Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 14. februāra sēdes

V.Agešins
(apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Vispirms man gribētos izteikt savu viedokli par grozījumiem Notariāta likumā. Ir zināms, ka 2007.gada 20.decembrī Saeima apstiprināja grozījumus Notariāta likumā, kas ierobežo krāpnieku iespējas izmantot viltotus dokumentus. Šādi grozījumi bija nepieciešami, lai stiprinātu valsts notāru un viņu klientu drošību par to, ka procesā iesaistītās personas ir tās, par ko uzdodas. Tajā pašā laikā mūsu frakcijas “Saskaņas Centrs” deputāti ir saņēmuši vairākas iedzīvotāju sūdzības un pievērsuši uzmanību parakstu apliecinājuma problēmai. Mums ir jāņem vērā tas, ka cīņā pret krāpniekiem nopietni ir apdraudēta Latvijas iedzīvotāju iespēja izmantot Satversmē noteiktās tiesības. Notariāta likuma grozījumi būtiski sadārdzina paraksta īstuma notariālu apliecinājumu. Tie uzliek notāriem par pienākumu, taisot aktu vai apliecinājumu, iesaistīto personu identitāti pārbaudīt Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā. Rezultātā apliecinājuma cena no 2 latiem uzkāpusi līdz pat 10 latiem. Mēs esam pārliecināti, ka šāda kārtība ir nedemokrātisks ierobežojums pilsoniskajai aktivitātei, jo reti kura nevalstiskā organizācija tagad varēs atļauties organizēt parakstu vākšanas kampaņas.

Frakcijā tika sagatavots likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”. Mūsu piedāvājums šodien ir gaužām vienkāršs – izslēgt no Notariāta likuma normu, kas uzliek notāriem par pienākumu pārbaudīt parakstu īstumu reģistros. Notāriem reģistros jāpārbauda tikai tie paraksti, kuri saistīti ar dažādiem darījumiem, nevis tie, kuri tiek vākti par likumdošanas iniciatīvām. Mēs uzskatām, ka parakstu vākšanas kampaņu gadījumos vajadzētu paļauties uz Centrālās vēlēšanu komisijas profesionāļiem un atbrīvot notārus no nepieciešamības pārbaudīt katra paraksta īstumu datubāzēs.

Katrā gadījumā “Saskaņas Centrs” nevēlas bremzēt pilsoniskas aktivitātes un ierobežot Satversmē noteiktās
tiesības. Mēs uzskatām, ka Notariāta likums nedrīkst būt pretrunā ar demokrātijas pamatprincipiem. Diemžēl šodien koalīcijā esošās partijas neatbalstīja “Saskaņas Centra” sagatavotos grozījumus.

Otrs jautājums, kam vēlos pievērst uzmanību, ir par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. Šodien Saeimas vairākums noraidīja arī grozījumus Satversmē, saskaņā ar kuriem tika paredzēts, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības uz mājokli. Tie ir grozījumi Satversmes 109.pantā. Lieta tāda, ka mūsu pamatlikumā joprojām nav nostiprinātas tiesības uz mājokli. Ir pagājuši gandrīz divi gadi, kopš tika pasludināts Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums, kas paredzēja atcelt tā dēvētos īres maksas griestus. Īres griestu atcelšana ir skārusi desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, un arvien pieaugošo inflācijas un komunālo izmaksu paaugstināšanās apstākļos īpaši kritiskā situācijā atrodas denacionalizēto namu iedzīvotāji. Iesniedzēji šodien piedāvāja iekļaut mūsu Satversmē tiesības uz mājokli, tādējādi garantējot šo tiesību aizsardzību Latvijā. Diemžēl arī šis priekšlikums un ierosinājums tika noraidīts. Nu, bet tas nekas. Nav nereālu mērķu, ir tikai nereāli izpildes termiņi.

D.Staķe
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Kaut arī Saeimas šodienas darba kārtībā nebija sociālie jautājumi, es gribētu uzsvērt, ka par tiem katru dienu rūpējas un domā Labklājības ministrija un par šiem jautājumiem katru trešdienu tiek diskutēts frakcijas sēdē.

Es vēlos informēt arī par to, kas vakar tika runāts Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas sēdē. Proti, pensionāru situācijas uzlabošana, kas sakarā ar pieaugošo dzīves dārdzību kļūst katastrofāla. Šajā jautājumā tika nolemts atbalstīt vairākus labklājības ministres Ivetas Purnes priekšlikumus. Galvenā uzmanība vēršama tieši uz tiem pensionāriem, kuri ir pensionējušies līdz 1996.gada 1.janvārim, jo šīs pensijas šobrīd tiešām ir viszemākās. Ir priekšlikums šiem cilvēkiem, kuru skaits ir aptuveni 380 tūkstoši, paaugstināt šo piemaksas apmēru par katru nostrādāto gadu. Bez šaubām, tas prasa arī ievērojamus budžeta līdzekļus, bet, ņemot vērā, ka sociālajā budžetā veidojas uzkrājums, par to ir priekšlikums diskutēt arī koalīcijas padomē.

Vēl ļoti būtisks priekšlikums ir neapliekamo minimumu piemērot arī strādājošo pensionāru algām. Vienlaikus tas palīdzēs uzlabot situāciju darba tirgū. Šobrīd pensionāru darbs arī ir ļoti būtisks, kas dod ļoti lielu ieguldījumu. Līdz ar to šis pasākums būs pensionāru interesēs, lai viņi paliktu arī darba tirgū.

Pašreizējais mehānisms paredz, ka divreiz tiek indeksētas pensijas, kas ir līdz 135 latiem, un vienreiz tās, kas ir līdz 175 latiem. No nākamā gada ir paredzēts paaugstināt sociālā nodrošinājuma pabalstu no 45 līdz 60 latiem, kas dos iespēju šo summu atkal paaugstināt. Tātad tas nozīmē, ka pensijas līdz 180 latiem tiks indeksētas divas, bet pensijas līdz 300 latiem – vienu reizi gadā. Bez šaubām, aizvien palielinās to pensionāru skaits, kuri saņem aizvien lielākas pensijas. Savukārt pensijas virs 175 latiem šobrīd netiek indeksētas. Tāpēc mēs uzskatām, ka būtu taisnīgi pret visiem pensionāriem, ja tiktu indeksētas pilnīgi visas pensijas, jo šie cilvēki galu galā ir maksājuši nodokļus. Protams, ka te nevar būt runa par to, ka indeksācija varbūt attiektos tikai uz vienu pensionāru daļu, bet ne uz tiem, kuri maksājuši arī lielākus nodokļus. Tas, protams, veicinās arī nodokļu maksāšanu, jo, kā zināms, maksājot nodokļus, mēs varam uzlabot arī sociālo situāciju.

M.Kučinskis
(Tautas partijas frakcija):

No šodienas darba kārtības man gribētos mazliet precizēt arī mūsu viedokli attiecībā pret šobrīd patiešām svarīgo jautājumu – grozījumiem Notariāta likumā, kas nosaka cenu – desmit latus – par viena paraksta apstiprināšanu. Mēs nenoliedzam, ka tā ir problēma, bet “Saskaņas Centra” iesniegtais likumprojekts to absolūti nerisināja.

Vēršu uzmanību, ka Valsts prezidents ir griezies Saeimā, un šobrīd pie šī jautājuma jau strādā Juridiskā komisija. Arī Ministru prezidents Godmaņa kungs ir licis Tieslietu ministrijai izveidot darba grupu, kas arī jau strādā. Es domāju, ka mēs visi kopā nonāksim pie risinājuma.

Otrs, ko šodien gribētu pateikt un arī precizēt Tautas partijas viedokli, ir par administratīvi teritoriālo reformu un domstarpībām, kuras šonedēļ iezīmējās starp Tautas partiju un Zaļo un Zemnieku savienību. Pašas reformas mērķis ir nostiprināt pašvaldības, lai tās mums būtu gan ekonomiski spēcīgas, gan varētu sniegt arī plašāku pakalpojumu klāstu iedzīvotājiem. Pašvaldību reformas mērķis nekad nevar būt un nebūs mazo pašvaldību vadītāju krēslu vai kādu izpilddirektoru amatu saglabāšana rajonu pašvaldībās. Tautas partija uzskata, ka tas ir šīs Saeimas, iespējams, pats svarīgākais uzdevums – reformu novest līdz galam. Tas nebūt nenozīmē, ka Tautas partija neatbalstītu Godmaņa valdību un mūsu Ministru prezidentu, kuram jāstrādā iespējami ilgi. Bet mēs gribētu strādāt kopā ar tiem spēkiem, kuri pārstāvēti arī parlamentā un kuri ir par Latvijas attīstību un reformu. Uz to acīmredzot būs vērsts arī nākamo nedēļu darbs, jo jau nākamceturtdien darba kārtībā ir jautājums par rajonu padomju reorganizāciju.

Šajā sakarā kā slikts arguments tiek minēts tas, ka tiek noteikta atbildīgā pašvaldība un ka šī izvēle nebūs objektīva. Es gribētu teikt, ka tas šobrīd iezīmējas kā labākais risinājums, jo, ja mums nebūs atbildīgā, kas rajona padomes darbu novedīs līdz galam un kas rūpēsies par to, lai darbinieki atrastu sev piemērotu darbu un lai nekādā ziņā nepazustu šo padomju manta, tad pats galvenais ir noteikt atbildīgo. Mēs nepieļausim, ka notiek kaut kas līdzīgi tam, kā tomēr bija daudzos Latvijas kolhozos.

M.Mitrofanovs
(apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien PCTVL frakcija ierosināja papildināt Latvijas Satversmi ar diviem grozījumiem. Viens ir saistīts ar valsts pienākumu nodrošināt valsts iedzīvotājus ar mājokli, bet otrs – papildināt valsts pamatlikumu ar sociālas valsts jēdzienu.

Mans kolēģis Juris Sokolovskis, aizstāvot mājokļa garantiju principa ieviešanu konstitūcijā, atgādināja, ka sociālajos jautājumos valsts bieži rīkojas pēc principa: “Lūdzu, samaksājiet nodokļus un esiet brīvi risināt savas problēmas paši.” Piemēram, pirms 15 gadiem valsts bija uzsākusi denacionalizācijas procedūru, neparedzot nekādas kompensācijas denacionalizēto namu īrniekiem. Pārējiem valsts iedzīvotājiem bija tiesības privatizēt savus dzīvokļus, bet denacionalizēto namu īrnieki tika atstāti bez kādas valsts palīdzības mājokļa problēmu risināšanā. Patiešām – “samaksājiet nodokļus un esiet brīvi paši meklēt, kur dzīvot!” Šodien pie Saeimas ēkas notika PCTVL organizētais mītiņš ar nolūku pievērst deputātu uzmanību mājokļu problēmai. Protesta akcijā piedalījās apmēram 100 cilvēku.

Otrs Satversmes grozījums, ko šodien piedāvāja PCTVL frakcija un kas netika atbalstīts Saeimas balsojumā, ir saistīts ar pamatlikuma papildināšanu ar sociālas valsts jēdzienu. Mēs ierosinājām noteikt, ka Latvijas Republika turpmāk būs ne tikai neatkarīga un demokrātiska, bet arī sociāla valsts. Protams, ja šis grozījums tiktu atbalstīts, tas neatrisinātu visas sociālās problēmas uzreiz. Šī principa ieviešana valsts konstitūcijā būtu simbolisks apliecinājums tam, ka likumdevējs atzīst sociālo taisnīgumu par ideālu, kas ir līdzvērtīgs ekonomiskai brīvībai. Ja sociāla valsts tiktu pasludināta par vienu no Latvijas valsts pamatprincipiem, tas dotu tautai cerību, ka ar laiku visi likumi tiktu pakārtoti katra valsts iedzīvotāja interesēm neatkarīgi no izcelsmes vai cilvēka mantiskā stāvokļa.

Pēdējo 16 gadu laikā likumi un valsts institūciju darbs rada labvēlīgu vidi liela kapitāla uzkrājumam. Ārzemju viesi bieži ir šokēti par dārgo automobiļu skaitu Rīgas ielās un cenām veikalos, kas jau pārsniedz attiecīgās cenas Rietumeiropas valstīs. Latvijas baņķieri sacenšas viens ar otru – kam gada peļņa ir 20, bet kam 30 miljoni latu. Un tas nebūtu slikti. Bet tajā pašā laikā un tajā pašā mazajā valstī vidējo pensiju un algu apmērs ir objektīvi niecīgs un iedzīvotāju skaits ātri samazinās izmiršanas un emigrēšanas dēļ.

Sociālas valsts princips neparedz privātās iniciatīvas ierobežošanu un automātiski nenozīmē labklājību visiem. Ir ļoti apsveicami, ka Latvijā ir pārticīgi ļaudis, bet, papildinot Satversmi ar sociālas valsts jēdzienu, mēs atklāti pateiktu, ka nav pieļaujama nabadzība un visiem iedzīvotājiem jānodrošina vismaz līdzīgas starta izredzes. Šodien šī iniciatīva neguva Saeimas vairākuma atbalstu. Kreisās partijas ir gatavas šo jautājumu virzīt uz priekšu vēl un vēlreiz, un nākotnē Latvija kļūs par sociālu valsti.

L.Mūrniece
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien Saeima beidzot ir atbalstījusi “Jaunā laika” iesniegtos grozījumus Satversmē, kas paredz atcelt administratīvo imunitāti deputātiem.

Nebūšu oriģināla, sakot, ka parlaments šobrīd ir sasniedzis zemāko punktu sabiedrības uzticēšanās ziņā. Laikam arī maz ko var izdarīt, lai to mainītu, bet būtu nepareizi nedarīt neko. Ne tikai lai mainītu priekšstatu par to, kādi esam, bet galvenokārt, lai pateiktu paši sev, ka neesam ne ar ko labāki vai citādi par saviem vēlētājiem. Tāpēc “Jaunais laiks” šodien piedāvāja iekļaut darba kārtībā jautājumu par grozījumiem Satversmē, ar kuriem mēs īstenotu principu, ka viena taisnība, viens likums attiecas uz visiem Latvijā un ka sodu par nesakoptu mājas priekšu vai atrašanos interešu konfliktā saņemtu tiklab jebkura ierindas amatpersona, kā Saeimas deputāts.

“Jaunais laiks” piedāvā svītrot pantu, kas nosaka, ka Saeimai jābalso par to, lai administratīvai sodīšanai izdotu kādu no deputātiem. Es uzsveru – administratīvai. Jo šajā gadījumā diezgan grūti paredzēt provokācijas no tiem, kuriem ir tiesības administratīvi sodīt. Nav dzirdēts, ka kāds no tautas priekšstāvjiem taptu vajāts, piemēram, sava iecirkņa inspektora politiskās pārliecības dēļ. Šis pants arī dzīvē jau šobrīd nedarbojas. Pagājušās Saeimas laikā ceļu policija administratīvi bija sodījusi 78 deputātus, un tikai piecos gadījumos no tiem par to bija lēmusi Saeima. Tātad pārējos gadījumos Satversme tika pārkāpta un netika īstenots arī atklātības princips, ka debates plenārsēdē ir papildu sods pārkāpējam.

Šodienas balsojums ļauj domāt, ka Saeima beidzot pati ir gatava mainīt šo situāciju un nostādīt sevi tādā pašā situācijā kā jebkuru citu cilvēku Latvijā. Un atliek vien cerēt, ka arī šis grozījums, par kuru šodien esam nobalsojuši, nenoguls Juridiskās komisijas vadītāja atvilktnē kā daudzi citi likumu grozījumi, un mēs pēc kāda laika varēsim teikt, ka Satversmes grozījumi, kas attiecas uz deputātu administratīvās imunitātes atcelšanu, ir stājušies spēkā.

I.Feldmane
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija):

Lai gan Saeima šodien visai raiti izskatīja vairākus desmitus likumprojektu, tomēr jākonstatē, ka vismaz daļai deputātu jau ir sācies priekšvēlēšanu laiks. Citādi grūti izskaidrot dažu frakciju vēlmi ķidāt Latvijas Republikas Satversmi, svītrojot vai rakstot klāt visdažādākās normas. Vispirms mēs skatījām ierosinājumu atteikties no Saeimas leģitīmajām tiesībām lemt par deputāta izdošanu vai neizdošanu administratīvajai sodīšanai, paredzot, ka turpmāk Saeimas piekrišana tam nebūtu nepieciešama. Esošās kārtības ietvaros deputāts tika sodīts divkārt. Vispirms publiski, no Saeimas tribīnes ziņojot par deputāta pārkāpumu, un pēc tam, saņemot administratīvo sodu. Šī norma uzskatāmi mazinās deputātu sodāmības publicitāti un atklātību, taču, ņemot vērā citu frakciju viedokli, mēs atbalstījām likumprojekta nodošanu Saeimas komisijai, lai nopietni debatētu par šo jautājumu.

Vēl daži ierosinājumi grozīt Satversmi paredz valsts pamatlikumā iekļaut definīciju, ka Latvija ir sociāla republika un ka ikvienam ir tiesības uz mājokli. Nenoraidot otro priekšlikumu pēc būtības, tomēr vēlos norādīt, ka ne jau šīs normas ierakstīšana Satversmē nodrošinās katram mājokli un tas nav nekas vairāk kā populisms. Ir jautājums cienījamajiem kolēģiem no PCTVL frakcijas: ko viņi reāli ir darījuši, lai ikvienam būtu mājoklis? Domāju, ka daudz nozīmīgāks darbs par deklaratīvu normu sacerēšanu ir, piemēram, Ainara Baštika izcīnītā bērnu kopšanas pabalsta palielināšana līdz algas apmēram, kas, protams, būtu jāpagarina vismaz līdz bērna pusotra gada vecumam, kā arī valsts atbalsts kredīta saņemšanai jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei, ko vajadzētu ieviest jau tuvākajā nākotnē.

Attiecībā uz priekšlikumu Satversmē noteikt, ka Latvija ir sociāla republika, jāsecina, ka tas nav nekas vairāk kā izrādīšanās savu vēlētāju priekšā. Tā vietā drīzāk vajadzētu ierosināt Satversmē noteikt, ka Latvija ir brīva, demokrātiska un kristīgās vērtībās balstīta valsts. Ne jau deklaratīvas normas, bet visu mūsu kopīgs darbs noteiks to, ka esam kristīga valsts, kur tiek sargātas ģimenes vērtības, atbalstītas ģimenes ar bērniem, kur tiek celtas un atjaunotas baznīcas, kopts, saglabāts un nodots tālāk paaudžu garīgais un kultūras mantojums.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Mūsu apvienības frakcija Saeimā turpina strādāt, kaut arī daži kolēģi to pametuši un turpmāk nolēmuši darboties kā neatkarīgi deputāti, kā viņi paši saka, atbalstot Ivara Godmaņa valdību arī bez līdzdalības mūsu frakcijā.

Es kategoriski gribu noliegt jebkuras ziņas par mūsu partijas šķelšanos, kaut arī to diemžēl ir pametuši vairāki pazīstami cilvēki. Kopumā ir aizgājuši vairāki desmiti cilvēku, bet tas šobrīd neveido pat vairāk kā divus procentus no visiem partijas biedriem. Katrā gadījumā tas liecina par to, ka veidojas jaunas partijas, un droši vien viens no galvenajiem izskaidrojumiem varētu būt tas, ka nav tālu vēlēšanas 2009.gadā. Šodien Saeima par to lēma pirmajā lasījumā, lai noteiktu, ka pašvaldību vēlēšanas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas rīkojamas vienā dienā – jūnija otrajā sestdienā, tātad nākamgad jūnija 13.datumā.

Protams, daudz būtiskāks jautājums par vēlēšanu datumu šobrīd ir jautājums par rajonu padomju tālāko likteni – par to reorganizāciju vai likvidāciju, īpaši saistībā ar to, kas pārņems šo rajonu padomju funkcijas, jo iedzīvotāji nedrīkst ciest. Tas ir pirmais princips. Otrkārt, rajonu padomju īpašumam jāatrod konkrēts saimnieks, novads vai valsts institūcija. Arī te nevar pieļaut tādu situāciju, kāda bieži vien diemžēl bija deviņdesmito gadu sākumā ar statūtsabiedrību un kolhozu likvidāciju.

Bija vairāki piedāvājumi grozīt Satversmi, tajā skaitā vienkāršot deputātu administratīvo sodīšanu. Protams, varēs priecāties, ka ceļu policijai būs vieglāk sodīt deputātu par ātruma pārsniegšanu, bet citi atkal bēdāsies, ka sabiedrība ne vienmēr būs informēta, vai deputāts ir vai nav sodīts.

Sociālo jautājumu pieminēšana, ko ierosināja kreisie deputāti, mūsuprāt, tiešām ir vairāk deklaratīva. Satversmes grozīšana tikai savu spalvu spodrināšanai nekādā gadījumā nebūtu pieļaujama. Daudz būtiskāks ir tas darbs, ko veic Sociālo un darba lietu komisija un tās apakškomisija, kas pašlaik strādā pie vairākiem būtiskiem grozījumiem pensiju likumdošanā. Tas ir, lai strādājošo pensionāru algām tiktu piemērots neapliekamais minimums, par ko visi ir vienojušies, lai pieaugtu sociālā nodrošinājuma pabalsts, par ko jau ir panākta vienošanās, un lai tiktu arī realizēts ieteikums, ko komisija droši vien tuvākajās dienās iesniegs valdībā, par to, ka samaksa par darba stāžu tiem, kuri pensijā devušies līdz 1996.gadam, kas tiek palielināta no 1.jūnija, tomēr būtu jāizmaksā arī par šī gada pirmajiem pieciem mēnešiem. Tāpēc valdībai jāsasprindzina spēki, lai atrastu šos 13,5 miljonus un tos izmaksātu šī gada otrajā pusē. Te man jāsaka, ka dažādu novirzienu deputāti šajos jautājumos ir vienoti.

Mēs arī uzskatām, ka Juridiskā komisija, kurā pārstāvēti visu frakciju deputāti, spēs atrisināt Valsts prezidenta ierosinājumu, ka notariātam šie paraksti, kas paredzēti likumdošanas iniciatīvām, nav jāpārbauda kārtībā, kāda paredzēta civiltiesiskiem darījumiem – līgumiem, nomām, pilnvarām un īpašuma tiesību maiņām, kas, protams, prasa arī papildu izdevumus.

Saeimas preses dienests