Draudzībā un vienprātībā

Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un Somijas Republikas prezidentes Tarjas Kārinas Halonenas preses īssaietā vakar, 9. maijā, plkst. 12.20, Rīgas pilī

Vakar, 9. maijā, tūdaļ pēc Latvijas un Somijas prezidentu un oficiālo delegāciju sarunām Rīgas pilī, notika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un Somijas prezidentes Tarjas Halonenas preses īssaiets. Pirmā žurnālistus uzrunāja V. Vīķe–Freiberga:

— Es ļoti priecājos uzņemt Latvijā valsts vizītē Somijas prezidenti un viņas dzīvesbiedru. Sarunas laikā mēs no jauna apliecinājām mūsu valstu senās un joprojām ciešās draudzības saites. Man bijis gods un prieks ar prezidenti Halonenu tikties jau vairākkārt un ciešāk ar viņu iepazīties. Tagad viņa mani pagodināja ar ielūgumu satikties arī neformālā veidā — apmeklēt prezidenti viņas vasaras rezidencē, lai iepazītos ar Somijas dabu un arī turpinātu mūsu ciešās sadarbības saites.

Tad domās dalījās T. Halonena:

— “Vispirms es gribu pateikties par laipno uzņemšanu Rīgā. Ir patīkami ierasties jūsu valstī, īpaši tik skaistā dienā kā šī. Gan es pati, gan manas delegācijas locekļi jau ne reizi vien bijuši Latvijā un daudz zina par jūsu valsti. Mēs arī labi zinām, cik daudz jūs, latvieši, esat sasnieguši desmit gados kopš neatkarības atjaunošanas. Šie panākumi jums ļauj ar optimismu raudzīties nākotnē. Latvieši ir tiešām čakla tauta, un arī tādēļ jūs varat droši raudzīties nākotnē. Mūsu valstu divpusējās attiecības ir ļoti labas. To apliecina arī fakts, ka Somijas oficiālajā delegācijā ir gan biznesmeņi, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji. Delegācijā ir arī Somijas lauksaimniecības ministrs. Es ar lielu nepacietību gaidu Latvijas valsts prezidentes vizīti Somijā. Jūsu žurnālisti jau visai kolorīti aprakstījuši Somijas daudzveidīgo dabu, arī mūsu tradīciju peldēties āliņģos.

V.Vīķe –Freiberga: — “Es jau prezidentei Halonenai apliecināju gatavību apciemot viņu Somijā, taču neesmu droša, vai būšu gatava ziemas laikā lēkt āliņģos. Taču ceru, ka tas mums nebūs kavēklis rast vēl ciešāku saprašanos un kontaktus citās jomās. Es Somijas prezidentei apliecināju, ka mūsu valsts augstu novērtēja Somijas vadošo lomu arī laikā, kad Tarja Halonena bija Somijas ārlietu ministre. Īpaši pirms Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāju Helsinku apspriedes, kurā Latvija saņēma uzaicinājumu sākt iestāšanās sarunas ar ES. Somija mums ļoti palīdzējusi arī ar savu pieredzi eirointegrācijas ceļā.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: — Kā Latvijas un Somijas attiecības, īpaši ekonomikā, varētu iespaidot sadarbība Ziemeļu dimensijas kontekstā?

T. Halonena: — Mēs un ES kopumā ļoti pozitīvi vērtējam sadarbību Ziemeļu dimensijas ietvaros. Sadarbībai šīs programmas ietvaros jau ir ļoti labs pamats. Mēs jau varam palūkoties arī uz konkrētiem rezultātiem. Es to gribētu raksturot no diviem aspektiem. Vispirms jau šai sadarbībai ir izveidojušās konkrētas formas, piemēram, reģionālā sadarbība. Konkrēts šādas sadarbības piemērs ir rūpes par mūsu kopīgās Baltijas jūras tīrību, īpaši notekūdeņu labāku attīrīšanu. Šajā jomā mums jau ir konkrēts sadarbības projekts ar Sanktpēterburgu, kas arī atrodas pie Baltijas jūras. Otrs sadarbības piemērs Ziemeļu dimensijas ietvaros ir pārobežas tirdzniecība un pārobežas sadarbība kopumā. Somija ir vienīgā ES dalībvalsts, kam ir tieša robeža ar Krieviju, un mēs jau esam uzkrājuši vērā ņemamu pieredzi , attīstot ar Krieviju dažādas sadarbības formas. Mums ir arī īpaši ES finansu resursi pārobežas sadarbības attīstīšanai un robežas šķērsošanas procedūru tālākai pilnveidošanai. Somijas pieredze šajā jomā var būt noderīga arī citām ES dalībvalstīm.

V.Vīķe–Freiberga: — Es gribu atgādināt, ka Ziemeļu dimensija bija Somijas iniciatīva un Somija ir aktīva šī projekta dalībniece. Ziemeļu dimensija ietver daudzus interesantus projektus. Mēs ceram, ka nākotnē radīsies arī projekti, kas būs interesanti visām mūsu reģiona zemēm.

Jautājums: — Vīķes–Freibergas kundze, vai jūs esat uztraukusies par Somijas paziņojumiem NATO paplašināšanas sakarā?

V. Vīķe–Freiberga: — Nebūt ne! Mēs ar Somijas prezidenti pārrunājām arī mūsu valstu drošības jautājumus. Es zinu, ka Somija atbalsta Latviju arī mūsu rūpēs par savas valsts drošību. Jaunā Eiropa valstīm dod iespēju izvēlēties dažādus savas drošības garantus. Mūsu valstīm ir bijusi dažāda vēsturiskā attīstība, kas arī noteikusi mūsu drošības līdzekļu izvēli. Mums ir dažāda vēsturiskā pieredze, taču mūsu valstis akceptē otras valsts izvēlētos drošības līdzekļus.

T. Halonena: — Žurnālistu aprindās šajā jautājumā ir ieviesies pārpratums. Mums, somiem, ir ļoti noteikts viedoklis. Vienmēr esam uzsvēruši: mēs respektējam EDSO principu, ka ikvienai valstij ir tiesības pašai izvēlēties savas drošības garantijas. Mēs arī šajā kontekstā priecājamies par Latvijas sekmīgo virzību uz ES un arī kopumā vēlam Latvijai panākumus starptautiskajā integrācijā.

Jautājums: — Prezidente Vīķes–Freibergas kundze, vai jums šķiet, ka Somijas puse ir pārāk akcentējusi Krievijas intereses NATO paplašināšanas jautājumā?

V. Vīķe–Freiberga: — Es domāju, tas būtu ļoti subjektīvs spriedums. Es pati esmu psiholoģe un varu teikt: ka nav tāda instrumenta, kas ļautu noteikt, kas ir par daudz un kas ir par maz. Mums ar prezidenti Halonenu bija ļoti atklāta saruna arī par drošības jautājumiem. Mēs labi saprotam, ka gan vienai, gan otrai valstij kaimiņos ir Krievija. Mēs bijām vienisprātis cerībā, ka Krievija turpinās demokrātisku attīstību un veidos konstruktīvas attiecības ar savām kaimiņvalstīm.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Vakar Latvijas Universitātes Mazajā aulā Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”