Par Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmi

18.februārī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Briselē piedalījās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kurā diskutēja par Kopējās lauksaimniecības politikas “veselības pārbaudi”.

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) “veselības pārbaudes” mērķis ir pilnveidot KLP, pārbaudot, vai šā procesa instrumenti funkcionē atbilstoši politikas mērķiem, kā arī noteikt, kādi instrumenti būtu nepieciešami, lai KLP būtu spējīga pielāgoties jauniem izaicinājumiem. Sanāksmes gaitā lauksaimniecības un zivsaimniecības ministri pārrunāja KLP “veselības pārbaudes” prioritātes, plašāk diskutējot par piena kvotu režīma izbeigšanas noslēguma posmu. 

“Latvija uzskata, ka galvenie pamatprincipi, pēc kuriem turpmāk būtu jādarbojas KLP, ir aktivitāte, vienlīdzība un vienkāršošana,” teica M.Roze. Sanāksmē zemkopības ministrs norādīja: “Latvija joprojām ir pārliecināta, ka nākotnes Kopējai lauksaimniecības politikai ir jānodrošina vienlīdzīgi atbalsta piešķiršanas nosacījumi un apjomi, kas nav balstīti uz vēsturiskajiem rādītājiem, bet atspoguļo lauksaimnieka reālo darbību tagadnē.”

Tāpat arī Latvija atbalsta maksājuma atdalīšanu no ražošanas, bet tikai ar vienu nosacījumu – visās dalībvalstīs vienlaikus un vienādi, nosakot līdzvērtīgu atbalsta līmeni starp dalībvalstīm neatkarīgi no tā, vai tās piemēro vienoto platību maksājumu vai vienoto maksājumu. M.Roze uzsvēra, ka ir jāatceļ vienotā platību maksājuma shēmas nosacījums par labu lauksaimniecības stāvokli 2003.gada 30.jūnijā.

Latvija arī joprojām pieturas pie viedokļa, ka modulācijas rezultātā iegūtais finansējums ir jāpārdala ES dalībvalstu starpā, balstoties uz objektīviem un uz reālām vajadzībām orientētiem finanšu sadales kritērijiem.

Savukārt attiecībā uz savstarpējās atbilstības prasību stāšanos spēkā M.Roze uzsvēra, ka pilnam savstarpējās atbilstības prasību kopumam jaunajās dalībvalstīs ir jāstājas spēkā tikai tad, kad to tiešo maksājumu apjoms ir sasniedzis veco dalībvalstu līmeni.

Sīkāka diskusija ES lauksaimniecības ministriem notika par piena kvotu atcelšanu ar 2015.gadu un par to, kāda varētu būt pēc iespējas nesāpīgāka pāreja uz bezkvotas režīmu jeb tā sauktā mīkstā nosēšanās. “Pēc iespējas nesāpīgāku pāreju uz bezkvotas režīmu jeb tā saukto mīksto nosēšanos piena sektorā varētu nodrošināt pakāpenisks ikgadējs valsts kopējās piena kvotas palielinājums katrai dalībvalstij līdz plānotajai kvotu pilnīgai atcelšanai, bet ikgadējam palielinājumam jābūt vismaz 5% apmērā,” sanāksmē uzsvēra M.Roze.

Tāpat, sākot ar 2008./2009.gadu, būtu jāatceļ piena piegādes kvotu izpildes pielāgošana pēc tauku satura. Latvijas ierosinājums arī ir pakāpeniski samazināt ikgadējās nodevas par pārsniegto valsts piena kvotu likmes pārsniegšanu, vienlaikus ieviešot diferencētas maksājamās nodevas aprēķināšanas metodi. Tas dotu iespēju dalībvalstij par relatīvi mazāku pārsnieguma apmēru maksāt mazāku soda naudu.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa