Par vienotu Latviju, par kopīgu Eiropu

Ginters Veiss, Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs, vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, kā jūs vērtējat sakritību, ka tieši 9.maijā, Eiropas dienā, sākas Somijas prezidentes valsts vizīte Latvijā?

— Tas ir ļoti apsveicami, jo viena no vispazīstamākajām un populārākajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderēm, kas pārstāv šī paša Baltijas jūras reģiona valsti, Eiropas dienā runās nevis savās mājās, bet Latvijā. Tas ir ļoti simboliski, nozīmīgi un būtiski papildina Eiropas nedēļas aktivitātes. Papildina arī plašos pasākumus, kurus rīko ne vien mūsu Eiropas Komisija, bet arī paši latvieši un jūsu organizācijas. Tā ir ļoti zīmīga un likumsakarīga tendence, ka, Latvijai sekmīgi virzoties uz ES, šādu pasākumu rīkošanu aizvien vairāk pārņem paši latvieši. Tā ir ļoti būtiska tendence visās ES kandidātvalstīs. Mēs varam palīdzēt ar informāciju. Varam palīdzēt, izskaidrojot ES attīstības procesa nianses un nākotnes Eiropas metus.

Var likties, ka šogad Eiropas diena nav tik vērienīga kā pērn, kad atzīmējām vēsturiskās Robēra Šūmaņa deklarācijas piecdesmito gadadienu. Nupat aprīlī nosvinējām piecdesmito gadadienu kopš Eiropas ogļu un tērauda kopienas līguma parakstīšanas. Tā bija pati pirmā kopiena, kas tika radīta tikai gadu pēc vēsturiskās R.Šūmaņa deklarācijas un vēl 1951. gadā kļuva par Eiropas Savienības pirmsākumu, tātad tikai sešus gadus pēc Otrā pasaules kara beigām. Laiks rit strauji, un kopš šī notikuma pagājis jau pusgadsimts.

— Latviešiem 9. maijs gadu desmitiem saistījies ar padomju okupācijas režīma uzspiesto Uzvaras dienas svinēšanu, pompozām militārajām parādēm un citiem spēka demonstrācijas pasākumiem. Eiropas diena norit klusā labestības gaisotnē.

— Manā uztverē Eiropas diena ir nozīmīga arī ar apliecinājumu, ka pagātnei pieder pats draudīgākais laiks cilvēces vēsturē — Otrais pasaules karš. Mēs Rietumeiropā Otrā pasaules kara beigas svinam 8. maijā.

— Arī Latvijā vakar pie namiem bija valsts karogi.

— Jā, un 9. maijā mēs savukārt svinam miermīlīgas nākotnes svētkus. Jo Eiropas Savienība taču tika nodibināta, lai Vecajam kontinentam nodrošinātu mierīgu nākotni. Tādējādi patiešām zīmīgi, ka šīs divas dienas — Otrā pasaules kara beigu diena un Eiropas diena — ir līdzās. Vēl gribu piebilst, ka mēs, Eiropas Komisijas delegācija, šajās dienās kontaktējāmies ar Krievijas vēstniecību, lai saskaņotu Krievijas Uzvaras dienas un mūsu Eiropas dienas svinību pasākumus. Lai tie, kas vēlas, varētu piedalīties Krievijas vēstniecības rīkotajā Uzvaras dienas pieņemšanā, bet pēc tam apmeklēt pieņemšanu mūsu Eiropas dienas svinībās. Tās, kā ik gadu, tradicionāli notiks manas rezidences dārzā Jūrmalā. Var teikt, ka Krievijas vēstniecībā mēs atcerēsimies pagātni, bet mūsu Eiropas dienas pieņemšanā ieskatīsimies nākotnē.

— Patiešām simboliski. Vai Eiropas diena būtu uzskatāma par Eiropas Savienības svētkiem? Arī Latvijā šajā dienā ir svētku sajūta, kaut arī Latvija pagaidām vēl ir tikai ES kandidātvalsts.

— Jums taisnība, Eiropas diena ir simboliski svētki ikvienam eiropietim. Tie nav valsts svētki, ko svin kāda viena valsts, un pārējo valstu pārstāvji tiek ielūgti laipni pacelt glāzi vīna par šīs konkrētās valsts un nācijas uzplaukumu. Eiropas diena attiecas uz visiem eiropiešiem, kaut arī šobrīd mūs vēl var iedalīt trīs kategorijās. Vispirms ES dalībvalstu iedzīvotāji. Tālāk ES kandidātvalstis, kas jau tuvākajos gados kļūs ES dalībvalstis. Bet 9. maijs ir svētki arī tām Eiropas valstīm, kas nav iestājušās ES un nav arī izteikušas šādu vēlēšanos. Būtībā mums ir divas Eiropas dienas, jo 4. maijā bija Eiropas Padomes diena. Dažkārt tas izraisa pārpratumus, un daži šīs dienas jauc. Taču Eiropas Savienības rīkotā Eiropas diena ir populārāka, jo iemieso daudz konkrētāku ideju, apliecina valstu vienotu vēlmi un gatavību veidot mūsu kopīgo nākotni.

— Eiropas Padomes diena šogad Latvijai bija īpaši nozīmīga, jo mūsu valsts šomēnes sekmīgi beidz savu prezidentūru Eiropas Padomē. Acīmredzot bija arī dziļi simboliski, ka Eiropas Padomes dienas priekšvakarā Rīgā notika Eiropas Padomes rīkota starptautiska konference par pašvaldību problēmām, uz kuru bija ieradies arī Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Valters Švimmers. Kā jūs vērtējat jaunāko attīstību Latvijas virzībā uz ES?

— Varu teikt pavisam īsi un skaidri, ka Latvijas gatavošanās noris ārkārtīgi labi un sekmīgi. Vispirms jau ļoti sekmīgi noris Latvijas sarunas ar ES. Es ceru, ka straujais temps tiks saglabāts arī turpmāk. Tiesa, pašlaik sarunas ir mazliet palēninājušās, taču dažkārt tā mēdz notikt, tam var būt dažādi iemesli. Otrkārt, Latvija ļoti sekmīgi saskaņo savu likumdošanu ar ES likumdošanu. Es gribu uzsvērt: tas ir elements, kas jums būtu nepieciešams pat bez gatavošanās iestāties ES. Lai ilustrētu savu domu, atsaukšos uz trim Eiropas valstīm, kas nav iestājušās ES, — Šveici, Norvēģiju un Islandi. Arī šīm valstīm bija daudz jādara, pieskaņojot savus likumus ES likumdošanai. Jo citādi šīs valstis nevarētu uzturēt brīvās tirdzniecības sakarus ar ES dalībvalstīm. Pastāvot dažādiem juridiskajiem standartiem, būtu apgrūtināta šo valstu brīvā tirdzniecība, preču eksports un imports uz un no ES dalībvalstīm. Tātad likumdošanas saskaņošana ar ES likumdošanu ir objektīva nepieciešamība. Vēl kāds aspekts man sagādā zināmas rūpes — Latvijas kapacitātes vairošana, gatavojoties uzdevumiem, ko Latvijai nāksies pildīt kā ES dalībvalstij. Tas prasa mainīt ne vien izglītības sistēmu, bet arī mentalitāti, sabiedriskās administrācijas prasmi un profesionālās iemaņas. Šeit, es domāju, ir daudz darāmā un jāpieliek vēl lielas pūles.

— Nesen ES dalībvalstīs sabiedriskās domas aptaujā tika uzdots jautājums: "Vai jūs vispirms jūtaties kā eiropietis vai kā itālis (francūzis, dānis un tamlīdzīgi)?" Daudzos latviešos šāds jautājums izraisīja dalītu attieksmi. Padomju okupācijas gados mūsu galvenā rūpe bija pretoties masveida rusifikācijai un saglabāt savu latvisko identitāti. Mums tas ir ļoti aktuāli arī tagad, kad Latvija gatavojas iestāties ES. Ja mēs nebūsim latvieši, ja citu nākamo ES dalībvalstu pilsoņi nebūs pirmām kārtām igauņi, lietuvieši, čehi vai ungāri, ar ko gan mēs spēsim bagātināt ES? Vēl dīvaināk bija šajās aptaujās dzirdēt, ka daudzi ES dalībvalstu pilsoņi, galvenokārt jaunieši, jūtoties vispirms kā eiropieši.

— Tā noteikti ir vēl viena joma, kurā mums jāiegulda lielas pūles. Es saprotu, ka mazākām valstīm šis ir ļoti būtisks jautājums. Es arī domāju, ka šie un līdzīgi jautājumi sabiedriskās domas aptaujās netiek pareizi uzdoti. Tā nebūt nav alternatīva — būt labam beļģim vai labam eiropietim. Tu vari un tev jābūt labam beļģim un vienlaikus labam eiropietim. Vēl vairāk, cilvēks var būt labs flāms, labs beļģis un labs eiropietis. Jo ir dabiski, ka iespaidu uz cilvēku atstāj viņa nacionālā izcelsme un piederība. Un tikpat dabiski iespaidu uz personību atstāj kopīgs darbs ar citām nācijām kopīgo mērķu, kopīgās nākotnes vārdā. Pielāgojot šo domu Latvijas situācijai, es teiktu, ka viens konkrēts latvietis var būt, teiksim, labs pārdaugavietis, labs rīdzinieks, labs latvietis un labs eiropietis vienā un tajā pašā laikā. Te nav ne mazākās pretrunas. Rietumos sabiedriskās domas aptauju veicēji dažkārt kļūdās formulējumos un atstāj šo principu novārtā. Gan ES, gan Latvijai vēl jāpieliek daudz pūļu, lai radītu labāku sapratni šajā jautājumā. Jo cilvēki, kas dzīvo atvērtāku dzīvi — biežāk tiekas ar citu valstu pārstāvjiem, vairāk lasa laikrakstus, skatās televīziju, vairāk ceļo —, ir arī atvērtāki pret pasauli. Viņi arī labāk zina, kāda ir Latvija. Un viņi arī labāk izprot Eiropas koncepcijas būtību. Neizprotot šo būtību, cilvēks sevi nostāda situācijā, kad spriež par ēdienu bez pagaršošanas. Piemēram, cilvēkam, kurš nav ēdis garneli, tā var likties briesmīga. Taču pagaršojot cilvēks atzīst, ka tā ir delikatese. Iegūstot vairāk pieredzes, cilvēks spriež aizvien pozitīvāk. Es varu minēt ļoti uzskatāmu piemēru no savas prakses. Savulaik Eiropas Komisijā darbojās kāds Tečeres kundzes norīkots pārstāvis, kurš līdz tam bija pazīstams kā izteikts eiroskeptiķis. Taču, pastrādājis Briselē un iepazinies ar ES attīstības niansēm, šis kungs kļuva par vienu no pārliecinātākajiem vienotās Eiropas idejas atbalstītājiem. Un tas nebūt nav vienīgais gadījums, tādu bijis simtiem.

— Vēstnieka kungs, ko jūs Eiropas dienā gribētu teikt "Latvijas Vēstneša" lasītājiem?

— Pirmkārt, es jūsu lasītājiem un visai Latvijas sabiedrībai novēlu domāt pozitīvi, otrkārt, — ticēt jūsu valstij un latviskumam. To es novēlu visiem Latvijas iedzīvotājiem. Neatkarīgi no tā, vai esat Latvijas pilsoņi vai Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, jums jādod savs ieguldījums šīs valsts uzplaukumam. Latvija ir patiesi laimīga valsts ar gaišu nākotni. Bet nākotne būs gaiša tad, ja jūs visi kopīgi strādāsit Latvijas nākotnei. Līdz ar to jūs dosit arī savu ieguldījumu nākotnes vienotās Eiropas celtniecībā. Un vēl es jūs gribu aicināt, protams, neizslēdzot arī kritiku, censties izprast, ko Eiropas sadarbība patiešām nozīmē. Saprast, ka ES Latvijai un citām valstīm ir vienīgais ceļš, kā nodrošināt uzplaukumu un drošu nākotni.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors