt 134 100 lati paredzēti Vides ministrijai stacionāro aizsardzības būvju projektēšanai.

Bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestam plānots piešķirt 35 564 latus tehnikas iegādei un atjaunošanai avārijas gatavības tehniskā aprīkojuma uzlabošanai attiecībā uz avārijām jūrā un tās krastā.

Vides ministrijas informatīvais ziņojums sagatavots 2007.gada 13.novembrī Ministru kabineta sēdē akceptētās Programmas par stacionāro aizsardzības būvju celtniecību bīstamo vielu noplūdes ierobežošanai Daugavā 2008.–2012.gadā īstenošanai.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ĪUMEPLS: Par droša elektroniskā paraksta nesēja izvēli un droša elektroniskā paraksta ieviešanu Latvijā

Valsts sekretāru sanāksmē 14.februārī izsludināts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavotais informatīvais ziņojums “Par koncepcijas “Par droša elektroniskā paraksta nesēja izvēli un droša elektroniskā paraksta ieviešanu Latvijas Republikā” īstenošanas gaitu”.

Informatīvais ziņojums sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 7.novembra rīkojuma Nr.714 “Par droša elektroniskā paraksta nesēja izvēli un droša elektroniskā paraksta ieviešanu Latvijas Republikā” 5.punktu un Ministru kabineta neatliekamo darbu plānā sekretariātam doto uzdevumu.

Ziņojumā aprakstīti sekretariāta veiktie pasākumi droša elektroniskā paraksta ieviešanas koordinēšanai un izmantošanas veicināšanai, kā arī sekretariāta izstrādātie normatīvo aktu grozījumi un ieteikumi iestādēm par elektronisko dokumentu izstrādi.

Informatīvajā ziņojumā norādīti valsts un komerciestāžu sniegtie e-pakalpojumi, kurus var saņemt, lietojot drošu e-parakstu, kā arī plānotie e-pakalpojumi.

Informatīvajā ziņojumā kā problēmas droša elektroniskā paraksta ieviešanā sekretariāts norāda iestāžu darbinieku mazo aktivitāti pieteikumu iesniegšanā viedkaršu izgatavošanā un izņemšanā un nepietiekamo informētību par viedkaršu saņemšanas iespējām un kārtību.

Pamatojoties uz 2008.gada 22.janvāra Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta neatliekamo darbu plānā uzdoto, informatīvajā ziņojumā ir apkopota informācija par ārvalstu pieredzi droša elektroniskā paraksta ieviešanā vienlaikus ar personu identifikācijas kartēm, aprakstot to valstu pieredzi, kura ir tuvāka droša elektroniskā paraksta tehniskajam risinājumam Latvijā, – Beļģiju, Igauniju, Itāliju un Spāniju.

ĪUMEPLS: Par izglītības nozarē esošo valsts informācijas sistēmu izvērtēšanu

Valsts sekretāru sanāksmē 14.februārī izsludināts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavotais informatīvais ziņojums par izglītības nozarē esošo valsts informācijas sistēmu izvērtēšanu.

Informatīvais ziņojums ir sagatavots, pamatojoties uz MK 2008.gada 22.janvāra sēdē pieņemtā plāna “Plāns Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta neatliekamajiem darbiem (no 2007.gada 20.decembra līdz 2008.gada 14.aprīlim)” 19.1.punktā noteikto uzdevumu, kā arī uz sekretariāta organizētās izglītības nozarē esošo valsts informācijas sistēmu ekspertīzes rezultātiem.

Ekspertīzē tika vērtēti trīs reģistri – Audzēkņu reģistrs, Pedagogu reģistrs un Izglītības iestāžu reģistrs, kuri ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā.

Informatīvajā ziņojumā aprakstīta esošā situācija un būtiskākās problēmas reģistru uzturēšanā un darbībā, tostarp reģistru savietošanas problēmas.

Sekretariāts informatīvajā ziņojumā ir sniedzis ieteikumus un norādījis veicamos darbus, lai uzlabotu situāciju ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošo Audzēkņu reģistru, Pedagogu reģistru, Izglītības iestāžu reģistru un novērstu ekspertīzē atklātās nepilnības, tostarp statistiskās informācijas trūkumu par izglītības iestādēm, pedagogiem un skolēniem.

Pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē informatīvais ziņojums tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts

ĪUMEPLS: Par izglītības iestāžu informatizāciju

Valsts sekretāru sanāksmē 14.februārī tika izsludināts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.2.2.1. aktivitātes “Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība” 3.2.2.1.2. apakšaktivitāti “Izglītības iestāžu informatizācija””.

Apakšaktivitātes “Izglītības iestāžu informatizācija” mērķis ir nodrošināt vispārējās izglītības iestādes ar atbilstīgu, drošu un uzticamu infrastruktūru, kas veicinātu plašāku un efektīvāku informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu izglītības iestādēs izglītības kvalitātes uzlabošanai. Mērķa sasniegšanai plānots nodrošināt izglītības iestādes ar datortehniku un multimediju tehniku, kā arī attīstīt lokālos datortīklus.

MK noteikumu projekts apraksta Eiropas struktūrfondu finansējuma izmantošanas iespējas un citus nosacījumus minētās apakšaktivitātes īstenošanai – vērtēšanas kritērijus Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu pieteikuma sagatavošanai, prasības projekta iesniedzējam, par projekta īstenošanu atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp iestādēm, sadarbības kārtību u.c. jautājumus.

MK noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 14.panta pirmo daļu un 18.panta 10.punktu, lai noteiktu normatīvo ietvaru darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” apakšaktivitātes “Izglītības iestāžu informatizācija” īstenošanai un veicinātu skaidru un caurredzamu tās ieviešanu.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts