Par Eiropas ekonomiskās izaugsmes veicināšanu

“Pareiza ekonomikas politika palīdzētu stiprināt uzticību un mazināt neskaidrību, ko radījis pašreizējais finanšu tirgus satricinājums,” norāda Eiropas Parlamenta deputāti 20.februārī pieņemtajā ziņojumā par Eiropas ekonomikas politikas vadlīnijām.

ES dalībvalstu ministri tiksies šā gada 13.un 14. martā, lai pieņemtu jaunās ES ekonomikas politikas vadlīnijas nākamajiem trim gadiem – galveno instrumentu, ar ko Eiropa koordinē ekonomikas politiku Lisabonas stratēģijas kontekstā. Parlaments uzsver iniciatīvu nozīmi pētniecībā un jaunajās tehnoloģijās, administratīvā sloga mazināšanu mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī mudina dalībvalstis nodrošināt veselīgu un ilgtspējīgu fiskālo politiku.

Piedaloties debatēs Nāciju Eiropas grupas vārdā, Guntars Krasts vērsa uzmanību uz mazu un vidēju uzņēmumu nozīmi Eiropas ekonomikas izaugsmē. “Stabilitātes atgūšana finanšu sistēmā nedrīkst kavēt finanšu sistēmas uzdevumus – veicināt Eiropas uzņēmumu izaugsmi,” uzsvēra deputāts, norādot, ka šajā sakarā ļoti svarīgi būtu piedāvāt vairāk risinājumu jaunu uzņēmumu finansēšanai.

Lai gan apsveicams ir Komisijas piedāvātais mazā biznesa akts, tomēr jāatzīst, ka Lisabonas stratēģijā pietrūkst uzdevumu, lai paplašinātu finanšu instrumentu klāstu.

Saskaņā ar ziņojumu pārdomāta ekonomikas politika varētu palīdzēt atjaunot uzticību pēc finanšu tirgu straujā krituma. Deputāti brīdina, ka augstais eiro kurss apdraud ekonomikas konkurētspēju un samazina iespējas elastīgi pielāgot monetāro politiku. Vairumā dalībvalstu valsts administrācijas modernizēšana palīdzētu nodrošināt fiskālās politikas ilgtspēju un uzlabotu valsts finanšu pārvaldi.

Eiropas Savienībai ir ne tikai pasīvi jāpielāgojas globalizācijai, bet tieši otrādi – jāietekmē globalizācija: šim nolūkam jo īpaši būtiskas ir transatlantiskās attiecības. Parlaments aicina veikt pasākumus protekcionisma apkarošanai gan ES iekšienē, gan ārpus tās, norādot, ka protekcionisms nevis aizstāv patērētāju un pilsoņu tiesības, bet gan tās mazina.

Deputāti atkārtoti uzsvēra, cik svarīgi ir stingri īstenot Lisabonas stratēģiju, akcentējot ekonomikas, sociālās un vides jomas savstarpēju atkarību. Šis viedoklis savukārt izteikts paralēli ziņojumam par ekonomikas politikas vadlīnijām pieņemtajā rezolūcijā par Lisabonas stratēģiju. Deputāti aicināja stingri sekot stratēģijai, jo īpaši tādēļ, ka tās atjaunināšana jau nes augļus. ES tomēr jāpaātrina izaugsmes tempi, kas šobrīd ir ļoti zemi – tikai 2% no IKP. Tai ir jāveicina vietējais pieprasījums, kas jāpanāk ar ražīguma un nodarbinātības pieaugumu.

Lai gan Lisabonas stratēģijas attīstība ir veiksmīga, tā nav pasargāta no krīzes situācijām. Ļoti svarīgi ir saglabāt finanšu tirgus stabilitāti: ES jāizstrādā uzraudzības pasākumi, lai stiprinātu finanšu tirgu pārredzamību un stabilitāti un labāk aizsargātu patērētājus.

Lai gan milzīga nozīme Lisabonas stratēģijā ir pētniecības veicināšanai, deputāti tomēr norādīja uz Eiropas ekonomikas milzīgajām iespējām, izstrādājot un ieviešot jaunās, jo īpaši “zaļās” tehnoloģijas un pakalpojumus. Deputāti atzinīgi vērtēja Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūtu, “Galileo” projektu un iniciatīvu izveidot zināšanu brīvību Eiropas iekšējā tirgū.

Atzīmējot, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem ir būtiska nozīme jaunu darba vietu radīšanā un jaunu pētījumu rezultātu izmantošanā, deputāti uzsvēra iespējas palīdzēt maziem un vidējiem uzņēmumiem, samazinot normatīvo slogu.

Deputāti uzsvēra, ka nepieciešama jauna, visaptveroša ārējās un tirdzniecības politikas pieeja. Eiropai jāveicina uzņēmumu iekļūšana pasaules tirgū. Savukārt visos divpusējos vai reģionālajos tirdzniecības nolīgumos jāiekļauj nosacījumi par nodarbinātības un vides standartiem.

Lai veicinātu darba vietu rašanos, jānodrošina atbilstīgs uzticības līmenis starp uzņēmumiem un darbiniekiem. Šajā nolūkā ir svarīgi īstenot kopīgi pieņemtos elastīguma un sociālās drošības (flexicurity) principus. Deputāti arī aicināja dalībvalstīs ar kolektīvajiem līgumiem vai saskaņā ar valstu tradīcijām nodrošināt tādus noteikumus kā minimālā alga un citus saistošus nosacījumus, kas ļautu pilnas slodzes darbiniekiem pārticīgi dzīvot no saviem ieņēmumiem.

Tā kā tradicionālie ekonomiskie indikatori nesniedz pilnīgu panākumu ainu, deputāti aicināja Eiropas Komisiju izstrādāt arī rādītājus, kas atspoguļotu sociālo un vides dimensiju.

Eiropas Parlamenta preses dienests