Ar Bēthovena klavierkoncertu uz Austrijas klavierēm

Latvijas Nacionālajā operā 2.maijā tika iespēlēts jaunais koncertflīģelis — Austrijas dāvinājums

Tas ir pasaulslavenās Bēzendorfera ( Bösendorfer) firmas instruments. Kā apgalvo speciālisti — Baltijas valstīs pašlaik vienīgais. Dāsno dāvinājumu līdz ar Bēzendorfera firmu sponsorējušas austriešu uzņēmējsabiedrības Latvijā — “Knauf”, VAE un “Sobolak”. Jauno flīģeli ļāva iespēlēt Emīla Dārziņa mūzikas skolas audzēkņiem un pedagogiem. Prezentācijas koncertu ar Bēthovena sonātēm un variācijām atklāja Austrijas pianisma zvaigzne Gotlībs Vallišs. Otrajā daļā viņš kopā ar Latvijas Nacionālās operas orķestri Normunda Šnē vadībā atskaņoja Bēthovena Otro klavierkoncertu.

Līdz ar koncerta programmiņām klausītāji saņēma Austrijas vēstnieka Volfganga Jilli apsveikumu, kurā teikts:

“Latvieši, tāpat kā austrieši, ir muzikāla tauta. Nekur citur pasaulē nav tik daudz koru, nevienā citā pasaules valstī Dziesmu un deju svētki nav tik nozīmīgi kā Latvijā — ne tikai muzikālā, bet arī patriotiskā ziņā. Pirmie Dziesmu svētki 1873. gadā bija notikums, kas modināja latviešu pašapziņu, un atjaunot Latvijas neatkarību 1991. gadā palīdzēja tautas dziesmotā revolūcija. Šis flīģelis nāk no valsts, kas pasaulei devusi Mocartu, Šūbertu, Haidnu, Štrausu un daudzus citus slavenus komponistus. Es lepojos, ka vienu no pirmajām dāvanām, ko es kā Austrijas vēstnieks pasniedzu kopā ar Austrijas vēstniecības kultūras padomdevēju Ado Rīgeru, saņem šī brīnišķīgā, izcilā un apbrīnojamā Rīgas Opera!”

Arī latviešu klavieru meistari un skaņotāji, kas bija uzaicināti uz flīģeļa prezentācijas koncertu, deva tam visaugstāko novērtējumu. Bēzendorfera firma tiešām kļuvusi par Vīnes skaņu kultūras augstāko etalonu. Tai pamati likti 1828. gadā, kad 34 gadus vecais klavieru meistars Ignacs Bēzendorfers saņēma atļauju ar pilsoņa un meistara tiesībām nodarboties ar klavieru izgatavošanu. Viņš izmantoja tikai pašus labākos materiālus, lai viņa rokām darinātās klavieres būtu pašas labākās. Ignacam bija labas attiecības ar Austrijas ķeizarisko ģimeni, bet visvairāk viņa popularitāti sekmēja saistība ar klavieru virtuozu Ferencu Listu. Ar savu enerģisko spēli toreiz vēl ļoti jaunais mūziķis vienā vakarā dažkārt sabojāja vairākus instrumentus. Kad nu Bēzendorfera flīģeļi spēja izturēt viņa spēli, to uzņēma kā sensāciju. Tas pievilināja jaunus māksliniekus un nākamos klientus. Uzņēmums auga un paplašinājās. Amata prasmes tika pārmantotas no paaudzes paaudzē, un Bēzendorfera firmā joprojām ir godā tradicionālās darba metodes. Pirms 100 gadiem Vīnē vien bija vairāk nekā 150 klavieru izgatavotāju, līdz šaidienai spējusi pastāvēt tikai Bēzendorfera firma. Tās piedāvātās klavieres izceļas ar ideālu skaņu un ideālu ārējo veidolu un tiek mantotas no paaudzes paaudzē.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore