Eiropas Komisija: Par Lisabonas līguma ratifikāciju – citur un Latvijā

Man ir īpašs prieks būt Latvijā, jo 2008.gads Latvijai ir īpaši svarīgs. Aprit 90 gadi kopš neatkarības iegūšanas un 20 gadi kopš sākās jūsu trešā atdzimšana, kuras kulminācija pēc trim gadiem bija Dziesmotā revolūcija un komunisma sistēmas gāšana.

Kas ir svarīgi Latvijai, tas ir svarīgi arī Eiropai, un ceram, ka spēkā ir arī apgrieztā attiecība. Jo šis ir arī ļoti svarīgs gads Eiropai, kad mēs strādājam pie Lisabonas līguma ratifikācijas, kas būs mūsu galvenā prioritāte nākamajos 12 mēnešos. Līdz šim mēs esam gājuši garu ceļu, sākot ar Vācijas prezidentūru un pateicoties arī efektivitātei Portugāles prezidentūras laikā, kad izdevās parakstīt Lisabonas līgumu, kuru atbalstīja visas ES dalībvalstis, un, protams, šo procesu atbalstīja arī Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments. Šobrīd mums ir iespējams pāriet jaunā pakāpē un pārrunāt arī pieļautās kļūdas un citus aspektus. Vienlaikus ir arī iespēja pavērt jaunu vēstures lappusi, kas saistīta ar miermīlīgu integrāciju.

Kādēļ tad vajadzīgs Lisabonas līgums? Eiropas lielākais spēks ir mūsu kopējās vērtības, kas mūs apvieno mūsu dažādībā. Tās ir miers, brīvība un solidaritāte. Miers – jo mūsu projekts radās pēc Otrā pasaules kara, viena no šausmīgākajiem kariem cilvēces vēsturē. Brīvība – tāpēc, ka tikai brīvas valstis var būt mūsu savienībā. Solidaritāte – tādēļ, ka mēs neesam vienkārši tirgus. Mēs esam politisks projekts, kas balstās patiesas solidaritātes idejā. Mēs esam vērtību savienība mieram, brīvībai un solidaritātei. Tieši ar to ES krasi atšķiras no citām savienībām, runājot gan par reģionālo, gan par starptautisko un globālo savienību. Mēs varam būt patrioti un mīlēt savu valsti un būt savas valsts pilsoņi un reizē arī Eiropas pilsoņi. Es esmu portugālis un lepojos ar to, bet tajā pašā laikā esmu arī eiropietis. Un esmu pārliecināts, ka jūs esat lepni būt latvieši un ka jūs lepojaties arī ar to, ka esat eiropieši. Kopējais redzējums mums palīdzējis nodrošināt mieru, labklājību un demokrātiju visdažādākajās Eiropas vietās. Bet mums nevajadzētu aizmirst arī par citām pasaules daļām, jo Eiropa, protams, atbalsta atvērtību. Bet ne jau šovinistisku. Tieši pretēji, mēs varam un mēs esam iedvesmas avots daudziem citiem pasaules reģioniem. Bet, ja gribam, lai šīs vērtības saglabātos 21.gadsimta globalizētajā pasaulē, mums Eiropai jānodrošina instrumenti, kas nepieciešami, ne tikai lai izdzīvotu (politiskajās runās es bieži dzirdu tādu aizstāvēšanās taktiku), bet tieši pretēji – veidotu šo globalizācijas procesu. Veidotu šo jauno pasaules kārtību. Veidotu ar mūsu vērtībām, kuras aizstāvēt, protams, ir nepieciešams. Manuprāt, šobrīd esam visgatavākie šim izaicinājumam. Gatavāki nekā jebkurš cits spēks pasaulē. Jo mēs esam kā globalizācijas laboratorija.

Eiropā mūsu zināšanas un kompetence turpinās jau kopš Otrā pasaules kara, apvienojot dažādas valstis, dažādas ekonomikas, dažādus tirgus, visdažādākās valodas un tradīcijas, un tieši tas pasaulei ir nepieciešams. Atvērta Eiropa, atvērta pasaule, atvērtas ekonomiskās sistēmas, atvērtas sabiedrības, balstītas sadarbības idejā un mierīgā sadarbībā kopīgu mērķu sasniegšanai. Lisabonas līgums palīdzēs to sasniegt. Kāpēc? Protams, visbūtiskākais ir politiskā griba. Mūsu iestādēm, likumiem… Paši par sevi tie nevar atrisināt problēmas. Bet mums ir nepieciešamas iestādes, kas strādātu efektīvāk un demokrātiskāk. Un Lisabonas līgums pastiprina šo efektivitāti, demokrātiskumu un kopējo saskaņoto darbību Eiropas Savienībā. Tas pastiprina Eiropas spēju kopīgi strādāt. Tas stiprinās Eiropas demokrātisko būtību un veicinās arī Eiropas lomas palielināšanos globālajā pasaulē.

Kādā veidā? Tas palielinās Eiropas spēju darboties, uzlabojot kapacitāti iestādēm, kas sākumā tika radītas sešu dalībvalstu Eiropai, lai tā veiksmīgi varētu darboties. Jo būs grūti risināt jaunās problēmas, ar kurām mēs saskaramies, piemēram, klimata pārmaiņas, masveida migrācija, terorisms, nabadzība daudzās pasaules valstīs... Būs grūti cīnīties ar jaunajiem izaicinājumiem, izmantojot novecojušos instrumentus. Un līgums būs īpaši būtisks šo problēmu risināšanā. Šis līgums būs jāratificē katras valsts parlamentam. Tas nozīmē, ka vajadzēs arī nodrošināt, lai valdība būtu tuvu saviem pilsoņiem. Un arī šī darbība Eiropas līmenī pievienos vērtību, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju.

2009.gadā Eiropas Parlamenta vēlēšanās jūs izraudzīsities savas valsts pārstāvjus EP, un līgums palīdzēs nodrošināt, ka Eiropas Parlamenta loma tiks stiprināta. Jo Eiropas Parlaments tieši pauž visu ES pilsoņu gribu. Pamattiesību hartai būs juridisks spēks, tā palielinās ES pilsoņu aizsardzību un stiprinās principus un vērtības, kas definē mūs kā unikālu likumā balstītu kopienu.

Ir ļoti būtiski saprast: ES kopiena ir savienība, kas balstās uz tiesībām, uz tiesību ievērošanu. Nevis ar spēku. Šī nav tāda starptautiska sadarbība, kurā būtu runa par to, kurš ir spēcīgāks, būtu runa par lielajām un mazajām valstīm. Šeit visi ir vienlīdzīgi. Visiem ar to ir jārēķinās un tas jāievēro. Gan lieliem, gan maziem, gan bagātajiem, gan trūcīgajiem… Gan ES dibinātājvalstīm, gan jaunajām dalībvalstīm. Ir ļoti būtiski to apzināties, lai mūsu savienība varētu ne vien izdzīvot, bet arī pastiprināt savu darbību.

Šī demokrātijas padziļināšana bagātinās ES politisko dzīvi un Eiropas politiku kopumā. Domāju, ka ES turpinās raisīties Eiropas līmeņa politiskas debates. Bet mēs nevaram visu paveikt no Briseles un nevaram prasīt, lai visu padara Eiropas Komisija Briselē vai Eiropas Parlaments Strasbūrā un Briselē. Mēs paši esam Eiropa, Eiropa nav tikai Briselē. Ir svarīgi saprast, ka Eiropas Savienības projekts nav kāda sveša institūcija. Eiropas Savienības dalībvalsts ir daļa no Eiropas Savienības un ir atbildīga par Eiropas Savienību. Par to ir atbildīga arī Padome, Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija, bet arī valstu valdības, valstu parlamenti, reģionālās un pašvaldību iestādes. Un, protams, visi pilsoņi. Ir būtiski to saprast. Mēs neesam starptautiska diplomātiska organizācija. Mēs esam citāda veida savienība. Tas ir pats būtiskākais – saprast šo ideju. Mēs neesam starptautiska diplomātiska organizācija. Mēs esam savienība. Un tieši tādēļ veiksme ir atkarīga no mūsu spējas uzklausīt un komunicēt. Lūk, tādēļ mums ir svarīgi iesaistīt ES pilsoņus šajā radošajā procesā, lai ES varētu palikt vadošajā lomā pasaulē. Jo ir ļoti svarīgi sadarboties ar citām pasaules daļām. Mēs jau ļoti daudz esam sasnieguši, tomēr izaicinājumi nākamajos 50 gados būs tādi, ka būs jāizmanto iegūtā pieredze, lai sekmētu savu vērtību sasniegšanu. Pat vislielākās ES dalībvalstis nevar to paveikt vienas pašas, bet kopā mēs to varam. Kā tas redzams jau cīņā ar klimata pārmaiņām.

Ja iesaistām 500 miljonus cilvēku, kas dzīvo Eiropā, mēs ar saviem globālajiem partneriem pasaulē varam apspriest jautājumus un īstenot mūsu vērtības.

Kāds beļģu politiķis reiz izteicās, ka Eiropā ir lielas un mazas valstis, taču visas īstenībā ir mazas, tikai dažas to nav pamanījušas. Un tā tas tiešām arī ir, salīdzinot ar ASV, ar milzīgo Ķīnu vai ģeogrāfiski milzīgo Krieviju vai demogrāfiski milzīgo Indiju, ikviena Eiropas valsts ir samērā maza. Bet visas kopā mēs tiešām varam panākt pārmaiņas. Pārmaiņas uz labo. Aizstāvot savas vērtības, kas svarīgas ne vien mums, bet arī tiem, kas saskārušies ar grūtībām dzīvē. Ne tikai Eiropā. Tiem, kas dažkārt, riskēdami ar dzīvību, ierodas Eiropā. Tiem, kas skatās uz Eiropu kā uz iedvesmas avotu. Manuprāt, līgums palīdzēs arī šeit, jo stiprinās ES kapacitāti. Pirmkārt, Līgums piešķirs ES juridiskas personas statusu. Šobrīd ES nav juridiska persona. Tas ļaus mums iestāties starptautiskās organizācijās un konvencijās. Mēs apvienosim iespējas, kas parasti pastāv valstu valdībās, un Eiropas Komisijā ārlietu un aizsardzības augstais pārstāvis būs arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Tas ir svarīgi, jo parasti pastāv sadalījums starp starpvaldību kompetenci un kopienas kompetenci. Apvienojot tās, mēs tikai uzlabosim saskaņotību un spēju sasniegt savus mērķus. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un Augstais pārstāvis apvienos resursus, kas šobrīd ir sadalīti dažādās institūcijās, un uzlabos ES ārējo attiecību saskaņotību un efektivitāti.

Godīgi jāsaka: līgums neatrisinās visas problēmas. Taču līgums dos mums spēju rīkoties. Taču vēl būtiskāka par spēju ir vēlme rīkoties. Vadītāju vēlme un griba un ES pilsoņu vēlme un griba saskaņoti strādāt kopā.

Tomēr gribu pieskarties vēl vienam šā līguma aspektam: tas ir pirmais līgums Eiropā, kas aptver teritoriju no Vidusjūras līdz Baltijas jūrai un no Atlantijas okeāna līdz Melnajai jūrai. Valstis, kas agrāk bijušas pakļautas visdažādākajiem režīmiem, tagad sēž pie viena galda un noslēdz vienu līgumu. Un šis līgums tika panākts, vienojoties visām 27 ES dalībvalstīm. Latviešu filozofe Zenta Mauriņa ir teikusi, ka vērtības vienatnē nevar atrast. Paplašinātā jaunā Eiropas Savienība – dod mums jaunus ekonomiskos, politiskos un stratēģiskos aspektus, kas ļaus katrai dalībvalstij kļūt stiprākai un daudz efektīvāk pārstāvēt katru ES pilsoni.

Pēc ieraksta diktofonā — “Latvijas Vēstneša” (Jānis Ūdris) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Runa konferencē “Lisabonas līgums – kā tas mūs ietekmē?” Latvijas Universitātē 15.februārī

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš:

President Barroso, first of all, welcome to Riga and thank you for sharing your thoughts on the European agenda.

[Prezident Barrozu, vispirms esiet laipni sveikts Rīgā, un pateicamies jums, ka dalāties domās par šo Eiropas darba kārtības jautājumu.] 

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs [Valdis Zatlers],

cienītā Vīķes-Freibergas kundze,

ekselences, dāmas un kungi!

Šodien Latvijas Universitātes Lielā aula atkal ir aicinājusi mācībspēkus, studentus, diplomātus un politiķus, lai runātu par valstij un sabiedrībai nozīmīgu lietu – šoreiz par jaunā Eiropas Savienības jeb Lisabonas līguma nozīmi.

Jaunais līgums iezīmē arī jaunu etapu Eiropas kontinenta pēckara vēsturē un Eiropas Savienības evolūcijā. Projekts, kurš savā būtībā bija ekonomiska rakstura un saucās Ogļu un tērauda apvienība, tagad ir transformējies par divdesmit septiņu valstu savienību, kas balstās uz tādām universālām vērtībām kā demokrātija, cilvēku tiesības, ekonomiskās darbības brīvības un rūpes par vispārēju labklājību.

Šodien eiropietim ir tiesības un iespējas, kādas nenodrošina neviena cita no mūsdienu starptautiskajām vai reģionālajām organizācijām, vienlaikus aizstāvot katras dalībvalsts tiesības uz valstiskumu un nacionālo identitāti to starptautiski tiesiskajā izpratnē.

Šie panākumi bijuši kā magnēts valstīm, kuras vēl nesenā pagātnē meklēja ceļu uz Eiropas Savienību. Šis pievilkšanās un mobilizācijas spēks ir aktuāls arī tām zemēm, kurām šī iespēja ir tuvākas vai tālākas nākotnes jautājums. Tajā pašā laikā tieši esošo Eiropas Savienības dalībvalstu rokās ir visas iespējas šo magnētu saglabāt efektīvu arī nākotnē, stiprinot ES gan kā reģionālu, gan arī globālu spēlētāju.

Pagājušajā gadā parakstītais Lisabonas līgums bija spēcīgs un nepieciešams solis šajā virzienā. Visiem ir zināms, ka šis līgums nebija viegls kompromiss, un, lai tas stātos spēkā, katrai valstij vēl ir nepieciešams pabeigt ratifikācijas procedūru, kas atbilstu tās konstitūcijai.

Šobrīd centrālie vārdi, kas raksturo ES veiksmīgas nākotnes formulu, ir efektivitāte, pieņemto lēmumu pārskatāmība un saprotamība, demokrātiskums un solidaritāte.

Var viennozīmīgi apgalvot, ka Latvijas kā mazas Eiropas valsts interesēs ir spēcīga, vienota un globāli konkurētspējīga savienība, kurā mēs esam līdzvērtīgi partneri pie sarunu galda. Tieši šādu perspektīvu, ieskaitot arī daudz tiešāku sabiedrības līdzdalību Eiropas Savienības lēmumu procesos, paredz Lisabonas līgums.

Paaugstinātā nacionālo parlamentu loma Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos, pilsoņu iniciatīvas tiesību noteikšana, Eiropas Kopienu tiesas jurisdikcijas paplašināsana – tie ir tikai daži elementi, kas stiprinās tiesiskumu un demokrātiskumu Eiropas Savienībā.

Institucionālās izmaiņas gan Eiropas Savienības pārvaldības institūcijās, gan kopējās ārējās drošības politikas jautājumos, Eiropas Savienības ārējās darbības dienests – tās ir būtiskas reformas Savienības darbības efektivitātes nodrošināšanā.

Vienotas Eiropas enerģētikas politikas veidošana, iespējams, ir viens no būtiskākajiem aspektiem jaunajā līgumā, kas ne tikai palīdzēs risināt praktiskos enerģijas apgādes un klimata izmaiņu seku radītos jautājumus, bet vienlaikus nodrošinās visas Eiropas Savienības tālāku izaugsmi un konkurētspēju.

Visbeidzot – visas Eiropas interesēs ir Eiropas Savienība, kas sadarbībā ar citām struktūrām turpinātu būt stabilitātes nesējs Rietumbalkānos, Dienvidkaukāzā, Ukrainā, Moldovā un citur, kur vien šo valstu sabiedrības pašas ir izvēlējušās tuvināties Eiropas struktūrām. Varu apgalvot, ka mūsu pašu pieredze rāda, cik būtisks ir citu valstu atbalsts šiem centieniem. Lisabonas līguma veiksmīga iedzīvināšana lielā mērā būs izšķiroša, cik spēcīgi šo stabilizējošo lomu Eiropas Savienība spēs veikt arī nākotnē.

Vēlu jums sekmīgu darbu un saistošas diskusijas šodienas konferencē!

Uzruna konferences “Lisabonas līgums – kā tas mūs ietekmē?” atklāšanas reizē Latvijas Universitātē 15.februārī