Par Kosovas pasludināto neatkarību un šīs deklarācijas sekām

Eiropas Parlamentā 20.februārī notika debates par 17.februārī Kosovas vienpusēji pasludināto neatkarību un šīs deklarācijas sekām. ES prezidējošās Slovēnijas premjerministrs Dimitrijs Rupels, uzstājoties ES Padomes vārdā, atgādināja, ka saskaņā ar 2003.gada politisko apņemšanos Eiropas Savienība ir paredzējusi iespēju Rietumbalkānu valstīm tai pievienoties – ir pienācis laiks par šo apņemšanos atcerēties. Savas nostājas vēlāk pauda dažādu Eiropas Parlamenta politisko spēku pārstāvji.

Parlaments jau iepriekš ir uzsvēris, ka Kosovas īpašajai situācijai nav precedenta starptautiskajās tiesībās. Parlaments pirms gada šādu nostāju pauda rezolūcijā, atbalstot ANO īpašā sūtņa M.Ahtisāri izstrādāto plānu Kosovas statusam. Šis viedoklis atbalsojās vairāku deputātu uzrunās, atsevišķiem runātājiem paužot arī atšķirīgus viedokļus.

Slovēnijas premjerministrs D.Rupels atgādināja, ka ES ir pieņēmusi kopēju nostāju par Kosovu un Rietumbalkāniem. Daži bija cerējuši, ka Eiropas Savienība atzīs Kosovas neatkarību, bet tas nebija iespējams, jo ES nav valsts. ES konstatē, ka Kosova rīkojusies demokrātiski, pieņem zināšanai Kosovas apņemšanos respektēt serbu minoritāti un tās pieminekļus, tā apstiprina starptautiskās misijas uzturēšanu, gatavību ieņemt vadošo lomu reģionā, Eiropas perspektīvu Kosovai. ES ir arī sagatavojusi ekonomikas atbalsta pasākumus.

Pievēršoties uz Serbijas un Kosovas robežas notikušajiem nemieriem, komisārs Olli Rēns nosodīja vardarbību, aicinot abas puses saglabāt šajā situācijā mieru. Pievēršoties ES atbildei uz neatkarības pasludināšanu, komisārs paskaidroja: pirmdien ES ārlietu ministri reaģēja uz šiem notikumiem, un tas notika vienoti. Pēc tam, kad ANO Drošības padomes sanāksmes sarunas nevainagojās panākumiem, ES bija spiesta meklēt risinājumu. Tā nodrošinās Kosovā misiju. Katra dalībvalsts savukārt varēs nodibināt attiecības atbilstīgi savām procedūrām.

Ja jūs sekojāt notikumu attīstībai 1980.gados, jūs varējāt redzēt, ka Kosovas neatkarība bija nenovēršama, teica Dorisa Paka Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas vārdā. Deputāte arī uzsvēra, ka ES rīkojās vienoti pretstatā daudziem paziņojumiem plašsaziņas līdzekļos. Ir apstiprināta ES misija, kas rūpēsies, lai tiktu īstenots plāns, kas garantē mazākumtautību aizsardzību. “Kosova nav precedents, tas ir vienreizējs gadījums,” uzsvēra grupas pārstāve.

Mēs visi esam līdzatbildīgi par drošību un stabilitāti Kosovā, norādīja Jans Marinuss Vīrsma (Sociāldemokrātu grupa), kura pārstāvētā grupa pilnībā atbalsta ES Kopējas ārējās un drošības politikas misiju Kosovā. Nav šaubu, ka Kosovai būs jāveido multietniska valsts. Atsaucoties uz tieši pirms šīs sēdes notikušo deputātu tikšanos ar Serbijas ārlietu ministru, kura uzstāšanās bijis īsts uzbrukums Eiropas Savienībai, deputāts arī norādīja, ka Serbijas valdība ir solījusi neīstenot ekonomiskas sankcijas.  

“Katra valsts, kas radusies atdalīšanās rezultātā, ievaino sākotnējās valsts vienotību,” teica beļģu deputāte Annemija Nītsa-Jutebroka (Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa). “Mana valsts tieši tāpat atdalījās 1930.gadā no valsts, kas bija izveidojusies 1815.gadā Vīnes kongresa rezultātā. Arī Nīderlande toreiz kavējās ar Beļģijas atzīšanu deviņus gadus.” Deputāte norādīja, ka vēlējusies to atgādināt Serbijas ārlietu ministram. Diemžēl politiķis nav vēlējies uzklausīt viedokli, kas atšķiras no viņa uzskatiem.

Protams, ka pastāv konflikta risks – arī etniskā konflikta risks. Kosovas neatkarības atzīšana mums uzliek lielu atbildību, atgādināja Konrads Kšištofs Šimaņskis (Nāciju Eiropas grupa).  

Jūsts Lagendijks (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa), paužot gandarījumu par neatkarības pasludināšanu, nožēloja, ka diemžēl ANO Drošības padome to nespēja atzīt tieši Krievijas iebildumu dēļ. Ceru, ka pēc dažu dienu eiforijas Kosova mācēs rīkoties atbildīgi. Attiecībā uz Serbijas attieksmi deputāts piebilda: mēs redzējām, cik satraukts ir Serbijas ārlietu ministrs. Es to varu saprast, bet ceru, ka izdosies izvairīties no vardarbības.

Pretēju viedokli pauda Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupa. “Mana grupa nevar pievienoties ES valstu vadītāju pašapmierinātajai un tuvredzīgajai nostājai,” teica Fransiss Vurcs. “Mēs jūtamies neveikli saistību dēļ, ko ES uzņēmusies. Ar vienpusējo proklamācija tiek atvērta Pandoras lāde.”

Bastians Belders (Neatkarības un demokrātijas grupa) pauda bažas, ka Kosovā vēl vairāk pieaugs organizētā noziedzība. Pēc deputāta domam, vienīgais, kas to var ierobežot, ir starptautiskā klātbūtne. Neatkarīgais deputāts Slavčo Penčevs Binevs pauda bulgāru politiskās partijas “Ataka” viedokli: “Mēs stingri protestējam pret neatkarības pasludināšanu Kosovā. Mēs uzskatām, ka šī šķeltnieciskā valdība ir noziedzīga. Tā attaisno etnisko tīrīšanu Kosovā.”

Eiropas Parlamenta preses dienests