Kā uz Latviju vilināt jaunas investīcijas

Jau tuvākajā nākotnē Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) pakāpeniski sašaurinās savu darbību Baltijā un Viduseiropā un vairāk strādās Krievijā un citās mazāk attīstītās postkomunistiskajās valstīs. Šāda nostāja tika pausta ERAB pilnvarnieku ikgadējā pilnsapulcē, kura risinājās Londonā no 23. līdz 25. aprīlim. Sanāksmē piedalījās arī īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām un vienlaikus arī Latvijas pilnvarnieka ERAB Roberta Zīles vadītā Latvijas delegācija.

Kā 27. aprīlī preses konferencē pēc atgriešanās no ERAB pilnvarnieku sanāksmes informēja R. Zīle, Latvijā ERAB tuvākajā nākotnē gatavojas orientēties galvenokārt uz projektiem, kuriem nebūs nepieciešamas valdības garantijas. ERAB finansētie projekti turpmāk varētu būt saistīti ar nodarbinātības veicināšanu un mazā biznesa attīstību. Īpaši lielu interesi ERAB pārstāvji pauduši par pašvaldību investīciju projektiem (ūdensapgāde, siltumapgāde, atkritumu apsaimniekošana u.c.), kuru sakarā ar Latvijas integrāciju ES būs visai daudz un apjomīgi. Kā pastāstīja R. Zīle, Latvijā līdzīgi kā citās ES kandidātvalstīs ERAB galvenos finansu resursus koncentrēs uz projektiem, kas saistīti ar integrāciju Eiropas Savienībā.

ERAB pilnsapulces laikā Latvijas delegācijas pārstāvjiem bijusi arī divpusēja tikšanās ar ERAB prezidentu Žanu Lemjēru. ERAB prezidents šī gada rudenī, 9. un 10. septembrī, pēc Latvijas uzaicinājuma ieradīsies jau visai sen plānotajā vizītē Latvijā. Ž. Lemjērs iecerējis apmeklēt arī pārējās Baltijas valstis. Sarunu laikā ERAB prezidents izrādījis lielu interesi par vairākiem lieliem projektiem Latvijā, piemēram, par celulozes rūpnīcas būvi, par jauno Daugavas šķērsojumu Rīgā, par uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" un "Rīgas siltums" reorganizāciju un citiem projektiem. Ž. Lemjērs ieradīsies Rīgā jau otro reizi, jo tieši pagājušā gada maijā ERAB sanāksmes laikā Rīgā viņš tika ievēlēts par ERAB prezidentu.

ERAB pilnsapulces laikā notikusi arī Latvijas valsts prezentācija, par kuru bijusi ļoti liela interese. Kā pastāstīja R. Zīle, uz Latvijas prezentāciju ieradušies aptuveni 120 investori, un apmeklētāju skaits Latvijas prezentācijā bijis vismaz divreiz lielāks nekā mūsu kaimiņiem igauņiem. Šādai interesei par Latviju rodami vairāki izskaidrojumi. Pirmkārt liela daļa sapulces dalībnieku pirms gada bijuši arī ERAB pilnvarnieku sanāksmē Rīgā, un viņiem ir interese par Latvijas attīstību. Tāpat investori izrādījuši lielu interesi par vairākiem konkrētiem projektiem: jauno Daugavas šķērsojumu Rīgā, celulozes rūpnīcu un "Latvenergo" attīstību.

ERAB pilnsapulces laikā Latvijas delegācijas pārstāvji tikušies arī ar Ziemeļu investīcijas bankas pārstāvjiem un pārrunājuši Latvijas iespējamo sadarbību ar šo finansu institūciju nākotnē. Kā norādīja R. Zīle, Latvijai tuvojoties dalībai ES un drīzumā arī kļūstot par šīs Eiropas ekonomiski attīstīto valstu savienības dalībnieci, savu darbību Latvijā ievērojami sašaurinās vai pat pilnībā beigs gan ERAB, gan Pasaules banka. Tomēr, ņemot vērā lielās investīcijas, kādas būs nepieciešamas Latvijas turpmākai ekonomiskai attīstībai, mums jādomā par iekļaušanos kādā reģionālā bankā, atzina R. Zīle. Pašlaik tiek runāts par to, ka Baltijas valstis varētu kļūt par Ziemeļu investīcijas bankas akcionāriem, un tiek veikti aprēķini, cik izdevīga varētu būt Latvijas dalība šajā finansu organizācijā. Politiski Latvijas līdzdalība šajā bankā kā akcionārei nenoliedzami būtu ļoti izdevīga, secināja R. Zīle un norādīja, ka tādējādi Latvijai būtu iespēja saņemt lielākas investīcijas no šīs bankas un veiksmīgāk piesaistīt arī citus investorus. Tikšanās laikā ar Ziemeļu investīciju bankas pārstāvjiem pārrunāts arī, kā labāk izmantot jau pašlaik atvērto pašvaldībām paredzēto kredītlīniju, kura Latvijā tiek apgūta ļoti lēni.

Līdz šim gan ERAB, gan Ziemeļu investīciju bankas finansu līdzekļu piesaisti pašvaldību projektiem kavē stingrie noteikumi, kas darbojas Latvijā gadījumos, kad pašvaldība vēlas saņemt kredītus, proti, ir visai stingri noteikts, cik lielus kredītus (attiecībā pret gada ieņēmumiem) drīkst ņemt pašvaldības, turklāt pašvaldību kredītiem ir nepieciešams valsts galvojums. Tomēr šie noteikumi drīzumā varētu tikt pārskatīti un stingrie nosacījumi mīkstināti, preses konferencē atzina R. Zīle.

Latvijas pilnvarnieks ERAB R. Zīle līdzšinējo šīs bankas darbību Latvijā novērtēja kā ļoti veiksmīgu un atzina, ka ERAB ir bijusi lielākā investīciju piesaistītāja Latvijai. Latvijā ERAB īsteno 22 projektus (kopsummā par 249,9 miljoniem eiro), no tiem septiņi ir publiskā sektora projekti, bet pārējie — investīcijas privātajā sektorā. Vienīgais saspīlējums attiecībās ar ERAB bijis saistīts ar "Rīgas komercbankas" maksātnespēju pēc Krievijas krīzes. ERAB bija šīs bankas akcionāre, un Latvija bankas problēmās vainoja arī ERAB.

Šī gada ERAB sanāksme Londonā bijusi īpaši nozīmīga, jo aprit desmit gadi kopš bankas dibināšanas, tādēļ sanāksmē izvērtēts šajā laikā paveiktais. ERAB pilnsapulcē runāts par ekonomikas un demokrātijas attīstību Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs pēc PSRS sabrukuma. Sākotnēji visās reģiona valstīs bijis liels "ēnu ekonomikas" īpatsvars, tomēr, neraugoties uz nelabvēlīgajiem apstākļiem, ERAB viena no pirmajām investēja šajā reģionā.

Kopumā ERAB savā desmit gadu pastāvēšanas laikā Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs investējusi 17,5 miljardus eiro, kas ir 9% no visām reģionā veiktajām investīcijām šajā laikā. 2000. gads bankai bijis viens no veiksmīgākajiem, jo tā gadu beigusi ar trīskāršu peļņu salīdzinājumā ar 1999. gadu (153 miljoni eiro). ERAB noslēgto projektu skaits palielinājies par 24% un noslēgto projektu kopsumma bijusi lielākā kopš bankas darbības sākuma. Tā pirmoreiz savā pastāvēšanas vēsturē guvusi peļņu no projektiem, nevis no citām finansu operācijām, informēja R. Zīle.