Ar krievu kultūras tradīciju pamatiem

Ar daudzu izcilu personību pienesumu

Nacionālās bibliotēkas sagatavotā izstāde "Krievu kultūra Latvijā 20.–30. gados", kas līdz 30. aprīlim bija skatāma Mencendorfa namā, īpaši akcentēja izcilo krievu kultūras personību devumu Latvijai. Liela vieta ekspozīcijā bija ierādīta presei kā spilgtai parādībai. Pārlapojot divas tālaika lielākās, savstarpēji konkurējošās Rīgas avīzes "Ctujlyz" un "Ckjdj", nevarēja nepamanīt to atšķirīgo raksturu un materiālu daudzveidību. No plašā avīžu un žurnālu klāsta vēl ievērību saistīja žurnāli "Lkz Dfc", "Vfycfhl", "Gthtpdjys", "Hjlyfz cnfhbyf", "Irjkmyfz ybdf", "?ysq xbnfntkm", "Pfrjy b cel" un avīzes "Ufptnf lkz dct[", "Pfdnhf" un "Hb;crbq rehmth". Vajadzīgo materiālu palīdzēja atrast Jurija Abizova sastādītais četru sējumu rādītājs "Heccrjt gtxfnyjt ckjdj d Kfndbb".

Viens no krievu kultūras dzīves centriem vienmēr bijis Rīgas Krievu drāmas teātris. Uzsācis savu gaitu 1883. gadā, tas drīz kļuva par vienu no labākajiem Krievijas impērijas teātriem, turpinot darbu arī 20. gs. 20.–30. gados. LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā līdzās citu aktieru un dažu teātra izrāžu fotogrāfijām glabājas arī izcilā aktiera, režisora un teātra pedagoga Mihaila Čehova vēstules. Desmit no tām adresētas Nacionālā teātra direktoram Artūram Bērziņam un 26 — redaktoram un izdevējam Jānim Kārkliņam. Ekspozīcijā apskatāmas divas M.Čehova vēstules.

Ar Krievu drāmas teātri cieši saistīts arī arhitekta Sergeja Antonova vārds. Raiņa literatūras un mākslas vēstures muzejā glabājas apjomīga viņa skatuves dekorāciju un teātra tērpu skiču kolekcija. Izstādē redzama F.Dostojevska romāna "Idiots" iestudējuma dekorāciju krāsu kopija un literatūra par šo arhitektu. Viņa raksti un pētījumi arhitektūras vēsturē lasāmi žurnālā "Latvijas Arhitekts".

1922. gada 1. decembrī Nacionālajā operā tiek iestudēts pirmais latviešu balets P.L.Herteļa "Veltīgā uzmanība". Tā baletmeistars ir bijušais Marijas teātra solists Sergejs Nikolajevs. Operas teātra nacionālais sastāvs ir ļoti daudzkrāsains. Režisors Pēteris Meļņikovs, operdziedātājs Nikolajs Vasiļjevs, baletmeistares Aleksandra Fjodorova un Helēna Tangijeva–Birzniece — šos vārdus gribas izcelt īpaši. Ar viņu daiļradi iespējams iepazīties tādos izdevumos kā V.Briedes grāmatā "Latvijas operteātris" un G.Štāla "Das lettische Ballet".

"Lai gan ne tik bieži, tomēr arī mūsdienās mēdz būt patīkami pārsteigumi...". Tā, saņemot krievu mākslinieka Alekseja Jupatova sakārtoto brošūrveida grāmatu par Rīgas grafiķu darbiem, rakstīja Aleksandrs Benuā. Grāmatas, kurās apkopoti autora paša, kā arī grafiķu Nikolaja Puzirevska un Jurija Rikovska darbi, tika izdotas 1935., 1938. un 1940. gadā.

LNB glabājas krievu mākslinieku oriģināldarbu mapes "Sejas", "Nomale" un retu fotogrāfiju albums. Šai laikā Rīgā dzīvo, strādā un savus darbus izstāda arī akadēmiķi, gleznotāji Nikolajs Bogdanovs–Beļskis, Sergejs Vinogradovs un grafiķi Jevgēņijs Kļimovs un Georgs Matvejevs, kā arī citi.

Radniecīgas saites ar Krieviju ir arī latviešu mākslinieku vidē ieaugušajai talantīgajai gleznotājai Aleksandrai Beļcovai–Sutai. Par leģendu Latvijas mākslas vēsturē uzlūkojams Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas Universitātes profesors, mākslas zinātnieks Boriss Vipers. Līdz šim nepārspēts ir viņa 1937. gadā Rīgā izdotais apjomīgais pētījums "Latviešu māksla baroka laikmetā". Borisa Vipera raksti daudz publicēti arī žurnālā "Senatne un Māksla".

Stendā "Rērihu dzimtas saknes" skatāmi materiāli par šo izcilo personību saistību ar Latviju. Nikolaja Rēriha īpašo attieksmi pret mūsu zemi apliecina arī gleznas "Vecrīga" un "Vaideloši".

LNB Letonikas nodaļā glabājas Temiras Pachmus grāmata "Russian literature in the Baltic between the world wars", kura sniedz pilnīgu priekšstatu par Latvijā dzīvojošajiem krievu literātiem starpkaru periodā — Juriju Gaļiču, Nikolaju Belocvetovu, Arsēniju Formakovu u.c. Te rodamas ziņas arī par Irinu Saburovu. Viņas Minhenē pabeigtais romāns "Senās pilsētas kuģi" emocionāli stāsta par krievu sabiedrības dzīvi romantiskajā Rīgā un 1940. gada okupācijas traģismu.

1998. gadā Rīgā projekta "Krievu kultūra Latvijā 1870–1940" ietvaros tiek laista klajā Svetlanas Kovaļčukas grāmata "Dpscrez bcnbye", kurā analizēta filozofu Kalistrāta Žakova un Aleksandra Veidemana daiļrade. Izstādē bija eksponēti gan šo, gan citu filozofu darbi. Tostarp arī Latvijas Universitātes profesora, jurista Vasīlija Sinaiska filozofiskā apcere "Dzīve un cilvēks", kuru 1937. gadā latviešu un 1938. gadā krievu valodā izdeva A.Gulbis.

Līdzās citiem krievu preses izdevumiem bija skatāms kāds mazs, bet ārkārtīgi neparasts žurnāls. "Irjkmyst ujls" — tā savu tipogrāfiski iespiesto izdevumu nosaukuši M.Lomonosova ģimnāzijas audzēkņi. Par saviem skolas gadiem emocionāli stāsta Dmitrijs Anohins atmiņu grāmatā "Rfr vs ;bkb d ljdjtyyjq Hbut" (Rīga, 1928), kas līdz ar citiem Latvijas krievu dzīves aprakstiem un zinātniskām apcerēm bija skatāma sadaļā "Pētījumi un atmiņas". Viena no jaunākajām ir Vladislava Volkova grāmata "Krievi Latvijā" (Rīga, 1996). Īpašu ievērību pelna sešu sējumu izdevums "<fknbqcrbq fh[bd" (Tallina, Rīga) un Tatjanas Feigmanes grāmatas "Hb;crfz ujhjlcrfz heccrfz ubvyfpbz" (Rīga, 1999) un "Heccrbt d ljdjtyyjq Kfndbb" (Rīga, 2000).

Pārskatot izstādes "Krievu kultūra Latvijā 20.–30. gados" materiālus, neviļus gribas vilkt paralēles ar mūsdienām. Gan tajos laikos, gan mūsdienās mērķis taču ir viens un tas pats — ceļš uz demokrātisku un attīstītu sabiedrību. Virzoties pa šo ceļu, kultūru uz pjedestāla nolikt varam tikai mēs paši. Lai mums veicas šai darbā!

Ilze Lecinska, LNB galvenā bibliotekāre, — "Latvijas Vēstnesim"

Ar pasaules izcilāko rusistu jaunākajiem pētījumiem

No 26. līdz 28.aprīlim Rīgā risinājās starptautiskā konference "Krievu kultūra Baltijas valstīs starpkaru periodā (1918—1940)", ko rīkoja Latvijas krievu kultūras biedrība, Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāte un žurnāls "Daugava". Ar konferences tematiku sasaucās Latvijas Nacionālās bibliotēkas sagatavotā izstāde par krievu kultūru Latvijā 20.—30.gados. Abus nozīmīgos pasākumus finansiāli atbalstīja aģentūra "Rīga 800", Krievijas Federācijas Kultūras ministrija, Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Universitāte un Rīgas dome. Organizācijas komitejā līdz ar latviešu, igauņu un vācu kolēģiem darbojās ievērojamais krievu literatūras un kultūrvēstures pētnieks Stenfordas universitātes profesors Lazars Fleišmans, kas savulaik beidzis Latvijas Universitāti. Viņš nolasīja arī vienu no interesantākajiem referātiem — par krievu laikrakstu "Segodņa" divdesmitajos gados un tā politisko redaktoru M.Ganfmanu.

Konferences lielo zinātnisko un sabiedrisko nozīmību apsveikuma runās atzīmēja kultūras ministre Karina Pētersone, Krievijas vēstnieks Igors Studeņņikovs, Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis un Filoloģijas fakultātes dekāne Janīna Kursīte. Baltijas rusisti tiekas regulāri, taču tik vērienīga rusistikas konference ne vien ar triju Baltijas valstu, bet arī ASV, Krievijas, Izraēlas, Polijas, Somijas un Vācijas zinātnieku piedalīšanos Rīgā notika pirmo reizi.

Triju dienu lasījumi un auglīgās diskusijas vainagojās ar vairāku jaunu izdevumu prezentāciju. Igaunijas krievu pētniecības centrs Tallinā kolēģus iepazīstināja ar rakstu krājumu "Krievi Igaunijā uz 21. gadsimta sliekšņa: pagātne, tagadne, nākotne". Speciālisti atzinīgi novērtēja arī Tartu un Sanktpēterburgas zinātnieku pētījumu par krievu nacionālo minoritāti Igaunijas Republikā 1918. — 1940.gadā un Jurija Abizova sastādīto bibliogrāfisko rādītāju "Gazeta "Segodņa" (1919—1940)", kura divus sējumus šogad laidusi klajā Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Kā atzina Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle profesore Janīna Kursīte, tas, ka konferencē piedalījās daudzi izcili krievu literatūras, publicistikas, kultūrvēstures un filozofiskās domas pētnieki gan no Austrumeiropas, gan Rietumeiropas, krievu diasporai ļāva paskatīties uz sevi no malas un palīdzēja pacelt rusistiku augstākā līmenī. Ar labvēlīgu attieksmi Baltijas tautu kultūras telpu vērtēja kādreizējais Latvijas Universitātes audzēknis profesors Lazars Fleišmans, kas ir rusists ar pasaules vārdu. Arī Rīga iezīmējās kā agrākajos gadu desmitos nozīmīgs krievu kultūras centrs ar spēcīgu zinātnisko potenciālu un bagātām tradīcijām. Tās tikai jāturpina.

Aina Rozeniece, "LV"nozares redaktore

Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Krievijas Federācijas Kultūras ministrijas 1999.—2000.gada

SADARBĪBAS PROGRAMMAS

ietvaros notikušie pasākumi

Mūzika

Valsts koris "Latvija" 1999. gada pavasarī koncertēja Maskavā kopā ar P.Čaikovska Maskavas Valsts akadēmisko lielo simfonisko orķestri V.Fedosejeva vadībā, atklājot Krievijas—Vācijas sadarbības festivālu "Puškins. Gēte". Koris atskaņoja H.Berlioza vokāli simfonisko leģendu "Fausta pazudināšana". 1999. gada decembrī valsts koris "Latvija" Maskavā kopā ar KLASO atskaņoja Bēthovena "Missa Solemnis". 2000. gada aprīlī valsts akadēmiskais koris "Latvija" Maskavā atskaņoja L. van Bēthovena 9. simfoniju.

6. starptautiskajā kamerkoru festivālā "Rīga dimd" piedalījās Maskavas Universitātes akadēmiskais koris.

1999.gada 23. decembrī Rīgā kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri uzstājās V.Sinaiskis, diriģējot Mālera 7. simfoniju.

Teātris

1999.— 2000. gada sadarbības programmas ietvaros 1999. gada oktobrī Maskavā notika E.Šmita lugas "Noslēpumainās variācijas" pirmizrāde. Šīs lugas iestudējums ir Maskavas V.Majakovska Akadēmiskā teātra un Rīgas Krievu drāmas teātra kopuzvedums uz abu teātru skatuvēm ar I.Kostoļevski un M.Fiļipovu galvenajās lomās.

1999. gada Latvijā starptautiskajā teātra festivālā "Homo novus" piedalījās Maskavas teātris "Debjut centr/Korablj Duralov" un Sanktpēterburas teātris "Teatr na Ļitejnom".

2001. gadā plānots, ka festivālā piedalīsies Formālais teātris no Sanktpēterburgas .

Starptautiskajā teātru festivālā "N.E.T." 1999.gada novembrī ar izrādi "XX gs.,Gjtpl—ghbphfr. Vision Express" piedalījās Jaunais Rīgas Teātris.

Rīgas Krievu drāmas teātris piedalījies NVS un Baltijas krievu teātru festivālā "Baltijskij dom" Sanktpēterburgā – "Tikšanās Krievijā. Krievu teātri uz XXI gadsimta sliekšņa" — ar I. Turgeņeva izrādi "Palu ūdeņi". 2000. gadā tajā piedalījās Nacionālais teātris ar A.Vampilova lugu "Vecākais dēls".

2001. gadā, savas jubilejas (10 gadu) gadā, "Baltijskij dom" rīkoja nelielus satelītprojektus ar nosaukumu "Baltijas loks" arī Igaunijā, Latvijā (sadarbībā ar Latvijas Jaunā teātra institūtu) un Lietuvā.

Tagankas laukuma teātrī 2000.gada februārī pirmizrādi piedzīvoja un gūst labas atsauksmes J.Ļubimova luga viņa paša režijā "Šekspīrs. Hronikas" (Šekspīra lugu kompozīcija), kuras scenogrāfiju veidojis Andris Freibergs un kostīmus – Kristīne Pasternaka.

Rīgas Krievu drāmas teātrī viesojušies Krievijas Jaunatnes teātris, Maskavas Majakovska teātris u.c.

Rīgas Krievu drāmas teātris lugu iestudēšanai regulāri uzaicina režisorus no Krievijas. Režisors Mihails Borisovs—Fišmans iestudēja lugu "Anarhista nejaušā nāve", Mihails Bičkovs iestudēja izrādi "Kaštanka", Dmitrijs Ditjatkovskis no Sanktpēterburgas iestudē "Gumijas tirgotājus".

2000. gada rudenī notika Krievu Drāmas teātra viesizrādes Maskavā un Sanktpēterburgā ar R. Paula mūziklu "Māsa Kerija" .

O.Tabakovs saskaņā ar līgumu starp RKDT un Maskavas MHAT studijskolu vada Latvijas studentu speckursu.

Ļoti daudzas aktivitātes teātra, kā arī izklaides industrijas jomā notiek uz privātās iniciatīvas pamata. Gandrīz katru nedēļu Rīgā viesojas kāda Krievijas teātra trupa lielākā vai mazākā sastāvā.

Izstādes

1999. gada novembrī Krievijas Valsts vēstures muzejā (Sarkanajā laukumā) Latvijas Vēstures muzejs atklāja izstādi "Latgaļi".

2000. gada martā — atklāja izstādi "Skulmju dzimta" Valsts Tretjakova galerijā.

2000. gada martā notika Sandras Krastiņas darbu skate Starptautiskajā mākslas salonā "CDH 2000".

2000. gada septembrī atklāja izstādi "Vilhelms Purvītis" Tretjakova galerijā Maskavā.

Latvija piedalījās 2. Kaļiņingradas grafikas biennālē, kas tika organizēta Baltijas jūras valstu kultūras foruma "ARS Baltica" ietvaros.

Īpaši notikumi

A.Puškina 200 gadu jubilejas ietvaros Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē 1999.gada jūlijā notika Krievijas Ārzemju literatūras bibliotēkas Maskavas dibināšanas 850. gadadienai veltītā izstāde "Ceļojums uz Maskavu".

Latvijā notika vairāki A. Puškina 200 gadu jubilejai veltīti pasākumi.

Krievija atbalstīja rezolūciju par UNESCO patronāžas piešķiršanu jaunās LNB ēkas celtniecībai.

Latvija 2000. gadā piedalījās UNESCO lielajā kampaņā "Solidaritātes akcija Maskavas Lielā teātra rekonstrukcijas un restaurācijas projektam". Tajā piedalījās Latvijas Nacionālā opera, Rīgas Krievu drāmas teātris, Leļļu teātris.

Rakstniecība

2000.gada aprīļa beigās Maskavā, Literātu namā, notika Latvijā dzīvojošo krievu rakstnieku literārais vakars. Piedalījās L.Azarova, J.Kasjaničs, M.Makarova, V.Pančenko.

2002.gadā Rīgā notiks 6.Latvijas literatūras tulkotāju un izdevēju seminārs, kurā tiks aicināti piedalīties arī Krievijas izdevēji un latviešu literatūras tulkotāji.