Par integrāciju Eiropas Savienībā akadēmiskajā skatījumā

Latvijas zinātnieki uzskata, ka galvenais ieguvums no Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā (ES) būs brīva pieeja ES tirgum un papildu finanses no ES fondiem, kas nodrošinās straujāku valsts ekonomisko augšupeju. Šādi secinājumi tika rasti 27. aprīlī Rīgā, Zinātņu akadēmijā, notikušajā konferencē "Eiropas integrācijas prioritātes un problēmas". Konferences mērķis bija publiskot Igaunijas Nākotnes pētījumu institūta un Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta kopīgi izstrādātā pētījuma, kas skar galvenās problēmas un ieguvumus ES integrācijā, rezultātus.

Jauna pieeja sabiedrības viedokļa izzināšanai

Šā gada februārī Eiropas integrācijas biroja veiktās sabiedriskās domas aptaujas uzrāda relatīvas izmaiņas sabiedrības viedoklī par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada novembri ir samazinājies par Eiropas Savienību balsojošo skaits. Bet, kā rāda sabiedriskās domas aptaujas Igaunijā, mūsu kaimiņiem ir vēl negatīvāka attieksme pret integrāciju Eiropas Savienībā un pret ES ir noskaņota vairāk nekā puse Igaunijas iedzīvotāju. Šādai situācijai varētu rast dažādus skaidrojumus, bet viena no problēmām neapšaubāmi ir informācijas trūkums par straujo un sarežģīto integrācijas procesu. Kā, konferenci atklājot, atzina konferences vadītāja, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore un "Eiropas kustības Latvijā" viceprezidente Raita Karnīte, integrācijas procesam trūkst objektīva, neatkarīga vērtējuma, kas, darīts zināms sabiedrībai, varētu veidot atklātības un pozitīvas attieksmes gaisotni. Tādēļ Igaunijas Nākotnes pētījumu institūts sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtu izstrādāja jau minēto pētījumu, lai noskaidrotu akadēmiķu viedokli par Latvijas un Igaunijas integrāciju Eiropas Savienībā.

R. Karnīte informēja, ka projekta ietvaros aptaujāts vairāk nekā 15 zinātnieku Igaunijā un 20 zinātnieku Latvijā, kuriem lūgts izvērtēt Eiropas integrācijas procesu — uzstādītos mērķus un iespējamos ieguvumus no valsts integrācijas ES. Pētījuma mērķis bija izzināt Latvijas un Igaunijas akadēmiķu viedokli par šo visaptverošo un valstij svarīgo procesu. "Šis nav klasisks izpētes projekts, bet vairāk gan ideja par to, kā veicināt dialogu starp divām kopienām – politiķiem un akadēmiķiem," uzskata Igaunijas Nākotnes pētījumu centra direktors, projekta vadītājs Ēriks Tērks. Arī konferences dalībnieks, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns uzsvēra šī pētījuma lielo nozīmi, norādot, ka šī ir pirmā reize, kad tiek apzināts un analizēts "viedokļu līderu" (cilvēku, kuri ietekmē un veido pārējās sabiedrības viedokli par politiskajiem procesiem valstī) nostāja pret integrāciju ES.

R. Karnīte pastāstīja, ka Latvijā šajā projektā tika iesaistīti akadēmiķi, galvenokārt sociālo zinātņu pārstāvji, kas paši nav tieši iesaistīti politikas veidošanā, bet Igaunijā aptuveni trešā daļa no aptaujātajiem zinātniekiem vienlaikus darbojas arī kādā valsts institūcijā, kas tieši iesaistīta integrācijas procesā. Pētījums tika sākts jau 2000. gadā, un šī gada sākumā pētījuma rezultāti apspriesti Tallinā, bet aprīļa beigās notikusī konference Rīgā bija šī projekta noslēgums.

Zinātnieku viedoklis par integrāciju

Lai iegūtu akadēmiķu viedokli par valsts integrāciju Eiropas Savienībā, zinātniekiem tika piedāvāti vairāki mērķi, kas būtu jāsasniedz un kas būtu jāaizsargā, valstij iestājoties ES, tie jāizvērtē un jāsarindo pēc to svarīguma.

Par svarīgākajiem sasniedzamajiem mērķiem Latvijas integrācijā ES tika atzīta labāka pieeja ES tirgum un pieeja ES strukturālajiem fondiem, kas veicinātu vispārēju ekonomisko augšupeju un īpaši uzlabotu situāciju atsevišķās specifiskajās nozarēs, kā, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un sociālajā sfērā. Tāpat par nozīmīgu Latvijas zinātnieki atzina gaidāmo ES finansiālo palīdzību reģionālo atšķirību mazināšanā un reģionālajā attīstībā. Integrācija ES lielā mērā tiek saistīta arī ar strauju ārvalstu investīciju pieaugumu, kas sagaidāms, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti.

Bet kā nozīmīgs jāmin arī fakts, ka starp iepriekš minētajiem ekonomiskajiem ieguvumiem ļoti augstā vietā Latvijas zinātnieki ierindoja netiešās drošības garantijas, ko Latvijai sniegs arvien ciešākā saistība ar Rietumeiropas valstīm. Arī E. Inkēns īpašu uzmanību vērsa uz drošības jautājumu sasaisti ar iestāšanos ES un norādīja, ka, ņemot vērā faktu, ka pēdējā laikā strauji palielinājušās Latvijas izredzes jau tuvākajā laikā kļūt par NATO dalībvalsti, iespējamā Latvijas iekļaušanās NATO vēl pirms dalības ES varētu vēl vairāk mazināt šābrīža integrācijas ES atbalstītāju skaitu Latvijas sabiedrībā.

Attiecībā uz mērķiem, kas būtu jāaizsargā, lai izvairītos no negatīvām sekām, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, kā galveno mērķi Latvijas zinātnieki izvirzīja vietējās kultūrvides un valodas aizsardzību. Kā norādīja R. Karnīte, šādi rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji saprot ekonomikas globalizācijas nenovēršamību, bet negrib pieļaut vietējās kultūras bojāeju. Otrajā vietā aizsargājamo objektu sarakstā Latvijas zinātnieki izvirzīja nepieciešamību zināmās nozarēs aizsargāt vietējo ražotāju no pārāk spēcīgās ārvalstu konkurences. Bet nākamās vietas pēc nozīmīguma ieņem tādi apstākļi kā iespējas vadīt vietējās infrastruktūras izmantošanu un saglabāt neatkarību nodokļu politikā, kā arī izvairīties pieņemt lēmumus, kas varētu pārāk strauji novest pie dārgas ekonomikas un samazināt Latvijas konkurētspēju. Tādējādi var secināt, ka Latvijas zinātnieki ļoti skaidri apzinās lielo ekonomisko ieguvumu, ko dos Latvijas integrācija ES, tomēr vienlaikus iesaka šo procesu nekādā ziņā nesasteigt un kā galveno mērķi saglabāt tieši vietējo uzņēmumu ieguvumu no šī procesa.

Bet tādi apstākļi kā neatkarīgas monetārās politikas saglabāšana, vietējā darbaspēka aizsardzība pret ārvalstu strādniekiem un iespējami labvēlīgāku tirdzniecības nosacījumu saglabāšana ar trešajām valstīm (valstis, kas nav ES dalībvalstis) Latvijas zinātnieku skatījumā neprasa īpašu aizsardzību.

LZA viceprezidents Andrejs Siliņš; Zviedrijas vēstnieka Latvijā padomnieks Pērs Ērneuss un ārlietu ministrijas Iestāšanās ES sarunu sagatavošanas grupas vadītājs Eduards Stiprais; Eiropas Komisijas delegācijās Latvijā vadītājs Ginters Veiss
Pētījuma finansētāju — Bertelsmana fonda pārstāve Gabriela Šrērere;LZA Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte, Igaunijas Nākotnes pētījumu centra direktors Ēriks Tērks un LZA viceprezidents Andrejs Siliņš; Lietuvas vēstnieks Petrs Vaitekūns un Igaunijas vēstnieks Juhans Haravē          Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Kā veicināt sabiedrības informētību

Par centrālo tematu konferencē kļuva sabiedrības informētība un sapratne par Eiropas integrācijas procesu. Lai arī masu mediji ik dienas informē par to, cik strauji noris sarunas un visas kandidātvalstis tuvojas dalībai ES, sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka sabiedrības attieksme pret integrāciju ES kļūst arvien negatīvāka. Kā konferences atklāšanā teica Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Ginters Veiss, sabiedrībai Latvijā un Igaunijā, līdzīgi kā pārējās ES kandidātvalstīs, trūkst zināšanu par Eiropas integrācijas procesu. "Tādēļ mūsu uzdevums ir sniegt šo informāciju sabiedrībai un padarīt Eiropas ideju populārāku," atzina G. Veiss. Pieredze rāda, ka Eiropas integrācija nav vājinājusi mazo valstu suverenitāti, gluži pretēji — šis process ir tikai stiprinājis mazo valstu lomu un vietu Eiropā. Protams, Eiropas Savienība nes arī "mīnusus" gan mazām, gan lielām valstīm, bet ieguvums, iestājoties ES, neapšaubāmi būs lielāks nekā zaudējumi, uzsvēra G. Veiss.

Ir skaidrs, ka Latvijas sabiedrība ir nepietiekami informēta par ES, tādēļ jāmeklē ceļi, kā šo problēmu risināt. Svarīgi ir izzināt vienkārša cilvēka skatu punktu un jācenšas viņam izskaidrot, kādēļ integrācija ES ir nepieciešama, atzina Igaunijas Eiropas integrācijas biroja direktors Henriks Hololejs. Viņš norādīja arī uz valdības kļūdām, kas nelabvēlīgi ietekmē sabiedrības viedokli par integrāciju ES. Nav pareizi vienprātīgi pieņemt visas ES normas un prasības jau tagad, vēl pirms iestāšanās ES, jo tas Igauniju, līdzīgi kā pārējās kandidātvalstis, nostāda sliktākā pozīcijā kopējā konkurencē, un sabiedrība to uztver ļoti negatīvi. Nenoliedzami ļoti negatīva ietekme uz nostāju pret ES ir arī dažādām lopu sērgām un lauksaimniecības problēmām, kādas vērojamas Eiropas Savienībā, uzsvēra H. Hololejs.

Plaša konferences dalībnieku diskusija izvērtās par to, kam būtu uzdevums informēt sabiedrību. Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs E. Inkēns piekrita, ka valdībai un parlamentam būtu jāsniedz sabiedrībai informācija par Eiropas integrācijas procesu, bet tai jābūt pietiekami objektīvai un neitrālai, jo propaganda nav process, ar kuru būtu jānodarbojas valsts institūcijām. Tomēr tieši parlamentam būtu jāuzņemas lielāka loma sabiedrības informēšanā, jo tas ir starpnieks starp sabiedrību un valdību. Kā pastāstīja E. Inkēns, Saeimas ES informācijas centrs jau visai regulāri sagatavo dažādus informatīvus rakstus reģionālajiem laikrakstiem, tie ir raksti arī par sarežģītiem jautājumiem, piemēram, par lauksaimniecību. Mums ir jāskaidro sabiedrībai gan Eiropas integrācijas plusi, gan mīnusi, jo tikai tā iespējams panākt objektīvu, uz zināšanām balstītu atbalstu Latvijas dalībai ES, norādīja E. Inkēns.

Neapšaubāmi svarīga loma sabiedrības informēšanā ir arī nevalstiskajām organizācijām. Latvijā jau vairākus gadus visai aktīvi darbojas proeiropeiskā sabiedriskā organizācija "Eiropas kustība Latvijā", kas aktīvi veicina Eiropas ideju popularizēšanu. Konferences laikā vairākkārt izskanēja arī viedoklis, ka Latvijā trūkst organizētu eiropesimistu. Līdz ar to sabiedrībā trūkst atklātas diskusijas par ieguvumiem un it sevišķi zaudējumiem, kas Latviju sagaida, kļūstot par ES dalībvalsti. Kā norādīja "Eiropas kustības Latvijā" prezidents Ainārs Dimants, zināms risinājums šai problēmai būtu valdības piešķirts finansējums nevalstiskajām organizācijām, kuru konkrētiem projektiem varētu saņemt gan eiroptimistu, gan eiroopesimistu nevalstiskās organizācijas. Tādējādi tiktu veicināts dialogs sabiedrībā, kas ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai sabiedrības izvēle referendumā būtu balstīta uz zināšanām, nevis emocijām.

Kā norit Latvijas un Igaunijas integrācija

Konferences laikā visai plaši tika diskutēts arī par to, kā notiek Latvijas un Igaunijas integrācija ES un kā šis process varētu attīstīties tuvākajā nākotnē. Zviedrijas vēstnieka Latvijā padomnieks Pērs Ērneuss ( Per Ųrneus ) runāja par Eiropas paplašināšanas plāniem Zviedrijas prezidentūras laikā un apliecināja, ka paplašināšanās neapšaubāmi ir Zviedrijas prezidentūras galvenā prioritāte un vēl atlikušajos divos prezidentūras mēnešos Zviedrija darīs visu, lai šis process attīstītos pēc iespējas straujāk. Kā vienu no problemātiskākajiem jautājumiem iestāšanās sarunu gaitā P. Ērneuss minēja brīvo darbaspēka kustību, kas iezīmējies kā sarežģīts jautājums arī ES dalībvalstīs. Proti, dažas valstis baidās no iespējamās lielās darbaspēka plūsmas no jaunajām dalībvalstīm un vēlas ieviest visai ilgu pārejas periodu, turpretim citas valstis to redz kā iespējamo risinājumu atsevišķu profesiju speciālistu nodrošināšanai.

P. Ērneuss norādīja, ka sarunu process ar kandidātvalstīm pēdējā laikā attīstījies tik strauji, ka nereti rodas sajūta, ka tas ir tikai tehnisks process, kurš pēc iespējas ātrāk jārealizē. Tomēr process ir daudz sarežģītāks un aptver visas dzīves sfēras, tas ir uzdevums mums visiem, atzina P. Ērneuss.

Arī Ārlietu ministrijas Iestāšanās ES sarunu sagatavošanas grupas vadītājs Eduards Stiprais piekrita, ka sarunas noris ļoti strauji, par to liecina arī fakts, ka vēl jāpieņem vai jāveic grozījumi vēl tikai 52 dažādos tiesiskajos aktos, lai Latvija būtu juridiski gatava iestāties Eiropas Savienībā. Bet tas nenozīmē, ka darbs būs paveikts, jo daudz lielākas pūles būs jāpieliek, lai visi šie tiesiskie akti tiktu sekmīgi ieviesti praksē. Kā vienu no galvenajiem uzdevumiem Eiropas integrācijas procesā E. Stiprais izvirzīja valsts administrācijas darba efektivitātes palielināšanu. Viņš norādīja, ka jau tagad tieši iestāšanās sarunu process ir labs pārbaudījums valsts administrācijai, jo tai nākas strādāt ar trīskāršu atdevi. Proti, tai jāveic parastie ikdienas darbi, likumdošanas realizēšana, tāpat jāsaskaņo likumdošana ar ES " acquis communautaire" un šie likumdošanas akti jāievieš praksē, kā arī jānodarbojas ar sarunām.

Savukārt Igaunijas Eiropas integrācijas biroja direktors H. Hololejs, izvērtējot Igaunijas integrāciju ES, atzina, ka Igaunijas valdība vairs nav tik priecīga par tempu, kādā noris integrācijas process. Viņš norādīja, ka apritējuši jau divi gadi, kopš Igaunija sākusi sarunas par iestāšanos ES, bet paveiktais liecina, ka ātrums nav pietiekams. "Es neesmu pārliecināts, ka spēsim sarunas slēgt jau 2002. gadā, jo, manuprāt, pati ES nespēs sagatavoties šim procesam", atzina P. Hololejs. Igaunijas Eiropas integrācijas biroja direktors pauda neapmierinātību arī par ES nodomiem ieviest ierobežojumus attiecībā uz brīvo darbaspēka kustību. Viņš norādīja, ka pašlaik ES valstīs strādā ne vairāk par 5 tūkstošiem igauņu un, Igaunijai iestājoties ES, tuvākajos gados šis skaits varētu palielināties lielākais līdz 30 tūkstošiem, tādējādi neradot draudus plašajam ES darba tirgum. H. Hololejs iestājās par to, ka pašlaik ES būtu jānosaka stingrs datums, kad varētu tikt uzņemtas jaunās dalībvalstis, jo tas varētu tikai veicināt integrācijas procesa gaitu, kas šobrīd ir ievērojami palēninājies.

Zinātnes vieta Latvijā un Eiropā

Konferences laikā īpaša uzmanība tika pievērsta arī zinātnes vietai ES integrācijas procesā. Kā konferences atklāšanā norādīja Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Andrejs Siliņš, kopš 5. ietvara programmas uzsākšanas arī Latvijas zinātnieki jau ir Eiropā. A. Siliņš ļoti pozitīvi novērtēja Latvijas zinātnieku sadarbību ar ES valstu zinātniekiem, bet norādīja arī uz vairākām problēmām šajā jomā. Pirmkārt, tās ir finanses, jo līdzdalības maksa šajā programmā tiek aprēķināta kā noteikts procents no valsts iekšzemes kopprodukta. Lai arī Latvijas maksājums šajā programmā ir ievērojami mazāks nekā ES valstīm, tomēr procentuāli tas veido ievērojami lielāku daļu no zinātnes budžeta. Eiropas valstīs šī maksa ir aptuveni 3 — 4 procenti no zinātnes budžeta, turpretī Latvijā tas sniedzas virs 20 procentiem no gada budžeta zinātnei. Tomēr gan Latvijas, gan Igaunijas zinātnieki veiksmīgi izmanto šo sadarbības iespēju, un dažādiem projektiem no šīs programmas saņemtais finansējums vairāk nekā divkārt pārsniedz iemaksāto finansu apjomu. A. Siliņš augstu novērtēja Eiropas zinātnieku sadarbību, bet norādīja, ka Eiropā vēl aizvien nav izstrādāta kopīga zinātnes politika, tāda tuvākajā laikā būtu jārada.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors