Ārlietu ministrija: Par augstākās izglītības jomu Baltijas jūras reģionā

27.februārī Ārlietu ministrijā notika diskusija par Baltijas jūras reģiona sadarbību izglītības jomā, kurā tika norādīts, ka nepieciešams kvalitatīvs un argumentēts pārskats par situāciju augstākās izglītības jomā reģionā, lai noteiktu tās konkurētspēju pasaulē, kā arī vienoties par konkurētspējīgas izglītības kritērijiem un to sekmēšanas iespējām.

Sanāksmes laikā izskanēja viedoklis, ka Baltijas jūras valstu padomei (BJVP) vajadzētu stiprināt sadarbību ar reģionā esošajiem sadarbības tīkliem izglītības jomā, jo paredzams, ka organizācijas reformas rezultātā izglītība būs viena no galvenajām prioritātēm arī nākotnē. Baltijas universitāšu programmas pārstāve norādīja, ka BJVP varētu palīdzēt stiprināt šīs programmas nacionālos centrus. Programma apvieno 220 reģiona universitātes, īstenojot kopīgus projektus, izstrādājot kursus, kas būtu vērsti uz ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu, taču tai nepieciešams valstisks atbalsts.

Sanāksmes gaitā tika norādīts uz dažādām likumdošanas nepilnībām, kas, piemēram, atsevišķās valstīs neatļauj īstenot zinātniskā grāda iegūšanu, studējot kursus vairākās reģiona augstskolās. Kā pozitīvs piemērs tika minēta Baltijas jūras reģiona studiju programma; šo programmu īsteno Latvijas Universitāte kopā ar universitātēm Kauņā, Tartu un Turku, kā arī akcentēta ciešākas sadarbības nepieciešamība starp valstu augstākās izglītības novērtēšanas aģentūrām. Kā problēma tika minēta arī cilvēkresursu ierobežotība, valsts institūciju iespēja ietekmēt universitātes, fakts, ka netiek veicināta studentu mobilitāte reģiona ietvaros, kas varētu paaugstināt konkurētspēju. Tāpat līdz galam ir neizmantota universitāšu sadarbība ar privāto sektoru.

Izskanēja viedoklis, ka Eirofakultātes projektu īstenošana nes ne tikai politiskus ieguvumus un veicina izglītības sistēmas maiņu, bet arī sniedz akadēmiskus pienesumus, tāpēc šos projektus nākotnē varētu īstenot ne tikai reģiona ietvaros, bet arī ārpus tā, piemēram, Ukrainā, Baltkrievijā.

Sanāksmes laikā tika prezentēts arī Baltijas Akadēmiskā tīkla projekts, kura mērķis – apvienot universitāšu informācijas sistēmas, mazināt informatīvo plaisu starp Baltijas un Skandināvijas valstu augstskolām un izglītoto cilvēku aizplūšanu no reģiona.

Tikšanās laikā tika atbalstīts Izglītības un zinātnes ministrijas nodoms Latvijas prezidentūras BJVP laikā izveidot un sasaukt ad hoc Baltijas jūras reģiona izglītības ekspertu darba grupu, kurā piedalītos ne tikai ierēdniecības, bet arī izglītības tīklu pārstāvji. Darba grupā tiks turpināta šajā sanāksmē iesāktā diskusija, spriests par kopīgajiem mērķiem, likumdošanas saskaņošanas un citiem jautājumiem.

Diskusijā piedalījās reģionālās sadarbības tīklu, nevalstisko organizāciju, augstskolu un ministriju pārstāvji.  Tā notika, jo Latvijas prezidentūra BJVP kā prioritāti ir izvirzījusi reģionālo izglītības iestāžu konkurētspējas celšanu Eiropas un globālā līmenī, un paredzams, ka BJVP reformas rezultātā izglītība būs viens no galvenajiem sadarbības veidiem arī nākotnē.

Latvija ir BJVP prezidējošā valsts no pērnā gada 1.jūlija. Prezidentūra noslēgsies ar  BJVP valstu  valdību vadītāju samitu 3. un   4.jūnijā Rīgā.

BJVP, kas izveidota 1992.gada 5.martā, ir vispārējs reģiona politisks starpvaldību sadarbības forums. BJVP veido 11 Baltijas jūras reģiona valstis – Zviedrija, Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Vācija, Polija, Dānija, Norvēģija, Islande un Krievija, kā arī Eiropas Komisija.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments