Par tiesisko regulējumu ēku sakārtošanā vai nojaukšanā

Pieprasījumu komisijas deputāti 13.februārī diskutēja par valstī pastāvošo tiesisko regulējumu pašvaldībām par ēkām, kas apdraud iedzīvotāju drošību.

Sēdē izskanēja viedokļi – ja privātais īpašnieks ilgstoši negrib vai nespēj sakārtot savus līdz graustu stāvoklim novestos īpašumus, šie īpašumi no viņa piespiedu kārtā jāatsavina. Jāpalielina arī sods par nolaidīgu attieksmi pret īpašumu. Šobrīd fiziskai personai sods ir 250 latu, bet juridiskai – 1000 latu.

Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis secināja, ka šajā jomā vēl daudz darāmā un Saeimai kā likumdevējai jāpārskata valstī pastāvošais regulējums, lai risinātu ēku sakārtošanas vai nojaukšanas jautājumus pilsētās un laukos. Komisijas deputāti atbalstīja Rīgas domes iniciatīvu meklēt jaunus risinājumus, kā pilsētu atbrīvot no graustiem.

Rīgas dome informēja, ka patlaban par pilsētvidi degradējošām uzskatāmas 169 būves. Tās ir ēkas, kuras pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai nonākušas tādā stāvoklī, ka apdraud garāmgājējus, būvju lietotājus un bojā pilsētas ainavu. 124 no tām ir valsts, fizisku un juridisku personu īpašumā esošas būves, 45 ēkas pieder pašvaldībai. To likvidāciju apgrūtina arī apstāklis, ka 41 no tām ir valsts arhitektūras piemineklis vai atrodas valsts kultūras un dabas pieminekļu aizsardzības zonā.

2007.gadā Rīgas pašvaldībā nojaukti 26 grausti, bet atjaunotas sešas šādas ēkas. Paredzēts arī sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos un Rīgas domes saistošajos noteikumos par kārtību, kādā sakārtojamas vai nojaucamas fizisko un juridisko personu īpašumā esošās būves Rīgā, un iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā līdz šā gada 1.maijam.

Komisijas sēdē piedalījās arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Juridiskā departamenta Pašvaldību pārraudzības nodaļas vadītājs Aivars Mičulis, Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs un domes jurists Ernests Saulītis.

Seimas preses dienests