Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 21.februārī

FM: Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā

Valsts sekretāru sanāksmē 21.februārī saskaņošanai ministrijās tika nodoti Valsts ieņēmumu dienesta sagatavoti (VID) un Finanšu ministrijas virzīti grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Ar grozījumiem likumā plānots noteikt pienākumu valsts amatpersonām, kurām ir pieejams internets, amatpersonu deklarācijas iesniegt VID elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā reglamentē, ka amatpersonai ir pienākums noteiktā termiņā un noteiktā kārtībā iesniegt VID elektroniski vai rakstveidā šādas valsts amatpersonas deklarācijas:

• deklarāciju, kuru iesniedz, stājoties amatā;

• kārtējā gada deklarāciju;

• deklarāciju, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus;

• deklarāciju, kuru iesniedz pēc tam, kad amata pienākumu pildīšana ir izbeigta.

Valsts amatpersonu skaits uz 2008.gada 1.janvāri saskaņā ar iestāžu vadītāju VID iesniegtajiem valsts amatpersonu sarakstiem ir 72 202. Pavisam ir iesniegtas 83 707 valsts amatpersonu deklarācijas, tai skaitā, elektroniski – 1863 deklarācijas. Saņemto, reģistrēto un datu bāzē ievadīto valsts amatpersonu deklarāciju skaits katru gadu palielinās.

Lai atvieglotu valsts amatpersonām deklarācijas iesniegšanu procesu un VID lai varētu nodrošināt iesniegto deklarāciju ātrāku pieejamību publiskojamā datubāzē, ir sagatavoti grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kas paredz noteikt pienākumu amatpersonām deklarācijas iesniegt elektroniski, ja ir pieejams internets.

Plānots, ka, iesniedzot deklarāciju elektroniski, tiks nodrošināta pilnīga datu drošība, aizsardzība un precizitāte.

Vienlaikus plānots samazināt pārrakstīšanās kļūdu iespēju, jo VID EDS nodrošina tehniski pareizu deklarāciju aizpildīšanu. Tāpat paredzams, ka tiks ietaupīti cilvēku resursi.

Lai kļūtu par VID EDS lietotāju, valsts amatpersona ar VID noslēdz līgumu “Par elektronisko dokumentu parakstīšanu ar elektronisko parakstu, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas pakalpojumus”. Līgums stājas spēkā brīdī, kad to parakstījušas abas puses. VID EDS izmantošana ir bezmaksas pakalpojums.

FM: Par Eiropas Savienības politiku instrumentu asignējumu apturēšanas un atjaunošanas kārtību

21.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu vai ārvalstu finanšu palīdzības asignējumu apturēšanas, atjaunošanas vai atsaukšanas kārtību.

MK noteikumu projekts paredzēs kārtību, kādā Valsts kase (VK) ES politiku instrumentu vai ārvalstu finanšu palīdzības atbalsta saņēmējam uz laiku aptur vai atsauc asignējumu ES politiku instrumenta vai ārvalstu finanšu palīdzības finansēta projekta īstenošanai, ja laikus nav iesniegti pārskati par projekta īstenošanu vai finansējuma pieprasījumu (tai skaitā maksājuma pieprasījums).

Saskaņā ar tiesību aktu projektu VK, saņemot ES politiku instrumentu vai ārvalstu finanšu palīdzības vadībā iesaistītās iestādes norādījumu par asignējuma apturēšanu vai atsaukšanu, aptur atbalsta saņēmēja attiecīgā konta darbību un informē par to atbalsta saņēmēju un atbildīgo iestādi.

Pēc pārskatu saņemšanas atbildīgā iestāde dod norādījumu VK atjaunot apturēto asignējumu atbalsta saņēmējam un VK vienas darbdienas laikā atjauno attiecīgā projekta konta darbību un informē par to atbalsta saņēmēju un atbildīgo iestādi.

Noteikumi izstrādāti no jauna, jo mainījies MK deleģējums likumā par budžeta un finanšu vadību. Stājoties spēkā jaunajiem MK noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti 2007.gada 3.jūlija MK noteikumi Nr.464 “Eiropas Savienības politiku instrumentu asignējumu apturēšanas kārtība”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par kārtību, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu

Valsts budžeta finansējums, kas piešķirts mācību grāmatu iegādei, izglītības iestādei jāizmanto Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apstiprinātās mācību literatūras iegādei – to paredz 21.februārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais IZM izstrādātais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumos Nr.97 “Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi””.

Grozījumi MK noteikumos precizē arī pašreizējos noteikumos esošo terminu “mācību grāmata”. Ievērojot Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā dotā termina “mācību līdzekļi” skaidrojumu, kā arī ievērojot, ka likumā par valsts budžetu kārtējam gadam tiek paredzēti līdzekļi mācību literatūras iegādei, noteikumu projekts paredz aizstāt vārdus “mācību grāmata” ar vārdiem “mācību literatūra”.

Valsts kontrole (VK), veicot revīziju “Vispārējās izglītības sistēmas realizācija atbilstīgi izvirzītajiem mērķiem”, konstatēja, ka normatīvajos aktos nav skaidri noteikts, vai par valsts dotāciju drīkst iegādāties tikai IZM apstiprinātās mācību grāmatas, tāpēc VK norādīja: pastāv risks, ka par valsts budžeta līdzekļiem var tikt iegādātas valsts standartam neatbilstošas mācību grāmatas.

Grozījumu projektā arī noteikts, ka pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs par valsts budžeta līdzekļiem iegādātās mācību literatūras izmantošana ir bez maksas, jo Valsts kontrole ieteikusi izvērtēt, cik pamatota ir maksas noteikšana par mācību grāmatu izmantošanu, kas iegādātas par valsts dotāciju.

MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumos Nr.97 “Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi”” vēl jāapstiprina MK sēdē.

IZM kopā ar Izglītības satura un eksaminācijas centru šobrīd strādā pie mācību grāmatu sagatavošanas procedūras sistēmas pilnveides, lai nodrošinātu izglītības obligātā satura un mācību slodzes atbilstību skolēnu vecumposmu īpatnībām.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pilnveidošanu cilvēkiem ar invaliditāti

Lai paplašinātu un padarītu pieejamākus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti, Labklājības ministrija (LM) ar struktūrfondu palīdzību plāno ieviest jaunus sociālā atbalsta pasākumus un pilnveidot pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru.

To paredz 21.februārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Ministru kabineta noteikumu projekti par Eiropas Sociālā fonda (ESF) darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitātēm “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes un dzirdes traucējumiem” un “Sociālo pakalpojumu sistēmas attīstības plānošana reģionos”, kā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) darbības programmas aktivitāti “Infrastruktūras pilnveidošana sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai personām ar redzes un dzirdes traucējumiem”.

Noteikumi vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Pilnveidojot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sistēmu, līdz 2010.gadam paredzēts izstrādāt sociālo pakalpojumu, t.sk. alternatīvas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas, attīstības programmas katrā plānošanas reģionā. To izstrādes gaitā reģionos izpētīs esošo sociālo pakalpojumu piedāvājumu un analizēs iedzīvotāju vajadzības, tādējādi nosakot, kādi sociālie pakalpojumi attiecīgajos reģionos ir nepieciešami. Pēc programmu izstrādes būs pieejams struktūrfondu atbalsts sociālās rehabilitācijas un aprūpes pakalpojumu praktiskai ieviešanai.

Lai uzlabotu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem, plānots ieviest jaunas sociālās rehabilitācijas un motivācijas programmas, kā arī attīstīt zīmju valodu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, bet cilvēkiem ar redzes traucējumiem nodrošināt apmācītu suņu – pavadoņu pieejamību.

Savukārt, lai paplašinātu sociālo pakalpojumu infrastruktūru cilvēkiem ar redzes traucējumiem, ar ERAF atbalstu reģionos paredzēts izveidot četras specializētās darbnīcas. No tām divas darbotos Latgales plānošanas reģionā un pa vienai Rīgas un Kurzemes plānošanas reģionā. Tāpat iecerēts uzlabot vides pieejamību sešos rehabilitācijas un dienas centros. Bet cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem plānots izveidot divus sociālās rehabilitācijas centrus.

Visi noteikumu projekti nosaka prasības, kādām jāatbilst projekta iesniedzējam, projektu atlases un vērtēšanas kārtību, kā arī nosacījumus projektu īstenošanai. Projektiem pievienotas arī projektu iesnieguma veidlapas.

Iepriekšminētajām aktivitātēm no 2008. līdz 2013.gadam paredzēti 4,4 miljoni latu no ESF un 1,13 miljoni latu no ERAF.

LM prognozē, ka minēto pasākumu īstenošana varētu tikt sākta 2008.gada otrajā pusē.

Labklājības ministrija ir viena no Eiropas Savienības fondu apsaimniekošanas institūcijām, kas atbild par projektu atbilstību nozares politikai un nodrošina efektīvu struktūrfondu līdzekļu izmantošanu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā.

No 2008. līdz 2013.gadam ar 22 ES fondu līdzfinansēta projektu konkursa aktivitāšu palīdzību labklājības nozarē plānots iegultīt 93,4 miljonus latu no Eiropas Sociālā fonda un 11,7 miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par nekustamo īpašumu Kohēzijas fonda projekta īstenošanai

Satiksmes ministrija plāno pirkt nekustamo īpašumu Kohēzijas fonda projekta “Otrā sliežu ceļa būvniecība Skrīveri–Krustpils (Rīga–Krustpils iecirknis)” būvniecībai.

To paredz 21.februārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par nekustamā īpašuma pirkšanu valsts vajadzībām Kohēzijas fonda projekta “Otrā sliežu ceļa būvniecība Skrīveri–Krustpils (Rīga–Krustpils iecirknis)” būvniecības projekta īstenošanai”.

Nekustamo īpašumu, kurā ir zeme 1998 m² platībā, dzīvojamās ēkas un palīgceltnes, nepieciešams iegādāties, lai varētu veikt otra sliežu ceļa izbūvi 52 km garumā posmā no Skrīveriem līdz Krustpilij. Šis posms ir Austrumu–Rietumu transporta koridora un Transeiropas dzelzceļa tīkla sastāvdaļa.

Īstenojot šo Kohēzijas fonda projektu, tiks palielināta dzelzceļa caurlaides spēja un tādējādi vecināta iespēja nodrošināt prognozējamā kravu apjoma pieaugumu caur Rīgas ostu un tranzītu pa dzelzceļu caur valsts teritoriju. Turklāt pasažieru vajadzībām stacijās un pieturās tiks ierīkoti mūsdienīgi peroni un apgaismojums.

Būvniecība tiek plānota no 2008. līdz 2011.gadam.

Satiksmes ministrija šo nekustamo īpašumu pērk ar Ministru kabineta atļauju (rīkojumu) par kopējo summu ne vairāk kā 45 tūkstoši latu. Izdevumi, kas saistīti ar nepieciešamā nekustamā īpašuma pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiks segti no valsts budžeta 2008.gadam Satiksmes ministrijas budžeta programmas 45.00.00 “Austrumu–Rietumu transporta koridora infrastruktūras neatliekamo projektu sagatavošana un būvniecība” paredzētajiem līdzekļiem.

Rīkojuma projekts vēl ir jāizskata MK komitejā un jāapstiprina valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par atbalsta piešķiršanas kārtību par pamatpakalpojumiem ekonomikai un iedzīvotājiem lauku teritorijā

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Valsts un Eiropas Savienības atbalstu Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumam “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem” piešķiršanas kārtība”, ko 21.februārī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas Lauku attīstības programmā 2007.–2013.gadam iekļauto pasākumu “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem” un saskaņā ar Padomes Regulu par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kā arī Komisijas Regulu par noteikumu piemērošanu atbalstam lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

Pasākuma īstenošanai ir pieejams Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, paredzot Latvijas valsts līdzfinansējumu.

Noteikumu projektā noteikta atbalsta piešķiršanas kārtība Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumam “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem”.

Uz valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu pamatpakalpojumiem ekonomikai un iedzīvotājiem attiecas arī normatīvie akti par valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā.

Šie noteikumi paredz vispārīgu kārtību, kādā notiek pieteikšanās uz valsts un ES atbalstu lauku attīstības pasākumiem, projektu iesniegumu vērtēšana un atlase, lēmumu pieņemšana, projekta ieviešanas nosacījumi.

Noteikumu projekta “Valsts un Eiropas Savienības atbalstu Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumam “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem” piešķiršanas kārtība” mērķis ir atbalstīt investīcijas publiskās infrastruktūras kvalitātes uzlabošanai lauku teritorijās, lai veicinātu apdzīvotības saglabāšanos. Tā ietvaros ir paredzēta pašvaldību ceļu būvniecība vai rekonstrukcija, neietverot uzturēšanu.

Tāpat paredzēts atbalstīt vietējas nozīmes saietu namu, brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecību, rekonstrukciju, teritorijas, kas ir publiski pieejama, labiekārtošanu. Atbalstīs arī energoapgādes sistēmu ar atjaunojamiem energoresursiem būvniecību vai rekonstrukciju.

Pasākuma īstenošanas vieta ir Latvijas lauku teritorija, izņemot Rīgas rajona vietējās pašvaldības ar iedzīvotāju skaitu virs 5000.

Novadi ar lauku teritoriju un pilsētas ar lauku teritoriju pasākumu drīkstēs īstenot tikai lauku teritorijā. Atbalsta pretendents varēs būt vietējā pašvaldība, kurai ir apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums.

Īstenojot pasākumu saskaņā ar izstrādātajiem noteikumiem, pozitīvi tiks ietekmēta lauku teritorijas iedzīvotāju dzīves un darba vides kvalitāte, darba vietu saglabāšanās un rašanās, kā arī stimulēta investīciju piesaiste lauku teritorijai.

Dokuments stāsies spēkā pēc tā akceptēšanas Ministru kabinetā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par izmaiņām uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtībā

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra noteikumos Nr.725 “Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību””, ko 21.septembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Uztura bagātinātāju obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības, kā arī to reģistrēšanas kārtību šobrīd nosaka MK noteikumi “Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību”, kuros noteikts, ka Latvijā atļauts izplatīt tikai noteiktā kārtībā reģistrētus uztura bagātinātājus.

Dokumenta grozījumu projekts izstrādāts, lai aizsargātu patērētāju no nekvalitatīviem uztura bagātinātājiem, kā arī lai novērstu sarežģījumus un pārpratumus uztura bagātinātāju reģistrācijas, paziņošanas un kontroles procesā.

Noteikumu grozījumu projektā noteikts, ka Latvijā atļaus ievest un izplatīt tikai uztura bagātinātāju reģistrā iekļautus uztura bagātinātājus, izņemot gadījumus, kad pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pieprasījuma tiks ievesti paraugi reģistrācijai vai paziņošanas procedūrai.

Uztura bagātinātājus, kas ražoti, reģistrēti vai laisti tirgū Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, būs atļauts ievest un laist tirgū Latvijā, iepriekš par to paziņojot PVD. Ja uztura bagātinātājs ir ražots trešajās valstīs, paziņojumā jānorāda Eiropas Ekonomikas zonas valsts, kurā tas laists tirgū kā uztura bagātinātājs pirms ievešanas Latvijā. Jāiesniedz arī attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegts apliecinājums, ka produkts kā uztura bagātinātājs ir izplatīts citā Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Ja iesniedzējs šādu dokumentu neiesniegs, paziņošanas procedūra tiks aizstāta ar reģistrāciju. Būs jāiesniedz arī uztura bagātinātāja marķējuma vai iepakojuma oriģināls un marķējuma teksta paraugs valsts valodā.

Ja PVD konstatēs uztura bagātinātāja neatbilstību šiem noteikumiem un pārtikas apriti reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī ja attiecīgais produkts tiks atzīts par izplatīšanai nederīgu, uztura bagātinātājs tiks svītrots no uztura bagātinātāju reģistra.

Noteikumu grozījumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa