Par diskusijām par Lisabonas līgumu

Vērtējot Lisabonas līgumu, Eiropas Parlamenta deputātu vairākums 20.februārī mudināja dalībvalstis ratifikāciju pabeigt līdz 2009.gadam. Līgums palielinās Eiropas Savienības demokrātisko leģitimitāti, uzlabos tās spēju lemt un konsekventi darboties ārpolitikā. Savukārt laikus veikta ratifikācija ļaus Eiropas Savienības pilsoņiem nākamajās Parlamenta vēlēšanās izdarīt apzinātu izvēli. Kaut debatēs vairāki deputāti tomēr pauda nožēlu, ka bijis jāatsakās no Konstitucionālā līguma. Daži turpretim kritizēja to, ka dalībvalstis, izņemot Īriju, izvairījušās no referendumiem.

Jaunais līgums ievērojami uzlabos esošos līgumus – palielinās Eiropas Savienības demokrātisko leģitimitāti, uzlabos lemtspēju, ļaus dalībvalstu parlamentiem ietekmēt lēmumus, paplašinās Eiropas Parlamenta pilnvaras un ES pilsoņu tiesības. Ja līgumu visas dalībvalstis ratificēs līdz 2008.gada beigām, 2009.gada EP vēlēšanās eiropieši varēs izdarīt savu politisko izvēli, būdami pilnīgi informēti par ES jauno kārtību. Vienlaikus ziņojumā kritiskāk vērtēti daži panāktā kompromisa aspekti, jo īpaši attiecībā uz atsevišķām dalībvalstīm piešķirtajām atkāpēm.

Tāda nostāja pausta 20.februārī ar 525 balsīm par, 115 pret un 29 atturoties pieņemtajā ziņojumā.

• Palielinās Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu ietekmi likumdošanā

Visi Eiropas Savienības tiesību akti (ar dažiem izņēmumiem) kopīgi būs jāapstiprina Eiropas Savienības Padomei (dalībvalstu ministri, kuri ir pakļauti savas valsts parlamentam), kā arī Eiropas Parlamentam, ko veido tiešās vēlēšanās ievēlēti deputāti. Jauna, vienkāršāka budžeta procedūra nodrošinās pilnīgu Parlamenta un Padomes vienlīdzību.

Pēc līguma stāšanās spēkā dalībvalstu parlamenti laikus saņems visus Eiropas Savienības tiesību aktu priekšlikumus un iegūs tiesības pieprasīt to pārskatīšanu, ja radīsies šaubas, vai ir ievērots subsidiaritātes princips, proti, vai lēmums ES līmenī ir lietderīgs.

Eiropas Parlaments ievēlēs Eiropas Komisijas priekšsēdētāju, kuru izvirzīs dalībvalstis, ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

• Lisabonas līgums palielinās Eiropas pilsoņu tiesības

ES Pamattiesību harta, kas nosaka visas pilsoņu, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, kļūs juridiski saistoša. Jebkurai ES darbībai un tiesību aktam būs jāatbilst hartas principiem.

Eiropas pilsoņiem būs iniciatīvas tiesības: viņi varēs iesniegt priekšlikumus Eiropas Komisijai par jautājumiem, kas viņiem šķitīs svarīgi, lai īstenotu līgumu.

• Ļaus labāk saprast Eiropas Savienību

Lai gan deputāti atzīst, ka līgumu veido grozījumi, kas maina divus pašreizējos pamatlīgumus, nevis viens teksts, kā tas būtu Konstitucionālā līguma gadījumā, tas tomēr ieviesīs lielāku skaidrību un ļaus ES pilsoņiem labāk saprast Eiropas Savienības funkcijas. Līgums turklāt kliedē šaubas, ka ES varētu kļūt par centralizētu “pārvalsti”: tas apliecina, ka dalībvalstis Eiropas Savienībai uztic noteiktas kompetences, kuras labāk īstenot kopīgi nekā atsevišķi. Līgums arī uzliek par pienākumu respektēt dalībvalstu nacionālo identitāti.

• Novērsīs neskaidrības

Jaunais līgums deputātu skatījumā stiprinās Eiropas Savienības iestāžu spēju darboties, jo vairākās jomās nekā agrāk Padome lems ar balsu vairākumu. Tādējādi lēmumu pieņemšanu mazāk kavēs iespēja uzlikt veto. Līgums apvienos Eiropas Savienības Augstā pārstāvja un Eiropas Komisijas Ārlietu komisāra amatus, kas iepriekš ir pārklājušies un radījuši neskaidrības. Šī apvienošana kopā ar Ārējās darbības dienesta izveidi vairos ES ārējās politikas konsekvenci.

Parlaments, norādīts ziņojumā, vienlaikus apzinās: “lai panāktu visu 27 dalībvalstu vienošanos, bija jāatsakās no konstitucionālās pieejas” un līdz ar to – skaidra un vienota teksta, skaidrākiem jēdzieniem, simbolu iekļaušanas. Līgums kompromisa vārdā arī atļauj īpašus nosacījumus atsevišķām dalībvalstīm policijas sadarbībā, krimināltiesībās un attiecībā uz Pamattiesību hartu.

Deputāti aicina ES iestādes un dalībvalstis izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai skaidri un objektīvi informētu Eiropas Savienības pilsoņus par līguma saturu, tostarp publicējot konsolidētos līgumus.

• Debašu dalībnieku viedokļi

Debates ievadīja Eiropas Parlamenta deputāti Ričards Korbets (Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā) un Iņigo Mendess de Vigo (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa), kam bija uzticēta ziņojuma sagatavošana.  

R.Korbets uzsvēra, ka viens no galvenajiem sasniegumiem ir līguma dotā jaunā iespēja tiesību aktus vispirms izskatīt nacionālajos parlamentos un tad Eiropas Parlamentā. “Nevienā citā starptautiskā iestādē šādas prakses nav,” norādīja deputāts. Radikāla izmaiņa ir arī budžeta jomā: turpmāk Eiropas Parlaments varēs lemt par lauksaimniecības izdevumiem. Līgums dos lielāku skaidrību Eiropas pilsoņiem par to, kādas ir Eiropas Savienības kompetences.  

“Ir jāuzsver, ka Lisabonas līgums nav Konstitucionālais līgums,” norādīja ziņojuma līdzautors I.Mendess de Vigo. “Mums bija jāatsakās no daudzām savām ambīcijām. Tomēr mēs esam paturējuši visbūtiskāko.”

ES Padomes un Slovēnijas prezidentūras pārstāvis Janežs Lenarčičs atzina: “Lisabonas līgums ir ļoti labs dokuments, ar kura palīdzību mēs varēsim tikt galā ar problēmām, ar ko mums jāsaskaras.” Eiropas Komisijas viceprezidente Margota Vallstrēma atzina: atteikšanās no konstitucionālās pieejas ir kompromiss, cena, kas bija jāmaksā, lai panāktu vienošanos. Taču līgums ļaus virzīties uz priekšu tajās jomās, kas pilsoņiem, pēc aptauju datiem, svarīgas: klimata pārmaiņas, enerģētika, imigrācija.  

Endrū Nikolass Dafs (Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa) Ārlietu komitejas vārdā norādīja, ka līgums parādīs Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas briedumu. Pēc deputāta domām, ir svarīgi, lai izmaiņas šajā jomā stātos spēkā vienlaikus ar līgumu.

• Politiskās grupas

Žozefs Dols (FR) Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas vārdā pauda nepārprotamu atbalstu līgumam: ar to ES kļūst demokrātiskāka, skaidrāka, tā iegūst lielāku svaru ārlietās. Pieaugs arī Eiropas vieta nacionālajās debatēs. Vienlaikus Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa nožēlo, ka bija jātsakās no Eiropas Savienības simboliem. Noslēdzot uzrunu, deputāts aicināja citas valstis ratificēt līgumu, kā to jau izdarījušas Francija, Malta, Rumānija, Slovēnija, Ungārija, lai tas varētu stāties spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Sociāldemokrātu grupas priekšsēdētājs Mārtins Šulcs (Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā) savukārt pievērsās vispārējam līguma mērķim, kas deputāta skatījumā ir stiprināt ES vienotību. “Šī kontinenta tautu vēsturē 100 gadi ir īss laiks, bet ja palūkojamies simt gadu pagātnē, – Turcijā valda sultāns, Krievijā – cars, bet šī pilsēta, kur mēs pulcējamies, pieder Vācijas impērijai.” Šo un sekojošo varu vēlme pārvaldīt pasauli beigusies ar traģēdijām un neveiksmēm. Pašlaik Eiropas valstu mērķis ir veidot labklājību un demokrātiju pasaulē, taču jāatzīst, ka valstīm vienām to paveikt nav iespējams – vēl jo mazāk tagad, globalizācijas laikmetā. “Nacionālisms nekad nebūs nākotnes risinājums,” uzsvēra deputāts.

Visa pasaule gaida uz Eiropas Savienību – uz brīdi, kad beigsies tās iekšējās nesaskaņas un ķildas, norādīja Endrū Nikolass Dafs, uzstādamies Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā. “Ar nepacietību gaidu, kad mēs varēsim koncentrēt spēkus uz kvalitāti.”

Braians Kraulijs (Nāciju Eiropas grupa), pauzdams atbalstu līgumam, izteica pārliecību, ka īri referendumā nobalsos par, ja viņiem tiks dots atbilstīgs līguma skaidrojums. Deputāts uzsvēra, cik būtiskas pozitīvas pārmaiņas Īrija piedzīvojusi kopš iestāšanās ES: “Eiropa mūsu salai nodrošināja sociālo un ekonomisko, kultūras attīstību un mieru.”

Johanness Fogenhūbers (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa) savukārt pauda nožēlu, ka, atsakoties no konstitūcijas, dalībvalstis vājinājušas uzticību ES, Eiropas garu un tās spēju radīt jaunu sākumu. Eiropas valstis savu nākotnes vīziju arvien ciešāk saista ar ES, nevis nacionālas valsts ideju. Taču ES kopīgu vīziju nespēj dot.

Mērija Lū Makdobalda (Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa) savukārt līgumu kritizēja par to, ka tas atbalsta tādus centienus kā ES militarizācija tā vietā, lai rūpētos par iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu. “Lepojos, ka mūsu valsts pilsoņi balsos, domājot par visas ES labumu. Lisabonas līgums ir slikts darījums Īrijai, Eiropai un visai plašajai pasaulei,” uzskata deputāte.

Demokrātijas trūkumu, izvairoties no referendumiem, kritizēja arī Naidžels Pols Faridžs (Neatkarības/demokrātijas grupa): “Lisabonas līgums ir tā pati Konstitūcija.” Līdzīgu viedokli pauda Džeimss Hjū Alisters (pie politiskajām grupām nepiederošs deputāts): “Es noraidu šo ziņojumu un līgumu, ko tas atbalsta.”

Roberts Zīle (Nāciju Eiropas grupa) atzina, ka līgums nozīmē klasisku politisku kompromisu – tāds tas arī būtu ratificējams visās Eiropas Savienības dalībvalstīs: “Protams, Eiropas Parlamentam ir paplašinājusies kompetence atbilstoši Lisabonas līgumam, un tas mums uzliek jaunus pienākumus. Un arī kopumā Eiropas institūcijām ir jāpierāda Eiropas pilsoņiem, ka viņi spēj ekonomiski jutīgajās jomās parādīt īstenu Eiropas solidaritāti, lai mums nesanāktu ar jauno enerģētikas solidaritātes klauzulu gluži tāpat kā brīvā tirgus principa ieviešanā ar Pakalpojumu direktīvu.”

Debatēs Guntars Krasts (Nāciju Eiropas grupa) uzsvēra: “Pirmā nopietnā pārbaude atjaunotajai Lisabonas stratēģijai, tās spējai veidot antivīrusu Eiropas ekonomikas iespējamiem izaugsmes traucējumiem ir globālā finanšu tirgus problēmas, kā arī ASV ekonomikas grūtību ietekme uz pasaules ekonomikas izaugsmi. Neraugoties uz šiem sarežģījumiem, straujāka ilgtermiņa izaugsme joprojām saglabājas kā Eiropas prioritāte.” Deputāts uzsvēra, ka nepieciešama daudzu jaunu, aktīvu uzņēmumu parādīšanās tirgū. Protams, ka sajukums finanšu sistēmā prasa veikt pasākumus stabilitātes atgūšanai. Taču finanšu sistēmas stabilitātes atgūšana nedrīkst kavēt finanšu sistēmas pamatuzdevumu – Eiropas uzņēmumu izaugsmes veicināšanu.

G.Krasts akcentēja to īpašo lomu, kāda Lisabonas stratēģijas īstenošanā ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem: “Tas ir labi, ka visos Lisabonas stratēģijas dokumentos uzsvērts uzdevums atraisīt mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes potenciālu. Apsveicams ir Eiropas Komisijas piedāvātais “Mazā biznesa akts”. Tomēr pašreizējā situācijā lieliem un tirgū nostabilizējušamies uzņēmumiem ir nesalīdzināmi labākas finansēšanas iespējas nekā tiem, kas vēlas tikai tagad sākt savu biznesu. Lisabonas stratēģijā pietrūkst uzdevumu plaša, konkurējoša finanšu instrumentu klāsta veicināšanai, kas ir būtisks priekšnoteikums Eiropas izaugsmes potenciāla atraisīšanai. Tāpēc, lai tiktu novērsta finanšu sistēmas nestabilitāte, to nedrīkst panākt ar ierobežojumiem finanšu jomas inovācijām.”

Rihards Pīks (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa), oponēdams līguma kritizētājiem, norādīja, ka šā paša līguma pamats tika apspriests vēsturē visplašākajā pilsoniskajā forumā. Pievēršoties 20.februārī pieņemtajam R.Korbeta un I.Mendesa de Vigo sagatavotajam ziņojumam, deputāts atzina, ka šis dokuments ir lielisks Lisabonas līguma konspekts, ierosinot to publicēt kā atsevišķu brošūru, jo ne jau visi līgumu izlasīs. Deputāts tomēr nožēloja, ka nav izstrādāti jauni instrumenti īpaši svarīgajā ārējā un drošības politikā, kā arī enerģētikas jomā. Tāpēc jau šobrīd Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstīm jāsāk domāt par nākamo posmu pēc ratifikācijas – konkrētu, jaunu instrumentu radīšanu.

• Kā mainīsies Eiropas Parlaments?

Līgums uzsver Eiropas Parlamenta likumdevēja lomu, pašreizējo koplēmuma procedūru, kurā Parlaments un dalībvalstis lemj ar vienādām likumdevēja tiesībām, pielīdzinot parastai likumdošanas procedūrai. Tas paredz arī lielāku Parlamenta līdzdalību īpašajās likumdošanas procedūrās. Turklāt obligāts nosacījums būs starptautisko līgumu apstiprināšana Parlamentā.

Parlaments iegūst tiesības pieprasīt līgumu pārskatīšanu un ir iesaistīts šajā procesā, piedaloties Konventa darbā.

Budžeta pilnvaras, ko tas dala ar Padomi uz līdztiesīgiem pamatiem, tagad tiek attiecinātas uz visiem Savienības izdevumiem. Agrāk izdevumi tika dalīti “neobligātajos”, par ko Parlamentam piederēja pēdējais vārds, un “obligātajos”, piemēram, saistībā ar lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku. Tagad šāds sadalījums atcelts.

Ir stiprinātas Parlamenta politiskās uzraudzības funkcijas, īpaši attiecībā uz Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu.

Vairāki Eiropas Savienībai svarīgi lēmumi, kas līdz šim bija vienīgi Padomes kompetencē, tagad ir jāapstiprina arī Parlamentam, piemēram, lēmums sākt ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm; lēmums piemērot klauzulu, kas ļauj Savienībai veikt tādus pasākumus, kas nav noteikti līgumos; lēmums par pāreju, lai īpašās likumdošanas procedūras aizstātu ar koplēmumu; lēmumi, kas attiecas uz Eiropas Prokuratūru vai tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Kopumā (ar dažiem izņēmumiem) Eiropas Parlaments ir ieguvis līdzdalību lēmumu pieņemšanā gandrīz visās Savienības politikas jomās.

Eiropas Parlamentā nedrīkst būt vairāk par 751 deputātu. Grozītais līgums nenosaka, kā tiek sadalītas vietas starp dalībvalstīm, bet uzdod Eiropadomei pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas un ar tā piekrišanu pirms 2009.gada vēlēšanām pieņemt lēmumu par šo sastāvu, pamatojoties uz “līdzsvaroti proporcionālas” pārstāvības principu ar ne mazāk par 6 un ne vairāk par 96 vietām katrai dalībvalstij.