Saeimā:

2001. gada 3. maija sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Darba kārtība

I. Prezidija ziņojumi

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. (Reģ.nr.894) (dok.nr.3092; nr.3092A) Deputāti Valdis Lauskis, Arnis Kalniņš, Gunārs Freimanis, Rišards Labanovskis, Imants Burvis

2. Par atvaļinājuma piešķiršanu

2. Deputātam Borisam Cilēvičam. (dok.nr.3098)

 

 

 

3. 1. Lēmuma projekts “Par deputāta Miroslava Mitrofanova atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. (dok.nr.3089) Deputāti Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Juris Sokolovskis, Oļegs Deņisovs, Modris Lujāns, Jakovs Pliners, Andrejs Klementjevs, Oļegs Tolmačovs, Martijans Bekasovs, Miroslavs Mitrofanovs

4. 2. Lēmuma projekts “Par deputāta Miroslava Mitrofanova ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. (dok.nr.3090) Deputāti Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Juris Sokolovskis, Oļegs Deņisovs, Modris Lujāns, Jakovs Pliners, Andrejs Klementjevs, Oļegs Tolmačovs, Martijans Bekasovs, Miroslavs Mitrofanovs

5. 3. Lēmuma projekts “Par Agitas Dmitrenokas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3091) Juridiskā komisija

6. 4. Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim”. (dok.nr.3096) Deputāti Egils Baldzēns, Imants Burvis, Leons Bojārs, Osvalds Zvejsalnieks, Valdis Lauskis, Jānis Čevers, Helēna Soldatjonoka, Pēteris Salkazanovs, Gunārs Freimanis, Oskars Grīgs

 

III. Likumprojektu izskatīšana

7. 1. Likumprojekts “Par zvērinātiem revidentiem”. (Reģ.nr.537) (likuma otrreizēja caurlūkošana) (dok.nr.3075) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

8. 2. Likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”. (Reģ.nr.752) (3. lasījums) (dok.nr.3095; nr.3095A) Sociālo un darba lietu komisija

9. 3. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Kopienas līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Vides aģentūrā un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā un sarunu nobeiguma protokolu”. (Reģ.nr.785) (2. lasījums) (dok.nr.2643; nr.3097) Ārlietu komisija

10. 4. Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”. (Reģ.nr.862) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.3003; nr.3073) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

11. 5. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.861) (1. lasījums) (dok.nr.2995; nr.3076) Juridiskā komisija

12. 6. Likumprojekts “Par Līgumu starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par gaisa satiksmi un tā Papildprotokolu”. (Reģ.nr.853) (1. lasījums) (dok.nr.2924; nr.3093) Ārlietu komisija

13. 7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””. (Reģ.nr.845) (2. lasījums) (dok.nr.2891; nr.3094) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

 

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 3.maija sēdi. Pirmais darba kārtības jautājums ir Prezidija ziņojums par saņemto likumprojektu. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lauska, Arņa Kalniņa, Freimaņa, Labanovska un Burvja iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par piecu deputātu iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 3, atturas — 40. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Kā nākamo izskatām deputāta Borisa Cileviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 10.maijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī iesnieguma apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 2. Iesniegums akceptēts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Valda Ģīļa lūgumu izskatīt iespēju piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 3.maijā. Ierosinu šo iesniegumu izskatīt tūlīt. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Valda Ģīļa iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatām lēmuma projektu “Par deputāta Miroslava Mitrofanova atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas” . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 10. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Miroslava Mitrofanova ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 10, atturas — 18. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Agitas Dmitrenokas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas ieteikumu apstiprināt Agitu Dmitrenoku par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Komisija konstatēja, ka Agita Dmitrenoka jau desmit gadus strādā par tiesnesi. Komisija iepazinās ar visiem pievienotajiem materiāliem un vienprātīgi aizklātā balsojumā atbalstīja lēmuma projekta virzīšanu uz plenārsēdi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Agitas Dmitrenokas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim” . Iesniedzēju vārdā — Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Saeimas Prezidija locekļi! Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Arī pēc trešās kārtējās “Latvijas kuģniecības” privatizācijas mēģinājuma izgāšanās, mūsuprāt, Ministru kabinets nesteidz nopietni strādāt pie kuģniecības nozares nopietnas attīstības nosacījumu veidošanas, bet kārtējo reizi plāno tikai jaunu “Latvijas kuģniecības” privatizāciju. Sociāldemokrāti, citi Saeimas opozīcijas spēki Saeimas ārkārtas sēdē stingri piedāvāja Ministru kabinetam veikt grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un citos normatīvajos aktos, lai beidzot sāktu īstenot Ministru kabineta sen apstiprināto, 1998.gadā 21.jūlijā, “Latvijas kuģošanas politikas jauno koncepciju”. Arī ekspertu un profesionāļu viedoklis ir tieši tāds pats, ka šis jautājums ir pats svarīgākais. Citēsim Jūrniecības savienības valdes priekšsēdētāju Antonu Vjateru. Jūrniecības savienība kopš paša sākuma prasīja sasaistīt “Latvijas kuģniecības” privatizāciju ar kuģošanas politikas īstenošanu. Tas formāli ir paredzēts, taču praksē neīstenojas. Arī “Latvijas kuģniecības” prezidents Andris Kļaviņš uzsver to, ka kuģošanas politiku ir nepieciešams īstenot labāk vēlu nekā nekad. Diemžēl kopš 1998.gada 21.jūlija ir zaudēts daudz laika. Situācija vairs nav Latvijai tik labvēlīga jaunās kuģošanas politikas mērķu sasniegšanai. Mēs gribējām ieinteresēt ārvalstu kuģošanas kompānijas, lai tās reģistrētu savus kuģus pie mums Latvijā. Pašreiz gan skandināvi, gan Krievijas pārstāvji paši ļoti nopietni strādā pie izmaiņām likumdošanā un rezultātā Latvijas handikaps aizvien dilst. Es uzsvēršu to, ka pašreiz 60% no visiem kuģošanas uzņēmumiem pasaulē strādā zem lētajiem karogiem. Un ja mēs attiecīgi nerīkosimies, tad tādā gadījumā, protams, būs ļoti nopietna situācija. Ja mēs gribam saglabāt “Latvijas kuģniecības” nozari, tad ir jāpanāk šim biznesam labvēlīgs režīms. Un to nosaka un var veidot tieši šī Ministru kabinetā jau apstiprinātā, bet neīstenotā jaunā kuģošanas politika. Es šeit gribētu apliecināt to, ka arī valdības partijas pārstāvji šeit ir vienādos apmēram uzskatos, kā opozīcijas pārstāvji, citēšu kaut vai “Latvijas ceļa” pārstāvi, “Latvijas kuģniecības” valdes pilnvarnieku Druvi Skulti, kas saka: “Kuģošanas nozares attīstība vairāk ir politikas un nodokļu jautājums, nevis tieši pašas kuģošanas jautājums.” Viņš arī uzsver: “Ja vadītos pēc jaunās kuģošanas politikas, tad mums nemaz nevajadzētu meklēt kaut kādus lētos karogus.” Tas attiecas uz “Latvijas kuģniecību”.

Kolēģi, nu pilnīgi skaidrs, ka tādā gadījumā būtu Latvijas valsts budžetā vairāk ienākumu, Latvijas kuģi atgrieztos zem Latvijas karoga, celtu mūsu valsts starptautisko prestižu un tautas labklājību. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka diez vai kāds no Saeimas deputātiem vai ministriem apgalvos to, ka mums valsts budžetā ir par daudz naudas, ka mums ir lieka nauda. Bet pati šī Ministru kabineta apstiprinātā jaunās kuģošanas politikas koncepcija norāda uz to, ka šajā brīdī valsts būtu papildus saņēmusi 80 miljonus latu. Es domāju, ka šī nauda būtu noderējusi gan skolotājiem, gan policistiem, gan medmāsām, ārstiem, gan aktieriem, gan invalīdiem, gan pensionāriem. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka neviens nedomās, ka šis nav pietiekami nopietns jautājums. Un zem šīm visām atziņām stāv arī Ministru kabineta vadītāja paraksti. Tātad galvenā problēma ir, lai “Latvijas kuģniecības” nozarei būtu labvēlīga uzņēmējdarbības vide. Ja tā nebūs labvēlīga tā kā līdz šim, tad katrā ziņā būs vienalga, vai šo “Latvijas kuģniecību” privatizē, vai neprivatizē jo tad tāpat tā nomirs dabīgā nāvē. Es domāju, ka mums ir jādomā par to, lai uzturētu Latviju kā jūras lielvalsti, un mums ir visas iespējas, jo kravu pārvadājumu ziņā Amerikā, Ziemeļamerikā, mēs esam piektajā vietā pēc tankeru un flotes un Ziemeļeiropā pat pirmajā vietā.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt sekojošo, ka šajā jautājumā, ignorējot šo jauno kuģošanas politiku, tās īstenošanai nepieciešamos soļus, mūsu valdība rīkojas kā jauns puisis, kā sentimentāls jauneklis, kas margrietiņām tikai plūc ziedlapiņas un pie sevis skaita un min, vai viņa mīļotā jaunava viņu mīl vai nemīl, bet tikmēr pati jaunava iet lēnām bojā, viņa pat noasiņo, un viņai neviens nesteidzas sniegt neatliekamu, nepieciešamu palīdzību. Es domāju, ka šeit šī situācija ir kardināli jāmaina, un šeit kā Ministru kabinetam, tā Saeimai ir savs darbs veicams un ne jau velti mēs 4.aprīlī šeit Saeimas opozīcijas partijas aicinājām Ministru kabinetu un arī Saeimu pieņemt vajadzīgos lēmumus pēc iespējas ātrāk. Diemžēl valdības partijas to noliedza.

Kolēģi! Ir diezgan interesanta situācija, ka valdība pat nesniedz nepieciešamo atbalstu jaunas kuģošanas politikas īstenošanai ,pat tās izpētes darbam. Piemēram, ir nepieciešami 25 tūkstoši latu ekonomiskajiem pētījumiem, kas palīdzētu ātrāk šo jauno kuģošanas politiku ieviest. Ieguvums, kā jau es minēju, līdz šim brīdim varēja būt 80 miljoni lati. Pie tam Flandrijas valdība ir gatava dot papildus 150 tūkstošus latus, bet aizvien šie 25 tūkstoši latu nav izdalīti. Es domāju, kolēģi, tā nav valstiskas domāšanas mēraukla, tā nav nopietna rīcība. Ir viena atbilde uz šo jautājumu, kāpēc tas tā notiek. Manuprāt, atbilde ir sekojoša, varbūt ka šī jaunā kuģošanas politika nemaz dažam labam valstsvīram nav vajadzīga, varbūt arī valdībā vairākums domā, ka tas nav vajadzīgs, vispirms mēs “Latvijas kuģniecību” privatizēsim, un, ja mēs apstiprināsim vispirms šo jauno kuģošanas politiku, tad iespējams, ka vispār šī privatizācija nebūs vajadzīga.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka Holande 1996.gadā un 1997.gadā ieviesa šādu politiku, un gada laikā zem Holandes karoga atgriezās 150 kuģi. Un tāda pati politika tiek īstenota citās Eiropas Savienības valstīs, un mums no tās pozitīviem piemēriem tomēr vajadzētu ņemt arī kaut kādu piemēru sev. Sociāldemokrāti vienmēr ir bijuši un iebilduši pret “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, bet, ja valstī ir pieņemts lēmums, ka “Latvijas kuģniecība” tiek privatizēta, tad vajadzētu privatizēt tā, lai šie “Latvijas kuģniecības” privatizācijas noteikumi un nosacījumi tiktu zināmā mērā ņemti par pamatu tieši šīs jaunās kuģošanas politikas koncepcijai. Ja mēs to veicam, tad arī beļģu ekspertu institūta “Poliy Research Corporation” atzinumi rāda, la līdz 2005. gadam mēs papildus gūtu katru gadu 7 miljonus latu, bet, sākot no 2005. gada, 18 miljonus latu gadā. Gadā! Gadā, kungi un dāmas! bet mēs aizvien kavējamies, un valdība šajā gadījumā kavējas vairāk nekā trīs gadus. Es domāju, ka šī jaunās kuģošanas politikas īstenošana nav pozīcijas un opozīcijas jautājums, tas ir valstiskas stratēģijas jautājums, un es neuzskatu, ka ir piedodama šī situācija, ka šis jautājums realitātē aizvien kopš 1998.gada 21.jūlija nav izkustējies šeit Saeimā no vietas, lai arī valdība bija gatava un Satiksmes ministrija apstiprināja ļoti normālus priekšlikumus. Diemžēl citās ministrijās šie priekšlikumi ir iestrēguši. Žēl, ka valdībai nav šīs valstiskās domas, šīs valstiskās stratēģijas. Kāpēc izgāzās arī šī trešā “Latvijas kuģniecības” privatizācijas pieeja? Manuprāt, šeit ir mazliet jāpadomā par to, kāpēc tas notika. Un šeit varētu paņemt diezgan līdzīgu analoģiju kaut vai no Raiņa motīva “Zelta zirgu” un Antiņu, kas trīs piegājienos dodas stikla kalnā sasniegt kalna virsotni un atbrīvot princesi no nāves miega, bet viņam ne pirmā, ne otrā reizē neizdodas. Kāpēc tas tā notiek? Manuprāt, tas notiek tāpēc, kāpēc arī Antiņam ne pirmā, ne otrā reizē neizdevās to sasniegt, ka pirmā reizē viņš domāja par algu, otrā — par princesītes mīļiem smaidiem, nu, bet valdība arī trešajā reizē laikam domāja gan par algu, gan par princesītes mīļiem smaidiem. Un tāpēc es varētu teikt, ka vajadzīga ir nevis slepenība, bet atklātība. Arī sabiedrība par atklātumu “Delna” pašreiz to arī uzsver valdībai un uzsver, ka vajag darīt visu atklāti “Latvijas kuģniecības” privatizācijā, ja to turpina uz priekšu, lai parādītu beidzot arī visu, kas ir noticis un kā ir noticis, lai tautai būtu šī skaidrība. Nevajag slēpt zem deķa tās lietas, kas nav slēpjamas, un, ja ir kaut kas slēpjams, tad, protams, noteiksim konfidencialitātes statusu, slepenību un tamlīdzīgi. Es domāju, ka vislabākais “Latvijas kuģniecības” privatizācijā ir nesavtības motīvs un doma par to, kas varētu Latvijai visvairāk noderēt un būt izdevīgs.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka arī jau trešajā šajā piegājienā mēs pietiekami ievērojamus finansu līdzekļus tērējam konsultantiem, nu kaut vai šai pašai BDO ”New Market” konsultantu firmai mēs iztērējām 385 246 ASV dolārus, un arī viņi prasa zināmus papildlīdzekļus. Es domāju, ka mums pašiem šeit valstī ir pietiekami daudz nopietnu ekspertu, kuru vārdos un darbos mēs neieklausāmies. Minēsim kaut vai “Latvijas ceļa” pārstāvi Uldi Osi. Viņš ir citēts gan “Latvenergo” privatizācijas jautājumos, gan “Latvijas kuģniecības” privatizācijas jautājumos, es domāju, ka šādu ekspertu ignorēšana nedod mums nekādus labus rezultātus. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc neizdodas, un tāpēc gribētu uzsvērt arī sekojošo, ka, ja mēs nemainām nopietni privatizācijas noteikumus, ja mēs neņemam vērā jauno kuģošanas politikas koncepciju, kas ir apstiprināta, bet nav īstenota Latvijā, tādā gadījumā mēs neko nepanāksim. Es šeit atļaušos pat citēt vienu no šīs kuģniecības pašreiz trešās pieejas kritiķiem, tas ir, Aivaru Lembergu, kurš saka sekojošo, ka viņš uzskata tā, ka aicina valdību privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” pārdošanu uzticēt Ventspils domei, kas to pusgada laikā pārdos biržā gan par naudu, gan par sertifikātiem valstij izdevīgos apstākļos. Un arī uzsver to, ka praktiski ir vajadzīga šī atklātība un ka pēc pašreizējiem noteikumiem “Latvijas kuģniecības” privatizācijā no malas piedalīsies tikai tāds, kurš ir ārstējies Tvaika ielā, un tas, kuram šie noteikumi ir rakstīti.

Kolēģi, tas norāda uz to, ka sociāldemokrāti, kā es uzsveru, aizvien ir pret “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, bet, ja mēs gribam šo privatizāciju virzīt, un tāds ir Saeimas vairākuma viedoklis, tad tādā gadījumā tas tomēr ir jādara tā, lai būtu maksimāls ieguvums Latvijas valstij. Maksimāli iespējamais, atklāti, godīgi un bez kādām savtīgām interesēm. Es gribētu uzsvērt to, ka Jānis Naglis, Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors, ir uzsvēris, ka valstij nav tādu līdzekļu, ko varētu investēt “Latvijas kuģniecības” attīstībā. Protams, protams, Nagļa kungam šeit ir zināmā mērā taisnība, es tikai gribētu pateikt, ka viņš pašreiz... Ne tikai opozīcija, bet arī Tautas partija pamāca, ka it kā viņš nezinātu, ko Tautas partija reāli ar saviem “Latvijas kuģniecības” padomes locekļiem ir teikusi, ka nauda “Latvijas kuģniecības” attīstībai ir pašā “Latvijas kuģniecībā” un arī lēti kredītresursi. Es šeit necitēšu šos “Latvijas kuģniecības” padomes locekļus, Tautas partijas biedrus, bet tā jau nav problēma izdarīt jebkurā brīdī, šie materiāli ir visiem zināmi, vairākkārt citēti, tā kā valstī nemaz obligāti līdzekļi nav jāprasa, un es aicinātu katrā ziņā Jāni Nagli velti sabiedrību nemaldināt. Es gribētu uzsvērt arī mūsu Valsts prezidentes Vairas Vīķes—Freibergas viedokli, kura uzskata, ka atbildība par neveiksmīgo “Latvijas kuģniecības” privatizācijas mēģinājumu, jau trešo “Latvijas kuģniecības” privatizācijas mēģinājumu, ir jānes privatizācijas rīkotājiem, tas ir, valdībai, Privatizācijas aģentūrai, Latvijas privatizācijas konsultantam.

Kolēģi! Trīs reizes pēc kārtas neveiksmīga privatizācija norāda uz to, ka kaut kas pašos pamatos ir nepareizi. Trīs reizes pēc kārtas nozīmē, ka bija iespēja labot kļūdas, bet nebija, manuprāt, vēlēšanās šīs kļūdas labot. Tas ir pats galvenais. Es gribētu uzsvērt, ka Nagļa kungs vēl pauda savu pārliecību, ka neveiksmīgajai “Latvijas kuģniecības” privatizācijai nevajadzētu būt par iemeslu valdības krišanai, jo valdība nav veidota, kā saka attiecīgi Nagļa kungs, viena objekta privatizācijai. Manuprāt, viņš saka pilnīgi pareizi, ka nav domāta viena objekta privatizācijai, bet vairāku objektu privatizācijai, tā kā Nagļa kungam es šeit varu vienīgi piekrist. Tamdēļ arī ir veidota šī valdības, izteikti labēja valdība.

Nākamais, kas šeit ir. Privatizācijas aģentūras amatpersonas, piemēram, Imants Mantiņš, uzsver sekojošo, ka Privatizācijas aģentūras lemtspēja bija ierobežota, jo tai bija jāvadās no finansu konsultantu un valdības noteikumiem. Šeit ir daļēji pareizas lietas, jo, protams, valdības ieteikums šeit bija, valdības izstrādātie privatizācijas nosacījumi bija, bet finansu konsultantam nu principā, kādus uzdevumus valdība un Privatizācijas aģentūra lika, ekonomikas ministrs, tādi arī bija jāstrādā un praktiski, kā norāda Uldis Osis, finansu konsultants praktiski pildīja brokera pienākumus. Tā kā es domāju, ka īpaši teikt, ka pamatā tas būtu finansu konsultants... konsultēja viņš, protams, par tiem jautājumiem, kurus viņam uzdeva, kurus viņam prasīja. Tā kā uz tiem, kurus neprasīja, viņš, manuprāt, arī nekonsultēja.

Es gribētu pateikt vēl vienu lietu, kas šeit parādās visā pilnībā, kas ir nopietni jāapsver, par to, ka valdības pie mums Latvijas Republikā mainās, bet Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors kā vienmēr paliek savā vietā. Jānis Naglis ir pārdzīvojis astoņas valdības un, kā es jūtu, pārdzīvos devīto valdību. Un tāpēc es gribētu varbūt zināmā mērā pateikt, ka, ja man arī nebūtu pašreiz nopietni jāstrādā kopā ar kolēģiem pie jaunās Satversmes projekta, ko pašreiz arī izstrādā mūsu partija, tad laikam jau vasaras brīvdienās vajadzētu rakstīt romānu par “Latvijas kuģniecības” privatizācijas gaitu, un jāsaka atklāti, ka tad jau laikam galvenais varonis nebūtu ne valdības vīri, ne sievas, lai viņi, protams, neapvainojas, bet galvenais varonis būtu Jānis Naglis. Nebūtu arī Kalvīša kungs un arī Andris Bērziņš. Tā vien liekas, ka Jānis Naglis ir īsts valdības ēnu kabineta vadītājs un noteicošas reālas politikas ievirzītājs.

Ko es šeit varu teikt? Man tā vien liekas, varu galvot, ka arī šajā Saeimā Naglis paliks savā vietā, tāpat kā valdība paliks savā vietā, un atgādināt, ka Šķēles kunga valdība krita tad, kad Nagļa demisiju pieprasīja Vladimirs Makarovs, un, lai atjaunotu Nagļa kungu viņa amatā, arī Šķēles kungs riskēja ar savu premjera amatu.

Kolēģi, es gribētu teikt sekojošo, ka katrā ziņā par savu pieredzi un spēku laikam ir jāizsaka zināma, teiksim, apbrīna Jānim Naglim, un, cik es jūtu, valdībā tikpat kā neviens ar viņu netiek galā. Arī, teiksim, Kalvīša kungs ar viņu netiek galā, mēs vairākkārt esam norādījuši uz veselu virkni trūkumu, un tomēr Kalvīša kungs, ja arī kritiskas piezīmes ir izteicis, tad praktiski nekādus secinājumus nav izdarījis.

Kolēģi, es gribētu uzsvērt to, ka “Diena” arī, analizējot “Latvijas kuģniecības” šo privatizācijas gaitu, norāda uz to, ka “Latvijas kuģniecības” privatizāciju ir pavadījusi politiska jezga, kuru uzkurinājuši sociāldemokrāti un kura kļuvusi par iemeslu pauzei uzņēmuma privatizācijā. Nu ko es varētu ieteikt šinī gadījumā? Es domāju, ka visi mēs zinām klasiķi Somersetu Moemu, viņa teātri un arī slaveno mākslas filmu... jo garāka pauze, jo lielāks aktieris. Mēs redzēsim, vai mūsu Ministru kabinets būs aktieris, vai vājš aktieris, vai liels aktieris. Un es domāju, ka šinī gadījumā, nesakārtojot šos jautājumus par “Latvijas kuģniecību”, zināmā mērā mēs neatrisināsim nekad šo “Latvijas kuģniecības” jautājumu Latvijas valsts interesēs.

Sociāldemokrātu viedoklis ir viennozīmīgs: nevajag šo “Latvijas kuģniecību” privatizēt, tā var nest peļņu. To apstiprina arī mūsu politiskie oponenti, arī Tautas partijas padomes locekļi norāda uz šādu iespēju, ar “Latvijas kuģniecības” palīdzību atceļot šo komisāru institūtu, kas ir ārkārtīgi sarežģīts kā privatizējamai valsts akciju sabiedrībai, tomēr īstenot nopietnu valsts menedžmenta politiku. Ir jautājums, vai mēs to gribam. Iespējams, ka valdības partijas to nevēlas, bet, protams, ir iespēja tikai “Latvijas kuģniecību” privatizēt.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt arī to, ka Nagļa kungs ir teicis, ka zināmā mērā šo privatizācijas neveiksmi ir noteikusi investoru tāda negatīva attieksme pret pārejas ekonomikas valstīm. Šeit varētu varbūt arī daļēji piekrist Nagļa kungam, bet es tomēr gribētu uzsvērt, ka laikam jau, dodoties uz “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, dodot savus pieteikumus šai privatizācijai, zināmā mērā starptautiskie investori iepazinās, kāda zeme ir Latvija, vai viņa atrodas Austrumeiropā, vai tā tomēr atrodas kādā Rietumeiropas pusē, vai tā ir pārejas ekonomikas valsts vai ne. Tā ka visas šīs lietas bija zināmas jau tad, kad iesniedza šos pieteikumus. Tā ka šis jautājums diez vai varētu būt izšķirošais.

Kolēģi, es arī šeit redzu, manuprāt, tādu iebildumu no Kalvīša kunga, kas saka, ka sociāldemokrātu nosauktā “Latvijas kuģniecības” cena liecinot par ekonomisko analfabētismu. Un tā esot 200 miljonu latu liela, un tā esot nereāla. Es gribētu šeit vēlreiz uzsvērt to, ka šinī gadījumā mūsu viedoklis pilnībā saskan ar Tautas partijas ekspertiem, “Latvijas kuģniecības” padomes locekļiem, kuri nosauc šo cenu, šos 200 miljonus latu publiskā presē “Lauku Avīzē”, ko mēs arī uzsveram, ka ne jau šie 68%, bet visi 100% tiek pēc bilances vērtības vērtēti kā šie 200 miljonu lati. Un, protams, ir jāņem vērā ne tikai tas, ko norādīja Kalvīša kungs, ne tikai šie zaudējumi, ne tikai šīs zināmā mērā kredīta saistības, bet arī brīvie līdzekļi, kas ir 50—52 miljoni ASV dolāru apmērā, uz ko arī norāda šie paši Tautas partijas biedri. Es domāju, ja mēs analizējam, tad analizēsim visu objektīvi un līdz galam, ne tikai pa pusei, jo šie pussoļi mūs pie patiesības nevedīs. Šie pussoļi mūs no patiesības tikai attālinās.

Kolēģi, es gribētu uzsvērt sekojošo, ka pamatā, ja mēs skatāmies no valdības pozīcijām, pilnīgi tā stalti un vēsi, lai nebūtu nekādu politisko kaislību, tad “Latvijas kuģniecības” privatizācijas neveiksmē vispirms jau ir jāvaino šie pārāk īsie termiņi, kuri tika gan valdībā, gan Privatizācijas aģentūrā apzināti pieņemti, jo arī valdības partija, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, nepārtraukti protestēja pret to. Gan pret pretendentu loka apzinātu sašaurināšanu, nosakot, ka virkne pretendentu mums vairāksolīšanā nav vajadzīgi, gan pret šiem pasakaini īsajiem termiņiem, kuros bija jānokārto varen daudz dažādu formalitāšu mēneša laikā, atskaitot, protams, Ziemassvētku brīvdienas, Jaungada brīvdienas tajā laikā, kad visa nopietnā uzņēmēju, teiksim, tāda nu, kā lai saka, saime visdrīzākais pavada kopā ar savām ģimenēm. Tā ka šajā laikā reāli uz šo “Latvijas kuģniecības” privatizāciju varēja pieteikties tikai tie, kas pamatā jau bija iepazinušies ar “Latvijas kuģniecību” jau pirms tam.

Kolēģi! Es varu vienīgi piekrist arī ministram Vladimiram Makarovam, kas izsaka bažas un izsaka neticību, ka šajā valstī vispār kāds uzņemsies atbildību. Un viņš arī ironiski piebilst, ka šajā laikā ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis dodas izklaidēties uz pasaules čempionātu hokejā. Valdībai šis jautājums nešķiet svarīgs. Nu ko es varu teikt? Valdība lai pati vērtē. Es domāju, ka katrā ziņā arī patīkami, ka mēs arī atbalstām savus hokejistus, un šinī gadījumā es domāju, ka vienkārši tāda atrašanās Vācijā un neatrašanās tajā brīdī šeit, kad izskata šos jautājumus Saeimā, nav īsti pamatota. Es domāju, ka arī zināmā mērā Saeimas lietas un arī kuģniecības lietas ir tā vērtas, lai arī atsevišķos gadījumos savu atvaļinājumu pārtrauktu. Katrā ziņā arī ministriem ir tiesības uz atvaļinājumu. Šādas tiesības, kā jūs zināt, īstenībā nav vienīgi Saeimas deputātiem.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka “Latvijas kuģniecības” prezidents ir uzsvēris, ka pretendentu atteikšanās piedalīties “Latvijas kuģniecības” privatizācijā zināmā mērā ir jāsaista ar novecojušo kuģošanas floti. Un arī opozīcija vairākkārt piedāvāja šo jautājumu risināt. Diemžēl tas aizvien nav risināts.

Sociāldemokrātu frakcija 5. martā izsūtīja un sagatavoja iesniegumu ģenerālprokuroram Jānim Maizītim par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas noteikumu un privatizācijas procesa neatbilstību Latvijas tiesību aktiem, Latvijas tautsaimniecības interesēm.

Es jums kolēģi godīgi pateikšu, ka mēs atbildi neesam saņēmuši līdz pat šai dienai, pat ne tādu, ka Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra iepazīstas ar mūsu materiāliem un veic kaut kādu papildu izpētes darbu.

Šinī gadījumā man laikam mazliet ironiski jāpiebilst: varbūt ka šinī gadījumā, ja tā skatāmies pasta darbības varbūt tos termiņus sakarā ar visu to, ka mēs 5.martā izsūtām, varbūt ka Latvijas Republikas prokuratūra ir uzskatījusi šo mūsu frakcijas iesniegumu par apsveikumu 8.martā — Starptautiskajā sieviešu dienā. Citādāk man ir grūti izprast, kāpēc tas tā notiek, ka nekas nevirzās uz priekšu, pat formāla atbilde mums netiek atsūtīta kopš šā 8.marta, kad reāli vajadzēja Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai to jau saņemt. Es piekrītu, var būt papildu izpētes darbs, bet atbilde tomēr būtu jāsniedz.

Kolēģi! Es gribētu citēt arī ekonomikas ministru Aigaru Kalvīti, kas ārkārtas preses konferencē ziņoja par to, ka privatizāciju nepārtraukti pavadījuši skandāli, bijuši politiskie spēki, kā izmantojuši visnetīrākās metodes, lai šo procesu torpedētu, un diemžēl viņi savu ir panākuši.

Kolēģi, es gribētu uzsvērt arī to, ka šajos nedarbos, tā dēvētajos, ko Kalvīša kungs min, min Saeimas opozīciju, pirmām kārtām sociāldemokrātus, un arī atsevišķus apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvjus.

Nu ko es varu pateikt? Es domāju, ka šinī gadījumā vajadzēja Kalvīša kungam rūpīgāk ieklausīties gan valdības aprindās esošajos oponentu viedokļos, gan Saeimas opozīcijas viedokļos, tad šāda situācija nebūtu veidojusies. Tas ir pilnīgi viennozīmīgi un pilnīgi skaidrs!

Tā ka es gribētu uzsvērt arī to, ka zināmā mērā mēs nevaram teikt kā Andris Bērziņš, ka valdībai nav nekāda sakara ar “Latvijas kuģniecību”.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka Kārlis Leiškalns pilnīgi precīzi uzsvēra, ka negodīgums “Latvijas kuģniecības” privatizācijā izsauc totālu politisko valdības un parlamenta krīzi Latvijā.

Un šeit es Kārlim Leiškalnam varu vienīgi piekrist ar sekojošu piebildi, ka labi vien ir, ka mums nav izveidojusies tāda situācija, kāda teorētiski varēja izveidoties, ja būtu izrādījies tā, kā Nagļa kungs prognozēja, ka pēc jau reālā termiņa, kuru apliecināja arī ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, vēl kaut kāda nauda nevis uz Krājbankas kontu šeit Rīgā, bet būtu aiztecējusi uz kaut kādu korespondentrēķinu Vašingtonā. Un tad mēs sāktu runāt par kaut kādām “Latvijas kuģniecības” privatizācijas turpināšanas lietām pēc tam, kad jau šī privatizācija praktiski vairs nevarēja notikt.

Šinī gadījumā es gribētu pateikt paldies par stingru Aigara Kalvīša nostāju. Tā bija principiāla. To es nenoliedzu. Bet katrā ziņā ekonomikas ministram nu ir pienācis laiks vēlreiz apdomāt, vai viņam ir zināmi iebildumi pret Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora rīcību vai viņam vispār nekādu iebildumu nav. Opozīcija ir norādījusi vairākkārt uz ļoti nopietniem un ļoti apšaubāmiem jautājumiem.

Tā kā Kalvīša kungs mūs, sociāldemokrātus, ļoti kritizējis, es varbūt atļaušos arī citēt to, ko Kalvīša kungs pats ir teicis par iepriekšējo mūsu demisijas pieprasījumu, ka mēs pietiekami objektīvi visu analizējām, lai būtu skaidrība arī vēlētājiem un pilsoņiem, kas tad šeit pirms tam noticis un kā tad arī Kalvīša kungs sociāldemokrātu rīcību vērtēja. Viņam jautāja precīzi: “Ko jūs domājat par sociāldemokrātiem?”

“Viņi ir opozīcijā un dara to, kas viņiem ir jādara,” saka Aigars Kalvītis. “Es viņu rīcību neuztveru ne personīgi, ne naidīgi. Arī sociāldemokrātu Saeimas frakcijas līdera Egila Baldzēna uzstāšanās bija ļoti korekta attiecībā pret mani. Bez apmelojumiem un bez dubļu liešanas manā virzienā, neizmantojot pret mani netaisnīgus un nejaukus paņēmienus. Mana attieksme pret opozīciju, kas konstruktīvā veidā mēģina risināt tās problēmas, kuras uzskatām par aktuālām, ir ļoti nopietna un cieņas pilna.”

Paldies par šiem, nu, varbūt pat pārāk objektīvajiem vārdiem. Mēs, protams, cenšamies. Bet, kolēģi, es domāju, ka šie asie vārdi varbūt zināmā satraukumā, visus tos ienaidniekus un vainīgos meklējot, ir pasprukuši arī Aigaram Kalvītim. Bet es gribētu uzsvērt sekojošo. Sekojošo, ka secinājumi tomēr ir jāizdara un jāskatās, kas tad ir zināmā mērā vainīgs pie šīm “Latvijas kuģniecības” privatizācijas neveiksmēm. Neatkarīgi no tā, kāds ir sociāldemokrātu viedoklis par šo pašu “Latvijas kuģniecības” privatizāciju.

Es gribētu uzsvērt to, ka “Latvijas kuģniecības” pārvaldes mehānisms ir ārkārtīgi sarežģīts. Un šeit mums ir pilnīga vienotība ar valdības partijām, arī Tautas partija to atzīst. Un es gribētu uzsvērt sekojošo, ka šis smagnējais vadības mehānisms, kuru arī mūsu valdības pārstāvji nosauca par “politisko komisāru institūtu” ir sekojošs. Akciju sabiedrības valde, Akciju sabiedrības padome, valsts pilnvarnieki, akcionāru sapulce, Privatizācijas aģentūras valde, Privatizācijas aģentūras padome, ekonomikas ministrs, nozares ministrijas, attiecīgas ministriju struktūrvienības un vēl dažādas darba grupas. Un pat vairākas darba grupas. Protams, ka ar tik sarežģītu pārvaldes mehānismu ir ļoti grūti konkurēt ar privātajām kuģošanas kompānijām. Un, ja “Latvijas kuģniecība” to vēl spēj, tad jāsaka viņai paldies par ļoti veiksmīgu un prasmīgu darbu! Es pat teiktu, ka zināmā mērā mēs “Latvijas kuģniecības” veiksmes varētu ierakstīt kā astoto pasaules brīnumu, ka pie šāda pārvaldes mehānisma ir iespējams gūt nopietnu peļņu, neskatoties uz visu valdošo politiķu pretdarbību vai, varbūt precīzāk, gandrīz visu valsts valdošo politiķu pretdarbību.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka diez vai tas ir tikai astotais pasaules brīnums. Es gribētu uzsvērt arī to, ka tas ir “Latvijas kuģniecības” lielais potenciāls, viņu iespēju robežas ir lielas, un tās nevajag novērtēt par zemu!

Es gribētu uzsvērt to, ko jau vairākkārt ir teicis “Latvijas ceļa” pārstāvis Uldis Osis, ka pats galvenais ir tas, ka valdībai nav bijusi “Latvijas kuģniecības” privatizācijas stratēģija, ka vajadzēja šai stratēģijai būt agrāk pieņemtai, nekā uzsāktai pašai privatizācijai. Kolēģi, cik ilgi mēs nopietnus ekspertus neuzklausīsim?

Es gribētu uzsvērt to, ka tik tiešām pasaulē notiek šie globalizācijas procesi, ka mēs nokļūstam pavisam citā situācijā nekā pirms 20 — 30 gadiem, ka ir vajadzīgs arī zināms horizonts ar perspektīvu redzējumu. Un tāpēc arī Uldis Osis atgādina, ka veidojas globāls, loģistikas, kravu, informācijas plūsmu tīkls — multimodālie koridori, kas krustām šķērsām iet pa visu pasauli, kur tiek apvienots autotransports, dzelzceļš, servisa kompānijas, ostu termināli, distribūciju centri, kravu laukumi un tā joprojām. Un šeit ir vajadzīgs, protams, nopietns menedžments, vienalga, valsts vai privāts. Tas ir pilnīgi skaidrs, kolēģi!

Es gribētu vēl šeit uzsvērt to, ka mums lielā mērā jāņem vērā tas, ka arī “Latvijas kuģniecībai”, kā uzsvēra Uldis Osis, šobrīd nebija pats izdevīgākais privatizācijas laiks. Viņi saka vēl tā, ka nebūtu īsti saprātīgi privatizēt “Latvijas kuģniecību” tieši šobrīd vai tuvākajā gadā vai divos gados, varbūt pat trijos gados. “Latvijas kuģniecība” tiek privatizēta ekonomiski visneizdevīgākajā laikā. Kolēģi, tas atkal notiek pretēji, pretēji ekspertu viedoklim.

Nu ko lai šeit saka? Es domāju, ka mums, politiķiem, nevajag tik daudz skatīties tikai no ideoloģijas savām dogmām un principiem, bet arī skatīties no veselā saprāta. Un, ja reiz valdība nav tikusi galā ar savu pamatuzdevumu, nav izstrādājusi “Latvijas kuģniecības” privatizācijas stratēģiju, kas atbilst Latvijas Republikas valsts interesēm, tautsaimniecības interesēm, tad mums katrā ziņā nav jāvirzās uz priekšu “Latvijas kuģniecībā”, kamēr tas nav noticis.

Es gribētu uzsvērt to domu, kas tad bija jārisina valdībai? Valdībai bija jāpanāk, lai Latvijas bizness varētu integrēties šajā globālajā vai vismaz Ziemeļeiropas reģionālajā tīklā, kravu pārvadājumu un informācijas tīklā, bet par to pat nav bijusi diskusija. Kolēģi, es teiktu tā, ka steiga “Latvijas kuģniecības” privatizācijā ir pilnīgi nepieļaujama. Mēs šinī gadījumā arī pilnīgi piekrītam Latvijas kolēģiem, tātad apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kas arī vairākkārt ir uzsvēruši, ka šī steiga ir šīs privatizācijas kapracis. Un nevajag šeit meklēt to apvienībā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā, Jurkāna politiskajā blokā, Jaunajā frakcijā vai Latvijas jūrniecības savienībā un tamlīdzīgi. Es gribētu uzsvērt arī to, ka mans kolēģis Ainārs Šlesers ir teicis, ka opozīcija zināmā mērā ir traucējusi ar to, ka minējusi šīs kukuļu lietas un it kā ir piedēvējusi šīs kukuļu lietas. Bet es gribētu uzsvērt to, ka sociāldemokrāti un opozīcija ir tikai citējusi, es uzsveru, valdības un valsts amatpersonu pārstāvjus. Lai Šlesera kungam šeit nebūtu iebildumu, es vēlreiz nocitēšu, kurus tad mēs esam citējuši. Zināmā mērā tobrīd Eiženu Cepurnieku no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, no sabiedrības par atklātumu “Delna”, tātad Andri Šķēli — Tautas partijas priekšsēdētāju, tas ir “Dienā” pagājušā gada 18.novembrī, Druvi Skulti no “Latvijas ceļa” — “Diena” 14.oktobris pagājušajā gadā, Vladimirs Makarovs no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, “Latvijas kuģniecības” juridiskais direktors Elmārs Vītoliņš, tālāk ir Jānis Naglis, kas arī min šādu kukuļu iespējamību presē, no 12 līdz 20 miljoniem lielu kukuļu iespējamību. Tā kā šeit opozīcija neko nav atklājusi, nekādu velosipēdu nav izgudrojusi. Šeit Amerika nemaz nebija jāatklāj. Praktiski viss šeit nāk no valdības partijas locekļu mutes. Tā kā šeit es arī domāju, ja arī tas ir traucējis, tad šinī gadījumā sociāldemokrāti, vienīgi atkārtojot jau šīs pirmo reizi paustās valdošās partijas domas, zināmā mērā varbūt to ir vēlreiz aktualizējusi. Bet tāds arī ir opozīcijas pienākums, kā to Kalvīša kungs norādīja.

Kolēģi! Mums vajadzētu arī tomēr padomāt par to, ka ne tikai mēs šeit, bet arī no “Delnas” ir teikuši cilvēki ļoti precīzi, ka likumi tomēr ir pārkāpti. Varbūt nebūtiski, es šeit atkal citēšu “Delnas” pārstāvjus Inesi Voiku, Raitu Karnīti. Tātad arī Aija Poča no “Latvijas ceļa” LETA skaidri un gaiši atzina, ka nebūtiski pārkāpumi ir. Nu mēs nedalām šos likumu pārkāpumus nebūtiskos un būtiskos. Un tagad es gribētu uzsvērt to varbūt, kāpēc tad mēs tomēr pieprasām Aigaram Kalvītim viņa demisiju. Lai aktualizētu šo situāciju, kāda ir izveidojusies pašreiz “Latvijas kuģniecībā”. Jo izrādās, neviens nav vainīgs pie tā, ka “Latvijas kuģniecības” privatizācijas jau trešā reize ir izgāzusies. Un Kalvīša kungam, ja viņa demisiju valdības partijas neizskatīs, būs atkal jāsaka to, vai tad tiešām neviens nav vainīgs, vai tad tiešām opozīcijai un arī varbūt “Tēvzemei un Brīvībai” kopā ir tik liels spēks, kā viņš saka — sociāldemokrāti un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK? Nu mēs ar savām 32 balsīm pret valdības 48 tik liels spēks, ka varam jūs nospiest uz ceļiem, un jūs neko nespējat vairs izdarīt, — man tas neliekas pārliecinoši. Neliekas pārliecinoši!

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt sekojošo. Tātad — kāpēc tieši pieprasām Kalvīša kunga demisiju? Tātad, ja mēs uzmanīgi analizējam “Latvijas kuģniecības” privatizācijas gaitu, tad redzam savdabīgu situāciju, par ko zināmā mērā mēs esam vainojuši arī Ministru kabinetu. Bet tomēr. Kas paraksta Ministru kabineta nosacījumus par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju? Ministru prezidenta vietā, Andra Bērziņa vietā, paraksta ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Es neuzskatu šeit, ka te ir kaut kas nelikumīgs, bet es runāju par būtību.

Tālāk. Latvijas Privatizācijas aģentūras noteikumi, kuriem jāatbilst šiem Ministru kabineta nosacījumiem, kas paraksta? Paraksta ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Mēs esam izteikuši pietiekami daudz savus iebildumus arī par šo likumības pusi. Ja no Saeimas deputātiem būs atkal iebildumi, mēs atkal celsim augšā, mums viss šis garais saraksts ir, mēs varam arī par to runāt, es domāju, ka šeit var būt vēlreiz, jau trešo reizi mēs šo uzskaitījumu ar šiem nopietnajiem likumu pārkāpumiem neuzskaitīsim, jo arī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā mēs to esam visu iesnieguši.

Tālāk es gribētu uzsvērt, kas notiek tālāk. Tātad arī “Latvijas kuģniecības” procesa likumību un publiskumu kā valsts pilnvarnieks Privatizācijas aģentūrā uzrauga mūsu kolēģis Aigars Kalvītis. Nu ko es varu teikt? Ministru kabinets uz Kalvīša pleciem ir uzgrūdis visu atbildību. Par to jau mēs runājām sen un vairākkārtīgi. Kalvīša kungs nav protestējis. Nevienu vainīgo arī nav atradis, lai arī mēs uzskatām, ka zināma vainas daļas ir jāuzņemas, protams, Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram Jānim Naglim, bet aizvien Kalvīša kungs ar Nagļa darbību ir apmierināts, kā mēs varam just, vai arī kritiskas piezīmes, godīgi sakot, izsaka. Un galu galā vajadzētu noskaidrot, kurš tad ir vainīgs. Kalvīša kungs vai Nagļa kungs, vai abi divi reizē? Nu tas jautājums būs jāizšķir vai nu Saeimai, vai arī Aigaram Kalvītim kā ekonomikas ministram pašam. Tas ir pilnīgi skaidrs.

Es vēl gribētu uzsvērt to, ka uz Saeimas deputātu pieprasījumu, uz vēstuli Ministru prezidentam par to, kā ir rīkojies Kalvīša kungs kā valsts pilnvarnieks Privatizācijas aģentūrā, kā ekonomikas ministrs, kā Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētājs, vai tur ir bijuši pārkāpumi vai nē, atkal bija spiests atbildēt Aigars Kalvītis. Visi pārējie Ministru kabineta locekļi no šīs atbildības izvairījās. Nu ko es varu teikt? Protams, manuprāt, šī nav pareizākā darba organizācija Ministru kabinetā, bet, ja visu Ministru kabinetā var Kalvīša kungam uzkraut virsū un viņš tam arī piekrīt, tad zināmā mērā viņš ir līdzvainīgs, vai vainīgs — nu tas ir jāizspriež šeit Saeimai, tas ir pilnīgi viennozīmīgi.

Kolēģi, es gribētu arī uzsvērt to, ka mums vajadzētu ļoti nopietni padomāt par to, vai mēs visu darām pareizi. Vai mēs esam pietiekami izteikuši dažādus ierosinājumus, lai Kalvīša kungs varētu labot situāciju. Un es vēlreiz teikšu arī atklāti. Ne jau velti Sociāldemokrātu partija sen, sen atpakaļ iesniedza deputātu pieprasījumu, kurā mēs visus šos jautājumus izskatījām, un atsevišķiem jautājumiem arī deputātu Pieprasījumu komisijā, ka šie jautājumi ir risināti no opozīcijas puses pamatoti, atzina pat arī Šadinova kungs. Teica: “Jā, nebūtiski likums pārkāpts.” Nebūtiski, jā, šī frāze mums ir zināma. Tālāk, kad šis jautājums deputātu Pieprasījumu komisijā netika risināts, mēs vēlreiz sniedzām Kalvīša kungam jau demisijas pieprasījumu, pēc tam rīkojām šo ārkārtas plenārsēdi par “Latvijas kuģniecību”, par kuģošanas jauno politiku, tās īstenošanu. Un arī tagad šeit uzturam šo prasību, jo mēs uzskatām, ka nevar būt tā, ka valdība ir pilnīgi bezatbildīga. Nevar būt tā, ka valdībā nav neviens ministrs ne par ko atbildīgs un ka neviens ministrs nevienu valsts amatpersonu neredz kā atbildīgu, pat ja tā vada visu reāli praktisko pusi šajā “Latvijas kuģniecības” privatizācijas gaitā, kā tas ir ar Jāni Nagli.

Nu ko es varu teikt, kolēģi? Es varu teikt, ka šinī gadījumā sociāldemokrāti šādai nostājai kategoriski nepiekrīt. Un es esmu pārliecināts, ka Kalvīša kungs ir pietiekami kompetents, pietiekami jau pieredzējis, lai spētu visus šos mūsu minētos faktus izvērtēt un izdarīt secinājumus. Mēs nepieļaujam iespēju, ka Kalvīša kungs to dara aiz nekompetences, aiz pieredzes trūkuma. Tātad vai nu tas ir politiskās gribas trūkums, vai nu tas ir tas, ko saka Latvijas Jūrniecības savienība, attiecinot to, es domāju, ne jau konkrēti uz Kalvīša kungu, bet uz vadošajiem politiķiem, uz valdības politiķiem. Un es šeit varbūt citēšu, ko tad Latvijas Jūrniecības savienība savā tādā paziņojumā oficiālā, gadskārtējā kopsapulcē, risinot “Latvijas kuģniecības” aktuālākos jautājumus, secina, kāda tad ir viņu nostāja. Jaunās kuģošanas politikas neieviešana valstī, bezjēdzīgi aizkavētās ekonomiskās reformas, tai skaitā arī privatizācija, ilgstoši konsekventi realizētai politikai, kas īstenībā ved jūrniecības nozari uz likvidēšanu, var būt tikai viens cēlonis — korupcija. Nu ko, kolēģi, es domāju, ka tas nebūs korupcijas cēlonis, bet es arī neticu tam, ka tā ir nekompetence. Tad atliek vienīgi tas, ka nav šīs politiskās gribas. Es gribu redzēt arī to, kolēģi, vai Saeimas deputātiem ir politiskā griba izvērtēt visus šos jautājumus. Vai Kalvīša kungam ir šī politiskā griba — izvērtēt šo “Latvijas kuģniecību”, tās privatizācijas gaitu, vai mēs uzskatām, ka mēs esam kaut kādu jokdaru komanda starptautiskajā arēnā, kur var ar šādiem jautājumiem kā “Latvijas kuģniecība” rotaļāties, spēlēties, vai mēs tomēr gribam izdarīt arī kādus secinājumus, vai arī teikt kā Jānis Naglis: “Nu trīs reizes ir bijusi “Latvijas kuģniecības” privatizācija neveiksmīga. Nu mēs esam visas šīs kļūdas inventarizējuši, reģistrējuši, un tagad mēs varētu mēģināt ceturto reizi, un, kā saka “Delna”, pat varbūt arī atklātumā tomēr mēģināt kaut ko privatizēt.

Kolēģi! Būsim nopietni, strādāsim Latvijas labā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Egils Baldzēns salīdzināja kuģniecību ar jaunavu un Kalvīti salīdzināja ar jaunekli, kurš zīlē uz margrietiņas — mīl, nemīl. Tādā gadījumā būsim konsekventi. “Latvijas kuģniecība” ir jaunava, kas ir izvesta uz Čaka ielas, un jauneklis zīlē — pirks vai nepirks. Pornobiznesā to sauc par sutenerismu. Latvijā to nezin kāpēc sauc par privatizatoru procesu veicējiem. Varu jums atkārtot tikai to, ko jau gadu atpakaļ es jums teicu. Latvijas vecie kuģi visā pasaulē nevienam nav vajadzīgi. Nevienam! Ir vajadzīga “Latvijas kuģniecības” iekarotā tirgus niša, un tā atbrīvosies tad, kad “Latvijas kuģniecība” būs nogalināta. Jūs šo nepieklājīgo vārdu nomainījāt ar vārdu “privatizēta”, bet tas ir tikai pieklājības žests. Būtība ir viena un tā pati. Un atbildīgs par šo “Latvijas kuģniecības” nogalināšanas mēģinājumu šobrīd ir ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis kopā, protams, ar dzelzs Nagli. “Latvijas kuģniecības” nodošana privatizācijai bija, ir un paliek Latvijas sabiedrības politiski kļūdains lēmums, kuru būtībā attīstīja labējās partijas, tas ir kaitīgs lēmums Latvijai un Latvijas ekonomikai. Bet pat šo, pilnīgi nepareizo lēmumu, Latvijas labējās partijas ar visu savu lielo pieredzi, veicot Latvijas ekonomiskās neatkarības likvidāciju citās nozarēs, ar privatizācijas metodi, protams, “Latvijas kuģniecības” jautājumā nav spējīgas izpildīt. Bībele sakot, ka Dievs parasti sodot cilvēku, atņemot tam prātu, šajā gadījuma acīmredzot Dievs negrib atļaut neprātam iet pārāk tālu. Vakar Aivars Ozoliņš avīzē “Diena” rakstīja: “Atstāt “Latvijas kuģniecību” valsts īpašumā nozīmē saglabāt korupcijas un nestabilitātes perēkli.” Nomainīsim dažus vārdus: saglabāt Latvijas valsti latviešu rokās nozīmē saglabāt Latvijas tautas šķelšanas un pašiznīcināšanas perēkli, jo saskaņā ar labējo partiju Latvijā ieviesto ekonomisko politiku, saskaņā ar totālās Latvijas valsts izprivatizācijas politiku latvieši jau neesot spējīgi paši pārvaldīt savu īpašumu un savu valsti. Un tāpēc jau ir jāiztirgo viss, ko varam, kuģi, meži, atgādināšu, ka priekšā stāv tāds skaists projekts par celulozes rūpnīcu, gāzi, “Latvenergo”, visu naftas biznesu, jāizpārdod viss. Starp citu, pārdevēji nav ražojuši un nekad nav bijuši spējīgi saturēt. Labs piemērs ir “Avelat” kompānija, kura tika privatizēta vienās skaistās rokās un pēc tam tika izpārdota pa daļām, padarot īpašnieku, jau likumīgo īpašnieku, par bagātu cilvēku. Kārtējais “Latvijas kuģniecības” iznīcināšanas variants ir izgāzies. Un man liekas, ka Latvijā šodien nav neviena cilvēka, kurš pie skaidra prāta un pilnas apziņas nesaprastu, ka jebkurš mēģinājums tālāk turpināt “Latvijas kuģniecības” privatizāciju ir atklāts mēģinājums vēlreiz grūst “Latvijas kuģniecību” bankrota virzienā, iznīcināt to. Iznīcināt “Latvijas kuģniecību” kā uzņēmumu un Latvijas kuģošanu kā nozari par labu citām ārpus Latvijas esošām firmām. Un to būtībā varētu definēt kā smagu ekonomisku noziegumu pret Latvijas tautu un valsti.

Būtībā šodien mums ir dota pēdējā iespēja mēģināt saglabāt uzņēmumu “Latvijas kuģniecība”, saglabāt tās pozīcijas, kuras Latvija ir iekarojusi pasaules kravu pārvadājumu tirgū, saglabāt un attīstīt jūrniecības nozari, kura starp citu kopā ar savām krasta infrastruktūrām dod darbu līdz 65 tūkstošiem cilvēku Latvijā. Es saprotu, tas ir sīkums jums. Būtībā man gribētos, lai jūs pārtrauktu ņirgāties par jūrniekiem. Ir laiks atgriezt “Latvijas kuģniecības” statusu valsts akciju sabiedrības statusā, un, ja tik briesmīgi niez nagi privatizēt, tad varbūt atceraties savus solījumus tautai par tautas kārtu “Latvijas kuģniecības” privatizācijā. Šeit varētu savu talantu likt lietā Naglis, valdība, Ekonomikas ministrija. 10—20% akciju, “Latvijas kuģniecības” akcijas, daudzi jūrnieki, daudzi ostinieki gaida, viņi grib ieguldīt savus sertifikātus “Latvijas kuģniecībā”, ar savu līdzdalību attīstot nozari, bet jūs jau, protams, rēķināties ar to, ka tas būs apmēram 150, varbūt arī vairāk tūkstošu cilvēku liels sociāls slānis, kurš nedos jums iznīcināt Latvijā jūrniecību, un no tā ir bailes. Tāpēc jums ir vajadzīgs viens stratēģisks investors, kurš izmetīs latviešus no šī biznesa. Atmodas laikā Tautas frontes vadībā mēs daudz runājām par tranzīta tiltu starp Austrumiem un Rietumiem, tilts jau saglabāsies jebkurā gadījumā, bet vai mēs, latvieši, gribam būt uz šī tilta par saimnieku vai arī, spriežot pēc jūsu ieviestās politikas, vēlamies ar labējās ekonomiskās politikas palīdzību, ar labējo valdošo partiju palīdzību kļūt par šī tilta saimnieka sulaiņiem un pakalpiņiem, kā to jau būtībā ir nolēmuši tie, kuri gatavo mums skaistās, jaukās rekomendācijas Pasaules bankas, Rekonstrukcijas bankas, Valūtas fonda vārdā, Privatizācijas aģentūras konsultantu vārdā, šīs rekomendācijas maksā dārgi, ļoti dārgi Latvijas valsts ekonomiskai neatkarībai. Būtībā mēs visu Tautas frontes cīņu par Latvijas neatkarību no Padomju Savienības esam pārvērtuši par Latvijas nodošanu no Krievijas rokām jebkurās citās, tikai ne latviešu rokās.

Aigars Kalvītis, protams, ir labs puika, bet ne vairāk, un žēl, ka tā nav profesija. Bet būtībā Aigars Kalvītis ļoti precīzi šodien parādīja, kur ir jāatrodas Latvijas ministram tanī brīdī, kad notiek nopietnu ekonomisku jautājumu risinājumi Latvijā. Kad tiek risināti jautājumi, kas ir saistīti ar Latvijas ekonomisko nākotni, jautājums ar Latvijas ekonomisko neatkarību, ekonomikas ministra vieta ir pie hokeja faniem, pie saldējuma, pie aliņiem, pie “olē, olē, olē!” dziedāšanas. Andra Bērziņa valdība uzsāka savu darbu eiforijas brīdī, pateicoties tieši Latvijas hokejistiem, viņu lielajai uzvarai un Latvijas hokeja faniem. Žēl, ka šī valdība tālāk par šo “olē, olē, olē!” netiek, un, ņemot vērā vakardienas hokeja spēles rezultātu, būtu laikam šodien no darba jāatlaiž arī ekonomikas ministrs par sliktu hokeja fanošanu, jo par politisko mazspēju mūsu valstī vēl neviena valdība, neviens ministrs atbildību nav nesis un nevēlas to darīt. Godīgi sakot, ja šim labajam puikam Aigaram Kalvītim būtu bijusi pašcieņa vai cieņa pret tautu, viņš būtu vienkārši atkāpies pats. Un būtībā, ja šodien mēs nepieņemam lēmumu par ekonomikas ministra demisiju, mēs kā likumdevējs izrādām tādu pašu necieņu savai tautai, saviem vēlētājiem, savai valstij. Un tad jau nav brīnums, ka Latvijas Republikas valdība būtībā nekad nav uzskatījusi par svarīgu to, ko jautā, ko prasa, ko grib Latvijas likumdevējs, Latvijas Saeima. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC).Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es aicinu koalīcijas partiju deputātus turpmāk neklusēt, jo, protams, ja šīs debates neietu tieši ēterā, es domāju, ka mēs aiztaupītu laiku arī klausīties visu to, ko mēs dzirdējām. Man tiešām žēl, ka nav šodien ministra vai ministra vietas izpildītāja, es aicinu tomēr neatstāt to situāciju tādu, kā mēs patlaban dzirdam. Un, pirms es pāreju pie lietas būtības, un es jūtu, ka man šoreiz arī 15 minūtes. Nupat es runāju ar vienu citu deputātu, kas labi zina ekonomiku — vissliktākais, kas var notikt, ja saimnieciskus jautājumus mēs politizējam tādā veidā, ka mēs piesaucam Raini, Somersetu Moemu, stikla kalnu un vēl daudz ko, jo tādā gadījumā mēs dodam sabiedrībai, un tieši tāpēc arī es šeit uzstājos, absolūti greizus un nepareizus un pat, godīgi sakot, analfabētiskus spriedumus. Nu divi piemēri. Man tiešām ir žēl, bet nupat cienījamais Baldzēna kungs parādīja, ka no banku lietām viņš absolūti neko nesaprot, jo viņš nezina, kas ir korespondētājrēķins, starp citu, to pašu nezina arī Lakuča kungs... Ko nozīmē ieskaitīt naudu uz bankas korespondētājrēķina, kurā ir minēts šis te naudas īpašnieks. Nu tas vienkārši nozīmē, ka cilvēki neko nesaprot.

Otrs. Mani tiešām izbrīna, acīmredzot opozīcija šeit ir ļoti labi informēta, jo mums pat nav nekādas informācijas, neskatoties, ka Naglis ir mūsu partijā un Kalvītis ir Tautas partijā, par tādām lietām, ka konfidenciāli līgumi starp investoru un aģentūru... Tas ir ļoti interesanti, no kurienes ir šādas ziņas. Tas nav nekāds noslēpums, bet mani vienkārši interesē, kāda jums ir laba informācija.

Bet tagad pie lietas būtības. Sociāldemokrātu uzstāšanās, patiesību sakot, sevī slēpj fantastisku pretrunu, jo, no vienas puses, politiska pārliecība, pie kam tā ir mainījusies, jo es atceros, kā viņu pārstāvji privatizācijas izmeklēšanas komisijā pauda viedokli, ka privatizācijai ir jānotiek. Tā ir mainījusies ar tādu skaļu paziņojumu, ka vispār privatizēt nevajag. Bet, no otras puses, mēs šeit dzirdam pusstundu garu runu par kaut kādu privatizācijas procesa uzlabošanu, kvalitāti un tā tālāk. Šī pretruna ir tā kā āža kāja, kas lien ārā, jo, patiesību sakot, jūs neko nevarat teikt par privatizācijas procesa kvalitāti, cienījamie opozīcijas pārstāvji, ja jūs politiski vai nu dvēselē esat spiesti būt pret privatizāciju.

Par lietas būtību. Kāpēc es šeit nācu uzstāties? Es sākšu ar to, ka 1997. gadā man tika uzticēts kuģniecības padomē, kurā bija cilvēki arī, kas šeit ir deputāti — Andris Šķēle, Guntars Krasts, jūsu padevīgais kalps... uzsākt pārraudzību pār kuģniecību. Līdz tam laikam kuģniecība strādāja kā valsts uzņēmums ar ģenerāldirektoru, kuram bija līgums ar ministru, un kas strādāja tīri kā valsts struktūra. Tas ir par to, par ko patlaban iestājas sociāldemokrāti.

Kāds bija rezultāts tajā brīdī, kad šī kuģniecība tika pārņemta? 36 miljonu latu auditētu zaudējumu vienā gadā. Pie kam pie tādiem kurioziem, ka, piemēram, ņemot naudu, aizņemoties naudu, lai būvētu gāzes tankkuģi, šī nauda tika ieguldīta bankā “Baltija” un pazaudēta. Pie tādiem kurioziem, kā, slēdzot līgumus ar privātfirmām par naudas izbrīvēšanu no “Vņešekonombankas”, tā nauda daļēji tika skaitīta uz ārvalstu firmām, netika atgūta. Pie tādiem kurioziem, kad, es teiktu, tiešām noziedzīgi.... nu, es nezinu, kā man to teikt precīzi, protams, laikam prokuroram jāsaka ir par to, bet problēmas, kas, piemēram, saistījās ar Gdaņskas kuģubūvētavu, kuras es zināmu apsvērumu dēļ šeit nepaudīšu, jo tiesas process ir... Tātad ko mēs ieraudzījām? Mēs ieraudzījām, ka šāda struktūra noved pie totāla bankrota.

Un tagad paskatīsimies, kas ir izmainījies no šī laika. Ir pārvaldes struktūra izmainīta, jā, ir sarežģīti, ir sešu līmeņu pārvalde, es tam piekrītu, un tā ir jāpārtrauc. Taču jūs paskatieties, kā ir izmainījušies finansu rādītāji. Neskatoties uz to, ka daudzi teica, ka nedrīkst likt Kļaviņu par prezidentu, jo viņš strādāja pie Avotiņa un tā tālāk... Es varētu visu to penteri skaitīt daudz un dikti. Bet tas vien, ka tika liberalizēta pārvalde un šis uzņēmums no valsts uzņēmuma kļuva par akciju sabiedrību, privatizēto akcijas sabiedrību, matemātiski precīzi parāda, kāda ir tagad situācija. Neskatoties uz to, ka tika apzināti bremzēti attīstības priekšlikumi no vadības, un, starp citu, pamatā par to balsoja opozīcijas pārstāvji, es nevaru tikai uz vienu pusi rādīt, man gandrīz iznāk daļēji te rādīt uz daudzām pusēm, tomēr rādītāji ir pozitīvi. Taču vai ar to var visu beigt un vai ar to visu var arī teikt, ka nu tagad ir ļoti labi, un lai tas viss iet tālāk tā, kā tagad ir, vai, vēl labāk, atgriezties kvaziavotiņa sfērā, ko acīmredzot piedāvā cienītais referents, kas mums te pusstundu mācīja par Raini un tā tālāk. Baidos, ka nē. Es minēšu vairākus argumentus, kāpēc ne. Jā, visi šie te līdzekļi, starp citu, informācija, es nezinu, varbūt jums ir ļoti precīza, bet es domāju, ka, kas attiecas uz brīvajiem līdzekļiem, tad, ja mēs paskatāmies bilanci un mēs kaut ko saprotam no bilances, un mēs skatāmies, kā ir aktīvi ar pasīviem saistīti, tad, neapšaubāmi, kredītu saistības vairāk nekā 150 miljoni kuģniecībā ir būtiskas, un tur ne tikai kuģi ir kā ķīla, bet arī kuģniecības kopējā bilance ir neizmantojama citā veidā.

Bet jautājums ir par kuģniecības tālāko likteni un attīstību. Gribētu minēt vairākus faktus izglītībai, tai skaitā arī cienījamajam referentam. Jā, eksistē... Ja mēs runājam par kuģošanas politiku, ko es gribu Burvja kungam atgādināt, jo es saprotu, ka kaismīgā runa par to, kā viņš to redz, kas ir galināts un negalināts, paskatīsimies arī, kā Burvja kungs savā laikā varonīgi saimniecisko darbību ir veicis vairākās struktūrās. Es nevaru oficiāli teikt, bet man ir aizdomas, ka ne sevišķi veiksmīgi, Burvja kungs, pirms jūsu deputēšanas. Bet nu, katram var gadīties, bet runa ir par citu.

Runa ir par to, kā var būt divi reģistri un kuģošanas politika var tikt pieņemta. Jā, Norvēģijā ir divi kuģu reģistri, principā var atgriezt kuģus zem Latvijas karogiem ar pavēli. To var izdarīt. To, starp citu, es saku arī tiem, kas mēģina presei stāstīt, ka kuģi sen vairs nepieder “Latvijas kuģniecībai”. Tas ir kārtējais analfabētisms. Un, ja mēs skatāmies auditorslēdzienus, un ejiet un prasiet tos, un skatiet... Jūs ieraudzīsit, ka kuģniecība ir milzīgs holdings, bet ar vienu niansi, ka viss, kas attiecas uz kuģiem, visas šīs meitas firmas, tās ir simtprocentīgs kuģniecības īpašums. Nekur netiek īpašums dalīts. Tagad ir jautājums — kāpēc savā laikā šis holdings tika veidots un kāpēc šīs te meitas firmas ir ofšorzonās? Nākamais solis — izglītībai. Jūs paņemsiet visas lielākās kuģniecības gan Amerikā, gan arī kontinentālajā Eiropā un jūs ieraudzīsiet... teiksim, Lielbritānijā, ka tās ir reģistrētas ofšoros. Kāpēc? Tāpēc, ka ir tāda kuģniecības nelaime, ka konkurētspēja liek to darīt. Tas, ko šeit runā par Jūrniecības savienību, tas, ko šeit runā par to, ka vajadzētu visu atgriezt zem Latvijas likumdošanas.... Jā, es arī būtu par to, bet ir problēma par konkurētspēju, jo izrādās, ka tie paši jūrnieki, viņi dzīvo citos apstākļos, viņi nemaksā sociālo nodokli, nemaksājot sociālo nodokli, viņi pazemina pašizmaksu, operatīvās izmaksas kuģu apsaimniekošanā, un konkurence šiem kuģiem uzlabojās. Mums ir jāizšķiras. Ja mēs gribam pieņemt tā, tad kuģniecības konkurētspēja tiks pazemināta. Mēs gribam viennozīmīgi atgriezt... Pie kam tā problēma vienmēr eksistē par Finansu ministriju, kas nav ar mieru leģitimēt situāciju, ka šeit ir vairākas iedzīvotāju vai darba ņēmēju grupas, kuras ir citādas nekā pārējie, kuri nemaksā sociālo nodokli. Kaut gan viņu bērni un radinieki izmanto vietējo infrastruktūru un tā tālāk. Es baidos, ka sociāldemokrāti tik tālu vispār nav aizdomājušies.

Es personīgi domāju tā, kas attiecas uz kuģošanas politiku, es varētu piekrist kritiķiem tajā brīdī, ka vispār pozīcija vairāku valdību garumā netika izstrādāta, bet ir jāsaprot, ka šī pozīcija ir nodokļu skarta, un šeit ir fundamentāla atšķirība starp Finansu ministrijas pozīciju un starp nozaru ministrijas pozīciju.

Ja mēs ejam tālāk... par privatizāciju kā tādu. Es uzskatu, ja mēs skatāmies privatizācijas procesu, es minēšu vairākus argumentus, lai atkal oponētu varonīgajiem kritiķiem. Nu, es sākšu ar to. Šeit mēs skaidri dzirdējām, ka bija ļoti īsi termiņi un speciāli taisīta vienam investoram privatizācija. Nu, ja būtu taisīta speciāli vienam, tad tas viens būtu arī tos nosacījumus izpildījis. Acīmredzot nosacījumi bija izdarīti tik augsti, ka diemžēl pat jebkāda sarunāšana šeit nebija iespējama. To arī es gribētu minēt sociāldemokrātiem, lai viņi to saprastu.

Otrs. Kuģniecības privatizācija jau notiek četras reizes. Četras reizes visa pasaule zina, ka kuģniecība iet uz privatizāciju, un teikt, ka viss sākas no nulles un neviens neko nezina, nu tas ir galīgs analfabētisms. Un es, starp citu, brīnos, kāpēc arī to saka, piemēram, tādi saimnieciski domājoši cilvēki kā Ventspils mērs. Kas attiecas par Ventspils paziņojumu un kaismīgo sociāldemokrātu novēlējumu pildīt Ventspils nu, teiksim tā, ieteikumu, nu tad mēs varam patīt bildi atpakaļ un palūgt, lai ekonomikas ministrs mums te noreferē, kā Ventspils uzņēmumi tika privatizēti, un tad mēs ieraudzīsim, cik tur ir biržā privatizēts, cik tur ir atklātā izsolē un tā tālāk.

Bet ne jau par to ir runa. Runa ir par “Latvijas kuģniecību”. Jā, es uzskatu, ka pamata pārmetumi varētu būt tādi: kāpēc tika sašaurināts pretendentu loks un nepiedalījās bankas vai finansu investori? Kāpēc gāja runa par institucionāliem investoriem? Jā, bet es neesmu Naglis un es neesmu Kalvītis. Taču es arī šeit varu kā argumentu izdomāt savējo. Un es teiktu tā: “Bet, ja ir nosacījums turpināt šo te uzņēmējdarbību Latvijā, tad varbūtība, ja privatizācijā piedalās finansu investors — banka, kam ir citas intereses, kam ir intereses naudiskas, nevis biznesa intereses, šo kuģniecības biznesu saglabāt Latvijā ir daudz, daudzreiz mazāka.

Protams, var teikt: “Nu jā, bet šādi institucionāli investori neatradās.” Ir ļoti daudz iemeslu, kas varētu būt par cēloni, kāpēc neatradās. Bet es minēšu savu skatījumu.

Atkal izglītībai cienījamiem oponentiem un ne tikai viņiem. PSRS kuģniecības, kas sastāvēja no vairākām kuģniecībām. Paskatīsimies, kas ir noticis ar lielākajām PSRS laika kuģniecībām. Paņemsim Baltijas kuģniecību, kurā bija apmēram 308 — 310 kuģu. Un paņemsim Melnās jūras kuģniecību, kura bāzējās Odesā, kurā arī bija vairāk par 100 kuģiem. Abas šīs kuģniecības tika nobankrotizētas kā valsts uzņēmumi. Ar menedžmenta palīdzību. Tur tika arestēts gan menedžments lielā daļā, gan arī tur notika visādi atentāti un tā tālāk, bet rezultāts bija tāds, ka Baltijas kuģniecība un arī Melnās jūras kuģniecība tika nobankrotizēta valsts uzņēmuma statusā, un pēc tam šie kuģi tika nopirkti jau kā ieķīlāti no attiecīgām bankām un tā tālāk.

Tam viens no iemesliem varētu būt tāds: ja mēs ejam tālāk pēc inerces, ka šajā postpadomju sfērā šī prakse ir daudz lētāka investoriem, nekā pirkt “blendu”, nekā pirkt tirgus nišu. Diemžēl varbūt ka tam vēl palīdz arī šis politiskais klimats šeit, ka iet runa par privatizāciju kā tādu, un nevis no ekonomiskā viedokļa, bet no politiskā. Un daudzi cer, ka šādu strīdu rezultātā, bloķējot saimnieciskus lēmumus, tajā skaitā kuģu būvē un tā tālāk, politiski tos bloķējot no opozīcijas puses, šī kuģniecība arī nobankrotēs, un tad šos kuģus nopirks, kā mēs te lasījām avīzē, burtiski par maizes cenu. To gan mēs šeit nepieļausim, kamēr mēs te sēžam.

Vēl ir jautājums. Kāpēc praktiski vispār neparādās investori ar lieliem vārdiem? Nu kāpēc? Kāpēc, teiksim, ir Igaunijā, un, starp citu, arī opozicionāriem, cienījamam referentam, un vēl, kas te teica, ka te ir noziegumi un laupīšana, nu tad izrādās, ka igauņi ir aplaupījuši sevi, privatizējot savu kuģošanas biznesu, un lietuvieši ir pilnīgi idioti, kas tur sēž, par miljoniem dolāru arī savu kuģniecību pārdevuši. Es nezinu, ja uzņematies varonīgi vadīt šo valsts uzņēmumu, tad es jums atgādinu, kā tas tika vadīts līdz 1997.gadam. Un, ja nu iedzīvotāju izvēle uz jums kritīs nākamās Saeimas vēlēšanās, tad jums būs zināmas problēmas mums pierādīt, ka jūs to varat izdarīt.

Un tā kā es te dzirdu daudzas reizes finansu priekšlikumus pa labi, pa kreisi, tad es skatos, kurš jūsu rindās būs finansu ministrs. Un tā kā es dzirdu šos te privatizācijas priekšlikumus, tad es saprotu, ka cilvēki nesaprot, kas ir korespondētājrēķins. Un nesaprot, kas ir jebkas cits saimniecisks? Un, ja Burvja kungs šeit uzstājās kā saimniecības potenciāls ministrs, nu tad pa priekšu paskatīsimies saimnieciskās darbības dosjē. Arī man tas varbūt nav spīdošs, bet saprotiet, es neuzstājos te, ka te viss ir nogalināts un nodzerts.

Un tālāk mans priekšlikums. Mēs neesam partijā precīzi izstrādājuši modeli, bet ir jau trīs iespējamības. Pirmā iespējamība ir šo te uzņēmumu pārvērst atpakaļ valsts uzņēmuma statusā un nodot, teiksim, kādas ministrijas rokās. Vai nu tā ir Satiksmes ministrija, vai Ekonomikas ministrija. Es domāju, ka sociāldemokrātiem, protams, tas ir salds ēdiens, jo tā ir jūsu politiskā nostāja. Bet mēs netaisāmies jūsu saldos ēdienus mums papildus izbarot, mēs neatkāpsimies tikai tāpēc vien, ka ir zināmas avīzes, kas, jums palīdzot un jūs stumjot, raksta visu to. Mēs to nedarīsim. Pat tad, ja mēs zaudēsim vēlēšanās. Ja mēs gūsim rūgtu pieredzi, kas notiks tad, kad visa šī lieta ar valsts lozungu aizstāvēt noved līdz totālam kraham šajā te kompānijā. Un par mata tiesu viņu izglāba. To mēs nedarīsim.

Tāpēc uzskatu, ka pareizākais variants ir un paliek — noteikt moratoriju uz šīs te kompānijas privatizāciju. Es nezinu, lai valdība spriež. Mans priekšlikums ir, ka varētu būt vismaz trīs gadi.

Otrs. Vienu minūti vēl... Papildus moratorijam izmainīt pārvaldes sistēmu, lai pie saimnieciskiem lēmumiem vairāk nepiedalītos aģentūras valde un padome, lai tas paliek menedžmenta līmenī ar visu pilnu atbildību.

Un trešais. Turpināt gatavoties piesaistīt investorus, turpināt gatavoties šo kuģniecību godīgi un pareizi ievadīt globalizētā ekonomikā.

Jo pēdējais, ko es teikšu, cienījamie sociāldemokrāti, jūs man varat te dziedāt no rīta līdz vakaram, kā jūs perfekti nostājaties par celulozi, kā jūs perfekti nostājaties par kuģniecību. Bet es nupat izlasīju 12 sējumus Latvijas vēsturi trīs mēnešus atpakaļ, iesaku jums arī to izdarīt. Un vēsturē, ko es esmu lasījis, es esmu redzējis tikai vienu, ka visās tajās valdībās, kur bija sociāldemokrāti pie varas, diemžēl ekonomiskie rādītāji bija katastrofāli! Paldies! (Zālē troksnis. Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie radioklausītāji! Vēl 1992.gadā, satiekoties ar ārzemniekiem, varēja lepoties ar “Latvijas kuģniecības” 103 kuģiem, kā arī ar sanatorijām un pansionātiem. Vagonu rūpnīca, autobusu ražošana, audumi, tekstils, pārtikas rūpniecība, radio, elektronika, telekomunikācijas izstrādājumi, lielākā Eiropas okeāna zvejas flote. Pagāja desmit gadi, un mēs nerunājam par rūpniecību Latvijā, nodarbinātību. Ir runa — bezdarbs, naudas trūkums budžetā. Nav vainas tikai esošā ekonomikas ministra Kalvīša kunga darbībā. Vaina ir tā. Latvijas Republikas Ministru kabinetam jāvada Latvijas tautsaimniecība. Vai viņi zina reālo situāciju mūsu valstī? Diemžēl aptuveni. Protams, var nepiekrist manam teiktajam, bet ja paskatāmies uz “Latvijas kuģniecības” privatizāciju. Cik “Latvijas kuģniecībai” palicis kuģu? Īstas informācijas nav. 58, 65. Cenu nosaka 70 miljonu latu apmērā. Mazliet matemātikas. Ja zviedru sapuvušā kuģa vērtējumā 3 miljoni par vienu kuģi, un, sareizinot ar 58, iznāk 174 miljoni dolāru jeb 108 miljoni latu. Tātad vairāk nekā 70 miljonu.

Cits aprēķins. 2 gāzvedēji, par kuriem “Latvijas kuģniecība” samaksāja 100 miljonus latu Dienvidkorejas kuģu celtniecības firmai, maksāja 100 miljonu latu vai 62 miljoni lati. Un it kā kontā esot 50 miljoni latu. Nu, ja tā, tad 30 miljoni. Un 62 plus 30 ir 92 miljoni. Tātad patiesībā 2 kuģi, un šis konts atmaksā to, ko investors samaksā par kuģiem. Pārējie 56 kuģi tiek saņemti par velti. Nu mums nav brīnums, jo arī vecie rūpniecības uzņēmumi bija privatizēti par 1 latu.

Nav īsti zināms pat skaits, kur ir citi “Latvijas kuģniecības” objekti, kur ir iestrādātas kuģniecības nišas, un tā slavenā slepenība par “Latvijas kuģniecību”. Tāpēc arī kreditori un Eiropas Savienība ātri nedos mums kredītus, jo esam nenopietni 4. klases aprēķinu līmenī. Kuģniecībai jābūt Latvijas Republikas valsts īpašumā ar stingru kontroli. Līdz šim nekas to nekontrolēja un nevadīja, it sevišķi līdz 1997.gadam. Kuģiem ir jābūt zem Latvijas karoga. Tur ir vismaz 4000 darba vietas. Ja mēs privatizējam, tad mūsu jūrnieki iestājas Latvijas Republikas iedzīvotāju bezdarbnieku rindās. Kas baros 4000 ģimenes? Bet ir arī citas Ekonomikas ministrijas neizdarbības. Nu paskatāmies kaut par to nevalstisko organizāciju “Delna”, kura dara to, kas ir jādara Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijai un ekonomikas ministram. Tāpat jau bija gudrinieki, kas vērtēja “Latvenergo” sistēmu — 90 miljoni, 138 miljoni latu, 183 un pēdīgi 600 miljoni latu. Nupat patiesā vērtība ir ap 2 miljardi latu. Tātad redziet. Nu, vai paskatāmies uz sanatoriju “Ķemeri”. Itālijas miljonārs ar 20 miljoniem Itālijas liru, kas pielīdzinās 6700 latiem, noprivatizējis sanatoriju ar vērtību 1 miljons latu. Unikālā bibliotēka ar 15 000 sējumu maksājot tikai 1000 latu. Vai 17 gleznas un 15 interjeri ar ļoti lielu vērtību novērtēti 15 tūkstošu vērtībā. Atkal aprēķinos mēs rupji kļūdāmies!

Nu un tagad vēl paskatāmies uz tiem parādiem. Kas tad ir palicis “Latvijas kuģniecībai” parādā, un kāpēc tad tā cieš tādus zaudējumus. Banka “Baltija” — 44 miljoni dolāru, “Mūsa Motors” — 28 miljoni, “Latvenergo” — 37,5 miljoni dolāru. Un ja vēl paskatīties vispār, aprēķināt tos nenopietnos maksājumus, kurus veica “Latvijas kuģniecība”, un es šaubos, ka par to nezināja Latvijas valdība, tad ir aizgājis nezināmā virzienā, ieskaitot arī šos 500 miljonus dolāru. Tas nozīmē, ka nebija un nav kontroles. Mūsu Ekonomikas ministrija ir jātransformē vai jāveic reorganizācija. Neko tā labu nenes. Desmit gadi un lejupslīde.

Kas ir aprēķinājis teritoriālās reformas jēgu un sekas? Tikai kaut ko. Vācijā vai citās valstīs pat 10 cilvēku apdzīvotā vieta jau ir pašvaldība. Zvejnieki Baltijas jūras krastos, Dānijā viena ģimene pat tiek apgādāta ar sistēmu tālmācībai, tiek darīts viss, lai cilvēkus noturētu visattālākajās apdzīvotajās vietās valstī. Latvijā diemžēl tiks izveidoti 103 vai 33 veidojumi, vai tas būs pagasts vai rajons, vai novads, vai apriņķis. Pārējās 400 apdzīvotās vietas, kur bija pagasti, nozudīs no kartes. Skolu nebūs, darba nebūs, veikala nebūs. Medicīnas aprūpes kā nebija, tā arī nebūs. Cilvēki pārcelsies uz Rīgu, Ventspili, Liepāju, Daugavpili, Rēzekni vai Jelgavu un uz tām galvaspilsētām, kas nu būs šiem 103 veidojumiem. Tur būs kaut kāda naudiņa, būs skola, veikals, kāds ārsts un ierēdņi. Un pēc pieciem, astoņiem gadiem Latgales skaistākās vietas apdzīvos jenoti un lapsas, Vidzemē klīdīs lāči un Kurzemē saimniekos vikingi.

Protams, valsts parāds, ārējais un iekšējais, kas sastāda 620 miljonus latu, rada arī to, ka ik gadus mēs atmaksājam tikai procentu apkalpošanā — 52—56 miljoni latu. Kur ņemt naudu? Visdažādākā veidā mēģinām izņemt pēdējos santīmus nodokļos no iedzīvotājiem, un izdomā visdažādākos maksājumus, sertifikātus, un par ko tikai cilvēkiem nav jāmaksā! Vienīgi vēl nav pēdu maksas un gaisa maksas. No rīta līdz vakaram dzirdam televīzijā, radio, avīzēs, ka nu tā parādība ar privatizāciju ir visā pasaulē un tā mūs novedīs nezin kādā laimes klēpī. Bet, ja paskatāmies, Zviedrijā energosistēma valsts rīcībā, Norvēģijā — valsts kontrole pilnīgi pār naftas ieguvi un realizāciju, Francijā gāze un tās izmantošana — valsts kontrolē, Itālijā naftas produkti un gāze — valsts kontrolē, Eiropā regulē ražošanu un lauksaimniecību, Amerikas Savienotajās Valstīs valsts kontrolē pilnīgi naftas rezerves un atradnes. Tas pats notiek ar zemi, kur valsts kontrolē apmēram pusi platības. Bet pie mums privatizācija, tā ir ekonomiski neaprēķināta un veido tikai lejupslīdi, un noveda līdz tam, kad vismaz 90% iedzīvotāju ir uz nabadzības robežas. Es nemaz nerunāju par tiem bērniem, kuriem nav pajumtes virs galvām, par tiem sirmgalvjiem, kuri nezin, kā viņi nodzīvos pēdējās dienas, un par tiem medicīniski neaprūpētajiem cilvēkiem un arī psihiski slimiem, kuriem mēs nevaram atrast naudiņu, lai nopirktu zāles.

Vēl ir tiesas prāva par Gdaņskas kuģu būvētavu. Pareizi pateica Godmaņa kungs: “Latvijas kuģniecība” uzdāvināja šai kuģu būvētavai 10 miljonus dolāru un it kā divus banānu vedējus, un tagad vēl pieprasa 30—50 miljonus dolāru. “Tilts Communication”, cik grib no Latvijas Republikas noplēst šī organizācija? Kaut kur no 300 līdz 500 miljoniem latu, bet par to jau mēs klusējam. Arī Zviedri “veco galošu” novērtēja 3 miljonu vērtībā. G–24 kredītu arī vajag atcerēties. 190 miljonus dolāru mēs ieguvām parādu, bet kur ir palikuši 54 miljoni dolāru, kurus vajadzēja atmaksāt no valsts budžeta? Tagad ļoti tīko Latvijas mežus. Speciāli samazināja mežsargus uz pusi, un valsts mežus izcērt uz nebēdu. Vai kam sāp par to galva? Nē! Toties vienu trešo daļu, kas sastāda apmēram 350 000 hektāru, jau tīko atdot ārzemnieku rīcībā. Pilnīgais neprāts! Nu un tādi sīki maksājumi, teiksim, 500 000 latu aiziet par tiesāšanās maksu par “Tilts Communication”, 900 000 izlietoja braukājot ierēdņi, skatoties visas pasaules bibliotēkas, 12 miljoni zaudējumi valstij, ko radīja Latvijas Privatizācijas aģentūras darbība, integrācijas fondam ir jāatdod vismaz 100 000, tagad steidzīgi likvidē Privatizācijas aģentūru un rada jaunu monstru. Nu tādu pašu, tikai jaunu. Kāpēc? Kas atbildēs par Latvijas Privatizācijas aģentūras izdarbībām? Protams, neviens. Un vienmēr ir noticis Latvijā 10 gadu laikā. Latvijas Privatizācijas aģentūrai ir jāsamazina štati, un varbūt arī vadītājam vajadzētu aiziet atpūsties pensijā. Bet ir jābūt tai pašai organizācijai, kas nesīs atbildību par iepriekš veiktajiem darījumiem. Te ir nopietns darbs ekonomikas ministram, bet ne sēdēt stadionos Eiropā. Diemžēl visi uzrādītie grēki — bet to ir vēl vairāk. Un arī tas, ka mēs līdz šim laikam neesam izstrādājuši Latvijas valsts attīstības plānu, mums nav nekādas plānošanas ne tautsaimniecībā, ne atsevišķi zemkopībā, ne arī citās nozarēs. Tāpēc ekonomikas ministrs atbildību no sevis nevar noņemt, un es domāju, lai viņš atpūšas un kārto savas personīgās lietas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumiem. Antonam Seikstam.

A.Seiksts (LC). Es lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju tūlīt pat uz īsu apspriedi darba telpās.

Sēdes vadītājs. Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien ir 45 gadu jubileja mūsu kolēģim Borisam Cilevičam. Sveicam viņu! (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedram Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Rišards Labanovskis, Andrejs Panteļējevs, Kārlis Leiškalns, Valdis Ģīlis, Vaira Paegle, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Imants Stirāns, Dzintars Kudums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim izskatīt lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram “. Nākamajam vārds debatēs Valdim Lauskim.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Attiecībā par šo tēmu vispirms par privatizācijas procesu kā tādu. Sociāldemokrātiem viennozīmīgi programmā ir ierakstīts, kā kuģniecību līdzīgi kā “Latvenergo” ir nepieciešams saglabāt valsts īpašumā, jo sociāldemokrāti uzskata, ka šie uzņēmumi ir spējīgi paši atrisināt jautājumu par attīstību, par atjaunošanos un nodrošināt valstī tādējādi vislabāko situāciju — finansiālo, ekonomisko, politisko. Ja valdošā koalīcija uzskata, ka devīze — privatizācija — pati par sevi atrisina visus jautājumus un ar šo devīzi nodeva kuģniecību arī privatizācijai, tādā gadījumā, es domāju, nav jābrīnās, ka sociāldemokrāti uzdeva šīs privatizācijas laikā vairākkārt jautājumu ar lūgumu argumentēt, kas tie ir par nosacījumiem, kāpēc kuģniecība ir jāprivatizē. Ja argumentu nebija, tādā gadījumā, es domāju, arī nav jābrīnās, ka sociāldemokrāti kādā no posmiem pieprasīja arī attiecīgo cilvēku demisiju.

Ja tiek nodrošināta iespēja kuģiem, kuģniecībai, “Latvijas kuģniecībai” pašai atrisināt šos jautājumus, tad kāpēc jāprivatizē? Ja kuģniecība netiek galā, griežas pie valsts kā pie īpašnieka, sava īpašnieka, saka — palīdziet mums atrisināt jautājumu, ja valsts nevar atrisināt, tad mēs varam runāt par privatizāciju, bet, ja valdošā koalīcija nodrošina šim plaukstošajam uzņēmumam, vadītājam nepārtraukti no valsts puses atalgojumu, kurš ir līdzvērtīgs, ko nodrošina Amerikas Savienotās Valstis saviem astronautiem, kāpēc to ir jāprivatizē? Ja šajos uzņēmumos ir iespējams politiskos dīlerus turēt no gada uz gadu un maksāt viņiem kolosālu naudu, kāpēc jāprivatizē? Es domāju, protams, ka mums šodien nav konstruktīvas sarunas. Es domāju, ka konstruktīva saruna būtu, ja, pārfrazējot godāto Godmaņa kungu, “varonīgie privatizētāji” šodien mums pateiktu, kāpēc uz lielo optimismu balstītie izteikumi, ka kuģniecība obligāti būs privatizēta ļoti labvēlīgos nosacījumos priekš valsts, kāpēc tas nav noticis. Lai pasaka arābu privatizētāji šodien, krievu privatizētāji, arābi, krievi, lai pasaka dāņu privatizētāji, kuras tās firmas bija, kāpēc viņi piedalījās šajā privatizācijā, kāpēc viņi nepārmaksāja, lai sabiedrība zina, ar ko rēķināties nākamajos posmos, ja valdošā koalīcija uzstāj uz priekšu to privatizēt. Ja šajā procesā tika pieaicināta sabiedriskā organizācija “Delna”, kura tik ļoti konkrēti apgalvoja, ka viss ir absolūti kārtībā, ka vismaz četri privatizētāji ir tādi, kuri obligāti ir gatavi ļoti stabili... lai “Delna” paskaidro, tas būs jautājums par to, vai mums vispār ir saturs sarunai. Ja tik ļoti konkrēti apgalvoja, ka viss ir kārtībā, premjerministrs, ekonomikas ministrs, tad es piekrītu, esmu gatavs izanalizēt viņu teikto, un tad es pateikšu “jā” vai “nē”, šodien mums nav konstruktīvas sarunas, tāpat kā nebija visu laiku līdz šim. Mēs, tātad simts tie cilvēki, kas skaitāmies likumdevēji valstī, lielākoties mēs jau par to kuģniecību neko nezinām.

Vēl vairāk. Kaut kur tuvāk šim jautājumam piesaistītie Tautsaimniecības komisijas deputāti uzaicināja ekonomikas ministru paskaidrot pāris dienas līdz privatizācijai kādā veidā, kas ir ar summām, vai tie ir 70 miljoni, vai tas ir viens miljons plus parādu saistības, vai tie ir 400 miljoni. Viņš saka: es nezinu un, ja zinātu, jums neteiktu. Kādas firmas piesaistās, ir piesaistītas, es nezinu, un, ja zinātu, es jums neteiktu. Pie šiem nosacījumiem varbūt es šodien to zinu pēc notikušās privatizācijas vai nenotikušās privatizācijas, es arī tagad to nezinu. Faktiski es domāju, ka šodien varonīgie privatizatori un privatizētāji ir līdz ausīm vienā lietā, un tās ir privatizētāju domas un darbi, kā izkļūt no šejienes, nevis mūs par attiecīgo analīzi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Piedodiet, ka es aizkavēšu jūsu laiku, bet es uzskatu, ka man ir pienākums runāt par šo lietu, jo es pašā neatkarības sākumā, vēl pat nebija nemaz, godīgi sakot, neatkarīga valsts pasludināta, runāju par kuģniecības lietām Latvijas radio, par ko gribēja pat, toreiz bija Jūras lietas ministrija, iesūdzēt mani tiesā, jo es parādīju sabiedrībai to, kā sākās, kādas lietas notiek kuģniecībā. Un, godīgi sakot, šodien, runājot par šo lietu, es no Saeimas tribīnes esmu runājis par to arī iepriekš pāris reizes, pieminējis vismaz, citu neko es arī nevarēju sagaidīt kā šādu rezultātu. Neko citu! Jo kuģniecības organizēšana vai reorganizācija no padomju sistēmas uz “Latvijas kuģniecību” sākās ar absurdiem, ar muļķībām, to veidoja kā valsti valstī. Toreiz, kad latviešiem tur nebija vispār pieejas, protams, tur labi ja 1—2% latviešu strādāja, ielika par vadītāju Avotiņa kungu, kurš tūdaļ paziņoja vienpersoniski, nu, protams, ar valdības atbalstu, jo citādi tas nevarēja būt, jo neliedza savu valūtu — dolāru, noteica sev algu, toreiz tas bija 3000 dolāru mēnesī, kas bija fantastiska tam laikam alga, jo dolāra kurss bija milzīgs salīdzinoši ar rubli. Nu, lūk, un tad arī sākas viss. Faktiski kuģniecība pārvērtās, un ir turpinājies šis process visu šo laiku, visus šos gadus par... faktiski par personīgo kabatu. Cilvēki un cilvēku grupas tur ņēma naudiņu, cik vien kuram iepatikās. Lūk. Un tur diemžēl šodien Godmaņa kungs runāja, bet man Godmaņa kungam arī jāpārmet, jo jūs bijāt pirmais ministrs, un es, protams, saprotu, toreiz bija šausmīgi daudz darba visur, un jums neiznāca paskatīties, tā sakot, uz pirkstiem un to, kā rīkojās, es tanī ziņā ļoti labi saprotu.

Bet arī turpmākie ministru prezidenti, premjeri: Birkava kungs, Gaiļa kungs un arī citi, arī trīsreiz Šķēles kungs diemžēl nepaskatījās īsti uz to, kas notiek kuģniecībā. Jā, tika domāts par privatizēšanu. Bet, es atvainojos, iekams privatizē uzņēmumu, it īpaši tādu milzīgu, ar milzīgu kapitālu, ir jāliek šim uzņēmumam strādāt normāli — ar ienākumiem. Tur jau ir tā lieta. Bet nekad tas nav darīts. Tieši otrādi! Es vēlreiz atkārtoju — izmantots par naudas āderi tiem, kuriem tīk. Atminieties, Šķēles kungs, kad jūs sēdējāt šeit kā Ministru prezidents, es jums teicu: esiet tik laipns, izdariet jūs, lai kuģniecības prezidents, kurš faktiski ved šo kuģniecību uz bankrotu, nesaņemtu gandrīz 300 000 gadā. Tas ir nenormāli! Tas ir absurds. Bet turpina! Nomainīja Avotiņu... Avotiņam droši vien vajadzēja papurināt riktīgi no prokuratūras puses, un man liekas, ka tur atrastos daudz lietu par tiem kuģiem, kas tika pārdoti un kuri nes peļņu — kam? Tas vēl būtu jānoskaidro. Tur atcerieties, jau esat piemirsuši, — Bāra kungs, kurš tagad vēl mēģina, valsts kontrolieris bijušais, mēģina vienam otram iestāstīt, kas tur kuģniecībā ir noticis un kas notiek, tika atstādināts, jo laikam par dziļu ierakās tanīs nebūšanās, kas tur bija.

Lūk, tur ir meklējams arī šīs privatizācijas, nenormālās privatizācijas sākums. Un tagad vainot Kalvīša kungu vienu pašu, kad ir noticis Ministru prezidentu līmenī, valdību līmenī, vienu ekonomikas ministru, kurš šobrīd, jā, ir daudz ko... Protams, Kalvīša kungs arī ir palaidis garām un nav licis lietā tā, kā to vajadzēja, bet tā ir sistēma, arī ne tikai ar kuģniecību, bet vispār ar privatizāciju. Jūs taču ļoti labi zināt, ka simtiem uzņēmumu, valsts uzņēmumu, privatizēti nelikumīgi. Nelikumīgi! Pieprasījumu komisijā mēs kādreiz skatījām šo lietu vēl 6. Saeimā, un tur tika iesniegti šie dokumenti, nu bet privatizācija ir notikusi, un ko tad vairs... atkal nacionalizēt vai? Bet tā tas ir. Lūk, tur tā bēda! Bet, ja runājam par privatizāciju, tad te mēs jau brīdinājām. “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ļoti nopietni brīdināja par kuģniecības privatizāciju. Jūs ļoti labi atceraties Makarova kunga nostāju, par ko viņš faktiski tika atstādināts no amata. Mēs brīdinājām vēl pavisam nesen, ka ir vajadzīgs papildu laiks vēl vismaz mēnesis, lai iesniegtu priekšlikumus nopietni privatizētāji, bet nē, negribēja pagaidīt vienu mēnesi, tagad nāksies gaidīt gadu, varbūt divus. Es neiestājos par to, ka nevajadzētu privatizēt šo uzņēmumu, tas ir jāprivatizē, un sen bija jāprivatizē, jo valsts ir pierādījusi tūkstoš procentu, ka tā neprot apsaimniekot savus uzņēmumus, it īpaši lielus uzņēmumus. (Starpsauciens: “Un negrib!”) Neprot! Tātad jāprivatizē. Bet nu tagad, kad, protams, privatizācijas gaitā — es nepieminēšu visus šos murgainos variantus, vai ne, protams, šādā veidā nevar privatizēt. Tagad droši vien nāksies privatizēt par kafijas tasīti, lai gan to ļoti, ļoti negribētos. Tā ka te ir jāpaskatās, cienījamie kolēģi, vēsturē, sistēmā, vai valstī grib sakārtot šīs lietas. Beigu beigās prokuratūra, tiesa un tā tālāk neizskata visas šīs lietas tā, kā nākas.

Godmaņa kungs, jūs sakāt par ofšoriem, ka arī citur pasaulē nodod kuģus ofšoros. Iespējams. Jūs to zināt labāk par mani. Bet, kā jūs parasti uzsverat, ir svarīgi, kam nonāk nauda. Vai nauda nonāk valsts kasē vai to cilvēku rokās, kuri izmanās nodot ofšoros. Lūk, tā ir pati galvenā būtība! Vienalga, kur kuģis strādātu, bet ir jābūt no tā atdevei, naudai. Tas ir pamatā.

Kāpēc nopietni konkurenti nepiesakās kuģniecības privatizēšanā? Arī viens no jautājumiem, kurus šeit skāra vairāki. Es pateikšu pavisam vienkārši. Nepiesakās, cienījamie deputāti, pretendenti tādēļ, ka tur ir tik duļķains ūdens, tur ir tik tumšs kā vairāku kilometru dziļumā okeānā. (Starpsauciens: “Kā ellē!”) Un tas, kurš domā privatizēt, viņš nemaz nezina, vai viņš to kuģi, kuru noprivatizēs, dabūs maz savā īpašumā. Tur jau ir tā bēda, ka šajos gados tur ir radusies tik milzīga tumsa, par miglu nerunājot, ka, protams, atsakās šie cilvēki “zvejot” šajos duļķainajos ūdeņos, nezinot, ko tur var nozvejot. Tāpēc mums derētu paskatīties uz šīm lietām valsts kontekstā, valsts interešu kontekstā. Kā to izdarīt, tā ir cita lieta, tāpēc es, protams, šodien par Kalvīša demisiju nebalsošu. Protams, ka nebalsošu, jo Kalvītis tur ir tikai tāds neliels pārmijnieks... neliels pārmijnieks, cienījamie sociāldemokrāti! Vajag saskatīt būtību, jo jūs, Baldzēna kungs, runājāt ļoti skaisti un diezgan detalizēti, bet tikai par vienu aspektu — par pēdējo laiku, par pēdējo gadu, kas tur notiek. Bet jāpaskatās visā šajā lietā. Un atbildīgie, kas ir bijuši šajā lietā, es jau nosaucu — valdības, sākot ar pašu pirmo līdz pat šodienai. Tur jau ir tā lieta! Atbrīvot no amata jau ir ļoti vienkārši. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JP). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribētu runāt par divām lietām “Latvijas kuģniecības” privatizācijas gadījumā. Viena lieta ir profesionālā puse, un otra lieta ir morālā puse.

Ja runājam par profesionālo pusi, gribētu teikt, ka liela daļa, ko runāja Godmaņa kungs, ir absolūta taisnība un liela daļa, ko runāja daudzi citi deputāti, ir diezgan lielas muļķības.

Tāpat es vēlētos oponēt žurnālistam, kas nosauca kuģniecību par korupcijas perēkli. “Latvijas kuģniecība” kā uzņēmums kopā ar savu vadību nav korupcijas perēklis, drīzāk tas process, kas saistās ar kuģniecības privatizāciju, iespējams, ir nosaucams šādos vārdos.

Tabūna kungs, visu cieņu jums, taču gribu pateikt, ka neviens uzņēmumā nevar paņemt naudu, cik un kur gribas un nosūtīt, kur viņam vajadzētu. Tas ir neiespējami. Un to es varu apgalvot kā profesionāle.

Taču gribētu atzīmēt to, ka tajās valsts uzņēmējsabiedrībās vai uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu, kurās pārvaldes un pārraudzības institūcijas nav politizētas, saimniecisko lēmumu pieņemšana ir pietiekami efektīva. Diemžēl lielāko un stratēģiski svarīgāko privatizējamo vai arī neprivatizējamo valsts uzņēmējsabiedrību lēmumu pieņemšanas procedūras tiek maksimāli sarežģītas, ieceļot politiskās padomes.

Atklāti sakot, šo politisko padomju iecelšanu ir atzinusi gan Privatizācijas aģentūra, gan arī pozīcijas partijas. Vēl grūtāk ir strādāt vadībai tādās valsts vai ar valsts sastāvdaļu uzņēmējsabiedrībās, kuru liktenis jau vairākus gadus atrodas starp debesīm un zemi, un tāds uzņēmums ir valsts privatizējamā akciju sabiedrība “Latvijas kuģniecība”.

Ja nemaldos, privatizācijas process tika uzsākts 1996.gadā un tas tika uzsākts diezgan haotiski. Un tāpēc arī pašreiz nav pilnīgas skaidrības, vai šis process vispār kādreiz beigsies. Un mēs, protams, varam turpināt meklēt vainīgos, minot dažādu interešu grupu nesaskaņas, finansu oligarhu nespēju vienoties, vai arī bezgalīgi uzdot retorisko jautājumu: kam tas ir vajadzīgs?

Taču gribētu visiem likt pie sirds, ka tādā situācijā “Latvijas kuģniecība” kļūs mums visiem vienīgi par atmiņu. Par atmiņu, ka reiz Latvijā šāds uzņēmums ir bijis, kas savā pamatdarbības nozarē, it sevišķi naftas produktu tankkuģu sektorā, ieņēma pietiekami stipru pozīciju pasaules tirgū. Un ka pēc kuģu skaita uzņēmums bija viens no trim lielākajiem pasaulē un ieņēma līderpozīcijas pārvadāto kravu daudzumā Ziemeļrietumeiropā.

Taču visiem vajadzētu atgādināt, ka kuģniecības flotē esošo kuģu vidējais vecums ir 18 gadi. Vidējais kuģu lietošanas laiks ir 25 gadi. Es domāju, ka šie skaitļi skaidri norāda, ka ir nepieciešams veikt dažādus ieguldījumus kuģniecībā, ja mēs vispār vēlamies, lai šis uzņēmums saglabātu savu konkurētspēju un lielo klientu un investoru pievilcību pasaules tirgū. Un jāatceras, ka uzturēt pamatīgi nolietotus pamatlīdzekļus ir daudz dārgāk, nekā iegādāties jaunus.

Pēdējo gadu laikā lielākais ieguldījums ir bijis gāzes tankeru izbūve. Un jāatzīmē, ka šo lēmumu kuģniecības vadība pieņēma, neiejaucoties politiskajai pārvaldes institūcijai. Ja tajā pat laikā būtu pieņemts lēmums arī par tankeru celtniecību, bet šodien kuģniecība nestu peļņu, tad mēs nerunātu šeit par to, kurā ofšoru kompānijā ir reģistrēts viens vai otrs kuģis. Mēs būtu laimīgi par to, ka kuģniecība maksā pietiekami lielus nodokļus valsts budžetā.

Es esmu pārliecināta, ka “Latvijas kuģniecības” vadība ir profesionāla un ka vadības izteiktās prognozes un pieņemtie lēmumi, laikam ejot, ir bijuši pareizi. Un domāju, ka ir pienācis pēdējais laiks uzticēties profesionāļiem un nepolitizēt Latvijas uzņēmējdarbību dažādās sfērās, jo tā mēs nespēsim piesaistīt ne stratēģiskos investorus, ne vietējos, ne arī ārvalstu ieguldītājus.

Nākamais — par kuģniecības vērtību. Izskanēja skaitlis — 200 miljonu. Es gribētu uzsvērt to, ka 200 miljoni nav kuģniecības vērtība. Tas ir akciju kapitāls. Un atšķirība starp terminiem — kuģniecības vērtība un akciju kapitāls — ir pietiekami liela. Atklāti sakot, reālo vērtību mēs varēsim uzzināt tikai tad, ja mēs pārdosim akcijas brīvajā tirgū biržām, jo cenas pēc vienkāršas ekonomikas likumsakarības nosaka pieprasījums un piedāvājums. Tāpēc ļausim kuģniecībai strādāt. Un es pilnīgi piekrītu Godmaņa kungam, ka ir nepieciešams moratorijs privatizācijai, lai mēs varētu sekmīgāk kaut ko tālāk darīt ar šo uzņēmumu.

Nākamā lieta ir morālā atbildība vai politiskā atbildība. “Latvijas kuģniecības” privatizācijas procesa gaitā sabiedrība par atklātību “Delna” paziņoja, ka “Latvijas kuģniecības” privatizācijas process un akcijas cenas noteikšana ir notikusi atbilstoši starptautiskajiem principiem.

Es gribētu aicināt šo sabiedrību arī šobrīd noteikt vai pievērst uzmanību jautājumam, vai atbildīgās amatpersonas un valdība kopumā par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, par “Latvijas kuģniecības” privatizācijas procesa izgāšanos arī uzņemas politisko atbildību atbilstoši starptautiskajiem principiem. Es domāju, ka mūsu valstī šis vārdu salikums “politiskā atbildība” līdz šim ir kalpojis pamatā par skaļu lozungu un cīņas saukli politiskajām partijām un to pārstāvjiem. Bet man pietiek vienas rokas pirkstu vai arī to ir par daudz, lai uzskaitītu gadījumus, kad kāds ministrs vai augstāka amatpersona ir uzdrošinājusies reāli novērtēt faktu un uzņemties politisko atbildību par neveiksmīgu darbību.

Ministru prezidents, ekonomikas ministrs, tāpat arī viņu pārstāvētās partijas “Latvijas ceļš” un Tautas partija, es saprotu, ka viņu izpratnē politiskā atbildība nozīmē neuzņemties nekādu atbildību. Pretēji tam šā gada sākumā jau pieminētais Vladimirs Makarovs, atbildot uz jautājumu, ko apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vēlas panākt ar aicinājumu Ministru prezidentam izvērtēt Kalvīša rīcības atbilstību koalīcijas līgumā paredzētai solidārai atbildībai par ministra darbību, teica: “Mēs nevaram lemt premjera vietā, bet mēs esam pateikuši savu viedokli. Un, ja “Latvijas kuģniecības” privatizācija būs neveiksmīga, mēs nebūsim par to līdzatbildīgi.” Ekonomikas ministra nekompetence vai nerēķināšanās ar koalīcijas partneru viedokli — apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir uzsvērusi arī vairākkārt. Savukārt ekonomikas ministrs vairākkārt ir atturējies no komentāriem vai vienkārši uzrakstījis dažas juceklīgas atbildes vēstules uz lūgumiem skaidrot ar “Latvijas kuģniecības” privatizācijas procesa norisi saistītus jautājumus un apliecinājis uzticību privatizācijas pretendentu atlases principiem. Tādējādi Kalvīša kungs ir palicis Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora Jāņa Nagļa ēnā, kurš ir paspējis paust lepnumu gan par “Latvijas kuģniecības” finansiālajiem rādītājiem un tās plaukstošo saimniecisko darbību, gan savulaik pastāstīt sabiedrībai, ka viņam neesot bažu par “Latvijas kuģniecības” privatizācijas tālāko gaitu. Un Nagļa kungs arī šoreiz droši vien kārtējo reizi, kā viņš pats apgalvoja, ir gatavs atstāt ieņemamo amatu, ja notiks brīnums, ka valdība vai deputātu vairākums to pieprasīs.

Es domāju, ka manis minētās amatpersonas neapzinās, ka šis ir tieši tas gadījums, kad ir jāatkāpjas pašiem ar godu. Taču vai mēs šeit varam runāt par godu? Es domāju, ka tas ir sen pazaudēts dārgums tāpat kā tautas uzticība.

Demokrātiskās valstīs ir pieredzēts, ka ministri atkāpjas tāpēc vien, ka nepilda vēlētājiem dotos solījumus vai arī tikai pastarpināti ir saistīti ar likuma pārkāpumiem valstī.

Es negribu salīdzināt premjerministru, ekonomikas ministru vai Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru ar maizes pārdevēju. Es drīzāk gribu viņus salīdzināt ar treneri komandā, kas atkāpjas tad, ja nav sasniegti rezultāti. Taču mums ir pieņemts, ka amatpersonas turpina sēdēt savos krēslos arī pēc tam, kad ir atklāti gan Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumi, likumu nepildīšana, solījumu ātra aizmiršana un dažkārt klaja tautas maldināšana.

Es nedomāju, ka cinisms, ar ko dažs šodien piesedzis savas savtīgās intereses un visatļautību, ir tā parādība, kurai būs ilga nākotne. Un galvenais ir tas, cik ātri pati sabiedrība izspiedīs no sava vidus viltus ideālus un spēs atmaskot pseidosolītājus.

Cik spilgti atmiņā tiks uzglabāti šodien izdarītie secinājumi, cik nozīmīga vieta jaunās paaudzes izglītībā tiks ierādīta humāno vērtību blokam. Un, pārfrazējot kādu savulaik presē lietotu teicienu, patlaban ir norauts nevis kuģniecības privatizācijas process, bet valdības, ekonomikas ministra un Privatizācijas aģentūras izrādes, kuru uzvešanas laikā nācās piedzīvot rekordskaitli dīvainību, sakritību, skandālu un interpretāciju. Skumjākais ir tas, ka šajā izrādē nācās noskatīties cilvēkiem, kuri joprojām tic savas valsts rītdienai. Bet man, tāpat kā citiem, cerība mirst pēdējā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šajā jautājumā es gribētu izteikt dažas pārdomas un tieši no ekonomiskā viedokļa. Es uzskatu tomēr, ka Kalvīša rīcība nebija pietiekami enerģiska, lai “Latvijas kuģniecību” pēdējo gadu laikā virzītu pareizā, aktīvā virzienā. Un ar sekojošiem faktiem: ir nenoteiktība “Latvijas kuģniecības” stratēģisko jautājumu risināšanā. Ir vispārzināms fakts, ka kuģu vidējais vecums “Latvijas kuģniecībā” tuvojas kritiskai robežai. Ja flote netiks atjaunota, pēc četriem gadiem esošo 39 tankkuģu vietā sabiedrībā būs 29, bet 2008.gadā vairs tikai 20 tankkuģi. Un viens no šādiem mēģinājumiem bija uzsākt kuģu atjaunošanu, jaunu kuģu pasūtīšanu jau 1999.gada februāra mēnesī, it sevišķi aktīvi šī gada nogalē, 1999.gadā — par četru “Panamaks” tipa tankkuģu pasūtīšanu, diemžēl šis jautājums tika atlikts. Toreiz cena bija kaut kur 32 miljoni dolāru par šāda kuģa pasūtīšanu vienā no Dienvidkorejas kuģu būvētavām. Diemžēl dažāda tipa līmeņa orgāni, kas ir virs kuģniecības, un valde to ierosināja — kuģniecības valde, šo projektu apstādināja, iekonservēja. Nu un ja būtu noticis kaut vai šis pozitīvais fakts 1999.gada nogalē, cik simptomātiski būtu bijis, ka saskaņā ar grafiku šī gada maijā, tas ir tagad, maijā, tiktu nolaists pirmais uzbūvētais tankkuģis Dienvidkorejā, un septembrī mēs redzētu arī jau Rīgas ostā. Otrs kuģis tiktu nolaists šī gada septembrī un decembrī tas arī būtu šeit redzams. Tātad ko nozīmē netālredzīga darbošanās šīs kuģniecības stratēģijas tālākā virzībā? Jo toreiz bija zemākās pasūtīšanas cenas, un otra prognoze bija, ka pieaugs izdevīgi kravu pasūtījumi ar paaugstinātiem tarifiem. Arī šodien mēs to redzam. Mēs šodien redzam, un ar veciem tankkuģiem samaksa vienmēr par kravas pārvadājumu ir par 15%, pat līdz 50% mazāka, nekā tas tiek pārvadāts ar jauniem tankkuģiem.

Es gribētu piebilst, ka šeit jauns mēģinājums bija arī, protams, pagājušā gada novembrī par jau dārgāka kuģa iepirkšanu, jo ūdens smeļas mutē. Un diemžēl arī šie valsts pilnvarnieki, kas šeit “Latvijas kuģniecībā” ir gan Druvis Skulte, gan Eižens Cepurnieks tobrīd un arī Māris Kaijaks ļoti neizšķiroši rīkojās šajā ziņā, un arī šis projekts netika īstenots. Tāpēc tas ir viens tāds piemērs, kā mēs rīkojamies. Es varu pievest analoģiju ar Vāciju. Vācijā 3/4 kuģu vecums ir līdz 10 gadiem. Mums vidējais vecums ir pie 20 gadiem.

Otra tāda piezīme attiecībā uz kuģniecību, ko runājām jau vairākkārt, tā ir kuģošanas politika. Es negribētu šeit atkārtoties. Es domāju, pietiekami perfekti beļģu konsultanti arī deva padomus, kādu kuģošanas sektoru politiku izvēlēties pēc Nīderlandes parauga, un mēs gaidām un nesagaidām konkrētos likumdošanas aktu projektus vai izmaiņas esošajos, kas attiecas uz nodokļu sistēmu, lai varētu šādu modeli ieviest.

Trešais moments. Vēlreiz atgriežoties, par nozares vadības sarežģītību. Tas attiecas uz jebkuru valsts akciju jeb privatizējamo valsts akciju sabiedrību vadību. Jāsaka, ka pagājušā gada sākumā, kad vēl izmeklēšanas komisijas vadītājs bija Atis Slakteris, es iesniedzu apsvērumus tieši par šo sarežģītās sistēmas likvidāciju, un lai Ministru kabinets dod atbilstošus priekšlikumus likumdošanas aktos un piedāvā tos Saeimā. Nu kaut kāda kustība tikai diskusiju līmenī, bet praktiski arī šobrīd šādu dokumentu nav. Šī nenoteiktības sarežģītība rada arī nepietiekamu stratēģiju jebkuras lielas valsts kompānijas, arī privatizējamās valsts kompānijas tālākā attīstībā. Nu un šeit arī mēs šķērdējamies ar tiem līdzekļiem, kas mums rodas, piesaistot vienā gadījumā vienas ārzemju konsultantu firmas, citā gadījumā citas. Tagad es saprotu, nopietna summa tiek atmaksāta šiem ārzemju konsultantiem, kas šajā gadījumā kuģniecības privatizācijas projektu palīdzēja izstrādāt vai tā tālāk, it kā Latvijā nebūtu speciālistu jūrniecības lietās ar desmit gadu, simt gadu pieredzi šeit pasaules jūras braucienos un tā tālāk. Vienkārši sakot, ja Satiksmes ministrijā par šo sektoru sēž viens cilvēks tikai, un Privatizācijas aģentūrā, dabiski, nevar būt speciālisti gan kuģniecības lietās, gan aptieku lietās, kas ir jāprivatizē un tā tālāk, tad tomēr ir jābūt normālai sistēmai, lai paši mēs izveidotu nopietnas struktūras, kur lieliem tautsaimniecības sektoriem varētu prasīt no speciālistiem padomus, iztiekot bez ārzemju starpniekiem.

Nākamais jautājums, kas saistās. Šodien mēs it kā Kalvīša kunga šo lietu saistām ar kuģniecības veiksmi, neveiksmi. Es gribētu teikt, ka šo jautājumu var aplūkot arī vēl kompleksāk. Atceramies “Latvenergo”. Atceramies “Latvenergo”, kad Kalvīša kungs un viņam ļoti tuvi cilvēki taisīja interesantas virāžas gan uz Tallinu, gan uz Pērnavu, lai ātrāk saintegrētu “Latvenergo” kopā ar “Esti Energia”. “Latvenergo”, kuras sistēmā vienīgai ir tādas hidroelektrostacijas, kur var saražot elektroenerģiju par 6—8 santīmiem kilovatstundā, lai atdotu to citiem, kuriem šī elektroenerģijas ražošana ir objektīvi dārgāka. Tie bija nepārdomāti soļi, laika kavēšana, un mēs zinām, kāds ir šīs darbības finišs.

Nākamais. Apstiprinot Ministru kabinetu, es uzstājos par to un ar vienu ilustrāciju par viena ministra personu, kandidātu, teiksim ekonomikas ministram, ka Kalvīša kungs tiek izvirzīts, pamatojoties uz to faktu, ka viņš bija strādājis kā zemkopības ministrs un bija ļoti būtiskas piezīmes viņa darbam zemkopības ministra amatā. Atcerieties zemnieku nemierus un tā tālāk, tur var būt uzbangojumi dažādi arī, bet daudz bija šeit arī objektīva pamata, kas izrietēja no atsevišķu jautājumu neprasmīgas risināšanas zemkopības ministra amatā. Es negribētu atkal detaļās atkārtoties, tas ir stenogrammā.

Un visbeidzot vēl no kompleksā viedokļa. Nu laikam jau tā ir, ka Kalvīša kungs ir parakstījis celulozes rūpnīcas projekta kompānijas “Baltic Pulp” dibināšanas dokumentus 2000.gada marta mēnesī. Tābrīža zemkopības ministrs Kalvītis pieļāva, ka Latvija projekta īstenošanai ieguldīs zemi, kas nepārsniegs 10% jeb 150 000 hektāru no Latvijas valsts mežiem. Nu nevar parakstīt dokumentus, ja nav izskatīti, izanalizēti dažādi modeļi šī ļoti vajadzīgā, nepieciešamā projekta īstenošanā. Tas tāpat kā “Lattelekom” bija kādreiz. Nu nevar tā rīkoties! Tas nav Latvijas interesēs.

Nu un ko es gribētu vēl piebilst? Kalvīša kungs, es visnotaļ uzskatu, ka viņš ir ļoti lāga cilvēks, interesants sarunu biedrs, kā saka, mīl dzīvi, mīl sportu, tāpat kā mēs visi, mirstīgie. Bet ir objektīvi nepieciešams, šie fakti ir tiepīgi. No šiem faktiem nevar nekur aizbēgt. Un mēs visi esam ieinteresēti, vai pozīcija, vai opozīcija, vienalga, kas, lai šis tautsaimniecības sektors tiktu vadīts kvalificētāk. Nu neliecina iepriekšējie fakti, ka tas ir izdarīts pietiekami kvalificēti. Vienmēr būs kļūdas, trūkumi, bet diemžēl neprecizitātes laikam ir par daudz. Protams, šajā blokā, kas attiecas uz privatizāciju, ir iesaistīti vairāki cilvēki.

Ir Privatizācijas aģentūras vadītājs, tas nāk it kā no “Latvijas ceļa” puses, bet arī, nu aizbrauciet uz Baldones sanatoriju, kādi grausti pie privatizācijas. Pilnvarnieki nāk dažādi arī no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, nu ziemas vidū viens pilnvarnieks uzvedās gandrīz, es atvainojos, kā klauns cirkū. Nu nevar nopietni tā strādāt! Tāpēc šajā gadījumā tomēr Kalvīša kunga tā galvenā roka bija vajadzīga, lai savestu kārtībā gan Privatizācijas aģentūras vadību, gan pilnvarnieku korpusu, lai visiem Latvijas cilvēkiem, iedzīvotājiem šis sektors normāli, efektīvi funkcionētu. Arī sociāldemokrāti, tas, ka konferencē ir pieņemts lēmums, ka šobrīd neprivatizēt “Latvijas kuģniecību”, un te Godmaņa kungs sauca, ka tas esot it kā saldais ēdiens un tā tālāk. Nē, visu izšķirs objektivitāte, kritēriji, efektivitāte, tas nav nekas mūžīgs, ja pieņem tādu lēmumu, var paiet laiks, un mainās apstākļi, un var būt cits lēmums. Visu izšķir efektivitāte un kā kalpo Latvijas iedzīvotājiem, patērētājiem tā vai cita tautsaimniecības sektors funkcionēšana. Tāpēc demisijas nepieciešamība ir ekonomiski pamatota. Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks .

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Šodien saņēmu arī no Privatizācijas aģentūras padomes locekļiem nopietnu dokumentu, kas adresēts Valsts prezidentei, Saeimas frakcijām, Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā. Par ko? Par būtiskiem tiesību normu pārkāpumiem privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas procesā visas frakcijas praktiski šo dokumentu ir saņēmušas vai tūlīt saņems, jo tas ir vakardien jau atnācis uz Saeimu. Nu, vairākos virzienos ir iebildumi Privatizācijas aģentūras padomes locekļiem, tātad finansu konsultantu izvēles procedūrā likumības pārkāpumi, Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas procedūrā likumu pārkāpumi, Ministru kabineta rīkojumu saturā, privatizācijas noteikumos, un parakstījuši to ir tātad no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Oškalne, Lakučs, no Jaunās frakcijas Jerumanis, no sociāldemokrātiem Heniņš un no PCTVL Sergejs Dīmanis. Nav parakstījuši Tautas partijas un “Latvijas ceļa” Privatizācijas aģentūras padomes locekļi. Es domāju, ka šeit arī šī dilemma par to, kas ir kurā pusē, ir pilnīgi skaidra. To es gribēju darīt zināmu arī mūsu Latvijas Republikas pilsoņiem, iedzīvotājiem.

Es domāju, ka bija ļoti laba arī tā doma, ko izteica Ivars Godmanis, ka viņš teica sekojošo, ka vajadzētu tādu moratoriju uz trim gadiem “Latvijas kuģniecības” privatizācijai. Es domāju, ka tas būtu tas jautājums, par ko sociāldemokrāti ar “Latvijas ceļu” varētu vienoties. Es atgādināšu arī, ka LSDSP iz izteikusi sekojošu secinājumu, ka mēs aicinām Ministru kabinetu pārtraukt privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizāciju un atjaunot “Latvijas kuģniecībai” valsts akciju sabiedrības statusu un nekavējoties iesniegt Saeimā likuma grozījumus, lai īstenotu Latvijas kuģošanas politikas koncepciju un panāktu Latvijas kuģu atgriešanos zem Latvijas karoga. Un tomēr man jāsaka, ka man ir arī zināmi iebildumi Ivaram Godmanim, un, kā senie latīņi teica, lai arī es uzskatu Ivaru Godmani par draugu, bet patiesība ir dārgāka, un viņš mani arī tā maigi te pakritizēja un stāstīja, ka nedrīkstam mēs izmantot Raini un stikla kalnu kā tādus simboliskus tēlus, kas visiem latviešiem un Latvijas iedzīvotājiem ir zināmi un tamlīdzīgi, ka tāda metode īsti nav pieņemama.

Es gribētu uzsvērt, ka līdzība, analoģija ir sena domāšanas metode, un to mēs varam pārliecināties kaut vai Imanuela Kanta darbos, ja mēs nelasām, teiksim, arī grieķu un latīņu domātājus vai vēlāk Ķīnas vai mazliet agrāk Ķīnas, Indijas, arābu domātājus, Jaunā Derībā, Vecā Derībā, vai Fridrihu Nīči mēs varam paņemt un atkal to pašu redzēt, Zentu Mauriņu, Konstantīnu Raudivi. Es domāju, ka nevajadzētu apstrīdēt analoģiju, protams, kā vienu no domas metodēm, protams, jebkura viena metode klibo, tāpēc tās ir vairākas, un tās ir zināmā mērā jākombinē. Es domāju, ka šis strīds par to, kā rīkoties ar, teiksim, tiem faktiem, kā tos analizēt, varbūt vairāk ir atšķirīgi mums ar Godmaņa kungu sekojoši, ka Godmaņa kungs, pēc manām domām, ir augsti intelektuāls tehnokrāts un es vairāk domātājs ar humanitāro ievirzi. Tas būtu tā, ka mēs varētu teikt: tās ir dažādas pieejas, un tās ir vienmēr bijušas atšķirīgas.

Ko es vēl gribētu šeit ļoti uzsvērt, to, ka man tomēr nelikās pietiekami argumentēta tā loģika, ko arī mans kolēģis Ivars Godmanis man pateica, ka neko nevar teikt sociāldemokrāti par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, ja viņi paši uzskata, ka viņi ir pret šo “Latvijas kuģniecības” privatizāciju. Vai nu paši politiski spiesti, vai dvēselē. Es gribētu atbildēt ar pavisam vienkāršu, atkal ar ļoti precīzu analoģiju. Es nepiekrītu šādai nostādnei. Kāpēc? Tas iznāk, Ivar, tā, ja tu esi politiski par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, tad tu neko nevari pateikt par “Latvijas kuģniecības” palikšanu valsts īpašumā, tas nu gan ir absurds. Šī ir noteikti politiski, teiksim, tāda nestabila doma, kura, manuprāt, varētu būt arī nu tāda ne īpaši argumentēta. Es domāju, neatkarīgi no savas pārliecības mēs katrs varam analizēt loģiski arī citu cilvēku pārliecību, nekļūdami tāpēc negodīgi viens pret otru. Tādas iespējas pastāv, kaut gan, protams, var arī to darīt negodīgi, nekrietni un vēl nelietīgi pat un tā tālāk. Es, protams, piekrītu tam, ka es neesmu banku speciālists un neesmu bijis arī bankas prezidents, un, ja arī kāds termins man ir gadījies, varbūt vēlāk paskatīšos arī attiecīgi šajā stenogrammā, netrāpījies no banku terminoloģijas, neveiksmīgs, tad es lūdzu atvainot arī Godmaņa kungu, es gribētu uzsvērt to, ka Godmaņa kungam vajadzētu šeit skaidri un gaiši pateikt, vai viņš nostājas Kalvīša pusē, kas, teiksim, skaidri un gaiši pateica, ka līdz 17.00 beidzas darba diena, vai arī Nagļa kunga pusē, kas saka, ka vēl šī naudiņa var nākt un nākt, un nākt nezin cik stundas, un šajā gadījumā šī situācija tomēr bija vairāk domāta par šo lietu, nevis par to, kāds nu tur attiecīgais termins ir, vai caur Ameriku ar septiņu stundu starpību vai kaut kā citādāk. Tā bija tā būtība, ko es tomēr aicinātu šeit īpaši uzsvērt.

Vēl es gribētu uzsvērt arī to, ka sociāldemokrāti, vismaz es viennozīmīgi neesmu teicis, ka šeit ir nozieguma laupīšana, es šeit apzināti citēju ļoti nopietnu dokumentu, kas visiem ir zināms, visām valdības partijām, tas ir Latvijas Jūrniecības savienības paziņojums. Vēlāk es citēšu, kāpēc viņi tā uzskata, lai nebūtu šī neizpratne, kāpēc un kā tiek kritizētas arī valdības dažādos brīžos, kas tomēr nav spējušas risināt. Un mēs nekad neesam teikuši, kad viss ir nozagts. Ja viss būtu nozagts, tad neviens pat mēģinājums privatizācijā vairs nebūtu, jo viss jau būtu privāts īpašums, tas ir viennozīmīgi, un mēs uzskatām arī, ka ir bijuši atsevišķi gadījumi ļoti pozitīvi, atsevišķi arī privatizācijā, to nevar noliegt. Tā ka es domāju, ka pats galvenais šeit būtu sekojošais: tomēr noteikt to moratoriju uz trim gadiem, es domāju, ka šajā gadījumā Ivars Godmanis, kā, teiksim, tāds pastāvīgs un neatkarīgs cilvēks arī iesniegs šādu lēmuma projektu Saeimā, un tad mēs šeit varbūt lieki nediskutēsim.

Ja mums saka, ka ir katastrofāli rezultāti sociāldemokrātiem, nu, tad es nezinu, tad mums jāpaskatās visa šī pasaules vēsture mazliet citādākā gaismā, kas būtu, ja šī sociāldemokrātija nebūtu, un kāds bija Dikensa laika kapitālisms un kāds ir tagad kapitālisms. Vai tas ir nācis tikai tāpēc, ka tie, kuriem ir daudz naudas, ir ļoti gribējuši būt filantropi, vai arī citu apsvērumu dēļ. Varbūt ka tik tiešām daudzi ir bijuši, gribējuši bagāti cilvēki būt filantropi, bet katrā ziņā viņi ir nospiedošs mazākums, un laikam ir bijuši zināmi politiski apstākļi, kas viņus ir rosinājuši domāt arī par citu pilsoņu cilvēcīgas dzīves apstākļiem. Un šeit jau nu katrā ziņā arī sociāldemokrāti, arī arodbiedrības ir devušas savu ieguldījumu, ja mēs paskatāmies kaut vai Anglijas vēsturi, bez tā nekad nekas nav noticis. Tā, lūk, kolēģi, ko es vēl gribētu teikt. Ja mēs uzmanīgi vēl gribam arī paņemt to, ko jau daļēji Tabūna kungs aizskāra, ka, lūk, sociāldemokrāti un, lūk, šeit esot kautkādi mums pretimnākšana Ventspils uzņēmumiem, lai mēs skatāmies, kā tur ar to privatizāciju ir, tad mums katrā ziņā jāgriežas pie “Latvijas ceļa” kolēģiem, jo “Latvijas ceļā” ir vesela, teiksim, spoža personību virkne, kas ir bijuši premjeri, — gan Ivars Godmanis pats, gan Valdis Birkavs, gan Māris Gailis, varbūt arī Vilis Krištopans, bet man liekas, ka šeit ir jāskatās ļoti uzmanīgi un precīzi, kas ir kurā laikā izdarīts un kas ir ko darījis, un kas ir kā bijis. Es šaubos, vai, teiksim, Ivars Godmanis apgalvos, ka Andris Šķēle pie visa ir vainīgs tajās pretimnākšanās, kas ir bijušas, teiksim, Ventspils uzņēmumiem. Varbūt ka viņš to mēģinās teikt par Guntaru Krastu, bet es arī šaubos.

Ja mēs runājam par šo konfidencialitāti, kas arī šeit tika aizskarta, tad tomēr es gribētu ļoti precīzi pateikt, ka mums, kolēģi, ir tomēr skaidri jāsaprot, kas ir valsts noslēpums. Valsts noslēpums ir tas, ja kāda no lietām ir iekļauta speciālajā Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā, kas ir Ministru kabineta noteikumi. Un ja mēs uzmanīgi skatāmies šīs lietas kā publiskais šis piedāvājums, sākotnējā informācija par to, kāds ir šis publiskais piedāvājums, es atvainojos, šie sākotnējie piedāvājumi un tajā iekļautā informācija no pretendentiem un kādi ir BDO konsorcija komentāri par tiem, ka tie ir bijuši slepeni, bet tie nav ietverti šajā Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā, un tad mēs redzam, ka praktiski nav arī attiecīgi viņiem bijušas tiesības... Šī konfidencialitāte un slepenība.... Un praktiski šeit ir vesela virkne likumu pārkāpumu, kurus mēs varam minēt, un Privatizācijas aģentūrai pēc būtības bija jānodrošina privatizācijas process, privatizācijas darbības atklātums, publiskums un ka informāciju var atzīt par konfidenciālu tikai tad, ja tas ir noteikts likumā un ne citādi.

Tātad likuma “Par akciju sabiedrībām” 7. pants ir pārkāpts, Privatizācijas likuma 6.20. pants, Informācijas atklātības likuma 1. pants, Ministru kabineta noteikumu nr. 110 ietvertais 163. pants un tamlīdzīgi.

Un vēl. Ja mēs arī piekristu, ka viss tas nebūtu tā, ka tas būtu citādāk, tad tomēr bija jānoformulē arī šīs pielaides šim valsts noslēpumam, un, kā mēs redzam no Kalvīša kunga atbildes, praktiski šī pielaide nav Jānim Naglim un arī BDO konsorcija konsultantam. Tā kā ļoti daudzas lietas ir bijušas ar baltiem diegiem šūtas.

Es gribētu arī pateikties Imantam Burvim, kas precīzi vēlreiz atgādināja tēzi, ko arī man ir vairākkārt izdevies šeit uzsvērt, bet iepriekšējoreiz šodien es to neuzsvēru, ka starpība tik tiešām starp tirgus bilances vērtību “Latvijas kuģniecībai” un to nišu, ko “Latvijas kuģniecība” ar saviem frakta līgumiem zināmā mērā kontrolē, tātad ir pavisam liela un nopietna, bet arī katrā ziņā šī bilances vērtība nav tik vienkārša un zema, un to apliecina arī citi valdības partiju eksperti.

Un otrs, kas ir ārkārtīgi svarīgi, ja mēs kaut ko gribam panākt, tad tik tiešām mums ir jāatjauno arī “Latvijas kuģniecībā” flote, it īpaši tankkuģu flote, jo pretējā gadījumā mums būs ļoti grūti noturēt tos frakta līgumus atbilstoši tām prasībām, kādas ir iespējamas, jo faktiski mēs pašreiz esam spiesti šos savus jau vecos kuģus pārsvarā nomāt apmēram par 30% lētāk. Tā kā, ja mēs neizdarīsim zināmus secinājumus arī “Latvijas kuģniecības” saimnieciskajā politikā, tad vienā brīdī mēs sagaidīsim, ka daudzi tankkuģi būs jānoraksta metāllūžņos, un praktiski tikai slikts saimnieks nerūpējas par to, lai uzturētu sava uzņēmuma vērtību.

Kolēģi! Lai nebūtu šeit pārpratumu par to, ko es jau citēju, un es domāju, ka stenogrammā jūs visi redzēsit, kāds tad bija Latvijas Jūrniecības savienības paziņojums, es varbūt te tās divas rindkopas izlasīšu pats precīzi, bez saīsinājumiem, lai jums nebūtu nekādu domstarpību ar mani.

Tātad: 25. novembrī 2000. gadā notika Latvijas Jūrniecības savienības gadskārtējā kopsapulce, kura izskatīja jūrniecības nozares aktuālākos jautājumus. Kopsapulce nonāca pie secinājuma, ka visām Latvijas Jūrniecības savienības apspriestajām problēmām, jaunas kuģošanas politikas neieviešanai valstī, bezjēdzīgi aizkavētām ekonomiskajām reformām, tajā skaitā privatizācijai un ilgstošai un konsekventi realizētai politikai, kas ved uz jūrniecības kā nozares likvidēšanu, ir viens kopīgs cēlonis — korupcija. Tātad tas ir Jūrniecības savienības gadskārtējās kopsapulces secinājums, un galvenais, kas šeit ir, šī politiskā pārvalde, un tas sakrīt arī ar valdības un opozīcijas viedokļiem, kuras tiešais rezultāts ir: pirmais, to saka Jūrniecības savienība, ekonomisko reformu, privatizācijas apstāšanās, otrais, privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības interesēs labvēlīgas vides neradīšana, trešais, atteikšanās no likumā noteiktā privatizācijas mērķa, tā vietā kā mērķi nosakot ieņēmumus no valsts īpašuma pārdošanas, ceturtais, valsts uzņēmumu attīstības kavēšana un apzināta virzība uz to vērtības samazināšanu pirms privatizācijas vai pat bankrotu, piektais, nelikumīgu privilēģiju radīšana šauram, pie valdošajām partijām piederošu personu lokam, tajā skaitā radiniekiem un partiju atbalstītājiem, nodrošinot tos ar augsti apmaksātiem amatiem, pretī neprasot ne reālu darbu, ne atbildību, sestais, nemitīgas savstarpējas ķildas, skandāli un likumu pārkāpumi.

Tātad šeit arī Jūrniecības savienība saka, ka šis uzskaitījums ne tuvu nav pilnīgs un ka praktiski mums tas nodara tikai ļaunumu kā starptautiskajam prestižam, tā tautsaimniecībai kopumā, un arī min vēl vienu pavisam īsu tēzi, ka valsts politiskās varas saplūšana ar biznesu vienā personā, tās koncentrēšanās šauras politiskās elites rokās un nelikumīgu īpašuma tiesību faktiska pārņemšana uz valstij piederošo mantu ir daļa no valsts nozagšanas jeb korupcijas tās atbaidošākajā formā.

Tā ka, kolēģi, es domāju, ka šeit katrā ziņā, ja jūs vērtējat tās visas tēzes, ko mēs sakām, vajag uzmanīgi skatīties, kur ir profesionāļi un lietpratēji un kur ir opozīcija. Es speciāli atkārtoju to visu, lai nebūtu nekādu domstarpību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies, Baldzēna kungs! Nākamais Leons Bojārs — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. Otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jāizsaka atzinība manam draugam Godmaņa kungam par kritiku sociāldemokrātiem. Protams, sociāldemokrāti būs vainīgi par iepriekšējiem desmit gadiem, kas ir noticis Latvijā.

Diemžēl Latvijas vēsturē tiešām daudz kas jālasa, jo atkārtojas. Rainis bija ministrs. Visas valdības Latvijas pirmajā brīvvalstī Latgalei subsīdijās deva par vienu trešo daļu līdzekļu mazāk nekā Vidzemei un Zemgalei. Un ar Latgali tas notiek arī tagad.

Galīgi nepiekrītu, ka Latvijā nevar atrast finansu ministru. Tā būtu pilnīga necieņa pret mūsu speciālistiem, kurus augsti vērtē Eiropā un pasaulē. Godmaņa kungs zina, cik miljonu budžeta naudas stutēja Unibanku, liekas, arī Krājbanku, kura bija nožēlojamā stāvoklī. Vai šodien tā naudiņa nepaliek vēl šinīs bankās?

Kāpēc, privatizējot “Latvijas gāzi”, kura pelna 18 miljonus stabili gadā, grib pacelt tagad gāzes cenu Latvijas iedzīvotājiem? Kāpēc 10 000 m3 gāzes Latvijā maksā dārgāk nekā Igaunijā? Latvijā taču ir Inčukalna gāzes krātuve. Kur aiziet abonenta gāzes maksa? Par ko mēs maksājam abonenta maksu? Par ko? Kāpēc “Lattelekom”, aprēķinot 24 miljoni latu peļņu 2000. gadā, kur Latvijai pieder 51%, nemaksā 6 gadu laikā ne santīmu valsts kasē? Arī Latvijas daļa nepalielinās. Kāpēc “Lattelekom” bezkaunīgi atkal paceļ tarifus pakalpojumiem? Protams, vajag, lai latvietim jau arī telefona nebūtu. Vai tā nav nekaunība pret latviešu tautu un Latvijas iedzīvotājiem? Kāpēc pārdevām “Baltkom”? Kur nozuda juvelieru rūpnīcas zelts un sudrabs tai piederošais? Kāpēc tika nozudināta izotopu rūpnīca, kurā bija izotopi, kuri maksā simtreiz vairāk nekā zelts un sudrabs? Mēs nevaram atrast īpaši atbalstāmiem rajoniem nu kaut kā 800 000 latu, kuriem vajadzētu 5—8 miljoni, toties mēs atrodam naudu visdažādākām citām vajadzībām. Cik naudas izmaksā 10 gadu laikā visdažādākie ārzemju konsultanti, padomnieki un citi? Un ko viņi deva Latvijai? Es neredzu viņu darbu, es neredzu viņu kaut kādus ieteikumus, kuri veicina Latvijas uzplaukumu. Kādā veidā Avotiņa kungs četrus tankerus un trīs konteinervedējus noņēma no “Latvijas kuģniecības” bilances, un tie nozuda nezināmās tālēs. Kur palika astoņi... pārējie 38 “Latvijas kuģniecības” kuģi?

Protams, zālē ir arī citi kolēģi, kuri ir Latvijas Republikas pilnvarnieki ofšora zonās, kur “Latvijas kuģniecībai” pieder 22 vai 26 kompānijas, un viņi saņem tur algu. Tā ka viņi ļoti daudz zina. Kur palika Latvijas zvejas kuģi, un cik budžetā mēs saņēmām par viņiem naudiņu pie tās privatizācijas? Nekas nav.

Varbūt arī ir sīkāki darījumi, teiksim, pastmarku un aplokšņu drukāšana ārzemēs. Kāpēc Latvijā nevar drukāt, un lai pelna Latvijas budžets naudu? Kāpēc akcīžu markas 2001. gadā palika divtik lētākas nekā iepriekš?

Visnopietnāk strādāja Krištopana kungs. Gods un slava viņam! Bet diemžēl pozīcija viņu aizdzina, un tur pie tā sociāldemokrāti nav vainīgi. No ofšoriem no 40 līdz 60 procentiem peļņas nozūd necaurredzamā miglā. Tas ir ar visiem kuģiem, kas tur darbojas. Kāpēc nav nopietnu investīciju Latvijā? Kā kāds kārtīgs cilvēks maksās Latvijas ierēdņiem komisijas naudu? Un pie tam daudzkārt. Nu, ko vēl sauc par kukuli. Kārtīgi ārzemju cilvēki — biznesmeņi — nav mācīti apzagt savu tautu, melot viņai un iedzīt viņu izmisumā. Vai kārtīgam ārzemniekam ir saprotams, ka viens vai vairāki cilvēki ņem valsts naudu, cik grib, un to prasa arī no ārzemniekiem. Jūs nekad nesagaidīsiet Latvijā nevienu nopietnu investoru! Nebūs viņu!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Paldies! Laiks!

L.Bojārs. Vēl vienu minūti! Un šā iemesla dēļ es aicinu pozīciju strādāt ar tīrām rokām un aizšūt kabatas! Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (TP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Klausoties savus kolēģus sociāldemokrātus, tiešām prasās tā spārnotā frāze no televīzijas pārraides: “Ko tad es, es jau neko!” Jo sanāk ļoti īpatnēji. Šinī brīdī, kad tiešām ir zināma taisnība, Baldzēna kungs, jums vienā jautājumā, ka šī nauda būs ļoti, ļoti vajadzīga. Ja būs veikta šī privatizācija, šie miljoni būs ļoti vajadzīgi. Medicīnas darbiniekiem, skolotājiem, valsts drošībai — iekšējai un ārējai. Un te jāsaka: tik tiešām ar lielu jūsu līdzdalību, ar lielu jūsu destruktīvismu ir panākta šā procesa izgāšanās. Jo tikai, teiksim, politiska provokācija var veicināt pasākumu, ko veicāt jūs ar savu frakciju. Procesa vidū, kad ir informācija, ka iet process pilnās burās, nākt klājā ar paziņojumiem par neuzticību, nākt klajā ar paziņojumiem par korupciju. Loģiski, mēs esam pilnībā atbaidījuši visus kaut cik normāli domājošus cilvēkus, jo neviens normāli domājošs cilvēks nenāks uz valsti, kurā, respektīvi, katru dienu nāks ārā paziņojumi par politisko nestabilitāti un par nekārtībām valstī. Šeit jums patiešām ir lieli, lieli nopelni.

Otrs moments. Ka jūsu rīcībā ir Saeimas institūcijas, kompetentas institūcijas, parlamentārā komisija, ko vada jūsu frakcijas biedrs Burvis. Respektīvi, arī šeit, šinī komisijā, Burvja kunga vadībā nekas nebija līdz šim ne manīts, ne dzirdēts par šādiem pārkāpumiem. Komisija normāli darbojās, sekoja līdzi, uzklausīja speciālistus un uzklausīja valdības pārstāvjus, uzklausīja aģentūras pārstāvjus un neko nemanījāt. Šī jūsu dubultā seja, dubultā morāle, kas reizēm liekas pārāk aizdomīga.

Nākamais momentiņš, respektīvi, ir par šo demisijas pieprasījumu. Es domāju, cienījamie kungi un dāmas, mēs visi varam saprast secīgi, ka no ministra tika prasīts politiskais lēmums par šo procesu. Tas tika pieņemts, un tas tika virzīts. Vienkārši var pārmest to, ka tiešām, klausoties jūs, te sanāk, ka mēs esam mēģinājuši veidot apstākļus, kas būtu labvēlīgi konkrētam cilvēkam, firmai konkrētai. Bet šī summa, kurai jūs esat pārkāpuši pāri, parādīja to, ka par šo summu neinteresējas neviens. Tas rāda, ka jūsu aprēķini ir bijuši, nu, vēlreiz kļūdaini. Un, tā kā Baldzēna kungs ļoti, ļoti daudz mīl atsaukties uz saviem klasiķiem, uz savu ciltstēvu Raini, tad es arī gribētu nobeigt ar vienu viņa frāzi, ko viņš ir teicis: “Lai lielais darbs uz priekšu iet, tur katram roka jāpieliek!” Un es šinī sakarā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un vairāk likt galvas kopā un uz priekšu risināt jautājumus, kas ir valstiski svarīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Es negribētu saņemt aizrādījumu no jums, ka es nepieturēšos pie tēmas. Es apsolos, ka es pieturēšos tieši pie tēmas par šīsdienas lēmuma projekta, tas ir, par neuzticības izteikšanu kolēģim, ekonomikas ministram, kaut gan viņš ir valdības loceklis, ne tikai deputāts, Aigaram Kalvītim.

Šeit Tiesneša kungs raudāja par naudas trūkumu. Es jums bišķiņ mazdrusciņ vēlāk pastāstīšu par kādiem miljoniem, kur jūsu partijas daži cilvēki ir atbildīgi par daudzu miljonu nozušanu, tad jūs varēsit raudāt par tiem miljoniem. Tā tas būs, jā!

Vispirms, pieturoties pie šīsdienas tēmas, man izraisa izbrīnu tas, ka spriežot par tik liela, stratēģiski svarīga objekta privatizāciju, nu lai kā arī, no vienas puses, diskutētu par šo jautājumu opozīcija, vai arī piedalās šajā jautājumā pozīcija, bet nav neviena no valdības locekļiem! Ne premjera, ne ekonomikas ministra, ne ekonomikas ministra vietas izpildītāja. Acīmredzot tad šie lielie stratēģiskie objekti valdībai neinteresē. Acīmredzot, savādāk šeit kāds sēdētu no valdības. Tas man kā vienkāršam deputātam, tautas priekšstāvim, izraisa zināmu tādu izbrīnu.

Nākamais, ko es gribētu sacīt. Visiem uzdot jautājumu: “Sakiet, kāds tad biznesa paveids ir labāks?” Un saprotu tā, ka es neesmu tāds liels ekonomists, bet es saprotu to, ka privātais acīmredzot ir tas visauglīgākais bizness. Bet pasaulē pastāv arī privātais, pastāv privāti jauktais ar valsts, pastāv arī valsts bizness. Uzņēmējdarbība, valsts kontrolēta un vadīta. Un tā tas ir daudzās valstīs.

Nu kaut vai viens piemērs. “Statoil”. Ir pilnīgs. (No zāles deputāts A.Šķēle: “Privatizēts!”) Ā, nu privatizēts. Tas ir ļoti labi, ka to privatizē, bet daudzās valstīs pastāv tomēr arī valsts kontrolēts. (Starpsauciens: “Investori. Investors ir.”) Piekrītu, cienījamie kolēģi, jums ir taisnība, bet arī tie lielie privātie uzņēmumi, kas ir, tie arī cik tālu jau ir izplūduši, ziniet, ka būtībā jau vienam privātuzņēmējam tas nepieder, tas pieder daudziem, teiksim, privātuzņēmējiem. Tas tā ir izplūdis tikpat kā, teiksim reketieru nauda, kas ir iegūta nelegālā ceļā, kas vēlāk tiek ieguldīta legālā biznesā. Un tad viņi visi ir oficiāli biznesmeņi ar baltām apkaklītēm. Es nerunāšu par tiem cilvēkiem, kas bija Augstākās padomes laikā, un tiem, kas izmantoja nelietīgi savu dienesta stāvokli, it sevišķi pārtikas produkcijas pārstrādes uzņēmumu privatizācijā. Kas pēc tam nolaida uz bankrotu. (Starpsauciens: “Nē, nē! Par tiem nerunā!) Par tiem es nerunāšu tagad, jo tā nav tēma, es baidos, ka es saņemšu aizrādījumu šeit. Tātad ir jautājums: vai tad tiešām nespēj valsts uzņēmums, tāds kā “Latvijas kuģniecība”, arī valstiskā veidā ar šo uzņēmējdarbību pastāvēt? Manuprāt, tikai viens no galvenajiem faktoriem varētu būt, kādi un cik godīgi cilvēki strādā šajā jomā un cik lielu atbildību viņi jūt pret valsti un pret sabiedrību. Es tomēr neesmu personīgi pārliecināts, ka visa privātuzņēmēju darbība ir tā, kas ir tas lielākais dzenulis. Es daļēji tam piekrītu, jā. Varbūt mazāki uzņēmumi un tamlīdzīgi, bet ne tādi lieli valstiski kā, teiksim, “Latvijas kuģniecība” vai, teiksim, “Latvenergo”. Un viss, kas noticis pa šiem gadiem šajās divās lielajās kompānijās, ziniet, visi tie miljoni, kas gājuši krustām šķērsām, un prokuratūra nav strādājusi, bet kas tajā laikā ir bijis pie varas, cienījamie kolēģi? Premjers Šķēle ir bijis pie varas. Krasta kungs ir bijis. Ekonomikas ministrs ir bijis Makarovs. Nu Kalvītim tagad es personīgi daudz pārmest nevarētu vispārīgi. Viņš ir tagad pie šīs beigu fāzes, viņam ir faktiski tagad jāizstrebj tik liela putra, ko ievārījuši iepriekšējie. Nu vienīgi viņš nav pietiekami sekojis pakaļ šiem procesiem, nav pietiekami enerģiski rīkojies.

Un vēl, manuprāt, pats dīvainākais man liekas, ka valsts priekšstāvim, tautas vēlētam deputātam, ar augstāko pielaidi pie valsts noslēpumiem, un arī jūs esat tikpat tiesīgi zināt sīkumos, kas notiek ar valsts īpašumu. Es uzdotu jums jautājumu: vai tas neliekas absurdi, ka jūs nezināt, kas tur darās, kādi investori, kādi privatizētāji, kādas naudas, kādas cenas. Tas ir absurds! Un tas ir, Tabūna kungs, absurds! Un jūs arī esat apmaldījušies nevis trīs priedēs, bet vienā priedē! Un jūs to neprasāt, jo jūs esat pozīcijā. Jūsu ministrs bija ekonomikas ministrs. Kāpēc tajā laikā jūs neprivatizējāt un neuzspiedāt? Jā, es pieļauju, ka tur bija kaut kas, bet tad vajadzēja griezties pie deputātiem parlamentā, pie komisijām ar šo caurspīdīgumu, un ne jau “Delna” panāk šo caurspīdīgumu. Man, deputātam, jautā, es nevaru zināt, kas tur notiek. Ja jautā vēlētāji, es nezinu ne “a” ne “b”. Un jūs arī nekā nezināt. Šeit nāk un gudri spriež, sākot no “a” līdz “z”. Es nerunāju par savu kolēģi no savas partijas, kas ir nedaudz iedziļinājies. Tas, manuprāt, ir galīgi nepieņemami un absurdi. Es arī šeit nerunāšu par tiem 37 miljoniem starp “Latvenergo” un kuģniecību, kad jūs, Šķēles kungs, bijāt premjers. Kā tas tālāk notika, kur, kā tie pazuda, kā tie aizgāja. Kur palika krimināllieta par Avotiņu? Kāpēc prokuratūra to noslāpēja? Acīmredzot kādam ir izdevīgi. Un valdības lēmums, ja nemaldos, par 44 miljoniem, Tiesneša kungs, jūs uztraucaties par naudas trūkumu. No kuģniecības Depozītu bankas glābšanai dažas dienas pirms bankrota, kur Mārcis Bendiks, labā roka Šķēles kungam, bija viena no galvenajām personām Depozītu bankā. Tas viss aiziet nebūtībā. Jūs paskatieties savā sētā, kas jums notiek, un tad jūs pārmetat sociāldemokrātiem, kuri nav bijuši pie varas. Un jums es pateikšu, Tiesneša kungs, vienīgā cieņa pret jums, ka jūs nenobalsojāt par akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu. Bet tajā pašā laikā es nevaru vairs uzticēties Kalvīša kungam, kas, būdams zemkopības ministrs, šeit, kuram nebija tiesību pieskarties pie pogas, slepus aizlīda tur un Šņepsta kunga vietā nospieda pogu. Šņepsta kungs nebija toreiz. Un nospieda podziņu! (Zālē troksnis, smiekli.) Tātad viņam ir tikai sīka, blēdīga daba, un es nevaru tādam ministram uzticēties. Jūs nenobalsojāt, jā, bet tajā paša laikā lauksaimnieks Sproģa kungs nobalsoja, lai apcērp dīzeļdegvielas atmaksu. Un otrreiz viņš arī nebalsoja, jo saprot, ko nozīmē lauku maizi ēst. Tur jums ir cieņa!

Un tāpēc mēs, Nacionālās drošības komisija, pieprasīsim no Satversmes aizsardzības biroja Kamaldiņa kungam šo caurspīdīgumu, lai viņš kā Satversmes aizsardzības biroja direktors pacenšas, ja ne komisijai, ja ne deputātiem, tad komisijai visu to, kas saistās ar stratēģiski svarīgu objektu privatizāciju. Gan privatizētāju, gan naudas plūsmas, gan cenas, tamlīdzīgi un tā tālāk. Jo mēs esam atbildīgi savu vēlētāju priekšā. Un es nevaru vairs uzticēties Kalvīša kungam, kaut gan viņš varētu strādāt, bet tādā gadījumā ir jākrīt valdībai. Un, ja šodien nav premjera šeit, tad es nezinu. Es nezinu. Tas nav nopietni vairāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš vēlas runāt? Nē. Imants Burvis — otro reizi. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Kurš tas cūka bija, mani interesē?”)

I.Burvis (LSDSP). Ej pie zemniekiem, iepazīsties, viņi tev izstāstīs.

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Pirmkārt es gribēju pateikt Ivaram Godmanim lielu paldies par spožo runu, bet... Godmaniskais “bet”. Godmanis norunāja pašlaik to runu tā, it kā viņš visu šo periodu no 1990.gada būtu bijis nevis premjers, nevis ministrs, nevis “Latvijas kuģniecības” padomes priekšsēdētājs, bet opozīcijas deputāts visā šinī periodā. Un, pieminot “Latvijas kuģniecības” periodu, kad Avotiņš viņu komandēja, kad “Latvijas kuģniecība” tika novesta... es neatceros, kas tur toreiz bija premjers... kad “Latvijas kuģniecība” tika novesta līdz bankrota bedrei, būtu vēlams, protams, lai bijušais... oi, atvainojos, es neatceros, kas bija premjers, lai nosaucas arī tie ministru vārdi, kas toreiz bija ekonomikas ministrs, kas bija rūpniecības ministrs un tā tālāk. Toreiz “Latvijas ceļš” ieviesa tādu terminu kā “politiskā atbildība”. Kur tad tā ir — politiskā atbildība? Izrādās tagad, paldies Godmanim, es to nebiju zinājis, ka par visu vainīgi, kas desmit gadus ir noticis, ir, protams, Latvijas sociāldemokrāti. Nu kā nu ne? Tomēr taču veselus trīs mēnešus Pēteris Salkazanovs bija ministrs. Zemkopības tieši ministrs. Tas starp citu, tanī pašā laikā, kad Ivars Godmanis bija finansu ministrs. Es ceru, ka mēs piedosim Salkazanova kungam, ka viņš nebija spējīgs trijos mēnešos uzlabot to, ko desmit gadu laikā labējās partijas šeit, Latvijā, ir sadarījušas. Un būtībā jāatzīst, ka patiešām sociāldemokrātiem, es domāju, tas būs 8.Saiemā, ne ātrāk, būs pietiekami grūti izvilkt tautsaimniecību no tās bedres. Un protams, ka 9.Saeimā viņi varbūt vairs nebūs tādā vairākumā, lai veidotu valdību. Un tādā gadījumā man jāatzīst, ka Godmaņa kungam ir taisnība. Tas ir tikpat grūti kā toreiz man, saņemot rūpnīcu ar 700 000 parāda saistībām, izvilkt šo rūpnīcu no bedres un nodot uz privatizāciju pret savu gribu vispār, ar 300 000 parādu. Un attiecīgo vēl padomu — necensties samazināt parāda saistības uzņēmumam, jo tādā gadījumā ir grūti privatizēt un būs pielikti nodokļi. Un laikam acīmredzot tieši tas pats ceļš bija kuģniecībai, lai vieglāk būtu privatizēt, viņa visu laiku tika grūsta parādu saistībās. Un te ir vainīgi nevis kuģniecības vadītāji, bet tā vai savādāk — valdošie politiķi un valdības.

Kļūda jau būtībā nav privatizācijas procesa izvešanā, tur mēs varam saskatīt kļūdas, kļūdiņas, likumpārkāpumus, nebūtiskus likumpārkāpumus... starp citu jauns juridisks termins. Bet būtībā kļūda ir visā šinī totālās privatizācijas politikā, kura ieviesta 10 gadus atpakaļ. Jo, tā vai savādāk, privatizācija Latvijai ir nepieciešama tikai tiem, kuri valsts īpašumu, ko tauta ir sastrādājusi, tā vai savādāk, patīk, nepatīk, bet tā tas ir, lai šo īpašumu varētu savākt sev. Tabūna kungs pateica par to, ka nu nevajadzētu aiztikt Kalvīti, jo būtībā pie visa jau vainīga esot valdība un valdības vadītājs. Ja tas būtu Tabūna kunga partijas aicinājums — atkāpties valdībai, es domāju, ka visi sociāldemokrāti viennozīmīgi nobalsotu par šo valdošās partijas iniciatīvu. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Tā es neteicu!”) Ūdres kundze runāja par stratēģiskā investora piesaisti. Bet jāsaprot ir viena lieta, nekad Latvijā, vismaz šinī nozarē, nav, nebūs un nekādā veidā nav iespējams stratēģiskais investors, kurš maksās naudu par to, lai Latvijā attīstītu šo vai kādu citu tautsaimniecības nozari. Ja kāds kaut ko maksās, tad tikai par to, lai Latviju izmestu laukā no pasaules tirgus. Šajā gadījumā tas, protams, ir jautājums par viena spēcīga konkurenta — “Latvijas kuģniecības” novākšanu no pasaules tirgus. Paldies Tiesneša kungam par to, ko viņš pateica, jo būtībā tā bija pirmā reize, kad es no šīs tribīnes dzirdēju, ka “Latvijas kuģniecības” privatizācija nepieciešama tikai tāpēc, lai citās nozarēs pieliktu pie algas. Tātad būtībā viens no likumdevējiem ir atzinis, ka likums nav jāpilda. Jo saskaņā ar likumu privatizācija notiek nevis tautsaimniecības citu nozaru darbinieku algu finansēšanai, bet tautsaimniecības nozaru attīstībai. Un no šīs tribīnes dzirdēt, ka ir citi mērķi privatizācijai, nu nav pārāk patīkami.

Manā skatījumā, lai saglabātu jūrniecības nozari, ir nepieciešama politiskā griba. Un ar visu manu draudzīgo attieksmi pret Aigaru Kalvīti šoreiz tā nu tas ir sagadījies, ka šīs politiskās gribas izpausme var būt tikai kā politiskās atbildības uzņemšanās par kļūdainu lēmumu pieņemšanu, jo privatizācija pati par sevi bija kļūdains lēmums attiecībā uz kuģniecību, un par šo kļūdainā lēmuma vēl kļūdaināku izpildi.

Sēdes vadītājs. Laiks!

I.Burvis. Un tādā gadījumā Kalvīša kungam vajadzētu demisionēt pašam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle.

A.Šķēle (TP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs šodien esam dzirdējuši garas un ļoti krāšņas debates par tēmu “Latvijas kuģniecības” privatizācija un visu to, kas vien ir bijis pēdējo desmit gadu laikā Latvijā. Es nebūt nevarētu 15 atvēlētās minūtēs izklāstīt visus argumentus pret tām klajām muļķībām, kuras daudzreiz skanējušas šodien šeit no tribīnes, bet es gribētu runāt par vienu lietu. Un tomēr uz kāda fona notiek Latvijā kuģniecības privatizācija? Un es sev pierakstīju vienkārši dažus faktus. Vispirms, domājot par to, ko nopietns investors, iedomāsimies mēs šī investora vietā sevi, ko viņš var domāt par valsti, kurā viņam būs jāiegulda vismaz 70 miljoni latu, droši vien varbūt vairāk, reālas izsoles laikā. Vispirmām kārtām parlaments nodibina uzreiz parlamentārās izmeklēšanas komisiju par to, lai varētu pārbaudīt, un jau nosaukumā ir iekļautas apriori nelikumības kuģniecības privatizācijā. Tas ir nopietns signāls jebkuram investoram. Tālāk seko paziņojumi no atbildīgā ministra par privatizāciju, par kukuļiem desmit miljonu latu apmērā. Kad es lūdzu šo ministru teciņus doties uz prokuratūru un vērst šīs lietas sabiedrībā daudz skaidrākas, mēs konstatējām, ka tur čiks vien ir, un ministram nācās galu galā tomēr savu amatu atstāt. Tad seko uzticības balsojums parlamentā pirmo reizi par ekonomikas ministru, fonā gan tobrīd figurē vairāk nevis “Latvijas kuģniecības” lieta, kas tiek piesaukta, bet gan sociāldemokrātu iestāšanās par kriminālnoziegumā jau tiesāto Didzi Azandu. Un cītīgi šeit Baldzēna kungs un citi tā kā tādi Pietuka Krustiņi par šo jau krimināli sodīto cilvēku saka skaļus paziņojumus un apvaino ministru negodprātīgā rīcībā. Tālāk seko kārtējais paziņojums par kukuļdošanu, nu jau miljona latu apmērā, kuru acīmredzot ir mēģinājis ņemt vai neņemt jau pats Saeimas priekšsēdētājs. Es domāju, ka tas arī ļoti pozitīvi (pēdiņās) ietekmē jebkura investora attieksmi pret valsti. Īsi pirms drošības naudas iemaksas 5 miljonu apmērā atkal seko sociāldemokrātu iesniegums parlamentā par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram, un tas ir fons.

Es nerunāju nemaz par tām lietām, kas ir svarīgas uzņēmējiem, kas Latvijā nav investējuši vēl nekādu naudu, un viņi seko līdzi ar saviem partneriem, seko līdzi notikumiem Latvijā ar tādu institūciju palīdzību kaut vai kā Ārvalstu investoru padome. Viņi konstatē, ka, teiksim, Komerclikums Latvijā nav atbilstošs starptautiskai praksei. Tad, kad Pasaules bankas pētījums par korupciju Latvijā ir publicēts un mēs visi šausmināmies par tiem varbūt pirmo reizi Latvijā dzirdētiem epitetiem, tad mēs piekrītam, un opozīcija, sociāldemokrāti, visnotaļ piekrīt, cik labs pētījums. Savukārt tad, kad manis vadītā valdība vienojas ar to pašu Pasaules banku un mēs piesaistām Pasaules bankas nozīmētus ekspertus, aicinātus ekspertus, tas ir viņu ieteikums, Pasaules bankas ieteikums, kādā veidā vajadzētu privatizāciju organizēt, tad jūs apšaubāt šo Pasaules bankas padomi, jūs apšaubāt šo ekspertu vajadzību, jūs apšaubāt vispār šīs privatizācijas vajadzību. Tad, kad Ūdres kundze ir ekonomikas ministre, viņa kā profesionāle šeit mēģināja runāt no tribīnes, tad nav demisija jums prātā, kad neveiksmīgs ir privatizācijas mēģinājums jūsu ekonomikas ministrēšanas laikā, kad tiek noteiktas absurdas cenas par vienu kuģniecības akciju 2 latu apmērā, tad jūs aizmirstat to, bet, taisni otrādi, iekrampējaties savā ministra krēslā, cik vien cieši varat.

Bojāra kungs! Es tiešām griežos pie jums. Es atturētos jūsu vietā, ar jūsu zināšanām, ar jūsu dzīves pieredzi un jūsu darba gaitām tik rupjā un demagoģiskā formā aizskart Ivaru Godmani. (No zāles deputāts L.Bojārs: “Paldies!”) Jā, man var būt daudzos jautājumos ar Ivaru Godmani atšķirīgi viedokļi, bet es nekad neatļaušos no šīs tribīnes tādā formā Ivaram Godmanim uzbrukt. Un savukārt es gribētu griezties pie Ivara Godmaņa ar vienu lūgumu vai vienu ieteikumu. Godmaņa kungs, nekad nestrīdieties ar idiotu, jo jūs strīdoties nonāksiet līdz viņa līmenim, un viņš beigu beigās nokaus jūs ar savu milzīgo pieredzi.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis. Otro reizi.

I.Godmanis (LC). Paldies, cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tomēr šajā svarīgajā jautājumā es gribētu, un tā ir mana vēlme, lai mēs paliekam, nu jā, mēs būsim katrs savās pozīcijās, un tomēr mēģināsim būt saimnieciski domājoši cilvēki. Es teikšu divas lietas.

Pirmā. Es vēršos pie saviem kolēģiem koalīcijā. Jūs saprotiet, kas iznāk, tas, ko teica Kalniņa kungs. Lēmumu par kuģu būvēšanu mēs centāmies pieņemt, tas tika nobremzēts. Daļēji arī ar opozīcijas balsīm Privatizācijas padomē un tā tālāk. Bet lieta jau ir kāda, cienījamie koalīcijas partneri. Redz, kā iznāk dzīvē, nevienam vairs nav svarīgi, kas šo lēmumu ir nobremzējis, svarīgi, ka šis lēmums netika pieņemts. Mums vajadzēja to pieņemt dzelžaini, ar pārliecību, un šis kuģis tiešām pirmais 1.maijā peldētu, tur man ir zināmi pārmetumi arī mūsu kolēģiem, kas ir pilnvarnieki kuģniecībā, kas neizšķirīgi darbojās. Jā, viens pilnvarnieks atsauca savu parakstu, bet redziet, kā iznāk dzīvē, — pozīcija atbild līdz galam. Opozīcija darbojās pretim, bet prasīts tiek no pozīcijas, un tāpēc es gribētu teikt, ka mums diez vai iznāks šeit kaut kāds konsenss starp pozīciju un opozīciju. Diez vai, jo vairāk, ja mēs sāksim atšķaidīt pozīciju un iet uz konsensu un kompromisiem, tad mēs varam nonākt līdz tai situācijai, kad nevienam vairs neinteresēs, kāpēc tā vai cita lieta nebija izdarīta, bet prasīs no tiem, kas tajā laikā bija pozīcijā. Un es saprotu sociāldemokrātu nostāju, ko viņi te pauda, ka mēs neesam bijuši pie varas un mums neprasiet. Tā ir mana pārliecība, ko es arī lūgšu mūsu partijas cilvēkiem, un aicinu arī mūsu koalīcijas partnerus visus trīs. Te ir klajš piemērs, kā tiek nobremzēts, un pēc tam, protams, prasa no pozīcijas. Bet ne tas ir galvenais, ko es gribēju teikt. Es arī tikos nedēļu atpakaļ ar Ārvalstu investoru padomes priekšsēdētāju. Starp citu, tie ir 15 lielākie investori, un viņi ir ieguldījuši pēc saviem novērtējumiem 1 miljardu šeit, apmēram miljardu dolāru. Lielu daļu tajā skaitā privatizācijas rezultātā. Un ir divas lietas. Pirmā lieta, ko viņi teica, viņi teica, bet kāpēc tik šausmīgi negatīva attieksme pret mūsu gandrīz vai jebkuru aktivitāti? Es teicu: jā, bet redziet, kā iznāk, vai jūs mums esat palīdzējuši, es lūdzu viņu palīdzību valdībai, Privatizācijas aģentūrai tad, kad parādās pretendenti uz vienu vai otru privatizācijas objektu un procesu, jo mēs nevaram zināt visu, kas ir kas, un jārēķinās ar to, ka nodokļu dēļ bieži vien privatizācijā tiek izvirzītas lielu uzņēmumu meitas firmas un mazmeitas firmas, kas ir, tieši nodokļu dēļ tas tiek darīts, kuras ir reģistrētas nebūt ne pašās valsts zemēs, bet arī ofšoru zonās. Kaut gan tās var piederēt lielām, stabilām kompānijām. Mums nav šīs pieredzes, kāpēc tas tā notiek, un es aicināju šeit uz zināmu palīdzību, es ceru, ka mēs saņemsim.

Bet mana uzstāšanās šeit ir tāda. Redziet, kuģniecība ir viens lakmusa papīrs, un tagad tik tiešām es gribētu papildināt to, ko teica Šķēles kungs. Situācija sabiezinās, kolēģi, mums ir tiesas process “Lattelekomā”, mums ir tiesas process par kuģi Rīgā, mums varētu būt tiesas process ar “Latvijas gāzi”, ja šajā atmosfērā mēs neieņemsim pozīciju, kas ir valstiska, starp citu, es varu tikai aicināt, tādā gadījumā vienīgais garants, kāpēc mēs demokrātiski eksistējam, ekonomiskais un vienīgais garants, ka mūs kāds aizstāvēs, ir tas, cik lielā mērā ārvalstu investīcijas šeit būs, un tas miljards mūs aizstāv desmit reizes vairāk nekā mūsu līdzekļi Aizsardzības ministrijā un tā tālāk. Pašreizējā atmosfērā, situācijai sabiezinoties, labi, paliksim katrs pie savas pozīcijas, bet šo pozīciju aizstāvēsim līdz galam. Un dabīgi, ja mainīsies pozīcija un opozīcija, prasīsim arī pretējā virzienā, lai tā pozīcija aizstāv sevi, bet, kolēģi, šeit ir klasisks piemērs, ka jāiet ir līdz galam. Es aicinu koalīcijas partnerus, jo, ja mēs līdz galam neejam, mēs neizdarām darbu, un var gadīties, ka mums prasīs atbildību nevis par to, ko mēs esam izdarījuši, bet ko mēs neesam izdarījuši. Un te ir daudz klasisku piemēru, ar ko es negribētu jūsu laiku aizņemt. Opozīcijas uzdevums ir cits, bet jūs es aicinu uz vienu citu lietu. Apzināties, ka šī situācija mūsu valstij ir izšķirīga, jo tikai investoru piesaistīšana atļaus Latvijai eksistēt šīs lielās, globālās ekonomikas apstākļos, un, patiesību sakot, tas būs daudz lielāks arguments nekā mūsu diplomātiskie pūliņi, uzņemot mūs Eiropas Savienībā vai arī NATO. Un šeit sociāldemokrātiem ir jābūt pozīcijai, kuru es līdz šim dzirdējis neesmu. Jā, es arī varu teikt to, ka es diez vai šajā brīdī piekristu uz mežu ieguldīšanu. Drīzāk es domāju, ka jāņem mērķkredīts un jāiegulda ir nauda, bet tas ir valdības kompetencē, es varu tikai izteikt savu viedokli, bet tajā pašā laikā, kolēģi, mūsu iekšējie uzkrājumi valstī ir katastrofāli mazi gan privātpersonām, gan uzņēmējiem. Kapitalizācija ir ļoti zemā līmenī, tas nozīmē, ka iekšējais investīciju avots saimniecības attīstībā ir ārkārtēji ierobežots, kaut gan nacionāli mums šķistu, ka vajadzētu atstāt visu tikai Latvijas ietvaros, mēs nebūsim konkurētspējīgi nevienā sfērā, mēs pie šīs filozofijas pievērsīsimies.

Sēdes vadītājs. Laiks!

I.Godmanis. Un jo ātrāk mēs no sociāldemokrātiem dzirdēsim viņu nostāju, jo vieglāk būs noformulēt mūsējo, pie kuras mēs paliksim, un nešķaidīsim sevi, lūdzu. Mēs redzam piemēru, kā kuģniecības veidā tas pagriežās pret mums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tiek veidota pašlaik starpparlamentārā sadarbības grupa ar Komi Republiku. Tā ka, ja ir tādi, kas vēlas piedalīties, mīļi lūdzam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies sekojoši deputāti: Viola Lāzo, Gunārs Freimanis, Rišards Labanovskis, Jānis Leja, Andrejs Panteļejevs, Kārlis Leiškalns, Valdis Ģīlis, Vaira Paegle, Silvija Dreimane, Imants Stirāns, Dzintars Kudums, Juris Vidiņš, Dainis Stalts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām debates. Ingrīda Ūdre. Otro reizi.

I.Ūdre (JP). Paldies, priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es turpināšu runāt par neuzticības izteikšanu Kalvīša kungam ar pietiekami garu ievadu, lai jūs saprastu, kāpēc es uzstājos vēlreiz.

Es uzskatu, ka par cienīgu pretinieku var uzskatīt cilvēku, kas māk smalki un profesionāli spēlēt. Meļus un demagogus par tādiem es neuzskatu. Ir tāds teiciens, ka jāmāk melot ar glanci. Un diemžēl man ir jāatzīst, Šķēles kungs, ka šī īpašība ar katru valdīšanas laiku ir jums gājusi mazumā. Taču vēlēšanās ielikt cilvēkus kaktā paliek nemainīga, kā tīrīt zobus, mazgāt muti un pletēt bikses, vai arī pamācības, ar ko runāt vai nerunāt. Un tieši tādēļ jūs acīmredzot veiksmīgi noslēdzat vismazāk populāro politiķu reitingu uzreiz aiz Rubika kunga un Ždanokas kundzes.

Jūsu meliem ir īsas kājas, jo divi lati kuģniecības privatizācijas akciju cena tika noteikta laikā, kad Ekonomikas ministriju vadīja jūsu tuvs paziņa Šlesera kungs, acīmredzot izmantojot arī jūsu padomu.

Manas ministrēšanas laikā tika uzsāktas sarunas ar starptautiski atzītām investīciju bankām, nevis BDO “Invest Riga” par privatizācijas procesa godīgu un caurskatāmu norisi.

Bet, protams, tas jums nebija vajadzīgs un tādēļ tika panākta Krištopana atkāpšanās, un, ja kāds ir iekrampējies krēslos, tad es gribētu teikt, ka to ir izdarījis un dara ekonomikas ministrs un mūsu premjers.

Bet tas taču jums ir ļoti izdevīgi, es domāju, jo atbalstīt vāju un viduvēju valdību ir izdevīgi tādēļ, ka to ir viegli regulēt. Un tāpēc es arī esmu pilnīgi pārliecināta, ka šodien neuzticība Kalvītim, tāpat kā premjerministram, netiks izteikta.

Bet, pārfrazējot jūsu teikto par to, ar ko runāt vai nerunāt, es gribētu papildināt to, ka nav vērts runāt arī ar demagoģisku meli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu šodien jau viss notiek tā, kā bieži tas ir noticis, tā, kā parasti tas notiek.

Opozīcija gari, plaši, izvērsti runā, ka pozīcijā ir daudz sliktu cilvēku. Nāk pozīcija, uzstājas un saka, ka arī opozīcijā ir daudz sliktu cilvēku. Interesanti, godātais radioklausītāj, kam jūs ticat vairāk?

Opozīcija labi zina, ka šodien te nekas nenotiks, ka būs balsojums un ministrs paliks savā vietā. Pozīcija arī to zina, ka ministrs paliks savā vietā, un vispār visi to zina. Un tomēr mēs te ilgi un dikti runājam, un runājam galīgi ne par tēmu, te viens kungs teica, ka viņam lai aizrāda, kad viņš runās ne par tēmu, bet viņš vispār par tēmu nerunāja un nekas, lūk. (No zāles deputāts O.Grīgs: “Tu jau arī nerunā par tēmu!”)

Man bija tāda ideja — nodzēst gaismas šeit zālē, lai netraucētu dažiem gulēt, tāpēc ka runas bija reizēm tik interesantas, pēdiņās, ka tās man atgādināja vakardienas Zviedrijas un ASV hokeja maču, otro mača pusi. Lūk. Tur arī nevienu neinteresēja ne uzvara, ne neuzvara.

Tādēļ ir jautājums: kāpēc šīs runas ir? Kāpēc tās ir? Kāpēc te daži nāk un ļoti asi it kā runā, un beigās mani sakaitināja, un es arī esmu spiests runāt. Tāpēc, ka ir vajadzīga tēma jums, draugi mīļie, uzmanības pievēršanai. Imitētā cīņa par valsts interesēm. Skaista imitācija. Varbūt labu aktieru izpildījumā šī imitācija ir arī reizēm ticama. Šodien tā ir kuģniecība. Es domāju, ka pēc dažiem mēnešiem tā būs Satversmes grozījumu apspriešana, un vēl vairāk, ko es jau uzskatu par valsts nodevību, pasaku skaidri un gaiši, ja būs runa par jaunu Satversmi. Jo tie cilvēki, kas piedāvās jaunu Satversmi, savā laikā gribēja piedāvāt nulles variantu pilsonībā un 1989. gadā strādāja pie LPSR Konstitūcijas. Un es uzskatu, ka tie ir Latvijas valsts nodevēji un strādā citu valstu interesēs šeit Latvijā.

Lūk, un tāpēc ir skaidrs, ka turpināsies, būs citas tēmas, atkal būs gara un plaša izrunāšanās. Cilvēks, kas ir sēdējis pozīcijā savā laikā un neviena vārda nav teicis sliktu par ekonomikas ministru, nokļuvis opozīcijā, atceras, ka ekonomikas ministrs nav bijis tas labākais.

Vienīgais, ko es gribētu mums visiem kopā piedāvāt. Protams, pozīcija turpinās savu lomu spēlēt un opozīcija arī. Un, protams, vai te nāks tribīnē brālis Teodors vai viņa tēva brālis, vai viņš runās stundu vai pusstundu, viņš runās tik, cik viņš atradīs par vajadzīgu, un viņu pāraudzināt nav iespējams. Tas nav iespējams.

Man vienkārši gribētos visiem kolēģiem, šeit mums deputātiem, pateikt vienu: valsts mums ir viena. Šo valsti sauc Latvija. Tad, kad hokeja spēles laikā mūsu valsts izlase uzvar, mēs visi kopā priecājamies. Mēs visi kopā! Tad varbūt no šīm visām sarunām tiešām varētu būt kaut kas lietišķs kā gala iznākums. Viens variants izskanēja: moratorijs. Varbūt ir vērts šo variantu apspriest. Varbūt. Bet lietišķi ir vērts apspriest. Kolēģi, izbeidziet te nākt tribīnē un taisnoties: tad, kad es biju ministrs, jūs bijāt nelietis. Tad, kad jūs bijāt nelietis, es nebiju ministrs un tamlīdzīgi. Tas vienkārši muļķīgi izklausās. Un reizēm man tad ir jautājums: vai tā cūka bija tā cūka jeb cūka bija kuilis.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis. Otro reizi.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Es domāju, ka Godmaņa kungam bija taisnība, kad viņš piesauca varbūt, ka atsevišķās lietās kompromisam vairāk nav vietas, ja pozīcijai ir dota vara, tad pozīcija šo varu realizē līdz galam, neskatoties uz to, ko domā vai dara citi.

Un šoreiz saistībā ar to kuģniecību es arī gribētu jums pateikt, ka jūs izvēlējāties šo galīgo variantu, jo tikai jūs zinājāt, ko jūs darāt un tikai uz jūsu informāciju balstījās šis optimisms. Un tagad es lūdzu vēlreiz skaidrojumu, kāpēc šis jūsu optimisms vēlreiz nepiepildījās? Un tur būs arī atbildība no jūsu puses. Un tālāk ir atbildība arī no opozīcijas puses. No opozīcijas puses, es domāju, tika pieminēts Imants Burvis kā attiecīgās komisijas vadītājs, kurš pārskatīja kuģniecības privatizāciju. Laikam tikai jāprecizē, ka visu šo laiku šo komisiju vadīja Aija Poča un garantēja, lai informācija būtu maksimāli labvēlīga kuģniecībai. Un Imants Burvis sāka šo komisiju vadīt tad, kad notika šīs pašvaldību vēlēšanas un jautājumi par kuģniecību kā tādu bija izlemti.

Opozīcija līdz tai robežai, kur bija iespējams darīt, lai saglabātu kuģniecību valsts īpašumā, savu informāciju sniedza tajā apjomā, ka redzēja, ka privatizācijas iecere ir neizbēgama, var citēt uz vārda: “Mēs darījām visu, lai nesagrautu to darbu, kura rezultātā jebkura iespējamā cena varētu būt mazāka, nekā valsts to sasniegtu. Tur mums bija ļoti konkrēti. Un šeit es domāju atkal atsaukties uz Godmaņa kungu, runājam par valstiskumu, un, ja runājam par valstisko izpratni, tad arī tālāk par profesionālismu, un pie šī profesionālisma neliela atkāpe saistībā ar iespējamiem skandāliem starptautiskajā līmenī starp starptautiskajām tiesām.

Varat ticēt, ka, ja runājam par “Lattelekomu”, tad mēs neslēdzām šo līgumu, mēs necentāmies ar 2013. gadu pāriet uz 2003.gadu, kas ir cēlonis iespējamam skandālam, kur Kārlis Leiškalns iepriekšējā parlamenta sēdē uzstājās, cītīgi uzstājās, ka nu uzreiz jāvirza tālāk uz otro lasījumu. Varat ticēt, ka mēs nebijām tajā valdībā, kas ar “Filips” slēdza līgumu, lai apgādātu robežu ar informācijas tīkliem, un pēkšņi valdība pārdomāja un “Filips” var griezties, un tas ir viņu jautājums, bet viņi negriežas. Varat ticēt, ka ar Gdaņskas kuģniecību ir jautājums, bet tā arī ir atbildība no pozīcijas.

Un, noslēdzot šo atbildību, es gribētu mazu paralēli novilkt ar Krieviju. Tad, kad Krievija Amerikai pārdeva Aļasku, protams, mūs tagad īpaši neinteresē, kurš bija tas rakstvedis, kurš tam krievu vārdiņam “vek” pielika to burtiņu “a”. Un iznāca, ka to Aļasku pārdeva nevis uz vienu gadsimtu, kā bija Krievija iecerējusi, bet rakstveža analfabētisma pēc pārdeva uz gadsimtiem.

Līdzīgi mums šeit ir jautājums ar gāzi. Privatizācijas aģentūra 1997.gadā uzskatīja līgumā, pārdodot “Latvijas gāzi”, ka valsts neiejauksies saimnieciskajā dzīvē, cenu regulācijā un to ierakstīja latviskajā variantā, bet neprata pārtulkot to angļu valodā. Un tulkojumā uz angļu valodu pēkšņi radās, ka nejauksies rūpnieciskajā dzīvē. Tātad tas ir Privatizācijas aģentūras darbs un atbildība. Un par šo atbildību, protams, es gribētu, lai mēs vēlreiz izrunātos, domājot par tik nopietnu jēdzienu kā “Latvijas kuģniecība”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai atbildīgais referents vēlas kaut ko teikt? Lūdzu, Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP) . Godājamie kolēģi! Gan Šķēles kungs, gan Tiesneša kungs, gan Dobeļa kungs mani lūdza vēlreiz šeit nākt, jo viņi paši skāra problēmas, uz kurām bija man jāsniedz zināmas atbildes.

Es gribētu pateikt pavisam vienkārši. Dobeļa kungs teica: “Imitēta cīņa par varas interesēm.” Es domāju, ka nav imitēta cīņa. Ka šis neuzticības vai uzticības balsojums parādīs vai, teiksim, Juris Dobelis pašreiz ir uzticīgs Aigaram Kalvītim (smejas) vai ir neuzticīgs. Tas ir viens. Nu es saprotu, saprotu, ka tev liekas, ka man kāds ir uzrakstījis priekšā, bet tas nekas. Tā tas ir vienmēr, jo man ir pašam sava atziņa, kas palīdz.

Tātad ko es vēl gribēju šeit pateikt, kas ir ārkārtīgi svarīgi. Par varas interesēm cīnās tie, kas ir pie varas, un vara cementē arī tos, kuriem nav vienprātības. Ko es varu pateikt? Mēs par varas interesēm necīnāmies, jo mēs neesam pie varas.

Otrkārt, par šiem pašiem Satversmes grozījumiem. Gribētu pateikt sekojošo, ka Latvijas Republikas pilsoņu vidū 76% Latvijas Republikas pilsoņu uzskata, ka mums, Latvijai, ir vajadzīgs tautas vēlēts prezidents. Es esmu tajā 24% pusē, kurš uzskata, ka principā pēc manas pārliecības nevajag, bet ignorēt to nevar. Un, runājot par valsts nodevību šiem 76%, es domāju, tas nav nopietni.

Kolēģi, Aivars Tiesnesis mums, sociāldemokrātiem, uzdeva retorisku jautājumu: “Kur tu esi?” Un deva atbildi: “Es jau neko”, radīdamas nesakarīgas atbildes iespaidu. Nu ko tad mēs šeit, Saeimā, Aivar, darām? Pildām tos pašus pienākumus, ko tu, deputātu, tautas priekšstāvju pienākumus, un tāpat kā tu cenšamies to darīt pēc labākās sirdsapziņas.

Tālāk mums te bija pavisam vienkārša lieta. Šeit politiska provokācija esot bijusi privatizācijas procesa vidū, demisijas pieprasījums. Bet, kolēģi, likuma pārkāpumus fiksē. Tātad es vēlreiz kaut vai no Privatizācijas aģentūras padomes locekļiem nosaukšu: Normunds Lakučs, Oškalne — apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Jerumanis — Jaunā frakcija, Heniņš — Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija. Sergejs Dīmanis — PCTVL. Nu ko jūs varat teikt? Nav tikai Tautas partijas un “Latvijas ceļa”. Nu tātad visi, kas nav Tautas partijā un “Latvijas ceļā”, ir nepareizi. Es tā nedomāju.

Ko es gribētu vēl šeit pateikt. Šeit ir arī citi. Mēs esam runājuši par tiem likuma pārkāpumiem, arī prokuratūrai iesnieguši visu šo savu materiālu. Diemžēl atbildi neesam saņēmuši. Es ceru, ka prokuratūra atbildēs. Šeit ir ļoti daudz likumu pārkāpumu. Piemēram, “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”. 4., 5., 6., 18., 20., 22., 23., 23.3. pants.

Varam citus likumus paskatīties. Piemēram, “Par privatizējamo valsts un pašvaldību objektu novērtēšanas kārtību”. 2.,3. un 4.pants.

Ir pārkāpts arī likuma “Par valsts akciju sabiedrībām” 7.pants. Informācijas atklātuma likuma 1.pants. Ir pārkāpti Ministru kabineta noteikumi nr. 110. “Privatizācijas aģentūras statuss” 72., 79., 93. un 163.punkts. Nu, kolēģi, ko tad runāsim par politisku provokāciju. Vai tad likums ir jāievēro vai nav? Vai mums ir jābūt tiesiskai kārtībai vai nav jābūt? Nu jāstrādā ir kvalitatīvi. Un es esmu pilnīgi pārliecinās, ka ar laiku Tautas partija to arī darīs.

Kolēģi! Mums šeit arī norādīja uz to, ka mums nevajadzētu atsaukties uz Pasaules banku kā autoritāti, Šķēles kungs. Nu var arī neatsaukties uz Amerikas Savienoto Valstu Senāta komisiju, kas līdzīgu ziņojumu par augsto korupcijas un organizētās noziedzības līmeni tieši Latvijas valsts varas struktūrās publiski apsprieda Amerikas Savienoto Valstu Senātā. “Dienā” 1.lappusē par to rakstīts. Vajadzēs, parādīsim arī to. Jūs “Dienu” apšaubāt? Es neapšaubu. Tā ka es domāju, ka tas ir pietiekami nopietni, lai mēs par to runātu. Tas nenozīmē, ka visi politiķi ir korumpēti, bet tas nozīmē, ka šīs negācijas ir, un īlenu maisā mēs nenoslēpsim.

Kolēģi! Man vēl bija šeit tāda nepatīkama situācija, ka vienā brīdī man atkal sāka pārmest, ka nu mēs par tām cenām neko nezinām. Bet es jau teicu, mēs šeit citējām “Latvijas kuģniecības” padomes locekli Andri Paulu—Pāvulu un Jāni Maršānu — Tautas partijas biedrus. Nu citēsim vēlreiz, ja nepietiek, nu. Ko tad es varu citu darīt? Viņi saka tā: “”Latvijas kuģniecības” privatizācija, tas ir, ka pēc būtības tiek privatizēts bizness — ievērojama niša, vieta starptautiskajā kuģošanas biznesā.” Kāds tad ir īpašums? Apmēram 50 kuģi, simtiem kuģu fraktētāju, tūkstošiem biznesa partneru, vērtīgi nekustamie īpašumi. Brīvie līdzekļi, kā viņi apgalvo, 52 miljoni ASV dolāru. Lūk, tas rakstīts: naudas izteiksmē “Latvijas kuģniecība” ir 200 miljonu latu vērta. Tā ir “Lauku Avīze”. Jūs atkal apstrīdat “Lauku Avīzi”? Nu apstrīdat. Es melns uz balta to lasīju, jūs arī varat to darīt. Nevajag apstrīdēt!

Gundars Bērziņš televīzijā skaidri un gaiši pasaka: “Kompānijas normālas pārdošanas gadījumā iegūsim no 80 līdz 120 miljoniem latu. Par šiem 68% akciju.” Normāla pārdošana par 70 miljoniem, tātad nav. Tas ir skaidrs. Protams, es negribu uzsvērt, ka 70 miljoni būtu obligāta galējā cena un tamlīdzīgi. Bet es jau arī teicu, Aivar, ka 68% nav 100%, un es to teicu šodien. Ja tu būtu vērīgāk klausījies, tu būtu arī to, es domāju, noteikti pamanījis.

Vēl ko es gribētu šeit pateikt. Te ir ļoti interesanti par šo privatizāciju. Skaidri un gaiši pasaka sekojošo, tātad arī Andris Pauls—Pāvuls un Jānis Mašāns no Tautas partijas: “Nē, nav vajadzīgs stratēģiskais investors. Nav vajadzīgs stratēģiskais investors, jo “Latvijas kuģniecībai” ir 50 miljoni ASV dolāru brīvie līdzekļi un iespējas attīstīties.” Ar “Latvijas kuģniecībā” esošajiem resursiem ir iespēja piesaistīt kreditētājus un piecu gadu laikā atjaunot floti. Nu ir jāizdomā šī privatizācijas nepieciešamība, ja tik ļoti gribas. Tā es to, kolēģi, saprotu. Vēl es gribētu uzsvērt sekojošo. Ja mēs uzmanīgi paskatāmies, ko Valsts kontrole ir teikusi, kas ir noticis reāli “Latvijas kuģniecībā” līdz 1997.gadam, tad Valsts kontroles atzinums ir spēcīgs. Un, ja arī mēs, teiksim, Bojāra kungam kaut ko pārmetam, Leonam Bojāram šinī gadījumā, tad varbūt ieklausīsimies Valsts kontroles atzinumā. Tas ir dokuments. “Latvijas kuģniecībā”, kā viņi atzīst, nepiedodami brīvi rīkojas ar valsts īpašumu. Viens atzinums. Otrs — “beznodokļu zonās reģistrē “Latvijas kuģniecības” meitas uzņēmumus. Otrs pārkāpums. Un to dara pretēji Latvijas Republikas likumdošanai. Pretēji Latvijas Republikas likumdošanai ieķīlā pamatlīdzekļus, pretēji Latvijas Republikas likumdošanai grāmatvedības gada pārskatu sastāda, un tāpēc “Latvijas kuģniecība” ir nerentabla. Lūk, kolēģi. Protams, galvenā vaina šeit jāuzņemas Pēterim Avotiņam. Par to mēs nestrīdamies. Šķēles kungs arī radio diskusijā ar mani apgalvoja to, ka tad, kad Kalvīša kungs nāca pie varas Ekonomikas ministrijā, visas nebūšanas “Latvijas kuģniecībā” ir pārvarētas. Iespējams, ka tā ir, par to vēl laiks ir spriest. Ja būs dokumenti, spriedīsim, būs atklātums, kā teica “Delna”.

Bet, kolēģi, atcerēsimies arī to, Šķēles kungs, ka jūs līdz 1996.gada janvārim ieņēmāt “Latvijas kuģniecības” padomes priekšsēdētāja posteni. Arī Godmaņa kungs ir savulaik ieņēmis. Un es domāju, ka kaut kāda, kaut neliela atbildības daļa ir par to arī kā vēlākajam Ministru prezidentam. Es domāju, ka par to mums visiem politiķiem ir jāuzņemas sava atbildības pakāpe. Arī sociāldemokrātiem. Bet atbilstoši iespējām kaut ko līdzēt un darīt. Un man likās ļoti dīvaini, ka jūs man pārmetāt šo Didzi Azandu, jūs ļoti labi zināt arī to, ka mēs izdarījām kādu nevis demisijas pieprasījumu, bet deputātu pieprasījumu. Deputātu pieprasījumu. Tas ir pavisam kas cits. Un arī šajā deputātu pieprasījumā, ja jūs uzmanīgi izlasīsiet stenogrammu, redzēsiet, ka mēs neesam teikuši, ka mēs pieprasīsim. Mēs taisni uzsvērām, ka nepieprasīsim par šo likuma pārkāpumu tomēr Kalvīša kungam demisiju. Bet mēs norādījām uz to, ka tas nav pieļaujams, un arī tāpēc Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš skaidri un gaiši izteica brīdinājumu Kalvīša kungam. Kā tad jūs domājat? Un tas ir viens no tiem momentiem, kas būtu arī zināmā mērā jāņem vērā, un vispār vajadzētu arī lasīt biežāk Saeimas Kārtības rulli, it īpaši, ja mēģina kādam kaut ko pārmest par to, kas īstenībā ir darīts pietiekami korekti, it kā te atkal būtu meloti un nomelnoti un tamlīdzīgi.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka Godmaņa kungs korekti atzina, ka bija par īsu šis “Latvijas kuģniecības” privatizācijas pieteikšanās termiņš, šis šaurais pretendentu loks bija par šauru. Es domāju, ka, Šķēles kungs, jums arī vajadzētu atzīt, nevis vienkārši meklēt tikai opozīcijā to vainu, kā jūs varbūt arī to vēlētos. Un tad varbūt arī jums būtu mazāk to domstarpību ar Godmaņa kungu, kuras jūs pieminējāt. Es domāju, ka kļūdīties ir cilvēcīgi, bet muļķīgi ir no kļūdām neatteikties, tā teica senie latīņi, un tāpēc mums vajadzētu zināmā mērā domāt par to, kā un ko mēs rīkojamies. Arī tad, ja nav iznācis tā, kā gribēts.

Kolēģi, es gribētu vēlreiz varbūt uzsvērt to, ka no valdības partijām ir pietiekami nopietni runāts arī tas, un galu galā nu varbūt citēsim Māra Grīnblata atzinumu, ka apvienība “Tēvzemei un Brībībai”/LNNK neuzņemas solidāru atbildību par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju. Jā, es zinu. Dobelis precīzi teica: “Tēvzemei un Brīvībai” balsos par uzticību Aigaram Kalvītim. Tik tiešām, tā tas būs. Bet šeit ir arī, teiksim, Krasts, kas arī saka, ka Ministru prezidents Andris Bēriņš un ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis ir paziņojuši, ka uzņemas politisku atbildību par “Latvijas kuģniecības” privatizācijas norisi. Un nekas viņus nevar atbrīvot no šīs atbildības. Nu reāli tas tā ir. Jums katram pašam ir jādomā par to, vai šī steiga bija vajadzīga, kas šo steigu diktēja? Vai opozīcija, vai valdības kodols — Tautas partija un “Latvijas ceļš”. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim”. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 50, atturas — 6. Lēmums nav pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par zvērinātiem revidentiem” . Likuma otrreizējā caurlūkošana. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (TP). Cienījamie kolēģi! Lūdzu strādāsim ar dokumentu nr.3075. Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pēc Valsts prezidentes vēstules vēlreiz rūpīgi kopā ar Latvijas Bankas un Finansu ministrijas speciālistiem izskatīja šo likumprojektu atkārtoti trešajam lasījumam, un es lūdzu iet jums cauri pa pantiem un skatīt.

Tātad 1. ir kolēģes deputātes Ūdres kundzes priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija precizēja un atbalstīja. Tātad lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Tāpat arī 3. — deputātes Ingrīdas Ūdres kundzes priekšlikumu, komisija atbalstīja, taču precizēja. Un tādēļ lūdzu atbalstīt 4. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Un izveidoja vēl papildu redakciju. Lūdzu atbalstīt 5. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. Tāpat arī tika atbalstīts, bet precizēts 6. — deputātes Ūdres kundzes priekšlikums. Lūdzu atbalstīt 7. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma “Par zvērinātiem revidentiem” pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”, trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Deņisovs. Lūdzu!

O.Deņisovs (PCTVL). Cienījamie deputāti! Tātad strādājam ar dokumentiem nr.3095 un nr.3095a, “Grozījumi Farmācijas likumā” izskatīšanai trešajā lasījumā.

Sociālo un darba lietu komisija saņēma sekojošus priekšlikumus. 1.priekšlikums no deputāta Bojāra. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! 21.pantā diemžēl ir iestrādāta tāda frāze: “Zāļu un farmaceitisko produktu klīniskā izpēte ar cilvēkiem, dzīvniekiem, veiktie pētījumi, kuru mērķis ir atklāt vai pārbaudīt zāļu un farmaceitisko produktu klīnisko, farmakoloģisko un citu farmakodinamisko darbību.” Visa lieta ir tā, ka Latvijā zāļu tirgu 92% apmērā piepilda ārvalstīs ražotās zāles, un tās tiek realizētas gadā apmēram uz 120 miljoniem latu vērtībā. Tātad arī Latvijas likumi tiek mēģināti tieši vai netieši iekļaut šinī zāļu tirgus apritē Latvijā. Latvijā zāļu tirgus notiek tā kā trešās šķiras valstīs. Ja pasaules attīstītās valstīs paceļas jautājums, arī Eiropas Savienības valstīs, ka pārtraukt izmēģināt zāles uz dzīvniekiem, tad paskatieties, ko mums liek priekšā. Atklāt, pētīt, atrast drošību un efektivitāti. Cienījamie kolēģi! Cilvēks, tas ir Latvijas Republikas pilsonis vai iedzīvotājs. Latvijas Republikas Satversmē kategoriski norāda 93.pants: “Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums”. Un 111.pants. Par cik firmas no ārvalstīm piegādā Latvijas Republikas zāļu tirgū gatavās zāļu formas, tad kas tad notiek, ka te pie mums sāk tās izmēģināt, pētīt un pārbaudīt. Ja Latvijā nonāk zāles, cilvēkiem ir jābūt drošiem, kas tās pielieto, ka nebūs nekādi kaitējumi, tad mums parādās priekšlikumā termini: “atklāt”, “pārbaudīt”, “pētīt”, “lietošanas drošība”, “lietošanas efektivitāte”, “klīniskā darbība”, “farmakoloģiskā darbība” un “izraisītās blakus parādības”. Cienījamie kolēģi! Šie termini ir ļoti bīstami. Jo zāles, tās diemžēl ir smagas ķīmiskās un dažādā veidā izveidotas formas, kas nav nemaz tik vienkārši, un atstāj cilvēka organismā kādas sekas. Tāpēc pētīšana, kas tiek piedāvāta uz cilvēku veselības pamata, tā nav pieļaujama. Lietošanas drošība, minimālās un maksimālās zāļu dozas noteikšana, kāpēc tad mēs varam pieļaut tādu eksperimentu, un tāpēc, cienījamie kolēģi, diemžēl šis priekšlikums ir jānoraida. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Oļegs Deņisovs.

O.Deņisovs (PCTVL). Cienījamie deputāti! Pieprasu balsošanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 47, atturas — 15. Priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

O.Deņisovs. 2. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 56, atturas — 13. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

O.Deņisovs. 3. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 52, atturas — 13. Priekšlikums ir noraidīts.

O.Deņisovs. 4. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 52, atturas — 12. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

O.Deņisovs. 5. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 53, atturas — 8. Priekšlikums netiek atbalstīts.

O.Deņisovs. 6. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 53, atturas — 10. Tālāk, lūdzu!

O.Deņisovs. 7. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Bojārs turpina uzturēt priekšlikumus? Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Tālāk, lūdzu!

O.Deņisovs. Cienījamie deputāti! Tagad strādājam pie dokumenta nr.3095a. Priekšlikums 7a — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Deņisovs. Turpinām strādāt ar dokumentu nr.3095. 8. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 9. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 10. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 11. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

O.Deņisovs. 12. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 13. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 14. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 15. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 16. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 17. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Deņisovs. 18. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 19. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 20. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

O.Deņisovs. 21. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 22. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 23. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 24. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 25. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Netiek atbalstīts.

O.Deņisovs. 26. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 26.priekšlikumu. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man šis priekšlikums izraisa tādu izbrīnu, ja jau mēs esam brīvā tirgus piekritēji, un es šoreiz negribētu būt lobijs farmaceitiem, kuri pārsvarā ir no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, bet diemžēl viņi ir jāaizstāv. Es domāju, ka tā aptieku atvēršana arī ir uzņēmējdarbība, un kā var ierobežot juridiskām personām nodarboties ar biznesu? Nu lai viņi ver kaut simts aptiekas vaļā, ja viņi var izdzīvot, pastāv citi normatīvie akti, citāda veida, teiksim, regulējošie noteikumi, kas regulē aptieku darbību zāļu izplatīšanā, pārdošanā, iegādē un tamlīdzīgi, un tā tālāk. Es gribētu redzēt, kā cienījamais Kiršteina kungs balsos, pavisam brīvā tirgus piekritējs, un kā cienījamais Šķēles kungs, kurš arī ir brīvā tirgus piekritējs. Šeit taču galīgi mēs nonākam pie tādas situācijas, ka varētu arī pateikt priekš kam mums šeit ir astoņas partijas, ka varētu būt viena tāda īstākā partija. Nu, mīļie cilvēki, mēs taču aizliedzam brīva tirgus, teiksim, izpausmi. Un pastāv taču iespējas jebkurā veidā juridiskai personai atvērt tāpat zem cita uzvārda un atvērt veselu sēriju aptiekas. Cienījamie brīvā tirgus, liberālā tirgus piekritēji, es gribēšu redzēt kā jūs balsosiet par šādu, manuprāt, absurdu priekšlikumu no Sociālo un darba lietu komisijas. Es ierosinu atstāt iepriekšējā lasījuma redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle.

A.Šķēle (TP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Grīga kungs, es jums paskaidrošu. Tātad farmācija ir regulētā sfēra. Visā Eiropas Savienībā un lielākajā daļā asociēto valstu ir noteiktas speciālas regulācijas šajā jomā. Šā gada — 2001.gada 9.aprīlī Eiropas Savienības farmaceitiskās grupas ģenerālā asambleja vēlreiz apstiprināja pamatprincipus, kas ir saistoši visās 15 Eiropas Savienības valstīs un kurus cenšas ievērot arī 11 novērotājvalstis no citām Eiropas dalībvalstīm. Viens no punktiem, kas ir rakstīts šajā rezolūcijā, un es aicinātu ieklausīties arī “Latvijas ceļu”, kurš acīmredzot vēlāk balsos savādāk, viens no rezolūcijas punktiem skan sekojoši (es nocitēšu): “Ir jāgarantē pilnīga farmaceita neatkarība attiecībā uz tīri komerciālām interesēm. To vislabāk var nodrošināt, ja veselības aprūpe un ekonomiskā atbildība ir tikai farmaceita, aptiekas īpašnieka rokās, viņš ir pakļauts ētikas kodeksam, un viņa ētiskā uzvedība ir pakļauta profesionālas organizācijas pārbaudei.” Tātad kā notiek Eiropas Savienībā? Es tiešām vēlreiz vēršos arī pie “Latvijas ceļa”, es vēlreiz mēģināšu atbildēt jums pa punktiem.

Tātad vienam farmaceitam var piederēt viena aptieka sekojošās valstīs: Dānijā, Vācijā, Francijā, Holandē. Zviedrijā ir atļauts piederēt vai nu vienam īpašniekam, vai vienam SIA. Šajās pašās valstīs, kuras tūlīt uzskaitīšu, valsts arī regulē aptieku skaitu un izvietojumu. Dānijā, Zviedrijā, ne Eiropas Savienības valstī, bet tomēr telpas valstī Norvēģijā, vienīgi, kur neregulē aptieku skaitu un izvietojumu, ir Vācija. Holande ir viena izņēmuma valsts, kas tāpat kā Latvija ir paredzējusi, ka jāregulē ir attālums starp aptiekām, personīgi man tas šķiet dīvaini. Visi pārējie regulējumi ir tieši tā kā Sociālo un darba lietu komisija ir paredzējusi. Ja kāds runā par Eiropas Savienību, ja kāds runā par atbildību cilvēku priekšā, aicinu ievērot precīzi Sociālo un darba lietu komisijas lemto. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija tiešām ir domājusi pareizi, virzīties pareizi uz mērķi, un es gribu teikt dažus vārdus arī par to, ka Sociālo un darba lietu komisija, protams, respektē situāciju, kāda ir Latvijas farmācijas tirgū. Pēdējo divu trīs gadu laikā zāļu cenas ir strauji pieaugušas, bet no 1992.gada tiem pašiem medikamentiem vidēji 2—3 reizes. Ir izveidojies vesels aptieku ķēžu tīkls, kurš bieži vien ir saistīts ar vairumtirdzniecības bāzēm vai lieltirgotavām. Bieži vien lieltirgotavas nodiktē cenas šim aptieku tīklam, un līdz ar to zāļu cenas regulē nevis iedzīvotāju intereses patērētāju aizsardzība, bet kādi mistiski spēki, kas bieži vien neatrodas Latvijā. Tā visa ir taisnība, un pret to ir jācīnās. Un tur ir tikai viena cīņas metode. Un tas nu ir attiecībā uz jums, Lagzdiņa kungs. Mums ir jāpanāk tas, lai aptiekāri gluži kā juristi, gluži kā advokāti, notāri kļūtu par brīvo profesiju. Un tikko minētās Vācija, Dānija, Francija tieši pie šī slēdziena ir nonākušas, ka aptiekāru prakse ir aptieka, un mēs nevaram sasniegt šo rezultātu ar pussoļiem. Tas, ko mēs šoreiz ierakstām kā Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, patiesībā nerisina šo jautājumu. Tas mūsu aptieku ķēdi aizvilina pa citu taciņu. Viņi, protams, izveidos desmit SIA vienas ķēdes vietā. Šī ir cīņa pret vienīgo redzamo ķēdi. Vienīgā redzamā ķēde ir Saules un Mēness aptiekas. Tā tiešām ir latviešu kapitāla rokās un redzama ķēde. Tas ir viens labi zināms uzņēmējs, kurš nekautrējas no tā, ka ir bagāts. Lielākā daļa no šīm ķēdēm ir neredzamas, tās ir pakļautas, un tās finansē tieši konkrētas uzņēmēju grupas, kuru finansiālais stāvoklis diemžēl ir nezināms, sauksim to tā, ka kājas aug no citurienes un tās mēs ar šo likumprojekta labojumu izmainīt nevaram.

Es griežos pie “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Nedarīsim pussolīšus, neveiksim tādas darbības, kas neko nerisina, un neuzsitīsim sev uz pleca ar vārdiem, ka esam atrisinājuši visas problēmas. Šinī gadījumā mūsu izeja: šoreiz balsosim “pret”, teiksim tā, atturēsimies un lūgsim “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ministru Andreja Požarnovu, kurš perfekti pārvalda situāciju, iesniegt reālus labojumus, ka beidzot aptiekārs kļūs par brīvās profesijas pārstāvi un reāli aptieka pieder aptiekāram. Un, ja mēs to nevaram sasniegt, tad mēs neko neesam reāli izdarījuši. Un mēs ļoti labi zinām, ka gan Vidiņa kungs, gan Požarnova kungs šo problēmu saprot, un viņi par to domā, un es ļoti lūdzu, lai viņi šo jautājumu risina, nevis strauji ieliekot uz trešo lasījumu... pēkšņi ieliekot labojumu, kas neko nerisina, bet reāli caur valdību es lūdzu, izvirzot reālus priekšlikumus, kur Labklājības ministrija tos ir kārtīgi un rūpīgi izstrādājusi, nelieciet šādus labojumus uz trešo lasījumu.

Paldies! Es aicinu atturēties šoreiz.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Šķēles kungs jau, man liekas, argumentēja ar Rietumeiropas valstu pieredzi. Es vēl gribētu tikai piebilst to, ka pašreiz valstī ir 330 aptiekas, par daudz pat. Un valsts regulē aptieku skaitu. Piemēram, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Vācijā ... nē, Vācijā nē, Holandē. Tur regulē attālumus starp aptiekām.

Apiņa kungs, es ar jums varu dalīties un ar pārējiem deputātiem tādā nelielā pieredzē. Uzreiz es brīdinu, ka man, Lagzdiņa kungs, nav nekāds ne SIA, ne aptiekas man pieder. Izveidojusies sekojoša situācija. Piemēram, ņemsim to pašu Rēzekni. Mazāk kā 40 000 iedzīvotāju, 13 aptiekas. Nežēlīga konkurence. Līdz dedzināšanai, līdz draudiem par spridzekļu ielikšanu un tā tālāk. Principā ir briesmas, ka viena juridiskā persona atver arvien vairāk un vairāk aptiekas. Tās mazspējīgās, mazaptiekas, kurām apgrozījums nav tik liels, tās principā bankrotē un tās nav spējīgas strādāt. Tātad tanī pašā Rēzeknē izveidojas monopols, kas jau diktē savas cenas. Tā veselīgā konkurence pazūd.

Pareizi Inkēna kungs un Šķēles kungs teica — mums jāiet turpmāk nākošais solis, ka tās aptiekas drīkst piederēt tikai farmaceitiem. Bet to, es ceru, mēs varam izdarīt nākamajā lasījumā. Tas ir, nevis nākamajā, grozījumus mēs varam taisīt. Bet kā Krasta kungs teica vakar frakcijas sēdē, ka tas neierobežos, ka viņi vienkārši nodibinās citu SIA un tā cita SIA atvērs tās aptiekas. Pagaidām tas būs ierobežojums. Mums ir jākonsultējas ar farmaceitiem, mēs varam šo likuma izmaiņu taisīt turpmāk, bet tagad es lūgtu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis. Otro reizi. (Starpsauciens: “Nodedzinās tavu aptieku!”)

P.Apinis (LC). Mēs patiesībā šajā reizē ar dakteri Juri Vidiņu, cīnāmies par vienu un to pašu mērķi. Diemžēl Labklājības ministrija kārtējo reizi nav sagatavojusi pilnīgi korektu redakciju, kura atrisina šo problēmu. Šo problēmu var atrisināt tikai un vienīgi, dodot iespēju aptiekāram būt vienīgajam aptiekas īpašniekam, un šī aptieka būtu aptiekāra prakse. Nedarīsim, lūdzu, pussoļus, kas neko neatrisina. Mēs šoreiz tikai aizmālējam acis sev un pārējiem.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — deputāts Oļegs Deņisovs.

O.Deņisovs. Es prasu deputātiem balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 26. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 13, atturas — 22. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

O.Deņisovs. 27.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 28.priekšlikums — deputāta Bojāra. Neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 29.priekšlikums — deputāta Bojāra. Neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 30.priekšlikums — deputāta Bojāra. Neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

O.Deņisovs. 31.priekšlikums — deputāta Bojāra. Neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

O.Deņisovs. 32.priekšlikums — deputāta Bojāra. Neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 33.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijas. Atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 34.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Deņisovs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Farmācijas likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 1, atturas — 14. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Kopienas līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Vides aģentūrā un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā un sarunu nobeiguma protokolu” , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Varu jūs informēt, ka otrajam lasījumam šis likumprojekts nav saņēmis nevienu priekšlikumu. Tāpēc aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāte Silva Golde.

S.Golde (TP). Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.862 “Grozījumi Izglītības likumā”.

Tā kā strauji tuvojas mācību gada nobeigums, tad skolās un bērnudārzos pedagogi gaida skaidrību, kādas kvalifikācijas pedagogi varēs turpināt darbu izglītības sektorā no 1.septembra, jo, ņemot vērā izglītības statistiku, šobrīd skolās ar augstāko pedagoģisko izglītību strādā 77% pedagogu, savukārt bērnudārzos — tikai 35%. Un, lai novērstu iespējamās problēmas, tad mēs lūdzam atbalstīt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

S.Golde. Pieci Tautas partijas frakcijas deputāti — Golde, Ābiķis, Esta, Spurdziņš un Muižniece — iesnieguši priekšlikumu — pārcelt augstākās kvalifikācijas prasības ieviešanu pedagogiem no 2004.gada 1.septembra. Tas attiektos uz pedagogiem ar citu augstāko izglītību, tas ir, ar augstāko nepedagoģisko izglītību, un uz pedagogiem ar vidējo izglītību un atbilstošu profesionālo vidējo izglītību un pedagoga kvalifikāciju. Komisija iesniegto priekšlikumu atbalsta. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis. (Starpsauciens: “Pasaki visiem par...”)

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Protams, atbalstot šo priekšlikumu, es gribēju pievērst jūsu uzmanību tikai vienai lietai. Trīs gadus mūsu izglītības sistēmu vada Tautas partijas pārstāvji. Un trīs gadu laikā viņi nebija spējīgi izdarīt to, ko viņi bija apņēmušies. Un tagad Tautas partijas pārstāvji iesniedz priekšlikumu, kas izriet nevis no tā, ka nav šīs normas jāievieš, bet no tā, ka nebija spējīgi ieviest šīs normas attiecīgajā laika periodā. Un tā būtībā ir tā lietiņa, ko mēs līdz šim saucām par politisko atbildību. Iztaisīta kļūda. Paši apzinās, paši mēģina labot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Silva Golde.

S.Golde (TP) . Es domāju, ka šī piezīme īsti nebija pēc būtības, jo pieņemtais līdzšinējais grozījums ir devis ļoti pozitīvu impulsu, un liela daļa pedagogu iestājušies augstākajās izglītības iestādēs, bet mums ir jāņem vērā reālā situācija un tie procenti, kurus es nosaucu. Mēs nevaram šo situāciju ignorēt un atstāt skolas bez kvalificētiem pedagogiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

S.Golde. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 7.maijs.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lujāns vēlas izvirzīt citu priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Lujānam!

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi, ja atbildīgais referents neiebilst, varbūt nobalsosim šodien otrajā lasījumā. Man liekas, mums tādas tiesības ir.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, Silva Golde.

S.Golde. Es aicinātu tomēr šodien atstāt balsojumu, atbalstot pirmo lasījumu, jo tomēr ir vēl nepieciešami juridiski precizējumi. Un tas ir ļoti nopietns jautājums. Un aicinu atbalstīt priekšlikumu iesniegšanu 7.maijā!

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 7.maijs. Izskatīšanas datums — 10.maijs. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (TP). Augsti godātie deputāti! Lūdzu strādāsim ar dokumentu nr. 2995 — “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Šos grozījumus ir izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija, iesniedza Ministru kabinets. Un šodien mēs skatām tos pirmajā lasījumā. 14g nodaļa ir paredzēta šobrīd priekšlikumos — Administratīvie pārkāpumi izglītības jomā, attiecīgo soda mēru piemērošana. Par maksas pieprasīšanu un saņemšanu, realizējot vispārējās pamatizglītības, vidējās izglītības un profesionālās izglītības programmas. Licencēšanas un reģistrēšanas noteikumu pārkāpumi. Par izglītojamo nelikumīgu atskaitīšanu no izglītības iestādes. Par valsts atzītu izglītības dokumentu izsniegšanas kārtības pārkāpšanu. Un šajā pantā ir arī diskutējams un iekļaujams viens papildinājums, kas varētu iekļaut arī jautājumu par apliecības, atestāta vai diploma likumību, izrietot no pārkāpuma. Par mācību slodzes pārsniegšanu. Tas ļoti veicinās mācību darba organizācijas pilnveidošanu, ka pirmajā vietā tiks virzīts skolēns, nevis skolotājs. Tāpat arī par pedagogu privātpraksi bez licencēšanas sertifikāta, kas šobrīd parādās jau kā pedagogu interese un arī izglītojamo nepieciešamība izmantot šādu pakalpojumu veidu. Tāpat arī precīzi ir noteikta Valsts izglītības inspekcijas funkcijas attiecīgo Administratīvo pārkāpumu kodeksa uzraudzībā un likuma izpildē.

Divu gadu garumā ir notikušas konsultācijas ar ministrijām, tāpat arī ar Pašvaldību savienību un arodbiedrībām, un tā rezultātā varu teikt, ka Pašvaldību savienība šos grozījumus atbalsta un arī iesniedz savus precizējumus, par kuriem diskutēsim otrajā lasījumā kā par priekšlikumiem. Arī arodbiedrības viedoklis ir atbalstīt šos grozījumus un iespējami ātrāk tos Saeimā pieņemt. Komisija, Juridiskā komisija, debatējot kopā ar profesionāļiem, izteica tādu varbūt priekšlikumu, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir ārkārtīgi daudz pantu, un tas ir ļoti aptverošs, un šeit šajos priekšlikumos arī varētu būt kādi kodificēšanas metodikas pielietojumi, taču tas vēl ir diskutējams jautājums. Tāpat arī ir jāpapildina. Nepieciešamība papildināt šos priekšlikumus ar pantu, kas attiektos uz augstskolām, jo tādi paši pārkāpumi ir sastopami arī augstskolās kā vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs. Taču šeit pagaidām šajos pantos konkrēti attiecībā uz augstskolām tas izpaliek.

Vēl komisijā tika izteikts priekšlikums arīdzan paplašināt ar tādu soda normu, kas būtu kā brīdinājums, ne tikai soda naudas. Arī tas ir debatējams jautājums. Un tādēļ es lūdzu kolēģus atbalstīt šos iesniegtos Ministru kabineta grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā pirmajā lasījumā. Un tā kā tas ir parastajā likumdošanas kārtībā virzāms likumprojekts, mēs arī ierosinām tomēr nevilkt garumā, un komisijas vārdā lūdzu arī atbalstīt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 8.maiju, tas ir, respektīvi, piecas dienas, lai mēs pēc iespējas ātrāk varētu šīs normas iedarbināt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vispirms atklāsim debates. Jakovs Pliners. Lūdzu!

J.Pliners (PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Nezinu, vai daudzi no jums strādāja par skolas direktoriem? Es nostrādāju skolas direktora amatā desmit gadu un kā Talsu rajona TIN vadītājs, kā ministrijas ierēdnis 18 gadus strādāju ar direktoriem, palīdzēju viņiem, organizēju viņu darbu. Un attiecīgi es gribētu, lai jūs man ticētu, ka skolas direktors, tas ir ne tikai amats, bet godpilna, grūta misija. Direktors organizē skolas darbu, atbild par bērnu mācīšanu un skolotāju darbu, par finansēm un materiālo bāzi, viņš sadarbojas ar vecākiem, vietējo pašvaldību un Izglītības un zinātnes ministriju. Direktors ir pilntiesīgs valsts un pašvaldības pārstāvis skolā. No viņa darbības lielā mērā ir atkarīgi skolas darbības rezultāti, skolotāju un skolēnu likteņi. Es uzskatu, ka valstij, tās izpildinstitūcijām — Izglītības un zinātnes ministrijai, skolu valdēm un Valsts izglītības inspekcijai — vajadzētu direktoriem palīdzēt, mācīt viņus, dot labus padomus, tātad pilnveidot viņu darbu bērnu un valsts labā. Saeimai un Ministru kabinetam pienācīgi vajadzētu finansēt izglītības eksistenci un attīstību.

Diemžēl Latvijas izglītības prioritāte tiek pasludināta tikai vārdos. Izglītības finansēšana ir zem katras kritikas, neattaisnotais atbirums no mūsu skolām pagājušajā mācību gadā bija vairāk par 5000 bērniem. Tūkstoši un tūkstoši bērnu neapmeklē skolu vai ir nesekmīgi. Algas pielikums skolotājiem ir asaras, ne pielikums. Un es apgalvoju un varu to vienlīdz pierādīt, ka neviena no valdošās koalīcijas partijām līdz šai baltai dienai neizpildīja attiecībā uz skolotāju algām savus pirmsvēlēšanu solījumus. Izskatāmie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, manuprāt, ir pierādījums, ka mēs ejam uz totalitāru valsti. Šie grozījumi ir pierādījums, ka Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts izglītības inspekcija strādā ar skolu direktoriem neprofesionāli. Un, jūtot savu bezspēcīgumu, grib ar jūsu balsīm panākt tā saucamo kārtību ar naudas sodiem. Es nesaprotu, kāpēc mēs no visiem iespējamiem variantiem bieži vien izvēlāmies sliktāko. Kāpēc mēs gribam izglītības ierēdņus un skolu direktorus nostādīt dažādās barikāžu pusēs? Vai kāds no jums domā, ka ierēdnis ir bērnu, skolotāju un vecāku draugs, bet direktors ir ienaidnieks? Tā tas nevar būt. Kā jums ir zināms, ir vecs teiciens, ka gudri cilvēki mācās no svešām kļūdām, muļķi — no savām. Mēs tagad kārtējo reizi uzkāpsim uz tiem pašiem grābekļiem. Cik man zināms, iepriekšējās Saeimas deputāti līdzīgus grozījumus noraidīja. Kā es šeit stāvu, nevienu skolas un izglītības problēmu piedāvātie grozījumi neatrisinās. Izglītības inspektori kļūs par represīvu aparātu, direktori vēl vairāk mānīs inspektorus, vēl vairāk baidīsies no viņiem, stādīs divus stundu sarakstus, dažās skolās jau šodien to dara. Vienu priekš ikdienas darba, otru — priekš inspektora. Ja vecāki pieprasīs kādu mūzikas vai angļu valodas stundu ārpus mācību plāna, direktors tad tā vai tā organizēs tādu stundiņu, un, ja valsts vai pašvaldība nevarēs to apmaksāt, tātad viņš būs spiests brīvprātīgi, ja vecāki to grib, vākt to naudiņu no viņiem. Un tā tālāk, un tā joprojām.

Valsts izglītības inspekcijas aparātā strādā vairāk par 40 cilvēkiem. Ja viņi nevar tikt galā ar saviem pienākumiem, tad kaut kas nav kārtībā, piedošanu, “Dāņu karalistē”. Vēlreiz atkārtoju — uzskatu, ka direktorus jāmāca, jāpārliecina, ja direktors nevar vai negrib pēc labākās sirdsapziņas pildīt savus pienākumus, tad viņu jābrīdina un jāatlaiž no darba. Manuprāt, šie naudas sodi, piedošanu, slikti smaržo. Un nedomājiet, ka skolas direktors to maksās no savas niecīgās algas. Viņš to naudiņu tāpat savāks neoficiāli no vecākiem vai meklēs apvedceļu, lai samaksātu naudas sodu no valsts līdzekļiem, un bērnu vajadzībām tiks vēl mazāk tās naudiņas, to līdzekļu.

Tātad aicinu jūs balsot pret šiem grozījumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Arī es simtprocentīgi no tribīnes varu apgalvot, ka nospiedošs vairākums izglītības iestāžu vadītāju pilda savus pienākumus godprātīgi. Arī mūsu komisija — Izglītības, kultūras un zinātnes komisija — šajā sakarā, pirms mēs devām savu slēdzienu Juridiskajai komisijai, uzaicināja uz komisijas sēdi Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāju Astrīdu Harbacēviču, kura, kā mēs visi zinām, ļoti enerģiski aizstāv izglītības darbinieku intereses. Un tieši, lai aizstāvētu izglītības darbinieku intereses, arī viņa piekrīt, ka ir šie atsevišķie gadījumi, kad vadītāji pārkāpj likumu. Tas tomēr nedrīkst palikt bez ievērības. Un kā līdz šim diemžēl praksē ir pierādījies, nav pietiekama instrumenta, lai varētu ar negodīgiem vadītājiem tikt galā. Jā, ir viena alternatīva — atlaist no darba. Bet es nezinu, vai tas ir pareizākais lēmums — sodīt uzreiz ar atlaišanu no darba, nevis uzlikt varbūt adekvātu sodu, kuri, starp citu, nemaz nav tik briesmīgi liela apjoma, lai varētu pakāpeniski šo procesu iedarbināt. Es aicinu atbalstīt Izglītības darbinieku vadītāju arodbiedrības viedokli un arī mūsu komisijas viedokli, un tomēr atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? (No zāles dep. Rugāte: “Neko nevēlos!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 14, atturas — 14. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 8.maijs. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Par Līgumu starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par gaisa satiksmi un tā Papildprotokolu” , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šis ir gauži tehnisks līgums, kas paredz abu līgumslēdzēju pušu nozīmētajām kompānijām līdzīgas tiesības — sniegt pakalpojumu servisu abu pušu, abu valstu teritorijās. Tā kā es teicu, ka šis likumprojekts ir gauži tehnisks un es nesagaidu priekšlikumus otrajam lasījumam, es gribētu ierosināt šī likumprojekta apspriešanu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Jūs ierosināt komisijas vārdā?

G.Krasts. Es ierosinu šobrīd, ja kāds iebilst, tad, protams. Es ierosinu to savā vārdā.

Sēdes vadītājs. Par steidzamību var ierosināt vai nu komisija, vai 10 deputāti.

G.Krasts. Tādā gadījumā skatām to pirmajā lasījumā. Es atvainojos, nepārzināju procedūru.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 12.maijs.

Sēdes vadītājs. 12.maijs. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Izskatāmais dokuments nr.3094. Priekšlikumi nav iesniegti. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Seile. Priekšlikumus lūdzu līdz 9.maijam.

Sēdes vadītājs. 9.maijs. Paldies!

Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, atgādinu jums, ka pulksten 17.00 būs iespēja uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Rišards Labanovskis, Jānis Gaigals, Andrejs Panteļējevs, Vanda Kezika, Guntis Dambergs, Kārlis Leiškalns, Māris Sprindžuks, Žanete Vasaraudze, Valdis Ģīlis, Vaira Paegle, Silvija Dreimane, Imants Stirāns, Dzintars Kudums, Dzintars Rasnačs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem sniegtās atbildes

Pēc 2001.gada 3.maija sēdes

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labvakar! Pulkstenis ir 17.00. Ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem. Uzklausīsim labklājības ministra Andreja Požarnova atbildi uz deputātu grupas jautājumu par valsts sniegto palīdzību bērniem invalīdiem, kas slimo ar Dauna sindromu un bērnu cerebrālo paralīzi. Deputātiem ir izsniegta rakstiska atbilde. Mutiskai atbildei jūsu rīcībā divas minūtes. Lūdzu!

A.Požarnovs (labklājības ministrs). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Bojāra kungs! Atbildot uz deputātu uzdoto jautājumu, informēju, ka tātad ar bērnu cerebrālo trieku slimo 825 bērni invalīdi, no kuriem 169 atrodas speciālos bērnu aprūpes centros, un ar Dauna sindromu 271, no kuriem 107 atrodas specializētajās iestādēs.

Par izmaksām. Tātad bērnu bāreņu aprūpes centros vienā mēnesī bērna uzturēšana izmaksā 233,7 lati, un ēdināšanai tiek izlietoti 30 lati 38 santīmi mēnesī. Attiecīgi specializētajos bērnu aprūpes centros viena mēneša izmaksa uz bērnu ir 205,58 lati un ēdināšanai 32,24.

Attiecībā par to palīdzību, kādu vēl var saņemt, ar ko valsts nodrošina šos bērnus. Tātad atbilstoši likumam kā visiem bērniem pienākas ģimenes valsts pabalsts. Bez tam atbilstoši likumam “Par sociālo palīdzību” bērniem invalīdiem pienākas piemaksa - 35 latu apmērā pie šī ģimenes valsts pabalsta.

Tālākais attiecībā par transporta izdevumiem. Ir tiesības reizi pusgadā saņemt kompensāciju par transporta izdevumiem 28 latu apmērā, un tālāk ir noteikts, ka tātad 1., 2.grupas invalīdiem, bērniem invalīdiem un personai, kas pavada 1.grupas invalīdu, ir tiesības braukt bez maksas pilsētas sabiedriskajā transportā, rajona tālsatiksmes autobusos, elektrovilcienos, dīzeļvilcienos un iekšzemes pasažieru vilcienos.

Bez tam vēl ir nodrošinājumi — arī pašvaldību dažādi pabalsti, no kuriem likums paredz — trūcīgo ģimeņu sociālais pabalsts, dzīvokļu pabalsts, pabalsts aprūpei, apbedīšanas pabalsts. Tālāk vēl bez tam likums nosaka, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā bērniem invalīdiem ir iespējas nodrošināt aprūpi mājās un aprūpi dienas centros. Tātad šie tiek sniegti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Bez tam tiek nodrošināta arī stomatoloģiskā palīdzība, bet nekādi specializētie stomatologi netiek pieaicināti, jo stomatologi mums Latvijā tiek novērtēti pēc vienotas kārtības, un tie ir sertificēti stomatologi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumi.

L.Bojārs (LSDSP). Tas gan nebija mūsu jautājums, vienalga, informācija bija ļoti interesanta. Viens jautājums. Sakiet, lūdzu, Požarnova kungs, kā tur notiek ar to Veģu bērnu centra jautājuma risināšanu? Tur bija tāda ne visai patīkama tā situācija, un kā tā risinās?

A.Požarnovs. Jā, patiesībā par Veģiem situācija ir sekojoša. Tātad jautājums tiek risināts likumdošanā noteiktajā kārtībā. Tad, kad Labklājības ministrija saņēma informāciju par to, ka varētu būt kādi pārkāpumi, tika atstādināts no darba direktors, un mēs veicām izmeklēšanu. Šīs izmeklēšanas rezultātā tā psihologu grupa, kura ieradās Veģu centrā, konstatēja, ka faktiski tādus pārkāpumus, kas robežotos ar kriminālnoziegumiem, konstatēt nevar. Ka no personāla puses var būt zināma citādāka izpratne attiecībā par audzināšanas pasākumiem, proti, vai šādiem te bērniem ar garīgiem traucējumiem var vai nevar izmantot dažādus piespiedu līdzekļus. Saņēmām mēs diezgan tādu lielu aktivitāti no sabiedriskajām organizācijām un konkrēti no organizācijas “Glābiet bērnus!” attiecībā par to, lai tiek izolēti tie pasniedzēji no darba, pret kuriem bija pretenzijas daudzus gadus agrāk. Ka, lūk, viņi traucē izmeklēšanu un tā tālāk. Bet Labklājības ministrija nav tiesīga no darba atstādināt nevienu cilvēku, ja viņam nav pierādīta kriminālā atbildība, un bez tam, ja nav svaigu noziegumu pazīmju, bet tie ir bijuši kaut kādi pirms pieciem, desmit gadiem, tad līdz ar to jautājumu risina prokuratūra un citas instances. Situācija tur ir uzlabojusies, bet izmeklēšanas darbs turpinās.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk papildjautājumu nav. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Ministru prezidenta Andra Bērziņa atbildes uz jautājumiem par augstas temperatūras dedzinātavas celtniecību un Nacionālās bibliotēkas projektu tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00. Paldies!

Uz Saeimas deputātu jautājumiem

rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs

A.Požarnovs

Labklājības ministrija iepazinās ar Saeimas deputātu 25.04.2001.g. pieprasījumu Nr. 25/04 un sniedz informāciju uz vēstulē uzdotajiem jautājumiem:

1. Saskaņā ar Bērnu invalīdu reģistra datiem Latvijā ir

• 825 bērni invalīdi ar diagnozi bērnu cerebrālā trieka (BCT), no tiem 169 atrodas specializētajās bērnu sociālās aprūpes iestādēs, kuras ir Labklājības ministrijas pārziņā;

• 271 bērns invalīds, kas slimo ar Dauna sindromu, no tiem 107 atrodas specializētajās bērnu sociālās aprūpes iestādēs, kuras ir Labklājības ministrijas pārziņā.

2. Bērnu bāreņu aprūpes centros (atrodas bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni līdz 2 gadiem un bērni invalīdi vecumā līdz 4 gadiem) 2000. gadā kopējie izlietotie līdzekļi 1 bērna uzturēšanai mēnesī sastādīja Ls 233,70, t. sk. ēdināšanai — Ls 30,38.

Specializētajos bērnu sociālās aprūpes centros (atrodas bērni invalīdi vecumā no 4 gadiem līdz 18 gadiem) 2000. gadā kopējie izlietotie līdzekļi viena bērna uzturēšanai mēnesī sastādīja Ls 205,58, t. sk. ēdināšanai — Ls 32,24.

3. Ar sociālo palīdzību saistītos jautājumus Latvijas Republikā regulē 1995. gada 26. oktobrī pieņemtais likums “Par sociālo palīdzību”. Minētais likums nosaka sociālās palīdzības veidus, valsts un pašvaldību sociālo pabalstu veidus un pienākumus sociālās palīdzības sniegšanā, kā arī personu loku, kurām ir tiesības saņemt sociālo palīdzību.

Ģimenei, kurā ir bērns invalīds, ir tiesības uz šādiem valsts sociālajiem pabalstiem, kuri ir balstīti uz personas piederību noteiktai iedzīvotāju grupai:

1) Ģimenes valsts pabalstu

Šo pabalstu izmaksā par visiem bērniem līdz 15 gadu vecumam, bet par bērniem pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas minēto pabalstu izmaksā tad, ja viņi mācās vispārizglītojošajā skolā un nav stājušies laulībā.

Atbilstoši likuma “Par sociālo palīdzību” 20. pantā noteiktajam gadījumos, kad ģimenes valsts pabalsts piešķirts par bērnu invalīdu, kas nav sasniedzis 16 gadu vecumu, pie pabalsta tiek izmaksāta piemaksa Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmērs saskaņā ar Ministru kabineta 1995. gada 19. decembra noteikumos Nr.384 “Noteikumi par ģimenes valsts pabalstu, bērna piedzimšanas pabalstu un bērna kopšanas pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” noteikto ir Ls 35.

2) Pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem (t.sk. bērniem invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās)

Pabalsts tiek izmaksāts reizi pusgadā, un tā apjoms ir Ls 28. Lai saņemtu šo pabalstu, ir jāgriežas Valsts sociālās apdrošināšanas filiālē pēc dzīvesvietas, iesniedzot rakstisku pieprasījumu pabalsta saņemšanai, kā arī ārstējošā ārsta atzinumu par medicīniskajām indikācijām minētā pabalsta saņemšanai.

Savukārt pašvaldību sociālās palīdzības pabalsti ir balstīti uz personas ienākumu novērtēšanu un personas konkrētās problēmas analīzi, un personas iespēju izvērtēšanu pašas spēkiem minēto situāciju pārvarēt. Pašvaldību sociālās palīdzības pabalsti var tikt izmaksāti naudas vai mantas formā.

Likuma “Par sociālo palīdzību” 32. panta 1. daļā paredzēti šādi pašvaldību sociālie pabalsti:

• trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalsts;

• dzīvokļa pabalsts;

• pabalsts aprūpei;

• apbedīšanas pabalsts.

Papildus likuma “Par sociālo palīdzību” 32. panta 1. daļā uzskaitītajiem pabalstiem pašvaldībām saskaņā ar minētā panta 2. daļu ir tiesības izmaksāt pabalstus arī citiem mērķiem. Šajā gadījumā pabalsta piešķiršanas nosacījumus nosaka pašvaldība. Informāciju par tiem pabalstiem, kuri pašvaldībā tiek piešķirti papildus likumā “Par sociālo palīdzību” nosauktajiem, var saņemt savas pašvaldības Sociālās palīdzības dienestā.

Jāatzīmē, ka saskaņā ar Labklājības ministrijas 1999. gada 24. marta rīkojumu Nr.78 apstiprināto “Instrukciju par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu par valsts budžeta līdzekļiem” bērniem invalīdiem ir tiesības ne biežāk kā reizi divos gados saņemt sociālās rehabilitācijas kursu (30 dienas) sociālās rehabilitācijas institūcijā par valsts budžeta līdzekļiem. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz institūcijas, ar kurām konkursa kārtībā ir noslēgts valsts pasūtījuma līgums. Informāciju par institūcijām, kas šogad sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem, iedzīvotāji var saņemt Sociālās palīdzības fondā un sociālās palīdzības dienestos.

Pamatojoties uz 1999. gada 2. novembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 370 “Noteikumi par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā” noteikto, I, II grupas invalīdiem, bērniem invalīdiem un personai, kas pavada I grupas invalīdu vai bērnu invalīdu, ir tiesības braukt bez maksas pilsētas sabiedriskajā transportā, rajonu un tālsatiksmes autobusos, elektrovilcienos, dīzeļvilcienos un iekšzemes pasažieru vilcienos (kopējos vagonos).

Atbilstoši 2000. gada 12. septembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 314 “Kārtība, kādā personas saņem sociālās palīdzības pakalpojumus” noteiktajam bērniem invalīdiem, kuri dzīvo ģimenē, ir noteiktas tiesības uz šādiem sociālās aprūpes pakalpojumiem:

• aprūpe mājās — bērniem invalīdiem un pieaugušajām personām ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem, ja ģimenes locekļi objektīvu apstākļu dēļ nespēj viņiem nodrošināt aprūpi;

• aprūpe dienas centrā — I un II grupas invalīdiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs, neapmeklē speciālās izglītības iestādes, arodapmācības vai profesionālās rehabilitācijas centrus.

Bērni invalīdi atbilstoši 2000. gada 8. augusta Ministru kabineta noteikumos Nr.262 “Kārtība, kādā personas saņem tehniskos palīglīdzekļus” noteiktajai kārtībai, iesniedzot speciālista atzinumu par tehniskā palīglīdzekļa nepieciešamību, bez maksas tiek nodrošināti ar tehniskajiem palīglīdzekļiem.

Ar tehniskajiem palīglīdzekļiem personas Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā nodrošina BOVSIA “Tehnisko palīglīdzekļu centrs”.

4. Specializētajās sociālās aprūpes iestādēs, kuras ir līgumattiecībās ar slimokasēm, un Valsts zobārstniecības centrā, kā arī atsevišķos gadījumos gulošiem pacientiem tiek nodrošināts stomatologa izbraukums pie pacientiem.

Saskaņā ar 12.01.1999. Ministru kabineta noteikumiem Nr.13 “Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi” bērniem līdz 18 gadu vecumam stomatoloģisko palīdzību apmaksā valsts no speciālā veselības aprūpes budžeta ar slimokašu starpniecību.

Atbildot uz jautājumu par īpašas kvalifikācijas stomatologiem, informējam, ka mūsu valstī visiem stomatologiem ir viena kvalifikācija, kuru apliecina profesijas sertifikāts.

2001. gada 3. maijā Labklājības ministrs A.Požarnovs

Kopsavilkums

2001. gada 3. maija sēdē

Otrreiz caurlūkoja un 3.lasījumā pieņēma likumu:

— “Par zvērinātiem revidentiem”. (Reģ.nr.537) (dok.nr.3075) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

3.lasījumā pieņēma likumu:

— “Grozījumi Farmācijas likumā”. (Reģ.nr.752) (dok.nr.3095; nr.3095A) Balsojums: 66 par, 1 pret, 14 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumu:

— “Par Latvijas Republikas un Eiropas Kopienas līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Vides aģentūrā un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā un sarunu nobeiguma protokolu”. (Reģ.nr.785) (dok.nr.2643; nr.3097) Balsojums: 72 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumprojektu:

— “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””. (Reģ.nr.845) (dok.nr.2891; nr.3094) Balsojums: 86 par, 0 pret, 1 atturas.

1.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumprojektu:

— “Grozījumi Izglītības likumā”. (Reģ.nr.862) (dok.nr.3003; nr.3073) Balsojums par steidzamību: 80 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.861) (dok.nr.2995; nr.3076) Balsojums: 59 par, 14 pret, 14 atturas.

— “Par Līgumu starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par gaisa satiksmi un tā Papildprotokolu”. (Reģ.nr.853)(dok.nr.2924; nr.3093) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

Pieņēma lēmumus:

— “Par deputāta Miroslava Mitrofanova atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. (dok.nr.3089) Balsojums: 65 par, 1 pret, 10 atturas.

— “Par deputāta Miroslava Mitrofanova ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. (dok.nr.3090) Balsojums: 35 par, 10 pret, 18 atturas.

— “Par Agitas Dmitrenokas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3091) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

Nenodeva komisijām likumprojektu:

— “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. (Reģ.nr.894) (dok.nr.3092; nr.3092A) Balsojums: 26 par, 3 pret, 40 atturas.

Nepieņēma lēmumu:

— “Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim”.(dok.nr.3096) Balsojums: 32 par, 50 pret, 6 atturas.

Jautājumi un atbildes:

— Saeima saņēma labklājības ministra A.Požarnova atbildi uz deputātu O.Deņisova, A.Golubova, M.Bekasova, B.Rastopirkina un A.Klementjeva jautājumu par valsts sniegto palīdzību bērniem — invalīdiem, kas slimo ar Dauna sindromu un bērnu cerebrālo paralīzi. (dok.nr.3114)

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 3. maija sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

K.Lībane (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Šodien Saeima strādāja īsti parlamentārā garā — bija garas un plašas debates, dažādi viedokļi, viedokļu sadursmes un spontāni dzimušas idejas. Es gribētu pieskarties divām no daudzajām un dažādajām tēmām, kuras mēs šodien apspriedām.

Pirmā — ekonomikas ministrs paliek savā amatā un valdības stabilitātei šobrīd, 3.maijā, nekādas briesmas nedraud, un faktiski, ģenerāli vērtējot stāvokli valstī, tā ir labā ziņa. Nestabilitāte Latvijas valstiskajām interesēm visādos veidos vērtējama kā nepieņemama tik izšķirošā posmā, kādā šobrīd atrodamies. Tikai mūsu pašu rokās ir valstiskais liktenis, un mums visiem spēkiem jācenšas piepalīdzēt, jo no tā atkarīgs, vai mums vistuvākajā laikā izdosies iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Savukārt, ja mēs paši savām rokām radītu nestabilitāti, tad, protams, tas nozīmētu, ka arī veiksmes mūsu pusei nebūtu.

Līdz ar to, neiedziļinoties visās peripetijās, esmu pārliecināta, ka arī kolēģi par to runās. Es tikai gribētu norādīt uz vienu būtisku nekonsekvenci to cilvēku argumentos, kas izvirzīja šo neuzticības ideju Aigaram Kalvītim. Nedēļām ilgi viņi runāja par to, ka, viņuprāt, privatizācijas process ir tā uzmanīts un tā izveidots, ka visas procedūras norādot uz to, ka esot kāds viens pretendents jau iepriekš zināms, kas noteikti iegūs šo uzņēmumu. Tad, kad izrādījās, ka tā nav, un tas ir acīmredzami, un to nekādā veidā nevar apgāzt, pēkšņi šie paši cilvēki sāk runāt par neveiksmīgu privatizāciju un aicina kādu briesmīgi kaisīt pelnus uz galvas un to nožēlot. Līdz ar to nav īsti skaidrs, ko šie cilvēki grib — privatizēt vai neprivatizēt — un uz kādiem noteikumiem. Vai tiešām viņi grib, lai Latvijas valdība pārdotu uzņēmumu par zemu vai pat pārāk zemu cenu.

Otra lieta — par grozījumiem “Farmācijas likumā”. Šodien izraisījās pēkšņas, diezgan asas un spontānas debates par to, kādam būt aptieku skaitam un ar kādiem mehānismiem šo skaitu regulēt. Latvijas ceļa prāt, šodien pieņemtais mehānisms nav pats labākais, un mēs esam gatavi turpināt diskusiju līdz pat tam, ka tiešām ieviešam Latvijā visdrīzākajā laikā Eiropas Savienības modeli, ka aptiekas pieder farmaceitiem.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šodien lielāko darba daļu aizņēma debates par “Latvijas kuģniecību” un ekonomikas ministra atbildību vai bezatbildību. Šīs debates bija īpatnējas viena iemesla dēļ — nebija neviena oficiāla valdības pārstāvja šajā jautājumā. Opozīcijas un sociāldemokrātu vērstā kritika bija pretrunīga, jo gan šīs partijas programma, gan pamatnostādnes paredz lielo uzņēmumu neprivatizēšanu. Tajā pašā laikā ministru kritizēja arī par to, ka šī privatizācija tomēr nav izdevusies, kur, manuprāt, viņi drīzāk varēja A.Kalvītim piešķirt LSDSP goda biedra karti. Opozīcijai ir jārunā, viņi arī runāja ļoti daudz.

Citiem vārdiem sakot, galvenais jautājums bija cits — ko darīt tālāk? Ko piedāvās Privatizācijas aģentūra, ekonomikas ministrs, un kā šie jautājumi risināsies. Ir divas galējības, kurām nevarētu piekrist. Nevarētu piekrist tam, ka nevajag privatizēt. Ja reiz nevarēja, nu tad neprivatizēsim un atstāsim šo uzņēmumu kā bija — ar visu necaurspīdīgo vadību un nepārtraukti krītošo uzņēmuma vērtību, kas varbūt dažiem ir izdevīgi, dažiem ne. Vai arī — privatizēt, tāpat kā līdz šim, ar tiem pašiem noteikumiem, varbūt koriģējot vienu vienīgu skaitli — cenu. Ja runājam par to, ka mūsu hipotēze, ko izteicām ziemā, nav piepildījusies, kaut arī noteikumi ir ļoti šauri un ar īsu periodu, lai pretendentu būtu pēc iespējas mazāk un šie pretendenti beigu beigās īpaši necīnītos, tad jāsaka, ka iznāca pat vēl vairāk — mēs tomēr cerējām, ka viens beigās paliks. Acīmredzot šis pēdējais, kurš bija visnopietnākais, tomēr cer, ka valdība aši piedāvās tos pašus noteikumus, mainot tikai šo cenu no 60 miljoniem uz vēl zemāku. Tātad, ja ir viens pretendents, protams, ka viņš šādu spiedienu var izdarīt cerībā, ka tur nekas nemainīsies. Ekonomikas ministram būtu jāpiedāvā pašam vai sadarbībā ar Privatizācijas aģentūras vadību vairāki varianti. Tātad — kādi būs šie jaunie noteikumi, ko tie piedāvās un ar ko tie būs pievilcīgāki par iepriekšējiem. Varbūt vajadzīgs jauns konsultants, jo valdības deklarācija tomēr paredzēja starptautiski atzītas investīciju bankas, ko ieteica arī ministrs Roberts Zīle. Beigu beigās šis konkurss beidzās ar tādas firmas uzvaru, kura pie šīm lielajām nepieder, jo viņa partneris ir vietējais, kurš tiek turēts aizdomās par zināmu interešu kopību vismaz kaut kādā daļā ar pašu “Latvijas kuģniecību” . Tas bija strīdīgi. Mēs uz to ziemā norādījām. Pirmkārt, īss termiņš nevarēja nākt par labu nopietnām kompānijām. Tas varbūt ir par labu tā saucamajiem vietējiem blēžiem, ar kuriem janvārī daudzi tika baidīti, bet šie blēži faktiski arī neparādījās tiešā veidā. Būtībā šis mērķis bija kompāniju tikai pārdot tālāk. Šie trīs gadi bija iestrādāti, kuru laikā nevarēja pārdot, tāpēc domāju, ka šie jautājumi ir izskatāmi. Tālāk ir arī izskatāms jautājums par to, kas to veiks. Ja reiz Privatizācijas aģentūra, kuras vadībā ir neaizstājams un absolūti neaizvietojams cilvēks Jānis Naglis, to nevar izdarīt, tad kas šo privatizāciju ir spējīgs veikt? Tas ir ļoti delikāts jautājums. Ne jau velti Makarova kungs ir aicinājis Jāni Nagli uz Tūrisma aģentūru par vadītāju cerībā, ka droši vien Privatizācijas aģentūra tiks likvidēta un tad jau viņam kaut kādu darbu atrast vajadzēs. Arī šis darbs Latvijā būtu ļoti vajadzīgs, jo tūrisms nav pati spēcīgākā puse, tā ir jāveicina.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija): Man ir jāpiekrīt iepriekš runājušajiem kolēģiem, ka jautājums par “Latvijas kuģniecības” privatizācijas procesu ir ļoti svarīgs. Diemžēl man jāsaka, ka šīsdienas debatēs, kam tika veltītas daudzas stundas, pelavu bija daudz, graudu — maz. Izbrīna sociāldemokrāta Baldzēna izbrīns par neveiksmēm “Latvijas kuģniecības” privatizācijā, jo kurš gan cits, ja ne sociāldemokrāti, ir sarūpējuši fonu, uz kura šis privatizācijas process notiek.

Ja vērtējam šo lietu pavisam nopietni, tad jāsaka, kurš gan nopietns investors vēlēsies ieguldīt lielus līdzekļus valstī, par kuru opozīcija nepārtraukti izplata baumas un paziņojumus par lieliem kukuļiem, vispārēju korupciju, atkārtoti un sistemātiski cenšas izteikt neuzticību ministriem, kas darbojas valdībā, kā arī veidot speciālu parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kura to vien dara, kā meklē kādas vainas, bet atrast nevar. Tomēr nevar.

Tautas partija uzskata, ka “Latvijas kuģniecības” privatizācijas process ir jāturpina. Esam ļoti gandarīti par to, ka to izprot arī valdība kopumā. Arī Valsts prezidente ir izteikusi atbalstu privatizācijas procesa turpinājumam. Tas ir apsveicami un labi, ka šajā jautājumā esam vienoti.

Ņemot vērā debatēs jau izteiktās ieceres par to, ka vajadzētu rakstīt romānu par privatizācijas procesu, ko sociāldemokrāti arī domā darīt, tad, lai bagātinātu šo sižeta līniju ar arvien jauniem un jauniem emociju uzplūdiem, pilnīgi iespējams, ka šī negatīvā fona radīšana un neslavas celšana savai valstij diemžēl varētu arī turpināties. Es, protams, ceru uz pretējo un gribu to novēlēt arī jums.

Vēl vēlētos pievērsties ļoti svarīgam jautājumam, kas šodien tika izskatīts, — Tautas partijas deputātu ierosinātais likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, kas tika izskatīts pirmajā lasījumā kā steidzams. Šis jautājums ļoti būtiski risina skolu nokomplektēšanu ar pedagogiem, kuriem būtu speciālā pedagoģiskā augstākā izglītība. Un, proti, šis termiņš, kad nepieciešams pilnībā visiem skolotājiem un pedagogiem būt ar augstāko pedagoģisko izglītību, šobrīd ir atvirzīts līdz 2004.gada 1.septembrim, lai skolotāji, kuri turpina studēt un strādāt, varētu to darīt. Šobrīd 77% pedagogu skolās un 35% bērnudārzos jau ir ar augstāko pedagoģisko izglītību. Vēlu sekmes pedagogiem savas izglītības papildināšanā.

Noslēgumā gribu apsveikt jūs ar 4.maija svētkiem — Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija): Es gribētu pievērst uzmanību vienam no likumprojektiem, kurš šodien tika pieņemts trešajā lasījumā. Tas ir likums “Par zvērinātiem revidentiem”. Lai arī šis ir jauns likums, pie tā izveidošanas strādāja gan Finansu ministrija, gan arī speciāli izveidota darba grupa vismaz divus mēnešus. Darba grupā piedalījās Zvērinātu revidentu asociācijas biedri, Latvijas Bankas pārstāvji, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas pārstāvji, starptautisko revidentu uzņēmumu pārstāvji, kā arī deputāti. Neskatoties uz šīs darba grupas izteiktajiem priekšlikumiem, kas tika apstiprināti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, trešajā lasījumā Saeima tomēr pieņēma likumprojektu nedaudz pretējā veidā, kā to bija domājusi komisija. Tādēļ biju ļoti iepriecināta, ka Valsts prezidente izrādīja ļoti lielu interesi un sapratni par šo likumu un neizsludināja to, jo pretējā gadījumā likums, kāds tika pieņemts trešā lasījuma redakcijā, izkropļotu revīzijas tirgu, kā arī samazinātu to cilvēku skaitu, kas varētu pretendēt uz zvērināta revidenta kvalifikācijas iegūšanu. Tādēļ Valsts prezidente likumu atdeva otrreizējai caurlūkošanai, un deputāti, acīmredzot sapratuši iepriekšējās reizes kļūdu, šodien vienbalsīgi nobalsoja par redakciju, ko ieteica Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Kāda tad ir šī redakcija? Pirmkārt, netiek ierobežots to cilvēku skaits, kas ir ieguvuši augstāko izglītību ekonomikas vadības un finansu jomā vai arī ārvalstīs ieguvuši attiecīgās valsts revidenta kvalifikāciju. Šie cilvēki varēs pretendēt uz zvērināta revidenta kvalifikācijas iegūšanu, jo iepriekšējā redakcija paredzēja, ka zemāko zvērināta revidenta kvalifikāciju varētu iegūt tie, kam ir maģistra grāds revīzijas jomā.

Otrs labojums, kas šodien tika pieņemts, attiecas uz zvērinātu revidentu komercsabiedrību īpašumu tiesībām. Gribētu teikt, ka beidzot tika atrisināts jautājums par lielajām, visā pasaulē atzītām revidentu un konsultantu firmām un uzņēmumiem. Šīs firmas tiek atzītas kā zvērinātu revidentu komercsabiedrības, un tātad šīm firmām, piemēram, “Arturs Andersons” vai “Ernests un Jangs” , nebūs jāatsavina vairāk par 50% balsstiesīgo kapitālu un jāatdod zvērinātiem revidentiem. Pozitīva iezīme ir tā, ka zvērinātu revidentu komercsabiedrībās valdes locekļu vairākumam jābūt zvērinātiem revidentiem, tā nodrošinot to, ka firmā strādājošie zvērinātie revidenti ņem aktīvu dalību uzņēmumu vadīšanā.

Runājot par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju un neuzticības izteikšanu Kalvīša kungam, ļoti žēl, ka šīs pozīcijā esošās partijas, it sevišķi Tautas partija un “Latvijas ceļš” , kas uzņēmās politisku atbildību par privatizācijas procesu, un arī konkrētas personas — Ministru prezidents Andris Bērziņš un ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, kas arī personīgi uzņēmās politisko atbildību par šo procesu, nesaprot, ko nozīmē neizpildīt solījumus saviem vēlētājiem, jo pat sportisti savu solījumu pildīšanu vērtē augstāk. Futbola komandas treneris, kas nespēja nodrošināt mūsu komandas uzvaru, atkāpās no sava amata. Mūsu frakcija šodien balsoja dažādi par ekonomikas ministra atkāpšanos. Es ļoti ceru, ka šī valdība tomēr sapratīs, ka tik ciniski izturēties pret cilvēkiem nevar. Daudzi uzskata, ka cerība mirst pēdējā. Varbūt kaut kas šajā lietā tomēr tiks darīts.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Es gribētu runāt par divām lietām. Sociāldemokrāti šodien ierosināja savu viedokli izskatīt parlamentā divos likumprojektos, kuri tika noraidīti.

Pirmais jautājums. Mēs uzklausījām Rīgas domi, lai likumā “Par pašvaldībām” tiktu vairāk aizsargāta pašvaldību simbolika un cilvēki negodprātīgi nevarētu izmantot Rīgas karogu. Diemžēl valdošā koalīcija — TB/LNNK, Tautas partijas, “Latvijas ceļa” personā — kādas iekšējas aizvainotības vai atriebības pēc nedeva iespēju Rīgas domei šo normu realizēt. Līdz ar to šajā gadā — Rīgas 800. gadskārtā — būs atsevišķas problēmas tikai likumu nesakārtotības pēc.

Otrs jautājums, kas sociāldemokrātiem šodien bija aktuāls, ir par kuģniecību. Runājot par šo tēmu, mēs akcentējām jautājumu par atbildību, ko gribējām redzēt no to cilvēku puses, kuri tik ļoti uzņēmās šo privatizētāju lomu. Notika tas pats, kas ar “Lattelekom” , kur faktiski neviens neko nezināja ne par kādām summām, ne par to, kas un kur pērk. “Lattelekom” tika pārdots, bet tas netraucē vēl “Lattelekom” griezties starptautiskajā tiesā par izteikumu pret Latvijas valsti. Līdzīga situācija ir arī ar “Latvijas gāzi”, kur privatizētāji vienmēr tika paturēti ēnā. Viena daļa attiecas uz “Ruhrgas” , kas saņēma tiesības, cita uz Francijas gāzi, kas nesaņēma šīs tiesības, un Latvijas valsts pārstāvji nes pilnu atbildību, kā tas notika. Bet “Latvijas gāzes” pašreizējie īpašnieki atkal ceļ kārtējo pretenziju pret Latvijas valsti. Līdzīgi arī šoreiz saistībā ar kuģniecību divas trīs dienas iepriekš parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā no Privatizācijas aģentūras atbildīgām personām neviens neuzņēmās atbildību pateikt, par kādām kuģniecības pārdošanas naudas summām ir runa. Kas tās ir par firmām — vai tie arābi, krievi vai dāņi? No tāda viedokļa opozīcija var uzmanīgi analizēt, bet nevar ietekmēt, un šī atbildība jāuzņemas šiem cilvēkiem. Bet mums šodien nebija konstruktīvas sarunas, jo valdošā koalīcija premjera un ekonomikas ministra personā, varbūt arī Privatizācijas aģentūras vadītāja Nagļa personā, tik optimistiski paziņoja, ka viss būs kārtībā — tiks noteikta naudas summa adekvātam kuģniecības vērtējumam, ir četrkārtīgi privatizatori, kas to ieguldīs, un sabiedriskā organizācija “Delna” , kas, skatoties smaidošām sejām, apgalvoja, ka viss notiks labi, likuma ietvaros. Un pēkšņi konstatējām, ka nav ne četru, ne triju, ne divu, neviena privatizatora. Izrādās, ka kuģniecība nav privatizēta. Šodien plenārsēdē gribētu sadzirdēt jautājumu no tiem optimistiskiem cilvēkiem, kāpēc viņiem neizdevās tas, ko viņi tik ļoti cerēja izdarīt. Šīs atbildes nebija un nebija arī vēlmes pēc konkrētas sarunas. Līdz ar to varu pateikt, ka šodien mūsu valstī daudzi jautājumi saistībā ar privatizācijas procesu joprojām ir nesakārtoti. Jautājums, vai tie tiks sakārtoti, ir atklāts.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Rīt 4.maijs. Daudzi, it sevišķi valdošo partiju pārstāvji, šo datumu atzīmēs, bet man liekas, ka lielai Latvijas iedzīvotāju daļai ir rūgtums sirdī, jo viņi ir piemānīti gan pēc etniskā, gan arī pēc sociālā statusa.

Šodien mēs saskārāmies ar vienu no bijušās PSRS mantojuma daļām, tas ir kuģniecības jautājums, kas Latvijā tiks atrisināts vai neatrisināts. Mēs varam atcerēties 1991.gadu, kad kuģniecības vērtība bija 1 miljards ASV dolāru, bet šobrīd tā tiek vērtēta ap 200 miljoniem dolāru. Tātad aptuveni katru gadu kuģniecības vērtība ir kritusies par 80 miljoniem dolāru. Valdība, protams, kārtējo reizi ir piemānījusi arī tos cilvēkus, kuri gaidīja, lai savus sertifikātus vismaz kaut kādā veidā atprečotu perspektīvā uzņēmumā. Viņi ir piemānīti. Protams, izrādās, ka neviens nav vainīgs, un labi, ja beigās izrādīsies, ka varbūt vienīgie lielie vaininieki ir “Delna” vai Saeimas izmeklēšanas komisija. Bet es nevaru piekrist vairākuma pārstāvjiem, kuri paziņoja, ka izmeklēšanas komisijai nebūs viedokļa. Es domāju, ka būs, jo ir pietiekami daudz gan sīku melu, gan apzinātu neprecizitāšu, ko privatizācijas procesā ir veikušas daudzas vadošas amatpersonas. Latvijā ir paradoksāla situācija, jo Saeimas izmeklēšanas komisijai pat šodien nav datu par to, kādas tad īsti firmas piedalījās un kādas summas solīja. Kaut kādai sabiedriskai struktūrai tādas ir, bet Saeimas izmeklēšanas komisijai nav. Komisijai, kurai Latvijas sabiedrība ir deleģējusi deputātus pārstāvēt, interesēties un uzzināt par notiekošo Latvijas tautsaimniecībā. Bet tas būs atsevišķs jautājums, kas arī noteikti tiks norādīts izmeklēšanas komisijas slēdzienā.

Šodien mēs, protams, nedzirdējām, kas tad īsti ir vainīgs, kura no Latvijas amatpersonām ir vainīga, ka šis process nav veicies. Vai arī kuģniecībā patiešām ir korupcijas perēklis, kā šodien skaļi deklarēja daudzi valdošo partiju pārstāvji. Nu, ja ir korupcijas perēklis, tad ir jautājums, cik krimināllietas ir pabeigtas, cik ir iesēdināti, jo arī normālā valstī ir ļoti daudz valsts uzņēmumu, kas nes valstij peļņu. Tātad šis uzņēmums apzināti tiek uzturēts koruptīvā stāvoklī. Kas saņem šo nezināmās izcelsmes līdzekli?

Nākamais jautājums — ko darīsim ar kuģniecību? Diemžēl valdošais vairākums iepriekšējās nedēļās un mēnešos nav spējis uz to atbildēt. Tomēr vienīgā loģiskā doma, ja jau privatizācija patiešām noritēja, tā ir jāveic. Ja dinamika ir 80 miljoni ASV dolāru gadā, pielietojot trīs gadu nepārdošanas principu, ko piedāvāja “Latvijas ceļa” pārstāvis Godmanis, tad šī kuģniecība Latvijas valstij nesīs jau zaudējumus. Ir jādomā un jāgaida nopietni soļi no premjerministra un ekonomikas ministra jau tuvākajā laikā, nevis atkal kārtējo reizi noslēpjoties no sabiedrības un klusējot. Šī ir patiešām liela nauda, kas Latvijai vajadzīga. Tās ir arī darba vietas un nodokļi.

Vēlreiz apsveicu ar 4.maiju. Rīt katrs atzīmēs šo dienu dažādi. Valdošās partijas Saeimā svinīgi atzīmēs 4.maija deklarāciju, bet jūs, kā parasti, strādāsit savās darba vietās. Latvijā jau arī svētki laikam lēnām tiek dalīti dažādām sabiedrības kategorijām.

Saeimas preses dienests