Par situāciju patvēruma meklētāju jomā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, gatavojoties likumprojekta “Patvēruma likums” izskatīšanai, 14.februārī sprieda par aktuālo situāciju patvēruma meklētāju jomā.

“Mēs redzam, ka Latvijā patvēruma meklētāju pagaidām nav daudz. Taču neviena valsts nav pasargāta no negaidīta patvēruma meklētāju pieplūduma, piemēram, karadarbības vai dabas stihiju rezultātā. Mūsu valstij jābūt gatavai nodrošināt nelaimē nokļuvušiem cilvēkiem nepieciešamo palīdzību un cilvēciskus sadzīves apstākļus,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Jānis Šmits.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Bēgļu lietu departamenta direktore Līga Vijupe informēja, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā patvērumu meklējuši nedaudz vairāk kā 200 cilvēku, pērn tie bijuši 34 ārvalstnieki. Lielākoties tie ir cilvēki no bijušās Padomju Savienības valstīm, taču nereti patvērumu lūdz arī cilvēki no Āfrikas un Āzijas reģiona.

Bēgļa statuss kopš 1998.gada Latvijā piešķirts 15 patvēruma meklētājiem, bet alternatīvais statuss – 20 personām. Cilvēki, kuri šo statusu neiegūst, no valsts tiek izraidīti.

Deputāti interesējās par bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušo ārvalstnieku integrācijas iespējām. Kā pozitīvs piemērs tika minēts gadījums, kad kāds palestīnietis pēc bēgļa statusa iegūšanas ir iemācījies latviešu valodu, naturalizējies un 2004.gadā kļuvis par Latvijas pilsoni.

Bēgļa statusu ieguvušajiem valsts apmaksā latviešu valodas apguvi, bet tas neattiecas uz alternatīvo statusu ieguvušajiem.

Diskusijā kā problēma izkristalizējās dzīvesvietas trūkums cilvēkiem, kas ieguvuši bēgļa vai alternatīvo statusu. PMLP pārstāve skaidroja, ka pagaidām problēmu var risināt, piedāvājot šiem cilvēkiem pajumti patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”. Taču, ja šo cilvēku skaits pieaugs, visiem vietas vairs nepietiks. Pašvaldības šiem cilvēkiem pagaidām nav spējušas piedāvāt piemērotus mitekļus. Īpaša problēmgrupa ir sievietes ar bērniem, invalīdi un citi cilvēki, kas nespēj strādāt un nopelnīt naudu mājokļa īrei.

Deputāti uzsvēra, ka šī problēma jo īpaši aktuāla ir apstākļos, kad valstī, īpaši jau galvaspilsētā, ir izteikts lētu mājokļu trūkums. Bēgļu iekļaušana vispārējā dzīvokļu rindā būtu formāls risinājums un nerisinātu problēmu pēc būtības. Šis jautājums būtu jāaktualizē arī citās par sociālajiem un mājokļu jautājumiem atbildīgajās komisijās, vienojās deputāti.

Komisija nolēma organizēt izbraukuma sēdi, kurā apmeklētu centru “Mucenieki”, lai klātienē iepazītos ar patvēruma meklētāju problēmām un viņu sadzīves apstākļiem.

Saeimas preses dienests