Saeimas 2008. gada 14. februāra sēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Cienījamie kolēģi! Sāksim Saeimas 14.februāra sēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus, mums ir jālemj par grozījumiem darba kārtībā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Lēmuma projekta izskatīšana” iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Pacientu tiesību likums” (reģ. Nr.126/Lp9) trešajam lasījumam līdz 2008.gada 2.jūnijam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” (reģ. Nr.376/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 28.februārim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt šodienai apstiprināto darba kārtību.

Pirmā sadaļa “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mūrnieces, Kariņa, Zaķa, Ziedones-Kantānes un Kampara iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” šo darba kārtības punktu ir pieteicies runāt deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Tautas partijas frakcija ir rūpīgi izvērtējusi šo “Jaunā laika” iesniegto likumprojektu. Tautas partijas frakcija uzskata, ka Saeimā būtu jāatklāj padziļinātas debates par minētā panta grozīšanu, un, lai to varētu veikt, minētais likumprojekts ir jānodod komisijām.

Tautas partijas frakcija aicina savus koalīcijas partnerus – Zaļo un Zemnieku savienības deputātus, Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” deputātus, kā arī “tēvzemiešus” – atbalstīt šo lēmumu.

(No zāles dep. K.Leiškalns: “Paldies, Lagzdiņ!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu komisijām? Vai kāds uzstāj, lai būtu balsojums? (No zāles: “Nevajag! Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 3, atturas – 3. Likumprojekts komisijām nodots.

Likumprojekts “Grozījums Notariāta likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Ušakova, Tutina, Orlova un Agešina iesniegto likumprojektu “Grozījums Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! 2007.gada 20.decembrī Saeima apstiprināja grozījumus Notariāta likumā, kas ierobežoja krāpnieku iespējas izmantot viltotus dokumentus. Šādi grozījumi, protams, bija nepieciešami, lai palielinātu valsts notāru un viņu klientu drošību, ka procesā iesaistītās personas ir tās, par ko viņas uzdodas.

Tanī pašā laikā mūsu frakcija ir saņēmusi vairākas iedzīvotāju sūdzības, kurās ir pievērsta uzmanība parakstu apliecinājuma problēmai. Mums, cienījamie kolēģi, ir jāņem vērā arī tas, ka, cīnoties pret krāpniekiem, nopietni ir apdraudētas Latvijas iedzīvotāju iespējas izmantot Satversmē noteiktās tiesības.

Notariāta likuma grozījumi būtiski sadārdzina paraksta īstuma notariālo apliecinājumu. Tie uzliek notāriem par pienākumu, taisot aktu vai apliecinājumu, šajā procesā iesaistīto personu identitāti pārbaudīt Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā. Tā rezultātā apliecinājuma cena no diviem latiem ir uzkāpusi līdz pat desmit latiem. Esam pārliecināti, ka šāda kārtība ir nedemokrātisks ierobežojums pilsoniskai aktivitātei, jo reti kura nevalstiskā organizācija, kā arī politiskā organizācija tagad varēs atļauties organizēt parakstu vākšanas kampaņas.

Līdz ar to apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijā tika sagatavots likumprojekts “Grozījums Notariāta likumā”. Mūsu piedāvājums ir vienkāršs – svītrot no Notariāta likuma normu, kas uzliek notāriem par pienākumu pārbaudīt paraksta īstumu reģistros. Notāriem reģistros būtu jāpārbauda tikai tie paraksti, kuri ir saistīti ar dažādiem darījumiem, nevis tie, kuri tiek vākti saistībā ar likumdošanas iniciatīvām. Parakstu vākšanas kampaņu gadījumos vajadzētu paļauties uz Centrālās vēlēšanu komisijas datiem un atbrīvot notārus no nepieciešamības pārbaudīt katra paraksta īstumu datubāzēs.

Mēs katrā ziņā negribam bremzēt pilsoniskās aktivitātes un ierobežot Satversmē noteiktās tiesības. Ja Saeima mūsu ierosinājumu atbalstīs, tad mums būs pietiekami daudz laika, lai kopā ar ekspertiem izvērtētu situāciju, to izdiskutētu un novērstu visus trūkumus. Notariāta likums nedrīkst būt pretrunā ar demokrātijas pamatprincipiem!

Lūdzu balsot “par”. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Šā gada 7.februārī Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers ir vērsies Saeimā un, izmantojot savas Satversmē noteiktās likumdošanas iniciatīvas tiesības, iesniedzis priekšlikumu izdarīt grozījumus Notariāta likumā.

Saeimas Prezidijs šo vēstuli, kas tika saņemta pirms nedēļas, ir nodevis Juridiskajai komisijai, un šo jautājumu ir paredzēts ietvert Juridiskās komisijas darba kārtībā, tā ka Juridiskā komisija izskatīs Valsts prezidenta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Notariāta likumā” nodošanu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 3, atturas – 52. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva, Mitrofanova un Kabanova iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (reģistrācijas numurs 609/Lp9) nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Miroslavam Mitro­fanovam.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Šodien PCTVL frakcija ierosina grozīt Latvijas Satversmi ar mērķi noteikt, ka Latvijas Republika ir ne tikai neatkarīga un demokrātiska valsts, bet arī sociāla valsts. Protams, ja šis grozījums arī tiks atbalstīts, tas tomēr uzreiz neatrisinās visas milzīgās sociālās problēmas mūsu sabiedrībā, bet paša šā principa ieviešana valsts konstitūcijā ir simbolisks apliecinājums tam, ka likumdevēji sociālo taisnīgumu uzskata par ideālu, kas ir līdzvērtīgs ekonomiskajai brīvībai. Ja sociālā valsts galu galā tiks pasludināta par vienu no Latvijas valsts pamatprincipiem, tas tautai dos cerību, ka ar laiku visi likumi un valsts pārvaldes prakse tiks sakārtota atbilstoši katra valsts iedzīvotāja interesēm neatkarīgi no viņa sociālās izcelsmes vai mantiskā stāvokļa.

Pēdējo sešpadsmit gadu laikā likumi un valsts institūciju darbs ir radījuši labvēlīgu vidi lieliem kapitāla uzkrājumiem. Ārzemju viesi bieži vien ir šokēti par dārgo automobiļu skaitu Rīgas ielās un par cenām veikalos, kuras jau pārsniedz attiecīgās cenas Rietumeiropas valstīs. Latvijas baņķieri sacenšas cits ar citu – kādam gada peļņa ir 20, bet kādam citam – 30 miljoni latu, un tas nebūtu nekas slikts. Taču tajā pašā laikā mūsu mazajā valstī vidējās pensijas un algas apmērs ir objektīvi niecīgs, līdz ar to iedzīvotāju skaits ātri samazinās izmiršanas un emigrēšanas dēļ.

Sociālās valsts princips neparedz privātās iniciatīvas ierobežošanu un automātiski nenozīmē labklājību visiem. Tas ir ļoti apsveicami, ka Latvijā ir pārticīgi ļaudis, bet, papildinot Satversmi ar sociālās valsts jēdzienu, mums būtu atklāti jāpasaka, ka nav pieļaujama nabadzība un ka visiem iedzīvotājiem ir jānodrošina vismaz līdzīgas starta izredzes.

Sociālās valsts princips ir atspoguļots mūsu kaimiņu – ziemeļvalstu – konstitūcijās, kā arī Kanādas un Krievijas likumos. Un tā nav nejaušība. Ziemeļu klimatiskajos un demogrāfiskajos apstākļos cilvēks un tauta var izdzīvot un pilnvērtīgi attīstīties tikai tad, ja valstij ir aktīva loma resursu un ieņēmumu pārdalē.

Lūdzu atbalstīt sociālo valsti un nobalsot “par” mūsu piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, “pret” runāt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva, Mitrofanova un Kabanova iesniegtā likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu Saeimas komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 62, atturas – 7. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buvhalova, Buzajeva, Mitrofanova un Kabanova iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (reģistrācijas numurs 610/Lp9) nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Jurim Sokolovskim, kurš acīmredzot runās “par”.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! PCTVL frakcija piedāvā grozīt Satversmi un ierakstīt tajā teikumu, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības uz mājokli.

Kāds varētu teikt: “Ko jūs piedāvājat? Jāpalīdz ir tikai tiem, kuriem noteikts maznodrošinātā statuss, bet, runājot par pārējiem, lai viņi paši risina savas problēmas!”

Godātie kolēģi! Es gribētu pamatot, kāpēc šī koncepcija ir bīstama.

Vai jūs zināt, ka vairāk nekā puse no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir aizbraukuši uz Lielbritāniju vai Īriju, minēja, ka viņi aizbrauc tāpēc, ka šeit, Latvijā, nevar nopelnīt līdzekļus dzīvokļa iegādei. Šie cilvēki ir aizbraukuši tāpēc, ka valsts viņiem nepalīdzēja, bet, ja viņi būtu vērsušies pēc palīdzības pie politiķiem un ierēdņiem, tad viņi būtu saņēmuši tādu atbildi: “Risiniet savas problēmas paši!” Un viņi tās arī risina, aizbraucot uz citām zemēm, maksājot tur nodokļus un dzemdējot tur citu valstu pilsoņus.

Pagājušajā nedēļā Apvienotā policistu arodbiedrība paziņoja, ka viens no palīdzības veidiem, kā valsts varētu atbalstīt šīs profesijas pārstāvjus, ir bezprocenta kredīta piešķiršana. Lūdzu, kolēģi, pievērsiet uzmanību šai prasībai! Viņi neprasa piešķirt dzīvokli speciālistiem, bet gan dot viņiem iespēju iegādāties dzīvokli uz normāliem nosacījumiem. Tagad neviena banka cilvēkiem ar šādu algu kredītu nedos. Policisti, arī ārsti, skolotāji un bērnudārzu audzinātājas ir tā saucamā Latvijas vidusslāņa pārstāvji. Valsts maksā viņiem nelielas algas. Kā valsts un pašvaldība palīdz šiem cilvēkiem risināt viņu mājokļa problēmu? Atbilde ir vienkārša: “Nekā!” Atkal skan “pareizā” atbilde: “Tā ir jūsu problēma! Risiniet savas problēmas paši!” Un viņi arī risina, aizejot strādāt uz privāto sektoru, tāpēc paliek vakances skolās, policijas iecirkņos un slimnīcās.

Par denacionalizēto namu īrniekiem. Valsts sākumā pieņēma likumu un nedeva viņiem iespēju privatizēt savus dzīvokļus. Tagad namīpašnieki ar dažādiem paņēmieniem, to skaitā ar īres maksas paaugstināšanu, ar ūdens, apkures un citu komunālo pakalpojumu atslēgšanu, izspiež šos cilvēkus no dzīvokļiem, kur viņi ir dzīvojuši gadu desmitiem, bet valsts un pašvaldība saka: “Risiniet savas problēmas paši!”

Tagad Rīgas dome paziņoja par to, ka šie cilvēki plāno privatizēt namu pārvaldes. Jūs visi zināt to, kādā stāvoklī ir mājokļu fonds, un arī to, ka daudzi cilvēki nevarēs samaksāt, lai uzturētu šo fondu, lai veiktu kapitālo remontu šīm mājām. Atbilde ir vienkārša: “Risiniet savas problēmas paši!”

Godātie kolēģi, mēs nesen pieņēmām Latvijas valsts attīstības koncepciju, kurā ierakstījām: “Cilvēks pirmajā vietā!” Rodas jautājums: “Vai par Latvijas iedzīvotājiem tur bija runa? Varbūt par kādiem abstraktiem cilvēkiem? Vai cilvēki ir priekš valsts vai valstij tomēr ir jākalpo cilvēkiem?” Vai mēs turpināsim izmantot šo cinisko moto: “Samaksājiet nodokļus un risiniet savas problēmas paši!”

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”. Runāt “pret” neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva, Mitrofanova un Kabanova iesniegtā likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (reģistrācijas numurs 610/Lp9) nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 17, atturas – 46. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 11.laidienā