Eiropas Komisija: Par nodarbinātības ziņojumu par ES dalībvalstīm

Saskaņā ar Kopīgo nodarbinātības ziņojumu, ko 29.februārī gatavojas pieņemt ES valstu nodarbinātības ministri, izaugsme nodarbinātības jomā pēdējā gada laikā ir bijusi ievērojama. Pēdējos divos gados ir radīti gandrīz 6,5 miljoni jaunu darba vietu, un paredzams, ka līdz 2009.gadam tiks izveidoti vēl pieci miljoni. Sagaidāms, ka 2008.gadā bezdarba līmenis nokritīsies zem 7% – tas būs zemākais bezdarba rādītājs kopš pagājušā gadsimta 80.gadu vidus.

Ziņojums, kurā novērtēts, kā dalībvalstis īsteno valsts reformu programmu nodarbinātības jomā, ir ļoti pozitīvs. Tomēr tajā norādītas arī vairākas problēmas, galvenokārt attiecībā uz jaunatnes nodarbinātību un nepietiekamiem ieguldījumiem izglītībā un apmācībā.  

“Pēdējā laikā darba tirgū veiktās reformas ir ļāvušas gūt zināmus panākumus,” teica ES nodarbinātības un sociālās politikas komisārs Vladimirs Špidla. “Strukturālais bezdarba līmenis kopš 2004.gada ir samazinājies par vienu trešdaļu, savukārt ES nodarbinātības līmenis, kas patlaban ir 66%, daudz vairāk pietuvojies mūsu kopīgajam mērķim – 70%. Visas dalībvalstis kopš 2005.gada ir īstenojušas nozīmīgas reformas, bet dažas rīkojušās aktīvāk nekā citas. Ir ievērojami jāpastiprina centieni efektīvi reaģēt uz globalizācijas un novecošanās izraisītajām problēmām, jo īpaši vairāk un mērķtiecīgāk ieguldot mūžizglītībā.”

Visā Eiropā nepārtraukti un strauji pieaug gados vecāku darba ņēmēju nodarbinātības līmenis, kas patlaban ir 43,5% (mērķis – 50%), un sieviešu nodarbinātības līmenis, kas pašlaik ir 57,2% (mērķis – 60%). Lai gan 2006.gada rādītāji bija pozitīvi, Eiropa joprojām atpaliek no 2010.gadam izvirzītajiem nodarbinātības mērķiem. No pašreizējā nodarbinātības līmeņa rādītājiem izriet: lai minēto mērķi sasniegtu, līdz 2010.gadam jārada vēl 20 miljoni darbavietu.

Bezdarba līmenis ievērojami pazeminājās no 8,9% 2005.gadā līdz 8,2% 2006.gadā, turklāt minētā tendence bija vērojama gandrīz visās dalībvalstīs. Tā deva labumu gan sievietēm, gan vīriešiem, jo bezdarba līmenis attiecīgi samazinājās līdz 9% un 7,6%. Vērā ņemams pašreizējās darba tirgus situācijas stabilitātes rādītājs ir tas, ka ilgtermiņa bezdarba līmenis samazinās jau otro gadu pēc kārtas, no 4% līdz 3,6%.

Tomēr daži reģioni un iedzīvotāju grupas ir ieguvuši mazāk. Ar problēmām joprojām saskaras mazkvalificētie darba ņēmēji, invalīdi un migrējošie darba ņēmēji. Bezdarba līmenis jauniešu vidū – vidēji 17,4% – joprojām ir nopietna problēma daudzās dalībvalstīs. Vispārējais bezdarba līmenis jauniešu vidū pēdējā gadā samazinājās, taču tas galvenokārt bija saistāms ar būtiskiem tā samazinājumiem nedaudzās ES dalībvalstīs (Polijā, Bulgārijā, Lietuvā, Nīderlandē un Spānijā). Savukārt vairākās citās dalībvalstīs tas kopš 2004.gada faktiski ir palielinājies, un kopumā risks palikt bez darba jauniešiem ir divreiz lielāks nekā darbaspēkam kopumā.

Apmēram puse ES dalībvalstu ir izstrādājušas vai patlaban izstrādā visaptverošu politiku, lai panāktu lielāku līdzsvaru starp darba tirgus elastību un drošību. Līdz šim šo valstu sasniegumi attiecībā uz konkrētiem elementiem elastdrošības jomā nav bijuši īpaši izcili.

Darba tirgus segmentācija joprojām ir ievērojama problēma vairākās dalībvalstīs, un daudzas no tām vēl aizvien galveno uzmanību pievērš konkrētiem darba tirgus regulējuma aspektiem, nevis galveno spēkā esošo darba tiesību aktu grozīšanai.

Sociālā nodrošinājuma sistēmu reformas visbiežāk aprobežojas ar pensiju reformām.

Lai gan aktīvi darba tirgus politikas pasākumi kļūst individuāli pielāgotāki, kopš 2000.gada ir samazinājušies tiem paredzētie izdevumi gan kā IKP daļa, gan uz vienu darba ņēmēju.

Visbeidzot, no 2005. līdz 2006.gadam līdzdalība mūžizglītībā ES ir pieaugusi pavisam nedaudz, turpretim pusē dalībvalstu tā faktiski ir samazinājusies un pieaugušo apmācības izplatība joprojām ir nevienmērīga.

Ziņojumā norādīts, ka ir svarīgi ievērojami palielināt darba tirgus vajadzībām atbilstīgākus ieguldījumus cilvēkkapitālā, lai novērstu ražīguma atšķirības no galvenajiem pasaules mēroga konkurentiem. Mācīties jāsāk ļoti agrīnā vecumā un jāturpina visu mūžu, savukārt kvalifikācija, kas iegūta attiecīgajā profesijā, ir jāatzīst visā Eiropā.

Iezīmējas vājās vietas: aizvien vairāk trūkst darbaspēka un prasmju arvien lielākā skaitā nozaru (piemēram, veselības un veco ļaužu aprūpē, izglītībā, vairākās amatnieku un fiziskā darba veicēju profesijās; inženiertehniskajā nozarē), tādēļ jāpanāk turpmāk nepieciešamo prasmju labāka un biežāka prognozēšana un pārraudzība. Eiropai reģionu un dalībvalstu līmenī jāuzlabo darbaspēka mobilitāte, kā arī jāizveido reglamentēta imigrācijas politika. Turklāt līdz ar šādu politiku jāizstrādā pasākumi imigrantu ekonomiskās un sociālās integrācijas uzlabošanai.