Par ES dalībvalstu un kandidātvalstu ārlietu ministru sanāksmi

Svētdien, 6. maijā, Nīčēpingā, Zviedrijā, notika Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un kandidātvalstu ārlietu ministru sanāksme, kurā ES kandidātvalstu ārlietu ministri tika aicināti sākt diskusijas par Eiropas nākotnes jautājumiem. Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš šai sanāksmē teica runu.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš:

Runa ES dalībvalstu un kandidātvalstu ārlietu ministru sanāksmē Zviedrijā, Nīčēpingā, 2001. gada 6. maijā

Ļoti cienījamā Lindas kundze! Godātie kolēģi!

Es vēlos apsveikt ES prezidējošo valsti sakarā ar šīs plašās, apmēra un satura ziņā vēl nepieredzētās diskusijas sākšanu. Jaunā Eiropa tiecas uz demokrātisku likumību, kas balstīta uz plašu sabiedrības atbalstu visās jomās, īpaši tajās, kas skar kopīgās Eiropas nākotni.

Varētu likties, ka Latvijai pašreiz ir veicams tikai viens svarīgs uzdevums — pēc iespējas ātrāk pabeigt iestāšanās sarunas un nopelnīt iestāšanos ES. Mēs ar lielu interesi sekojam līdzi aizsāktajai diskusijai par Eiropas nākotni un vēlamies izmantot Eiropas vēsturisko iespēju, aktīvi iesaistoties šajās debatēs.

Kāda ES izskatīsies pēc 10 – 15 gadiem, to pilnīgi precīzi pateikt nevar neviens. Tomēr mēs varam tiekties uz kopīgu nākotnes redzējumu. ES jau apliecinājusi savas spējas radīt un īstenot jaunas idejas — to pierāda iekšējais tirgus un vienotā valūta. Kopīgs darbs pie "Eiropas politiskās nākotnes deklarācijas" pirms nākamās starpvaldību konferences varētu stiprināt mūsu vienotību. Jebkura projekta panākumu pamatā ir visu iesaistīto pušu vienošanās par idejām, uz kurām šis projekts balstās.

Prezidējošās valsts iniciatīva kalpoja kā stimuls Latvijas valdībai ierosināt Latvijā plašu sabiedrības diskusiju par Eiropas nākotni, iesaistot tajā zvejniekus un zemniekus, kuri uzskata sevi par Latvijas kultūras mantojuma sastāvdaļu, kā arī minoritātes. Mēs esam pārliecināti, ka lielāka sabiedrības iesaiste stiprinās atbalstu gan kopējās Eiropas nākotnei, gan paplašināšanai. Formulējot Latvijas pozīciju, mēs raugāmies uz mūsu sabiedrības domām kā uz mūsu nacionālajām interesēm.

Pagājušonedēļ mēs aizsākām sabiedrības diskusiju internetā. Neraugoties uz pašreiz notiekošo pasaules hokeja čempionātu, debates par Eiropas nākotnes jautājumiem interneta portālā "Delfi" ir populāras.

Šeit es gribētu pieskarties tikai dažiem jautājumiem. Eiroskeptiķi apgalvo, ka tieši ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu Eiropas Savienībā nebūs iespējams. Mēs domājam, ka jautājumu par pilsoņu lielāku iesaisti ES procesos var reāli risināt, palielinot nacionālo parlamentu lomu. To mēs uzskatām par valstiski svarīgu jautājumu. Mēs esam gatavi aktīvi līdzdarboties institucionālo risinājumu meklēšanā šī mērķa realizēšanai.

Kā liecina pirmie sabiedrības diskusijas rezultāti, iedzīvotāji uzskata, ka, tiklīdz rodas iespēja iestāties kādā savienībā, rodas loģisks jautājums, vai no tās var arī izstāties. Šādu jautājumu aktualizē mūsu nesenā vēsturiskā pieredze. Bažas lielā mērā var kliedēt, informējot sabiedrību un veicinot diskusiju.

Jo vairāk mēs domājam, jo vairāk ideju rodam tālākai auglīgai diskusijai un konstruktīviem rezultātiem.

Paldies par uzmanību!