Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Uldis Ķinis. Nabaga lellēns Pinokio

Laikā, kad Karlo Kollodi rakstīja savu stāstu “Pinokio piedzīvojumi”, viņam droši vien ne prātā nenāca, ka XXI gadsimtā kādā tālā zemē Latvijā viņa radītā tēla dēļ uzvirmos bērnu pornogrāfijas skandāls.

Populārajā stāstā aprakstīts, kā meistars Džepeto no koka pagales radīja kailu lellēnu un nosauca to par Pinokio. Tiklīdz meistars no pagales bija izdrāzis lellēnam zodu, kaklu, muguru, vēderu, rokas un kājas, iemācījis viņu staigāt, tā Pinokio “kails” izmetās laukā pa durvīm un diedza projām, līdz policists palīdzēja to notvert.

Latvijā dzejniece Māra Zālīte pēc Karlo Kollodi un Alekseja Tolstoja stāsta “Zelta atslēdziņa” motīviem uzrakstīja libretu “Leļļu operai”, bet Jānis Lūsēns šim libretam sarakstīja mūziku. Operas scenogrāfiju veidoja māksliniece Katrīna Neiburga.

• Andra Reinfelde. Bērnu pornogrāfija – kā noteikt tās robežas 

Jautājums par atļautā un ar likumu aizliegtā robežām vienmēr ir bijis un būs aktuāls. Bērnu pornogrāfija, robežu novilkšana starp atļauto un aizliegto ir īpaši sensitīvs jautājums. Kaut gan lielākā daļa sabiedrības bērnu pornogrāfiju pamatoti uzskata par vienu no ļaunākajām bērnu seksuālās izmantošanas formām, tomēr visā pasaulē notiek diskusijas par to, kurā brīdī nepilngadīgas personas attēlojums kļūst nepiedienīgs.

Pastāv neskaitāmi pamatoti un nepamatoti jautājumi saistībā ar bērnu pornogrāfiju, piemēram, ja likums pieļauj seksuālas attiecības starp nepilngadīgiem vienaudžiem, kāpēc netiek pieļauta šādu – likumisku – attiecību dokumentēšana un attēlu demonstrēšana? Ja ir saprotams, ka gadījumos ar reāla bērna pornogrāfiskiem attēliem ir arī reāls cietušais ar reālu kaitējumu bērna interesēm, tad kāds kaitējums un kādām interesēm tiek nodarīts gadījumos, ja bērnu pornogrāfija izpaužas kā datorģenerēti attēli, kas arī ir ar likumu aizliegti?

• Ilvija Pūce. Reklāmas izvērtējums no cilvēktiesību aspekta 

2008.gada 1.februārī sākts kriminālprocess pēc Latvijas Republikas Krimināllikuma 166.panta (Pornogrāfiska vai erotiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas un izplatīšanas noteikumu pārkāpšana) 2.daļas, kas noteic kriminālatbildību par tādu pornogrāfiska vai erotiska rakstura materiālu lejupielādi, iegādāšanos, ievešanu, izgatavošanu, publisku demonstrēšanu, reklamēšanu vai citādu izplatīšanu, kuros aprakstīta vai attēlota bērnu seksuāla izmantošana, cilvēku seksuālas darbības ar dzīvniekiem, nekrofilija vai pornogrāfiska rakstura vardarbība, kā arī par šādu materiālu glabāšanu.

Kriminālprocess sākts sakarā ar mākslinieces Katrīnas Neiburgas veidoto reklāmas materiālu Latvijas Nacionālās operas izrādei “Leļļu opera”. Reklāmas materiālā redzams puspagriezienā stāvošs kails bērns ar Pinokio degunu, rādīdams “garu degunu”.

• Rada Matjušina. Mediācijas ieviešana komercstrīdu risināšanā 

Komercdarījumu pārrunu laikā sadarbības partneri var paust dažādus viedokļus, kā arī pusēm raksturīgas atšķirīgas idejas, dažādi uzskati, un tas nereti noved pie konfliktsituācijām. Sadarbības partneri domstarpību rašanās gadījumos lielākoties gan mēģina panākt vienošanos, tomēr ne vienmēr risinājumi tiek atrasti. Viens no tādiem iemesliem ir tas, ka sadarbības partneri nemāk atrast sava strīda patiesos cēloņus, nespēj izanalizēt neveiksmīgi notikušo pārrunu rezultātus.

Biznesa strīdu tiesāšanās bieži ir dārgs un ilgs process, tāpēc abas puses (prasītājs un atbildētājs) saskaras ar lieliem juridiskās nodrošināšanas izdevumiem. Tiek tērēts pušu laiks, enerģija, lai atbalstītu tiesas procesu, tiek grauti pušu principi. Ņemot vērā šos iemeslus, biznesa strīdu gadījumā ir jāpiedāvā mediācija kā efektīvs un veiksmīgs strīdu risināšanas veids. Mediācija nodrošina efektīvu vidi, lai atrisinātu radušos strīdu, jo vairāk – efektīvu vidi, lai risinātu tieši biznesa (uzņēmējdarbības) strīdus.

“Jurista Vārda” redakcija