Par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja divu dienu vizīti Latvijā 14.–15.februārī un Lisabonas līguma ratifikāciju

Tiekoties ar Ministru prezidentu

15.februārī Ministru prezidents Ivars Godmanis tikās ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu, kurš uzturējās Latvijā divu dienu darba vizītē.

Ministru prezidents I.Godmanis un EK prezidents Ž.M.Barrozu pārrunāja virkni ES un Latvijas aktualitāšu. Ministru prezidents izteica gatavību ratificēt Lisabonas līgumu šā gada pirmajā pusē. EK prezidents pauda gandarījumu par Latvijas apņemšanos un norādīja, ka Lisabonas līgums pastiprinās ES efektivitāti, uzlabos tās institūciju kapacitāti, palīdzēs stāties pretim izaicinājumiem un nostiprinās ES juridiski.

EK prezidents norādīja – lai gan Latvijas ekonomiskā izaugsme ir iespaidīga, šobrīd valdības pienākums ir īstenot stingru fiskālo politiku un stabilizēt ekonomisko situāciju valstī, lai izpildītu Latvijas apņemšanos pret ES monetārā līguma ietvaros, izpildītu nepieciešamos kritērijus un iespējami tuvākā nākotnē varētu pievienoties eirozonai.

EK prezidents apsveica Latviju ar pievienošanos Šengenas zonai: “Ar to Latvija ir apliecinājusi savu kā pilntiesīgas ES dalībvalsts statusu.” Viņš arī izteica gandarījumu par Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanu.

I.Godmanis un Ž.M.Barrozu pārrunāja Latvijas, ES un Krievijas attiecības. I.Godmanis informēja EK prezidentu par Latvijas nostāju attiecībā uz Krievijas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā un Latvijas nostāju par Krievijas dzelzceļa tarifu politiku. Ž.M.Barrozu uzsvēra, ka ES ir ieinteresēta Latvijas konstruktīvās attiecībās ar Krieviju.

Amatpersonas pārrunāja enerģētikas un atjaunojamo energoresursu jautājumus. EK prezidents uzsvēra, ka jādiversificē enerģijas veidi un piegādes avoti dalībvalstīs, tādējādi stiprinot to enerģētisko neatkarību no trešajām valstīm, kā arī jāintensificē sadarbība starp Baltijas valstīm enerģētikas jomā. Savukārt I.Godmanis norādīja uz Latvijas īpašo ģeogrāfisko situāciju un nepieciešamību stiprināt enerģētisko saikni ar citām ES dalībvalstīm. Amatpersonas vienojās, ka enerģētikas jautājumos Latvijai ar EK domstarpību nav trīs jautājumos – par “zaļo” energoresursu palielināšanu enerģētikas bilancē, par savstarpējo enerģētikas tīklu savietojamību ES iekšienē, kā arī par ES enerģētikas tirgus liberalizāciju.

Ministru prezidents un EK prezidents pārrunāja transporta un tranzīta jautājumus. EK prezidents norādīja, ka dzelzceļa attīstība un “RailBaltic” attīstīšana ir ES ļoti svarīgi jautājumi. EK prezidents izrādīja ieinteresētību par iespējām veidot kravu tranzīta koridoru uz Krieviju caur Latviju. Amatpersonas pārrunāja arī kravas automašīnu rindas uz Latvijas un Krievijas robežas. EK prezidents apliecināja, ka ir informēts par šo problēmu un pārrunājis to arī ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Ž.M.Barrozu teica, ka ES plāno piešķirt finansiālu atbalstu infrastruktūras uzlabošanai uz ES (Latvijas) un Krievijas robežas.

I.Godmanis un Ž.M.Barrozu par godu EK prezidentam rīkotajās pusdienās pārrunāja jautājumus, kas saitīti ar 3. un 4.jūnijā plānoto Baltijas jūras valstu valdību vadītāju samitu un Baltijas jūras biznesa forumu.

Ņemot vērā Baltijas jūras biznesa forumā apspriežamās tēmas – enerģētika, tranzīts, finanšu investīcijas u.c. jautājumi, kā arī plānoto augsta līmeņa pārstāvju piedalīšanos tajā –, Ministru prezidents uzaicināja Eiropas Komisijas prezidentu un par minētajām jomām atbildīgos Eiropas Komisijas komisārus piedalīties Latvijā rīkotajos pasākumos.

Eiropas Komisijas prezidents Ž.M.Barrozu atzinīgi novērtēja Baltijas jūras valstu reģiona sadarbības modeli un apliecināja, ka izvērtēs iespēju piedalīties minētajā pasākumā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu kopīgās domās un interesēs ar Latvijas Ministru prezidentu Ivaru Godmani un Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze 15.februārī, tiekoties ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu, apliecināja, ka Saeima ir gatava sākt darbu pie Lisabonas līguma ratifikācijas, tiklīdz tas tiks saņemts no valdības. 

“Saeima ir gatava strādāt, lai īstenotu savu plānu un ratificētu Lisabonas līgumu šā gada pirmajā pusē,” uzsvēra G.Daudze. EK prezidents pauda cerību, ka līguma ratifikācija ES dalībvalstīs notiks veiksmīgi un līgums varētu stāties spēkā 2009.gada 1.janvārī. Puses pārrunāja sadarbību, informējot par Lisabonas līguma ietekmi un sniegtajām iespējām, kas paredz lielākas pilnvaras nacionālajiem parlamentiem ietekmēt ES likumdošanu.

Saeimas priekšsēdētājs sarunā aktualizēja arī jautājumu par nepieciešamību palielināt Latvijas un Krievijas robežšķērsošanas jaudu, norādot, ka Latvijas ārējā robeža vienlaikus ir arī ES ārējā robeža. Savukārt Ž.M.Barrozu informēja par EK iniciatīvām šā jautājuma risināšanā.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle izteica atzinību par Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošanu un informēja EK prezidentu par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai, Moldovai un Gruzijai. Savukārt Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš aktualizēja jautājumu par Eiropas Padomes un EK aktivitātēm un plānotajām diskusijām par totalitārisma režīma radīto seku apzināšanu.

Saeimas preses dienests

Ministru prezidenta un Eiropas Komsijas priekšsēdētāja preses konferencē

Ivars Godmanis: Mums ir patiess gods uzņemt augsto viesi Latvijā. Jautājumi, kurus mēs apspriedām, ir ļoti svarīgi Latvijai un Eiropas Savienībai. Mēs runājām par Lisabonas līgumu. Latvijas plānos ir to ratificēt šā gada pirmajā pusgadā. Ceram, ka to izdarīs arī pārējās ES dalībvalstis. Barrozu kungs arī norādīja, ka mūsu ekonomiskā situācija jāuzlabo, lai mēs varētu izpildīt savas apņemšanās virzībā uz eiro, izpildot tagadējo režīmu, kas paredzēts ES monetārā līguma ietvaros. Vēl mēs runājām par jautājumiem, kas saistīti ar enerģiju trīs aspektos, kuros mums nav domstarpību. Pirmkārt, jātiecas uz lielāku atjaunojamās jeb zaļās enerģijas procentu turpmākajā enerģētikas politikā. Jābūt lielākai savstarpējai kooperācijai un lielākai enerģētikas tīklu savienojamībai ES iekšienē, spriedām arī par tirgus liberalizāciju. Tāpat pārrunājām arī ES attiecības ar Krieviju. Es informēju par Latvijas attieksmi pret Krievijas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā, attiecībā uz dzelzceļa tarifiem. Informēju arī par savu tikšanos pirms pāris dienām ar Krievijas dzelzceļa vadītāju, kurš deklarēja, ka šie tarifi pamazām tiks izlīdzināti, – redzēsim, kā tas būs dabā. Tāpat es informēju, ka mums ir divi līgumu projekti ar Krieviju: līgums par investīciju aizsardzību un dubultās nodokļu neaplikšanas līgums. Pastāstīju, ka mēs cenšamies ievērot ES standartus arī līgumu slēgšanā ar Krieviju. Pieskārāmies arī tranzīta transporta koridoru veidošanas jautājumam – no ES caur Latviju uz Krieviju un atpakaļ, kā arī par dzelzceļa un par pārejas punktu lomu. Barrozu kungs uzsvēra, cik nopietni ES nodarbojas ar šiem jautājumiem, atvēlot to risināšanai nopietnas finanses. Īsi pieskārāmies arī lauksaimniecības jautājumiem. 

Žozē Manuels Barrozu: Godmaņa kungs jau izstāstīja, par ko mēs runājām. Gribu paust gandarījumu par brīnišķīgo iespēju apmeklēt jūsu valsti, tikties ar tās premjeru un citiem jūsu valsts vadītājiem un pārrunāt ES un jūsu valstij svarīgus jautājumus. Nesen paplašinājās Šengenas zona, tajā iekļaujoties arī Latvijai, un tagad Latvijai ir jāsargā arī ES ārējā robeža. Tas vēlreiz apliecina, ka Latvija ir pilntiesīga ES dalībvalsts. Mēs arī pārrunājām jautājumus, kas saistīti ar Latvijas pievienošanos nākotnē eirozonai, kas ļaus Latvijai vēl vairāk tuvināties ES ekonomiskajiem un politiskajiem centriem. Bet Latvijai vēl jāatrisina vairāki jautājumi, lai pievienotos eirozonai. Ir jāsamazina inflācija un jāizpilda citi kritēriji. Taču Latvijai pēdējos gados bijuši labi rezultāti. Jau trīs gadus Latvijas izaugsmes temps bijis augstāks par 10% gadā. Latvija arī visātrāk no ES valstīm samazinājusi bezdarba līmeni, 2006.gadā tas bija tikai 5%. Taču šāds ekonomiskās izaugsmes ātrums nes arī zināmu nestabilitāti, ekonomikas pārkāršanu un inflāciju. Mēs esam izvirzījuši vairākas konkrētas prasības un ieteikumus, kas Latvijai jāizpilda tuvākajā laikā, cerams, ka nākamajā mēnesī šie komisijas izstrādātie ieteikumi tiks apstiprināti Eiropas Padomē. Starp tiem būs arī ieteikumi ekonomikas pārkaršanas samazināšanai, piemēram, ieteikums palielināt zinātniskos pētījumus, inovācijas, celt darba ražīgumu un veicināt arī izglītības pieejamību.

Mēs ar lielu prieku uzņēmām faktu, ka Latvija atbalsta mūsu klimata pārmaiņu un enerģētikas paketi. Mēs ļoti labi saprotam, kādā īpašā ģeogrāfiskā pozīcijā atrodas Latvija un saprotam Latvijas nepieciešamību stiprināt saites ar citām ES valstīm. Tādēļ man ir īpašs prieks pateikties Latvijas pārstāvim Eiropas Komisijā, enerģētikas komisāram Andrim Piebalgam. Latvijai enerģētikas piegādes drošības jautājumi ir ļoti svarīgi ne tikai ģeogrāfiskās situācijas dēļ, bet jums jāstiprina ekonomiskās saites ar citām ES valstīm. Latvija pilnībā var rēķināties ar ES atbalstu. Gribu uzslavēt Latviju par to, ka noslēgts robežlīgums ar Krieviju. Cerams, ka drīz būs iespējams sākt demarkācijas procesu. Gribu pateikt Latvijas iedzīvotājiem, ka Latvijas uzņemšana ES 2004.gadā bija svētki visai Eiropai.

Jānis Ūdris

(pēc ieraksta “LV” diktofonā)