“Kā kaimiņvalstis mūs vieno ne tikai atrašanās pie Baltijas jūras, bet arī līdzīgs kultūras mantojums”

No 9. līdz 10.maijam sirsnīgā gaisotnē notiek Somijas Republikas prezidentes Tarjas Kārinas Halonenas un Penti Arajervi kunga divu dienu valsts vizīte Latvijas Republikā

Godasardze pie Rīgas pils sveic Latvijas Republikas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu un Somijas Republikas prezidenti Tarju Kārinu Halonenu

Somijas un Latvijas delegāciju sarunu laikā Mazajā Ģildē: Somijas delegācija Somijas prezidentes Tarjas Kārinas Halonenas vadībā (attēlā pa kreisi) un Latvijas valdības delegācija Latvijas Ministru prezidenta Andra Bērziņa vadībā (attēlā pa labi) Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna valsts banketā par godu Somijas valsts prezidentei un Penti Arajarvi kungam Rīgā Melngalvju namā 2001. gada 9. maijā

Cienījamā prezidentes kundze! Augsti godātais Arajervi kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks jūs uzņemt Latvijā, cienījamā Halonenas kundze un godātais Arajervi kungs. Latvijas un Somijas attiecību vēsturē šī jau ir trešā Somijas prezidenta valsts vizīte Latvijā, kas vēlreiz apliecina pēctecības principu mūsu valstu sadarbībā, kā arī mūsu tautu ciešās saites un kopīgos mērķus.

Jūsu vizīte ļauj atskatīties uz padarīto un dod iespēju droši ielūkoties nākotnē. Raksturojot Latvijas un Somijas attiecības, varam būt gandarīti, ka tās ir lieliskas un intensīvas, balstītas uz abpusēju ieinteresētību sekmēt drošību un stabilitāti reģionā, kā arī attīstīt plašākus ekonomiskos sakarus. Latvijas un Somijas tautas vieno savstarpējas simpātijas, cieņa, kopīgas brīvības un demokrātijas vērtības. Latvija un Somija ir samērā jaunas valstis pasaules politiskajā apritē, taču jau šobrīd esam uzkrājuši plašu un daudzveidīgu dzīves pieredzi.

Latvija un Somija ir tuvi kaimiņi, un mūsu likteņgaitas ir bijušas līdzīgas. Jau izsenis mūsu tautas ir centušās tuvāk iepazīt viena otras dzīvesveidu, kultūru un gara mantojumu. Vēlos uzsvērt, ka latviešiem un somiem īpaši svarīgs vienmēr bijis tieši garīgais spēks, kas ļāvis pārvarēt grūtos brīžus. Vissenākās liecības mēs varam atrast Livonijas Indriķa hronikā, kā arī mūsu tautu bagātajā folkloras mantojumā.

Precīzi un tēlaini šo domu savulaik ir izteikusi ievērojamā Latvijas rakstniece Zenta Mauriņa: “ Somijā kādu laiku dzīvojot, manī stiprinājās apziņa, ka mazas tautas var būt lielas galvenām kārtām ar savu garīgo spēku. Mēs latvieši esam iemīļojuši “Kalevalu” tādēļ, ka tur varoņa lielums slēpjas zināšanās par vārdu un sevišķi dziesmu varu. ”

Līdzīgas atziņas par dziesmu spēku un tautas nesalaužamo garu mēs varam gūt arī no Latvijas dainām un somu senajām tautasdziesmām un balādēm, kurās ir tik daudz kopīgā. Spilgtus iespaidus joprojām var gūt, aplūkojot izcilā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla darbus, kuros jūtama līdzīga pasaules uztvere kā slavenajam somu gleznotājam Akseli Gallenam–Kallelam.

Savstarpējo ieinteresētību un attiecību noturīgumu, manuprāt, simboliski apliecināja arī Latvijas pirmo diplomātisko pārstāvju iecelšana tieši Somijā gan 1921.gadā, gan arī 1991.gadā. Šī gada augustā apritēs desmitgade, kopš tika atjaunotas Latvijas un Somijas diplomātiskās attiecības. Raksturojot pagājušos desmit gadus, jāsecina, ka tas ir bijis straujš pārmaiņu un attīstības laiks. Pēc 50 gadu pārtraukuma atkal ir izveidojušies cieši un daudzpusīgi cilvēku savstarpējie kontakti starp abām mūsu valstīm. Tieši Somijas tūristi ir bijuši visaktīvākie Latvijas apmeklētāji pēdējo gadu laikā. Ceram, ka arī šogad, kad Latvijā notiks tādi nozīmīgi pasākumi kā Rīgas astoņsimtgades svinības un Dziesmu svētki, Somijas iedzīvotāji būs bieži ciemiņi mūsu zemē. Savukārt rudenī Somijā un pārējās Ziemeļvalstīs notiks Baltijas valstu kultūras festivāls, kura ietvaros Latvijai būs laba iespēja tuvāk iepazīstināt ar savu kultūrvēsturisko mantojumu.

Manā skatījumā Latvijai un Somijai ir lieliskas iespējas veicināt vēl ciešākus ikdienas kontaktus. Somijas uzņēmēju iegūtā līdzšinējā pozitīvā sadarbības pieredze ar Latviju varētu sekmēt nākotnē arī kopīgu projektu veidošanu jaunu satiksmes iespēju nodrošināšanā starp abu valstu galvaspilsētām.

Līdzīgi kā Somijai, arī Latvijai lielākā bagātība nenoliedzami ir izglītota sabiedrība un iedzīvotāju zināšanu potenciāls, kura loma jaunajā gadu tūkstotī un pieaugošajos globalizācijas apstākļos arvien tikai palielināsies. Somija šai jomai jau laikus piešķīra svarīgu nozīmi un ir sasniegusi starptautiski atzītus panākumus informācijas tehnoloģiju jomā. Arī Latvijas sabiedrība sāk arvien vairāk apzināties šīs realitātes, izjūtot nepieciešamību pēc modernām zināšanām ietilpīgu nozaru attīstīšanas. Mūsu zinātnieku, inženieru un studentu zināšanu potenciāls varētu būt vērtīgs ieguldījums kopīgu projektu īstenošanā tepat Latvijā.

Cienījamā prezidentes kundze!

Zīmīgi, ka jūsu vizīte Latvijā notiek dienā, kad pirms pusgadsimta, 1950.gada 9. maijā, Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans nāca klajā ar deklarāciju izveidot Eiropas ogļu un tērauda kopienu, kas vēlāk kļuva par pamatu Eiropas Kopienas un vēlāk arī Eiropas Savienības izveidošanai. Šo dienu var uzskatīt par jaunās Eiropas dzimšanas dienu. Latvija un Somija uzticīgi piedalās jaunās Eiropas mājas veidošanā.

Šajās dienās Latvijā, tāpat kā Somijā un pārējās Eiropas valstīs, tiek rīkoti Eiropas dienas pasākumi. Latvijā šogad šīs svinības ieguvušas īpašu nozīmi, jo arvien skaidrāk varam saskatīt mūsu galamērķi — dalību Eiropas Savienībā. Pilntiesīga integrācija eiroatlantiskajās struktūrās no ārpolitiskajiem virsuzdevumiem kļūst par visas sabiedrības dienas kārtību un objektīvu realitāti. Arvien lielākam skaitam Latvijas iedzīvotāju nākas saskarties diendienā ar ES un NATO integrācijas procesa dažādiem aspektiem.

Prezidentes kundze, pateicoties jūsu personīgajam ieguldījumam, aktīvs politiskais dialogs ar Latviju tika īstenots visus šos pēdējos gadus un it īpaši 1999.gadā, kad vairākkārt viesojāties mūsu zemē, lai apspriestos par ES integrācijas procesu attīstības gaitu. Latvija ir pateicīga Somijai par sniegto nozīmīgo politisko un praktisko atbalstu ceļā uz ES. Somijas ES prezidentūras un Helsinku ES sammita pozitīvo lēmumu dēļ Latvija varēja uzsākt aktīvu iestāšanās ES procesu.

Šobrīd arvien plašāk raisās diskusijas par ES nākotni. Latvija, kaut arī vēl tikai kandidātvalsts, apzinās šī jautājuma svarīgumu un ir gatava jau šodien sniegt savu ieguldījumu, piedāvājot savu skatījumu par ES valstu sadarbības modeli nākotnē. Līdzšinējā ES valstu sadarbība, risinot būtiskus jautājumus, ir pierādījusi, ka “mazās valstis” labāk izprot viena otru, un tādēļ tām ir bijis vieglāk saskaņot savas intereses, vienojoties par kopīgu nostāju. Mūsu valstis jūt īpašu atbildību par Eiropas nākotni.

Jaunu Eiropas integrācijas nozīmi iegūst reģionālā sadarbība. Šajā kontekstā vēlos paust gandarījumu par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ciešajiem kontaktiem. Mūsu sadarbība, laikam ritot, ir kļuvusi vēl daudzpusīgāka un dziļāka, tādēļ pilnīgi pamatoti šodien to saucam par astoņu valstu sadarbību. Pavisam nesen atzīmējām desmito gadadienu, kopš Rīgā tika atvērts Ziemeļu Ministru padomes informācijas birojs, kam bija liela nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā 1991.gadā un vēlāk arī mūsu valsts nostiprināšanā.

Latvija atzinīgi vērtē Somijas iniciatīvu Ziemeļu Ministru padomes prezidentūras laikā 2001.gadā meklēt arvien jaunas un vēl konkrētākas sadarbības iespējas ar Baltijas valstīm. Šī gada rudenī paredzētā astoņu premjeru tikšanās Rīgā būs laba iespēja pārrunāt Baltijas un Ziemeļvalstu ciešākas praktiskās sadarbības iespējas. Pēc manām domām, mūsu “draudzīgajai astoņu valstu ģimenei” ir liels nākotnes potenciāls, jo pašreizējie dinamiskie globalizācijas procesi tikai pastiprina reģionālās sadarbības nozīmi, kur mūsu kopīgajam Ziemeļeiropas reģionam būs sava īpaša loma.

Cienījamā prezidentes kundze!

Latvijai un Somijai ir kopīgs nākotnes mērķis — tā ir sadarbība jaunajā un paplašinātajā Eiropas Savienībā. Domāju, ka “Eiropas dienas” simboliskā nozīme šodien skaidri apliecina, cik cieši blakus viens otram ejami mūsu ceļi. Esmu pārliecināta, ka Eiropas Savienības ietvaros Latvijai un Somijai pavērsies labi priekšnosacījumi gan sekmīgai un ilglaicīgai attīstībai jaunajā gadu tūkstotī, gan arī nodrošinot savas nacionālās identitātes un kultūras saglabāšanu.

Atļaujiet man uzsaukt šo tostu Jums, prezidentes kundze, un jums, Arajervi kungs! Par vēl ciešāku Latvijas un Somijas tautu sadarbību!

Somijas prezidente Tarja Kārina Halonena:

Atbildes uzruna valsts banketā Rīgā Melngalvju namā 2001. gada 9. maijā

Cienījamā Valsts prezidente, Freiberga kungs, dāmas un kungi!

Vēlos pateikties jums, prezidentes kundze, par ielūgumu ierasties Latvijā ar oficiālu vizīti. Manam dzīvesbiedram un man ir liels prieks apmeklēt Latviju arī oficiālo viesu statusā. Īpaši nozīmīgi, manuprāt, ir tas, ka šī vizīte notiek šogad, kad Latvija svin neatkarības atjaunošanas 10.gadadienu un Rīgas pilsētas dibināšanas 800.jubileju.

Somijas un Latvijas attiecības ir veidojušās gadsimtu gaitā. Kā kaimiņvalstis mūs vieno ne tikai atrašanās ziemeļos, pie Baltijas jūras, bet arī līdzīgs kultūras mantojums. Abas mūsu valstis atrodas vietā, kur Austrumi saskaras ar Rietumiem. Somugru un baltu tautu sakari ir atspoguļoti arī mūsu valodās, daudzi vārdi somu valodā ir aizgūti no latviešu valodas un otrādi, lībiešu vietvārdi arī mūsdienās ir atrodami Latvijas kartē, un mūsu tautu tradīcijās ir daudz kopīga.

Jūs, prezidentes kundze, labi pārzināt ne tikai latviešu, bet arī kaimiņtautu tradīcijas un ar zinātnisku precizitāti izprotat, kā cilvēciskās pamatjūtas un pieredze no prieka līdz bēdām, no vilšanās un skumjām līdz cerībai ir atspoguļotas kā latviešu, tā arī somu episkās un liriskās daiļrades tradīcijā. Dziesmas ir bijušas tautu savstarpējā apritē daudz agrāk, nekā šis modernais jēdziens tika izgudrots. Man stāstīja, ka latviešu tautasdziesmu tradīcijas ir tik bagātas, ka nav tādas dzīves situācijas, kurai nebūtu atbilstošas dainas.

Tāda daina jūsu tautas dārgumu glabātavā noteikti atrastos arī sakarā ar mūsu valsts vizīti.

Mūsu likteņi ik pa laikam vēstures gaitā ir savijušies, jo esam bijuši pakļauti vienam valdniekam — no sākuma Zviedrijas lielvalsts sastāvā 17.gadsimtā un vēlāk kā daļa no Krievijas impērijas 19.gadsimtā. Abu periodu ekonomiskās, idejiskās un mākslinieciskās plūsmas sasniedza Baltijas jūras krastos esošās valstis vienlaikus, un, pateicoties tam, sakari starp mūsu valstīm ir bijuši aktīvi, īpaši dažus gadu desmitus pirms tam, kad mūsu valstis ieguva neatkarību. Kad šodien mēs ejam pa Vecrīgas vēsturiskajām ielām vai aplūkojam t.s. jaunās pilsētas skatus, kuri ir kā arhitektūras grāmatas dzīvas lappuses, mēs rodam pierādījumus sakariem ar mūsu pašu vēsturi. Esmu ar prieku sekojusi līdzi laikam, kad Latvija bija priekšsēdētāja Eiropas Padomē. Varu atklāti teikt, ka esmu dzirdējusi tikai cildinošas atsauksmes par šo periodu, kad jūsu valsts pirmo reizi bija priekšsēdētāja. Šo periodu var raksturot ar vārdiem “efektivitāte” un “praktiska pieeja”. Pilnīgi piekrītu jūsu viedoklim, ka Eiropas Padomē ir ļoti svarīgi nodrošināt zināšanas un informāciju, jo Eiropas Padomes galvenais uzdevums ir tieši cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskas valsts principu veicināšana.

Īpaši gribu pateikties Latvijai par paveikto darbu Eiropas valodu daudzveidības cildināšanā un mazo valodu un kultūru nozīmes akcentēšanā. Minoritāšu valodu saglabāšana ir šo tautu kultūru dzīvotspējas nosacījums. Es ticu, ka mēs Latvijā un Somijā, būdami mazo valodu pārstāvji, izprotam minoritāšu valodu, arī ļoti mazo tautu valodu, vērtību.

Jūra atdala, taču tā var arī vienot. Mūsu kopējā Baltijas jūra vēl ilgi pirms mūsdienu tehnikas sasniegumu izmantošanas tradicionāli ir vienojusi tās krastos dzīvojošās tautas. Līdz ar Eiropas Savienības paplašināšanos Baltijas jūra kļūs par Eiropas Savienības iekšējo jūru un būs kā tilts starp piekrastes valstīm, nešķirojot, vai tās būs Eiropas Savienībā vai ārpus tās.

Mēs varam šodien apsveikt Latviju ar nozīmīgiem panākumiem ceļā uz Eiropas Savienību. Latvijā ir dzīvotspējīga tirgus ekonomika, politiskie dalības kritēriji ir izpildīti un likumdošana daudzās jomās ir Eiropas Savienības līmenī. Tomēr jāņem vērā, ka daudz kas ir vēl paveicams pieņemto likumu izpildes jomā, sociālās integrācijas veicināšanā, demokrātijas un tirgus ekonomikas stiprināšanā un pilsoniskas sabiedrības attīstībā. Somija aktīvi atbalsta Latvijas centienus kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, mēs sadarbojamies dažādās nozarēs, tādējādi paaugstinot Latvijas gatavību iestāties Eiropas Savienībā. Mūsu sadarbības objekti ir, piemēram, vides aizsardzība, valsts robežu kontrole un valodas apguves programma.

Es ceru, ka nākotnē dažādās nozarēs arvien paplašināsies arī nevalstisko organizāciju tiešie kontakti. Mūsu kultūras sakariem ir seni un stipri pamati. Mēs varam būt priecīgi par to, ka arī sakari mūsdienu mākslā — literatūrā, mūzikā un glezniecībā — ir aktivizējušies. Arī sports ir tuvs abu mūsu tautu sirdīm — sākot no šķēpa mešanas līdz hokejam, vai kā man būtu jāsaka, līdz basketbolam, kas ir mans hobijs. Pēc statistikas datiem, somi ieņem pirmo vietu starp tūristiem, kas apmeklē Latviju. Arī šajā jomā vēl ir izaugsmes potenciāls.

Katrai valstij ir tiesības pašai pieņemt lēmumus attiecībā uz savu drošības politiku, un Somija respektē šos lēmumus. Šajā sakarā mums ir laba pieredze kā ziemeļvalstu, tā arī Eiropas Savienības līmenī. Neraugoties uz to, ka mūsu valstis šajā sakarā ir pieņēmušas atšķirīgus lēmumus, tas nav traucējis un arī netraucēs mums kopā veikt starptautiskus uzdevumus Baltijas valstu un Baltijas jūras valstu sadarbības ietvaros un sadarboties savā starpā.

Sakari starp mūsu valstīm aktivizējas. Īpaši iepriecina ekonomikas sakaru, tirdzniecības un investīciju apjoma pieaugums. Tas, ka somu uzņēmumi ienāk Latvijā un veic investīcijas jūsu ekonomikā, ir visstiprākā uzticības izpausme Latvijas ekonomikai un ticība tās veiksmīgai nākotnei.

Šajā brīnišķīgajā dabas atmodas laikā man, manam dzīvesbiedram un delegācijai ir prieks sveikt Latviju tās neatkarības atjaunošanas 10.gadadienā. Atļaujiet man, prezidentes kundze, uzsaukt tostu par godu Latvijas un tās iedzīvotāju veiksmei jūsu valsts drošības, ekonomikas un kultūras attīstībā, Somijas un Latvijas kaimiņattiecību nākotnei! Novēlu laimi un veselību jums, jūsu dzīvesbiedram un jūsu tautai!

Tarja Halonena un Penti Arajervi vakar, 9.maijā, parakstoties Rīgas pils Goda viesu grāmatā

Vakar Rīgas pils Ģerboņu zālē abu valstu prezidenšu un delegāciju sarunu laikā Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Somijas prezidente un Latvijas Valsts prezidente vakar, 9.maijā, Rīgas Brāļu kapos Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Rīgas pilī vakar, 9.maijā: Penti Arajervi kungs, Somijas prezidente Tarja Halonena, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freiberga kungs

Ar Ministru prezidentu

Vakar, 9.maijā, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Somijas prezidenti Tarju Halonenu, kura uzturas Latvijā oficiālā vizītē. Augstās amatpersonas sarunu gaitā atzina, ka starp abām valstīm pastāv aktīvs politiskais dialogs un veiksmīga divpusējā sadarbība. Somijas prezidente atzinīgi novērtēja Latvijas centienus un sasniegumus, integrējoties Eiropas Savienībā (ES), un uzsvēra labos panākumus makroekonomiskajā jomā. T.Halonena arī atzīmēja, ka Latvijai un Somijai kā mazām valstīm ir svarīga abpusēja sadarbība ekonomikā, kur Somija ir nozīmīga Latvijas investore un tirdzniecības partnere, īpaši vides aizsardzības sistēmas sakārtošanā. Abu valstu sadarbības programmas ietvaros Somija sniegusi Latvijai finansiālo palīdzību vairāk nekā 25 miljonu latu vērtībā. A.Bērziņš uzsvēra, ka Latvija ir atvērta un ieinteresēta ārvalstu investīciju piesaistei, par ko liecina regulārās Ārvalstu investoru padomes sēdes.

Ministru prezidents informēja Somijas prezidenti par mūsu valsts paveikto, integrējoties ES, kā arī turpmāk veicamajiem uzdevumiem. Abas amatpersonas pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar vides aizsardzību, lauksaimniecību, tieslietām un iekšlietām.

Valdības preses departaments

Rīgā vakar, 9.maijā, pie Mazās Ģildes: Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš sagaida Somijas prezidenti