ES Ministru padome: Par Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sēdi

18.februārī Briselē ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās Eiropas Savienības Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) sanāksmē, kuras uzmanības centrā bija Rietumbalkāni, jo īpaši Kosova pēc tās parlamenta 17.februārī pieņemtās neatkarības deklarācijas.

Ārlietu ministrs M.Riekstiņš atzinīgi novērtēja Eiropas Savienības dalībvalstu spēju vienoties par kopīgu nostāju tālāko attiecību veidošanā ar Kosovu un Rietumbalkānu reģiona valstīm. ES valstu ārlietu ministri apliecināja Eiropas perspektīvu Rietumbalkāniem un aicināja Eiropas Komisiju izmantot kopienas instrumentus, lai veicinātu to politisko un ekonomisko attīstību. ES Padome atzīmēja, ka katra ES dalībvalsts saskaņā ar tās nacionālo praksi un starptautiskajām tiesībām lems par attiecībām ar Kosovu. Sagaidāms, ka Latvija pieņems lēmumu par Kosovas neatkarības atzīšanu tuvākajās dienās.

ES ārlietu ministri apsveica faktu, ka staptautiskā sabiedrība turpinās savu klātbūtni Kosovā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1244.rezolūciju. 16.februārī ES Padome vienojās par ES likuma varas misijas sākšanu Kosovā, apstiprināja misijas operācijas plānu un iecēla Pīteru Feitu par ES īpašo pārstāvi Kosovā. ES civilā misija tiks izvērsta pilnā apjomā 120 dienu laikā pēc tās sākšanas, lai sniegtu atbalstu Kosovas tiesu varas, policijas un muitas dienestu stiprināšanā. Plānots, ka ES civilajā misijā piedalīsies vairāki Latvijas pārstāvji.

Pievēršoties citiem Eiropas Savienības ārējo attiecību jautājumiem, komisāre Benita Ferero-Valdnere sniedza ieskatu par Eiropas Komisijas plānoto Eiropas kaimiņattiecību politikas jomā šajā gadā. Piedaloties diskusijā, ārlietu ministrs M.Riekstiņš pateicās Eiropas Savienības prezidentūrai un Komisijai par paveikto to uzdevumu īstenošanā, kas kaimiņattiecību politikas jomā tika izvirzīti pagājušā gada jūnijā Eiropadomē, un uzsvēra nepieciešamību tālāk stiprināt Eiropas kaimiņattiecību politiku.

Padome apsveica sarunu sākšanu ar Ukrainu par brīvās tirdzniecības sadaļu jaunā padziļinātas sadarbības līguma ietvaros. Padome atzīmēja ES un Moldovas attiecību pozitīvo attīstību pēdējā gadā un apliecināja ES gatavību izvērtēt iespēju sākt sarunas par jaunu padziļinātas sadarbības līgumu, ņemot par pamatu vērtējumu, kuru šā gada aprīlī sniegs Eiropas Komisija savā Progresa ziņojumā.

Ārējo attiecību padomes sanāksmē ministri apsprieda aktuālo situāciju Tuvajos Austrumos, tajā skaitā Libānā, kā arī pievērsās notikumu attīstībai Čadā un Sudānā, Kenijā, pauda bažas par situāciju Birmā/Mjanmā.

Eiropas Komisija informēja ministrus par Pasaules tirdzniecības organizācijas daudzpusējās tirdzniecības liberalizācijas sarunu gaitu, kā arī par sarunām par Ekonomiskās partnerības līgumiem ar Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstīm. Ārlietu ministrs M.Riekstiņš uzsvēra nepieciešamību panākt līdzsvarotu sarunu rezultātu visos Latvijai nozīmīgajos tirdzniecības jautājumos.

Vispārējo jautājumu sanāksmē ministri apmainījās viedokļiem par pavasara Eiropadomes (2008.gada 13. un 14.martā Briselē) sagatavošanu, kuras dienas kārtībā ES Slovēnijas prezidentūra plāno Lisabonas stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai nākamā trīs gadu cikla (2008–2010) sākšanu, jautājumu par integrētu klimata un enerģētikas politiku, kā arī par finanšu tirgu stabilitāti.

17.februārī Briselē ārlietu ministrs piedalījās Baltijas un Ziemeļvalstu, kā arī Polijas ārlietu ministru darba vakariņās ar Ukrainas jauno ārlietu ministru Volodimiru Ogrizko, kurās tika pārrunāta pašreizējā situācija Ukrainā, tās attiecības ar Eiropas Savienību, tai skaitā – sarunu gaita par jaunu padziļinātas sadarbības līgumu.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments