Par mūžizglītības sistēmas tālākizveidi
Vairāk nekā 19 miljonu eiro tērēšana mūžizglītības sistēmas izveidei ir jāvērtē ļoti skrupulozi, jo pašreizējie argumenti par jauno sistēmu nepārliecina un rodas aizvien jauni neatbildēti jautājumi, pēc atbildīgo ministriju uzklausīšanas 12.februārī secināja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas deputāti.
Mūžizglītībā katru gadu būtu jāiesaista 151 tūkstotis izdzīvotāju, norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji. Mācību pieejamība pieaugušajiem īpaši jāuzlabo reģionos, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju zemu vērtē pieaugušo izglītības iespējas. Salīdzinājumā labāka situācija ir tikai Rīgā, kur 73 procenti iedzīvotāju uzskata, ka pieaugušajiem ir iespēja izglītoties.
Ministriju pārstāvji nevarēja viennozīmīgi paskaidrot, kā nodrošināt, lai jaunā mūžizglītības sistēma nedublētu jau esošo dienestu funkcijas un vienam mērķim valsts nauda netiktu tērēta dubultā. Tā, piemēram, kā viena no mūžizglītības mērķa grupām minēti cilvēki ar invaliditāti, bet viņi jau tagad valsts finansētu profesionālo izglītību jebkurā vecumā var saņemt Labklājības ministrijas (LM) Sociālās integrācijas centrā.
Mūžizglītības sistēmu sāks veidot par Eiropas naudu, bet kas notiks pēc četriem gadiem, kad fondu finansējums beigsies, retoriski jautāja deputāti.
Šī nauda pirmām kārtām būtu jātērē praktisku tautskolu būvniecībai, nevis institucionālā aparāta izveidei, norādīja deputāts Staņislavs Šķesters.
Deputāti aicināja iesaistītās puses vēlreiz izvērtēt plānotās sistēmas efektivitāti un komisijai rakstiski sniegt atbildes uz neatbildētajiem jautājumiem. Mūžizglītības jautājumu plānots skatīt atkārtoti kādā no nākamajām apakškomisijas sēdēm.
Nodarbinātības apakškomisijas sēdē piedalījās IZM, LM un Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji.
Mūžizglītība ir izglītības process cilvēka dzīves garumā, kas balstās uz mainīgajām vajadzībām iegūt zināšanas, prasmes, pieredzi, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbalstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām.
Saeimas preses dienests