Saeimas 2008. gada 21. februāra sēdes stenogramma

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sāksim Saeimas 2008.gada 21.februāra sēdi.

Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas… arī cienījamie “Jaunā laika” pārstāvji, citādi pārējie kolēģi nedzird, ko mēs runājam.

Pirms sākam skatīt šodienai apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par grozījumiem darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” pēc darba kārtības 24.punkta – likumprojekta “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” – iekļaut šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””. Komisija minēto likumprojektu lūdz nodot tikai Sociālo un darba lietu komisijai.

“Par” šiem darba kārtības grozījumiem ir pieteikusies runāt Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija aicina šodien atbalstīt un iekļaut darba kārtībā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

Informēju jūs, kolēģi, ka Sociālo un darba lietu komisija, kurā tagad strādā deputāti no pilnīgi visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, šo lēmumu pieņēma vienbalsīgi. Es aicinu jūs minēto likumprojektu iekļaut darba kārtībā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem darba kārtības grozījumiem? Paldies. Darba kārtība ir grozīta.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt šodienai apstiprināto darba kārtību.

Sadaļa “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Amerikas Savienoto Valstu Iekšzemes drošības departamentam (IDD)” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt deputāts Jānis Šmits. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Šmitam!

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Lūdzu šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs.

Vai kolēģiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputāti neiebilst. Šis likumprojekts ir nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Pārapdrošināšanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) sadarbības līgumu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)”” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Labdien! Sakarā ar to, ka šie grozījumi ir saistīti arī ar izglītības pieejamības jautājumiem (jā, mēs par šo jautājumu sākām diskutēt komisijā), lūdzam noteikt par līdzatbildīgo arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai? Deputāti neiebilst.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz nodot arī šai komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts par likumprojekta nodošanu komisijām var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “par” pieteicies deputāts Augusts Brigmanis. Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, godājamie kolēģi! Šodien darba kārtībā ir likumprojekts par rajonu pašvaldību reorganizāciju. Pašvaldību reforma – tas principā ir ļoti aktuāls jautājums, un paveras iespēja uzsākt Saeimā ļoti plašas debates par šo aktuālo tēmu.

Zaļo un Zemnieku savienības nostāja šajā jautājumā ir skaidra un nepārprotama: reforma pašreiz notiek slikti, nepārdomāti. Un, manuprāt, visspilgtākais apliecinājums ir tas, ka vairāk nekā 30 pašvaldības vakar ir gājušas un jau praktiski iesniegušas savu prasību Satversmes tiesā.

Mēs redzam, ka likumprojekta nodošana izskatīšanai Saeimā tiešām dod mums iespēju demokrātiskā veidā ļoti plaši izdiskutēt šo tēmu – jautājumu par pašvaldību reformu. Mums šajā jautājumā ir, protams, ļoti daudzi un dažādi viedokļi, atšķirīgi viedokļi. Runājot konkrēti par pašu likumprojektu, jāteic, ka Zaļo un Zemnieku savienība absolūti nepiekrīt vairākām likumprojekta sadaļām. Mēs redzam, ka tas ir principā nepilnīgs, “zaļš”, un faktiski būtu noraidāms. Bet tikai tāpēc, ka šajā posmā mums ir jāsniedz vesela virkne likumdošanas iniciatīvu (mums ir jāiesniedz iniciatīvas par otrā līmeņa, par apriņķa pašvaldībām; mums ir tiešām stingri jānosaka, kādas ir funkcijas mūsu novadiem vai kāda cita veida pašvaldībām), es uzskatu, ka likumprojekts ir tomēr jānodod.

Taču principā Zaļo un Zemnieku savienība brīdina, ka šeit būs ļoti lielas izmaiņas un ka mēs iesniegsim ļoti daudz grozījumu šajā likumprojektā, jo būtība mūs neapmierina.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Brigmanim.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Visvaldis Lācis. Vārds deputātam Visvaldim Lācim. 

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Es esmu pret šo tā saukto Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumu, jo šā likuma būtība faktiski apslēpj to, ka nenotiek – vismaz pašreiz nenotiek – nekāda reorganizācija, bet notiek otrā līmeņa, tas ir, rajonu padomju līmeņa, likvidācija. To vajadzēja skaidri pateikt. Kādēļ mēs izliekamies?

Ja mēs tagad piekrītam šim variantam, par kuru izteicās iepriekšējais runātājs, tad visas šīs funkcijas (līdz šim rajonu padomju rīcībā bija daudzas funkcijas, bija daudz īpašumu, bija iesākti darbi, bija jau iesākti likumprojekti, un it sevišķi tas attiecas, teiksim, uz ceļiem lauku apvidos, kas ir ļoti svarīgi) tiek viņiem atņemtas un faktiski nodotas citu pārziņā. Kā tas, manā skatījumā, izpaudīsies? Reģionālās attīstības pārvaldes, kuras pašreiz vēl eksistē, saņems no ministrijām rīkojumus, arī attiecīgos naudas līdzekļus un būs tikai ministrijas pavēļu izpildītājas. Pašvaldībām līdzdalība tiek atņemta.

Kāpēc es esmu pret šo pašreizējo likuma variantu, kas paredz nevis reorganizāciju, bet likvidēšanu? Proti, zinot Latvijas vēsturi, es jums varu pateikt, ka pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste, kuru ļoti pamatoti sauc par mūsu demokrātijas tēvu, 1923.gadā bija spiests teikt kādu vārdu un izšķirties, jo tajā laikā Latvija mantojumā bija saņēmusi cariskās Krievijas administratīvās vienības, kas neatbilda toreizējām prasībām. Jānis Čakste skaidri pateica, ka teritoriālā reforma noteikti jāveic toreiz, dažus gadus pēc kara, un ka tai jābūt tādai, lai netiktu sagrauti demokrātijas pamati. Taču mēs pašreiz ar šo likumprojektu gribam sagraut demokrātijas pamatus. Tāpēc es esmu pret to.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 4, atturas – 3. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova, Sokolovska un Kabanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli par likumprojekta nodošanu komisijām viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Deputāts Jakovs Pliners ir pieteicies runāt “par”.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Likums “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” pašreiz atzīst to cilvēku nopelnus, kuri laikā, kad Latvija bija zaudējusi savu valstisko neatkarību, cīnījās pret tās teritorijā valdošajiem režīmiem. Diemžēl šis likums neatzīst to daudzo personu nopelnus, kuras, riskējot ar savu dzīvību, nodrošināja Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas iespēju. Aizmirsti ir palikuši tie Latvijas iedzīvotāji, kuri cīnījās pret drakonisko nacistisko režīmu, iestājoties antihitleriskās koalīcijas karaspēka vai antihitlerisko koalīciju atbalstošajās Samsona un Oškalna partizānu vienībās.

Mēs ierosinām atzīt par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem arī tos cilvēkus, kuri Latvijas teritorijā laika posmā no 1941.gada 22.jūnija līdz 1945.gada 9.maijam piedalījās karadarbībā pret nacistisko režīmu antihitleriskās koalīcijas valstu bruņoto spēku sastāvā vai partizānu vienībās. Antihitleriskās koalīcijas vienību vidū, kuras atbrīvoja Latviju no nacisma, bija arī latviešu nacionālās militārās vienības.

Nav apstrīdams arī tas, ka tādā gadījumā, ja Sarkanā armija koalīcijā ar ASV, Lielbritānijas, Francijas un citu valstu armijām 1945.gadā nebūtu uzvarējusi nacistisko Vāciju, šodien nebūtu tādas valsts kā Latvijas Republika, bet būtu Ostlande, kur valsts valoda būtu nevis latviešu valoda, bet gan vācu valoda. Hitlers nekad Latvijai netika solījis neatkarību vai latviešu valodu kā valsts valodu. Nacistiskā administrācija plānoja daļu latviešu iznīcināt, daļu – pārvācot, daļu – izsūtīt uz Krievijas ziemeļu reģioniem. Nacisti Latvijā paspēja iznīcināt 70 000 Latvijas pilsoņu – ebreju, desmitiem tūkstošu latviešu, krievu, čigānu, poļu, baltkrievu un citu tautību cilvēku. Bieži vien cilvēki, kuri atbalsta Waffen SS karavīrus un nacionālos partizānus, savu nostāju skaidro tā, ka pēdējie minētie vismaz ticēja, ka cīnās par Latvijas brīvību un neatkarību. Mēs nešaubāmies, ka arī Sarkanās armijas karavīri ticēja, ka viņu uzvara izglābs Latviju.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Mūsu piedāvātais likumprojekts neparedz samazināt to personu loku, kuras jau ir ieguvušas šo statusu, tāpēc nekādas negatīvas sociālās sekas, mūsuprāt, neradīsies.

Senajā Romā senators Katons katru savu runu beidza ar frāzi: “Kartāgai ir jātiek iznīcinātai!” Beigu beigās Kartāga arī tika iznīcināta, tāpēc (tāpat kā senators Katons) arī mēs, frakcijas PCTVL deputāti, nenogurdami atkārtojam, ka nacionālisms, cilvēku dalīšana pilsoņos un nepilsoņos, Waffen SS leģionāru un nacionālo partizānu heroizācija, antihitleriskās koalīcijas cīnītāju pazemošana un vienaldzīgā attieksme pret viņiem nes ļaunumu Latvijai un visām tās tautībām.

Ja jūs, godātie deputāti, atbalstīsiet mūsu likumprojektu, tas noteikti veicinās saticību sabiedrībā un vairos savstarpēju cieņu starp dažādu tautību cilvēkiem Latvijā. Likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā tiks uztverts ar sapratni arī NATO, jo no divpadsmit NATO dibinātājvalstīm četras – Lielbritānija, Kanāda, ASV un Francija – bija aktīvas antihitleriskās koalīcijas dalībnieces, savukārt vēl četras – Dānija, Luksemburga, Nīderlande un Norvēģija – smagi cieta nacistu okupācijas laikā.

Aicinu atbalstīt PCTVL frakcijas iesniegto likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Vispirms neliela pamācība.

Kas tad ir nacionālās pretošanās kustība? Tā ir cīņa pret okupantiem, cīņa pret jebkuru okupantu, cīņa par neatkarīgu valsti – par neatkarīgu Latviju. Ja viens okupants nomaina otru, vai tā ir vai nav nacionālās pretošanās kustība? Ienākšana ar ieroci rokās mūsu valsts teritorijā un centieni palikt šeit uz mūžīgiem laikiem – tā ir okupantiem raksturīga rīcība vai nav?

Ne jau velti šī kvēlā vēlme tikt vaļā no vārda “okupācija” parādās, arī paužot savu attieksmi pret likuma 2.pantu. Arī viens otrs malacis Saeimā – tāds apaļš, pūkains, labi barots malacis – joprojām neatzīst to, ka Latvijā ir bijusi okupācija, taču tajā pašā laikā runā par to, ka okupantam pienākas kaut kāds nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss.

Tagad par konkrētu laikposmu – par karadarbību Latvijas teritorijā. Tātad visi sarkanarmieši, kuri te skraidīja pa Latvijas teritoriju tanī laikā un kuri pēc tam nepaguva aizbraukt no Latvijas, ir varoņi neatkarīgi no tā, kā viņi te uzvedās tanī laikā un ko viņi te pastrādāja. Mums tagad viņi būtu jāciena un jāgodā.

Arī pats šīs domas pasniegšanas veids ir interesants – karadarbība pret nacistisko režīmu. Tajā pašā laikā mūsu latviešu leģionārus viens otrs jefiņš regulāri sauc par nacistiem, nesaprazdams, ko šis vārds vispār nozīmē. Vai tik šeit neslēpjas kaut kāda vēlme paziņot to, ka tie, kuri šāva uz latviešu leģionāriem, mums vēl par to būtu jāgodā?

Pēc Otrā pasaules kara latviešu leģionāru lielākā daļa aizgāja mežos, lai ar ieročiem rokās cīnītos pret okupantiem. Cik sarkanarmiešu pēc Otrā pasaules kara aizgāja mežos un cīnījās pret okupācijas varu? Cik? Praktiski neviens! Viņi laizīja papēžus komunistiskajai varai. Neko citu jau nedarīja! Tā ka man šitiem te iesniedzējiem būtu silts ieteikums. Dokumentā ir teikts, ka nav notikušas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām. Ne ar vienu! Tad, lūdzu, aizejiet pie latviešu leģionāriem, aizejiet pie nacionālajiem partizāniem un pastāstiet, ka jūs gribat aizstāvēt sarkanos okupantus un piešķirt viņiem nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu! Cik no jums pēc tam izies ārā no tās telpas – to es nezinu, bet tā jau būs jūsu darīšana.

Neaizskariet tos cilvēkus, kuri ir riskējuši ar visu, cīnīdamies par brīvu Latviju, par neatkarīgu Latvijas valsti! Nepielīdziniet viņus tiem, kuri te skraidīja kā komunistiskās ideoloģijas pakalpiņi, kuri grāba un laupīja pēc Otrā pasaules kara un bļāva par savām tiesībām. Atradušies nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, varoņi! Vai ne?

Tātad – iemācieties Latvijas vēsturi, izlasiet grāmatas par Latvijas vēsturi un reiz taču saprotiet, ko nozīmē vārds “okupācija” un ko Latvijas valstij nozīmē 17.jūnijs.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova, Sokolovska un Kabanova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 56, atturas – 4. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi! Sāksim izskatīt sadaļas “Prezidija ziņojumi” otro daļu “Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Ārlietu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Deklarācija “Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? (No zāles: “Ir!”) Deputātam Andrim Bērziņam ir iebildumi.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam. Lūdzu!

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Saeimas Ārlietu komisija ir sagatavojusi šo patstāvīgo priekšlikumu, taču, ja mēs to izskatītu šodien, tad deputātiem faktiski būtu liegta iespēja sagatavot savus priekšlikumus un papildinājumus šai Deklarācijai.

Es paskaidrošu. Šis patstāvīgais priekšlikums faktiski ir atbilde uz Ukrainas prezidenta atklāto vēstuli 2007.gadā visiem pasaules valstu vadītājiem. Es gribu aicināt deputātus nodot šo lēmuma projektu izskatīšanai Ārlietu komisijā, dodot nedēļu ilgu laiku, lai Saeimas deputāti sagatavotu un iesniegtu priekšlikumus. Pēc lēmuma projekta atkārtotas izskatīšanas Ārlietu komisijā, kur mēs apkopotu visus iesniegtos priekšlikumus, mēs tos varētu skatīt nākamajā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vēl vārdu ir lūdzis deputāts Vladimirs Buzajevs un deputāts Uldis Grava, taču es jums gribu atgādināt, ka debates par šo jautājumu netiek atklātas. Runāt var tikai par alternatīviem priekšlikumiem, kad un kā izskatīt šo patstāvīgo priekšlikumu.

Deputāts Buzajevs vēlas runāt? Vārds deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Jā, man ir priekšlikums neiekļaut šo deklarāciju nedz darba kārtībā, nedz nodot komisijai šādu apsvērumu dēļ.

“Golodomoru” jeb “bada mēri” ļoti labi atceras manas sievas ģimene. Kad mana nākamā sievastēva ģimenei atņēma visu īpašumu, bet pašu viņa ģimeni izsūtīja uz Sibīriju, viņš, kuram tolaik apritēja 13 gadu, izmuka no etapa un nonāca līdz savas nākamās sievas mājai – baskājains, vienā kreklā, nedēļām ilgi neko neēdis. Viņa nākamās sievas ģimene deva zēnam pajumti un dalījās ar pēdējo maizes kumosu, kaut arī pati šī ģimene cieta badu.

Vai tad tas, kas kādreiz bija noticis ar manu sievastēvu, nav noziegums? Vai tad tas, kas pie tā visa vainīgs, nav pelnījis nosodījumu? Jā, protams! Tomēr pastāv kāda nianse: mans sievastēvs Vasilijs Gamars nebija ukrainis, bet gan tīrasiņu krievs, un tas notika nevis Ukrainā, bet Krievijā – Brjanskas apgabalā, kas robežojās ar Ukrainu un tolaik cieta badu ne mazāk kā tā pati Ukraina.

Tā ka, ja interpretē visu notikušo kā kaut kādas atsevišķas, mērķtiecīgas represijas, kas tika vērstas tieši pret Ukrainas tautu, tas viss neatbilst patiesībai. Būtu jāņem vērā vēl arī tas, ka Staļina toreizējā valdība tikai pa pusei sastāvēja no krieviem un krievu tauta pilnā mērā cieta kopā ar citām PSRS tautām. Toreizējo represiju pret kulakiem un totālās kolektivizācijas atzīšana par noziegumu, kā arī prasība kārtējo reizi nožēlot grēkus, kas tiek izvirzīta pārsvarā krieviem, nebūt nav 21.gadsimta izgudrojums… Starp citu, pirmais, kas to izdarīja, bija pats Staļins savā rakstā “Galvas reibonis no panākumiem”. Pēc tam kompartijas 20.kongresā to atkārtoja Hruščovs, vēlāk Gorbačovs “pārbūves laikā”. Nu, bet Jeļcins, ar atvērtu šņabja pudeli rokās lidodams helikopterā apkārt amerikāņu Brīvības piemineklim, to darīja daudzkārt – ik reizi… Visam tam pievienojām milzum daudz melu, nu, un sanāca apspriežamā deklarācija. Kā tirgussievas tirgū... Mēs atzīstam bada mēri, bet jūs – okupāciju. Un lai jau lielais Austrumu brālis kārtējo reizi nožēlo savus grēkus! Acīmredzot Ārlietu komisijai nav nekā cita ko darīt… Un tieši tāpēc tā nav spējīga nonākt līdz divu līgumu ar Krieviju apspriešanai – jau gandrīz veselu mēnesi.

PCTVL frakcija nepiedalīsies šajās negodīgajās spēlēs.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Mums jārīkojas saskaņā ar Saeimas kārtības rulli. Ja kaut vai viens deputāts ir iebildis pret patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā, tad jāveic balsojums vai nu par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā… tas nozīmē, ka tas tiek izskatīts bez jebkādiem grozījumiem… Un otrs ir deputāta Andra Bērziņa priekšlikums – nodot šo patstāvīgo priekšlikumu izskatīšanai Ārlietu komisijai.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mēs balsosim par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Deklarācija “Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu”” iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 39, atturas – 1. Lēmuma projekts nav iekļauts Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Un tagad balsosim par deputāta Andra Bērziņa priekšlikumu – nodot šo lēmuma projektu Ārlietu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Deklarācija “Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu”” nodošanu Ārlietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret un atturas – nav. Lēmuma projekts nodots Ārlietu komisijai.

Cienījamie kolēģi, sākam izskatīt sadaļas “Prezidija ziņojumi” trešo punktu – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aigaram Kalvītim šā gada 21.februārī. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka deputātam Aigaram Kalvītim piešķiram atvaļinājumu šodien – 21.februārī. (No zāles: “Pret!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Deputāte Linda Mūrniece lūdz piešķirt viņai atvaļinājumu šā gada 21.februārī. Lūdzu zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Lindai Mūrniecei šā gada 21.februārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāts Jānis Klaužs lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 21.februārī. Lūdzu zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Klaužam šā gada 21.februārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt otro šodienas sēdes darba kārtības sadaļu – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā”… Es atvainojos.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt šodienas sēdes darba kārtībā izmaiņas – sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” iekļaut pirms manis iepriekš minētā punkta, tas ir, likumprojekta “Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā”, likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””, kas izskatāms pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Paldies. Darba kārtība ir grozīta.

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 13.laidienā