Ar Latvijas kultūru Nīderlandē

Hāgā ar panākumiem notika Ineses Galantes koncerti

un pašlaik ir atvērta izstāde par Eiženu Laubi

Vienā no izstādes zālēm par Eiženu Laubi Hāgā; izstādē arī stendi gan par Latviju, Rīgu, gan par citām mūsu dzimtenes vietām Foto: Jānis Lejnieks

Rīgas vārds šopavasar Hāgā tika daudzināts sakarā ar latviešu operdziedātājas Ineses Galantes pirmā kompaktdiska “Debija” lielajiem panākumiem. Par 25 tūkstošiem pārdoto disku viņai tika piešķirts platīna disks, par ko rakstīja arī Nīderlandes prese. Latvijas vēstniecība sadarbībā ar vietējo mūzikas aģentūru un ierakstu firmu 29.martā sarīkoja svinīgu platīna diska pasniegšanas ceremoniju līdz ar koncertu un pieņemšanu, bet 25. aprīlī Inese Galante kopā ar Vīnes Operas solisti Natelu Nikoli un Flāmu radio orķestri pilsētas labākajā koncertzālē “Dr.Anton Philipszaal” sniedza labdarības koncertu, atbalstot pretleikēmijas fondu “Day by Day”. Koncerts pulcināja ap 1500 klausītāju, arī daudzus diplomātiskā korpusa pārstāvjus un citus sabiedrībā labi pazīstamus cilvēkus. Klausītājus uzrunāja Latvijas vēstnieks Nīderlandes Karalistē Kārlis Eihenbaums, pastāstot gan par Inesi Galanti un Latvijas kultūras tradīcijām, gan par Rīgu, kas šogad svin savu 800 gadu jubileju.

Tikko no Hāgas atgriezies Latvijas Arhitektūras muzeja direktors Jānis Lejnieks, kas Nīderlandes galvaspilsētā kopā ar vēstniecības darbiniekiem iekārtoja izstādi par Eiženu Laubi kā izcilāko 20.gadsimta pirmās puses latviešu arhitektu, nacionālā romantisma pārstāvi. Ekspozīcijai atvēlēta lielākā no trim Hāgas pilsētas rātsnama izstāžu zālēm, un ar to iepazīstas ikviens nama apmeklētājs.

Pamatvilcienos tā ir tā pati izstāde, kas par godu Eižena Laubes (1880—1967) 120.dzimšanas dienai no 2000.gada jūnija līdz oktobrim bija skatāma Rīgā, taču papildināta ar četrām lielizmēra planšetēm, kas stāsta par Latviju, par Rīgu un Eižena Laubes radošo mūžu. Izstāde neaptver visu izcilā arhitekta devumu, bet gan tikai laika posmu no 1901. līdz 1912.gadam, kad viņa darbos visspilgtāk izpaudās nacionālā romantisma iezīmes. Eižens Laube, kas bija arī arhitektūras māksliniecisko jautājumu eksperts, 1908.gadā rakstīja: “Pateicoties mūsu senlaiku lietu krājumam, mums, latviešiem, ir dota iespēja nogremdēties mūsu senču garā. Jo vairāk mēs to darīsim, jo vairāk vecais gars atjaunotā un spēcīgākā veidā pārņems mūsu dzīvi un mūsu darbus. Tad arī mūsu būves rādīs raksturu, kas būs pastāvīgs, latvisks. Būtu tomēr ļoti nepareizi, ja mēs noslēgtos pret svešiem iespaidiem. Mūsu uzdevums ir visu redzēto patstāvīgi pārstrādāt un ieklausīties balsīs, kuras pauž mūsu latviskā sajūta un kuras mums čukst Laika Gars.”

Izstāde tapusi ar Laubes ģimenes, Arhitektūras muzeja fonda, arhitektu biroja “KUBS” un Kultūras fonda atbalstu. Ekspozīcijas pamatu veido Ainara Meiera lielformāta fotogrāfijas, kas labi parāda ne vien ēku kopumā, bet arī detaļas, pat vissīkākās, kam ikdienā dažkārt nepievēršam uzmanību. Emocionālas ir Roberta Auziņa fotokompozīcijas. Kopskati parādīti Viļņa Zilberta un Indriķa Stūrmaņa fotogrāfijās, kas ņemtas no profesora Jāņa Krastiņa grāmatas “Rīga — jūgendstila metropole”. Pēc vēstnieka Kārļa Eihenbauma lūguma izgatavotas planšetes, kas stāsta par Latviju vispār, par mūsu galvaspilsētu un kultūru, par Eiženu Laubi, kas bija latviešu arhitekts, viens no Latvijas Universitātes dibinātājiem, Tēvzemes balvas laureāts un Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris. Tāpat kā daudzi Latvijas kultūras cilvēki arī viņš Otrā pasaules kara beigās devās emigrācijā un mūža pēdējo cēlienu pavadīja Amerikā. Latvijā pēc viņa projektiem uzceltas vai pārbūvētas ap 200 dzīvojamās un sabiedriskās ēkas.

Latvijas Arhitektūras muzeja direktors, arhitektūras doktors Jānis Lejnieks:

— Ekspozīcija atklāj to svētīgo posmu Eižena Laubes jaunradē, ko varam saukt par nacionālā romantisma posmu. Un viņa pirmais darbs bija Kamincija nams Rīgā, Tallinas ielā 23. Paliekoša vērtība te ir īstu būvmateriālu lietpratīgai lietošanai: ķieģeļi, laukakmeņi, metāls, koks, dabisks melnais šīferis. Apmetums bija gaiši zaļā, bet metāla elementi - tumši zaļā krāsā. Kopskatā un detaļās parādīti apmēram divdesmit nami, arī Ata Ķeniņa ģimnāzija, tā sauktais Romanova bazārs un nams Lāčplēša ielā 70a, kas piederēja pašam Laubem. Parādīti nacionālā romantisma stila paraugi Krišjāņa Valdemāra, Tērbatas, Alberta un Ģertrūdes ielā. Lai uzceltu bankas ēku Brīvības ielā 33, kur tagad atrodas “Lattelekom” birojs, toreiz vajadzēja nojaukt koka māju, kurā bija dzīvojis komponists Rihards Vāgners. Lai nākamās paaudzes to neaizmirstu, arhitekts šo notikumu atzīmēja ar vitrāžu kāpņu telpā. Bet nacionālā romantisma mūžs nebija ilgs. Kad pēc 1908.gadā notikušā ugunsgrēka jaunā Rīgas Latviešu biedrības nama projektu konkursā par labākajām atzina Eižena Laubes un Ernesta Poles iesniegtās skices un viņiem uzticēja galīgā projekta izstrādi, tūlīt atskanēja kritiķu balsis. Rezultātā tapa neoeklektisma stila ēka, kādu to pazīstam šodien. Eižens Laube no nacionālā romantisma pilnīgi aizgāja ar 1911. gada konkursa projektu Hipotēku bankas namam Krišjāņa Valdemāra ielā 3, veidotu neoeklektisma stilā. Nacionālo centienu laiks bija pagājis, internacionālais kapitāls ar savu gaumes un stila izpratni ieņēma tam pienākošos vietu. Par visu to stāsta ekspozīcija.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore