Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.188

Rīgā 2001.gada 8.maijā (prot. Nr.22, 8.§)

Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 26.panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek noteikti un kompensēti saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītie zaudējumi.

2. Šie noteikumi attiecas uz tādu saimniecisko darbību, kuru veicot tiek nodarīts zaudējums zivju resursiem, tai skaitā uz hidrotehnisko būvju celtniecību un ekspluatāciju, ūdenstilpju (upju, ezeru, ūdenskrātuvju), ostu, kuģošanas ceļu un kanālu padziļināšanu, spridzināšanas darbiem ūdeņos, grunts ņemšanu un izgāšanu, ūdenstilpju regulēšanu, kā arī uz saimnieciskās darbības izraisītām avārijām vai negadījumiem un citām darbībām, kas ietekmē zivju resursus. Šie noteikumi neattiecas uz zvejniecību, ko regulē attiecīgi normatīvie akti.

3. Šie noteikumi attiecas uz Latvijas Republikas iekšējiem un teritoriālajiem ūdeņiem, kā arī ekonomiskās zonas ūdeņiem.

4. Zivju resursiem nodarīto zaudējumu kompensē juridiskās un fiziskās personas, kuru tīšas vai netīšas, likumīgas vai nelikumīgas darbības dēļ zaudējums nodarīts.

5. Zivju resursiem nodarītajā zaudējumā ietver gan tiešos zivju resursu zudumus, gan zaudējumus, kas radušies zivju barības objektu, zivju dabīgo nārsta vietu un dzīvotņu zuduma dēļ.

6. Zivju resursiem nodarīto zaudējumu var aprēķināt juridiskās personas, kuru nolikumā vai statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens. Lai aprēķinātu zivju resursiem nodarītā zaudējuma apmēru un noteiktu kompensācijas veidu, Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts vai cita juridiskā persona, kuras nolikumā vai statūtos ir paredzēts zinātniskās pētniecības darbs, veic zivsaimniecisko ekspertīzi, kura ietver saimnieciskās darbības ietekmes novērtēšanai nepieciešamo zinātnisko ekspertīzi, pētījumus, analīzes un eksperimentus. Ja zivsaimniecisko ekspertīzi ir veikusi juridiskā persona, kuras nolikumā vai statūtos ir paredzēts zinātniskās pētniecības darbs, pētījumu rezultātus un atzinumus izvērtē Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts.

II. Zaudējuma veidi

un zaudējuma apmēra noteikšana

7. Zivju resursiem nodarītā zaudējuma veidi ir šādi:

7.1. zaudējums, kas radies pastāvīgas vai periodiskas un apjomā nemainīgas saimnieciskās darbības rezultātā. Zivju resursiem nodarītais zaudējums tiek noteikts tikai reizi, un zaudējuma segšanai tiek paredzēta ikgadēja vai periodiska kompensācija;

7.2. zaudējums, kas radies neregulāras saimnieciskās darbības rezultātā. Zivju resursiem nodarītais zaudējums un tam paredzētā kompensācija tiek noteikta katrai konkrētai darbībai;

7.3. zaudējums, kas radies nelikumīgas saimnieciskās darbības, avārijas vai negadījuma dēļ. Zivju resursiem nodarītais zaudējums un tam paredzētā kompensācija tiek noteikta konkrētajai darbībai, kas notikusi līdz nelikumīgās darbības apturēšanai, avārijas vai negadījuma seku likvidēšanai.

8. Zivju resursiem nodarīto zaudējumu nosaka tajā Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča ūdeņu teritorijā, ūdenstilpē vai tās daļā (arī upes posmā), kuru ietekmējusi konkrētā saimnieciskā darbība.

9. Nosakot zivju resursiem nodarīto zaudējumu, zivsaimnieciskajā ekspertīzē novērtē:

9.1. zivju resursu tiešos zudumus zivju, zivju ikru un kāpuru bojāejas dēļ;

9.2. paredzamos zivju resursu zudumus zivju nākamās (pirmās) paaudzes bojāejas dēļ, kas rada zivju resursu samazināšanos nākamajās paaudzēs;

9.3. zivju barības bāzes zudumus, kas rada zivju resursu zivsaimnieciskās produktivitātes samazināšanos;

9.4. zivju dabīgo nārsta vietu zudumus, kas rada nārstojošo zivju skaita un nārsta produktivitātes samazināšanos;

9.5. zivju dzīvotņu un ziemošanas vietu zudumus, kas rada zivju resursu samazināšanos dzīvotņu un ziemošanas vietu zaudējuma dēļ.

10. Zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumā paredzētos rādītājus novērtē un zivju resursiem nodarīto zaudējumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu pielikumu, pamatojoties uz Starptautiskās jūras izpētes padomes (ICES) un Apvienoto Nāciju Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas (FAO) Eiropas iekšējo ūdeņu zivsaimniecības padomdevēju komitejas (EIFAC) atzītām zivju resursu un to barības bāzes noteikšanas metodēm.

11. Kopējo zivju resursiem nodarīto zaudējumu nosaka, aprēķinot zaudējumus par katru zivju sugu atsevišķi. Kopējo zaudējumu izsaka kā rūpnieciskajā zvejā izmantojamo vidējā lieluma zivju kopsvaru un tā vērtību aprēķina saskaņā ar šo noteikumu pielikuma 7.punktu.

12. Saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu aprēķinā var apvienot vairākas bioloģiski līdzīgas zivju sugas, kas ir līdzīgas arī pēc cenas, kā arī noteikt zivju sadalījumu mazuļu kategorijās pēc to vecuma un attīstības (lašveidīgajām zivīm - smoltifikācijas) stadijām.

13. Ja tiek novērtēts zivju resursu zaudējums to zivju mazuļu vai kāpuru bojāejas dēļ, kurus audzē mākslīgi un izlaiž no zivaudzētavām, zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumā var paredzēt, ka zaudējumi aprēķināmi, izmantojot zivju mazuļu vai kāpuru faktiskās audzēšanas izmaksas.

14. Ja zivju dabiskā nārsta vieta tiek neatgriezeniski zaudēta, saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu tiek aprēķināti ikgadējie zivju resursu zaudējumi un paredzēta ikgadēja kompensācija - iemaksas Zivju fondā vai zivju mazuļu ielaišana, vai finansiāla kompensācija, kas sedz zivju ceļu izbūves vai nārsta vietu rekultivācijas un ierīkošanas izmaksas.

15. Galveno zvejā izmantojamo zivju sugu skaitlisko zaudējumu nosaka saskaņā ar šo noteikumu pielikuma 6.punktu, kurā noteikti zivju paredzamā atguvuma koeficienti nozvejā. Zivsaimnieciskā ekspertīze, pamatojoties uz valsts pasūtītajiem zivju resursu pētījumiem, kas veikti konkrētās zaudējuma nodarījuma vietās, var noteikt šādus koeficientus arī citām zivju sugām, kas nav minētas šo noteikumu pielikuma 6.punktā.

III. Kompensācijas veidi

16. Šo noteikumu 6.punktā minētās juridiskās personas saskaņā ar zivsaimniecisko ekspertīzi sagatavo atzinumu par zaudējuma apmēru, kompensācijas veidu vai veidiem, kompensācijas periodiskumu, termiņiem un citiem ar zaudējuma kompensāciju saistītiem jautājumiem, bet šo noteikumu 37.punktā paredzētajos gadījumos zaudējuma kompensāciju neparedz. Sagatavotā atzinuma kopiju nosūta Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldei (turpmāk - Zivsaimniecības pārvalde), kā arī iestādei, kura atbilstoši šo noteikumu 19.punktā minētajam kompetences sadalījumam ir ierosinājusi zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanu (turpmāk - iestāde).

17. Pamatojoties uz zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu un zaudējuma aprēķinu, juridiskās un fiziskās personas zivju resursiem nodarīto zaudējumu var kompensēt:

17.1. samaksājot par zivju resursu zaudējumiem vai sedzot izdevumus, kas nodrošina zivsaimnieciskajā ekspertīzē noteikto pasākumu veikšanu;

17.2. samaksājot mākslīgi pavairoto zivju mazuļu audzēšanas izdevumus;

17.3. ielaižot attiecīgajā ūdenstilpē zivju mazuļus.

18. Ja zivju resursiem nodarīto zaudējumu juridiskās un fiziskās personas kompensē dažādos veidos, kopējam kompensācijas apmēram jāatbilst zivsaimnieciskajā ekspertīzē noteiktajam zaudējuma apmēram un ekspertīzes atzinumā paredzētajam pasākumu kompleksam.

IV. Zaudējuma noteikšanas ierosināšana

19. Zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanu ierosina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālā vides pārvalde, ja saimnieciskā darbība notiek vai uzsākta tās pārziņā esošajā teritorijā, Jūras vides pārvalde, ja saimnieciskā darbība notiek vai uzsākta Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā, teritoriālajos un iekšējos jūras ūdeņos, ostu akvatorijās, vai arī Vides valsts inspekcija atbilstoši tās kompetencei. Pieprasījumu reģionālajai vides pārvaldei vai Jūras vides pārvaldei par zaudējuma noteikšanas ierosināšanu ūdeņos, kuros zivju resursi pieder valstij, var iesniegt arī Zivsaimniecības pārvalde, ja zaudējuma noteikšanu nav ierosinājušas iepriekš minētās institūcijas.

20. Šo noteikumu 7.3.apakšpunktā minētajos gadījumos, pirms tiek ierosināta zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšana, iestāde atbilstoši tās kompetencei sastāda aktu par zivju resursiem nodarītā zaudējuma fakta konstatāciju. Sastādot aktu, pieaicina tās pašvaldības pārstāvi, kuras teritorijas ūdeņos vai ūdeņu piekrastē nodarīts zaudējums, un, ja iespējams, arī zaudējuma nodarītāju.

21. Iestāde atbilstoši tās kompetencei pieprasījumu par zaudējuma noteikšanu nosūta konkrētās saimnieciskās darbības veicējam (arī avārijas vai negadījuma izraisītājam), kurš nodarījis zaudējumus zivju resursiem, kā arī šo pieprasījumu ņem vērā, izstrādājot saimnieciskās darbības projektēšanas tehniskos noteikumus saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" vai izsniedzot atļauju saimnieciskajai darbībai saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 28.oktobra noteikumiem Nr.363 "Ostu hidrotehnisko būvju speciālie būvnoteikumi". Pieprasījuma vai atļaujas kopija tiek nosūtīta Zivsaimniecības pārvaldei.

22. Zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšana, izņemot zaudējuma noteikšanu, kas ierosināta saskaņā ar ietekmes uz vidi novērtējumu, jāveic divu mēnešu laikā no šo noteikumu 21.punktā minētā pieprasījuma saņemšanas dienas, un par to maksā konkrēto zaudējumu nodarījusī juridiskā vai fiziskā persona.

23. Ja zaudējuma nodarījuma brīdī nav noskaidrota juridiskā vai fiziskā persona, kas nodarījusi zaudējumu zivju resursiem, zaudējuma noteikšanai iztērēto līdzekļu apmēru iekļauj zaudējuma kompensācijas aprēķinā.

24. Zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanai var izvēlēties jebkuru no šo noteikumu 6.punktā minētajām juridiskajām personām, izņemot zaudējuma nodarītāja dibinātas juridiskās personas.

V. Zaudējuma apmēra apstiprināšana

un iesniegšana zaudējumu nodarījušajai personai

25. Pēc zivju resursiem nodarītā zaudējuma apmēra noteikšanas zaudējuma aprēķins tiek iesniegts Zivsaimniecības pārvaldē, kura izvērtē zaudējuma aprēķināšanas atbilstību šo noteikumu prasībām un nosūta atzinumu attiecīgajai iestādei.

26. Ja zaudējums aprēķināts pa daļām un to noteikušas vairākas juridiskās personas, kopējam zaudējuma aprēķinam, kas iesniegts Zivsaimniecības pārvaldē, nepieciešams visu šo juridisko personu apstiprinājums (katra juridiskā persona apstiprina noteikto zaudējuma aprēķina daļu).

27. Iestāde ar lēmumu apstiprina zivju resursiem nodarītā zaudējuma apmēru un kompensācijas veidu. Lēmums stājas spēkā, kad tas kļuvis zināms juridiskajai vai fiziskajai personai, kas nodarījusi zaudējumu zivju resursiem.

28. Iestādes lēmums par zivju resursiem nodarītā zaudējuma apmēru un kompensācijas veidu vai veidiem desmit dienu laikā tiek nosūtīts juridiskajai vai fiziskajai personai, kas zivju resursiem nodarījusi zaudējumu.

VI. Zaudējuma kompensācija

29. Zivju resursiem nodarītais zaudējums atbilstoši šo noteikumu 28.punktā minētajam lēmumam tiek kompensēts šādi:

29.1. pārskaitot naudas līdzekļus Zivju fondā par zivju resursiem nodarīto zaudējumu saskaņā ar Zvejniecības likuma 28.panta otro daļu. Ja veikts kopējs zaudējuma aprēķins par zivju resursiem nodarīto zaudējumu un citiem ūdeņu bioloģiskajiem resursiem nodarīto zaudējumu, tad aprēķinā atsevišķi norāda zivju resursiem nodarītā zaudējuma kompensācijas apmēru un ar zivju resursiem nesaistītiem ūdeņu bioloģiskajiem resursiem nodarītā zaudējuma kompensācijas apmēru;

29.2. ielaižot attiecīgajā ūdenstilpē zivju mazuļus un noformējot zivju mazuļu ielaišanas aktu, kuru sastāda saskaņā ar zemkopības ministra izdoto instrukciju par zivju ielaišanas aktu noformēšanu un kuru paraksta iestādes pārstāvis un tās pašvaldības pārstāvis, kuras teritorijas ūdeņos vai ūdeņu piekrastē nodarīts zaudējums;

29.3. veicot pasākumus, kas kompensē zivju resursiem nodarītos zaudējumus. Par attiecīgo darbu izpildi noformē darbu pieņemšanas aktu, kuru paraksta iestādes pārstāvis un tās pašvaldības pārstāvis, kuras teritorijas ūdeņos vai ūdeņu piekrastē nodarīts zaudējums.

30. Par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem, ņemot vērā saimnieciskās darbības ilgumu, naudas līdzekļi ir jāsamaksā šādos termiņos:

30.1. ja saimnieciskā darbība ilgst ne vairāk kā gadu, - mēneša laikā pēc saimnieciskās darbības pabeigšanas;

30.2. ja saimnieciskā darbība ilgst vairāk nekā gadu, - trīs mēnešu laikā pēc šo noteikumu 27.punktā minētā lēmuma saņemšanas;

30.3. ja saimnieciskā darbība ir pastāvīga vai periodiska un apjomā nemainīga, - ne vēlāk kā līdz kārtējā kompensācijas gada septembra beigām.

31. Šo noteikumu 27.punktā minētajā lēmumā noteiktie zaudējumu kompensācijas pasākumi veicami atbilstoši attiecīgam darbu grafikam, kas jāparedz līgumā starp zaudējumu nodarījušo juridisko vai fizisko personu un iestādi. Ja zaudējumu nodarījusī juridiskā vai fiziskā persona mēneša laikā pēc minētā lēmuma saņemšanas vai saimnieciskās darbības uzsākšanas nenoslēdz šādu līgumu vai nepilda noslēgtā līguma nosacījumus, tai mēneša laikā no fakta konstatācijas dienas nodarītais zaudējums jākompensē ar naudas līdzekļiem.

32. Ja zivju resursiem zaudējumu nodarījusī juridiskā vai fiziskā persona neievēro šo noteikumu 30. un 31.punktā noteikto kompensācijas kārtību vai kompensācijas termiņu, iestāde var apturēt šo noteikumu 7.1. un 7.2.apakšpunktā minēto saimniecisko darbību līdz zivju resursiem nodarītā zaudējuma kompensēšanai vai arī šo zaudējumu piedzīt tiesas ceļā.

VII. Zaudējuma kompensācijas

apmēra izmaiņas

un kompensācijas veida pārskatīšana

33. Pēc iestādes ierosinājuma vai zivju resursiem zaudējumu nodarījušās juridiskās vai fiziskās personas pieprasījuma, ja tās rīcībā ir attiecīgs pamatojums un šo noteikumu 6.punktā minēto juridisko personu aprēķini par zivju resursiem nodarītā zaudējuma kompensācijas apmēra neatbilstību noteiktajam zaudējuma apmēram, iestāde šo noteikumu 25., 26. un 27.punktā noteiktajā kārtībā var pārskatīt tās iepriekš pieņemto lēmumu par zivju resursiem nodarītā zaudējuma kompensācijas apmēru un veidu.

34. Ja zivju resursiem zaudējumu nodarījusī juridiskā vai fiziskā persona nespēj kompensēt zaudējumu kādā no līgumā paredzētajiem kompensācijas veidiem, tā var lūgt iestādi šo noteikumu 25., 26. un 27.punktā noteiktajā kārtībā to aizstāt ar kompensāciju naudā.

VIII. Gadījumi, kad zaudējuma

kompensācija netiek noteikta

35. Juridisko vai fizisko personu, kas nodarījusi zaudējumu zivju resursiem, var atbrīvot no zaudējuma kompensācijas, ja zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ.

36. Juridiskajai vai fiziskajai personai, kas nodarījusi zaudējumu zivju resursiem, ir jāpierāda šo noteikumu 35.punktā minētās nepārvaramās varas ietekme, pievienojot kompetentas valsts institūcijas izsniegtu izziņu, kurā ietverts nepārvaramas varas ietekmes apstiprinājums un raksturojums.

37. Zivju resursiem nodarītais zaudējums netiek aprēķināts un zaudējuma kompensācija netiek noteikta, ja zivsaimnieciskā ekspertīze novērtējusi minēto zaudējumu saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu un atzinumā konstatējusi, ka tas ir nebūtisks vai skar tikai to zivju sugas, kurām nav zivsaimnieciskas vērtības rūpnieciskajā zvejā un amatierzvejā (makšķerēšanā).

IX. Atbildība par šo noteikumu

neievērošanu un zaudējuma

kompensācijas piedzīšana

38. Ja juridiskā vai fiziskā persona, kas nodarījusi zaudējumu zivju resursiem, atsakās kompensēt zaudējumu vai nepilda zaudējuma kompensācijas līguma nosacījumus, iestāde iesniedz tiesā prasību par zaudējuma kompensācijas piedzīšanu.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Zemkopības ministrs A.Slakteris

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 12.maiju.

Pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 8.maija noteikumiem Nr.188

Saimnieciskās darbības rezultātā

zivju resursiem nodarītā zaudējuma novērtēšana

1. Zivju resursu zudumi zivju, to ikru un kāpuru bojāejas dēļ tiek noteikti, ja zivju, to ikru un kāpuru zudumi ir tieši uzskaitīti dabā vai arī ir skaitliski novērtēti. Zivju resursu zaudējumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Z = S x C x (N + N0 x K0 + N1 x K1 + N2 x K2

+ N3 x K3),

kur:

Z - zivju resursu zaudējums, Ls;

S - rūpnieciskajā zvejā izmantojamo zivju vidējais svars, kg;

C - cena, Ls/kg;

N - bojāgājušo pieaugušo zivju skaits, gab.;

N0 - bojāgājušo zivju ikru skaits, gab.;

N1 - bojāgājušo zivju kāpuru skaits, gab.;

N2, N3 - bojāgājušo dažāda vecuma vai attīstības stadijas zivju mazuļu skaits, gab.;

K0, K1, K2, K3 - zvejas atguvumu koeficienti no ikriem (K0), kāpuriem (K1) un dažāda vecuma vai attīstības stadijas zivju mazuļiem (K2 un K3) saskaņā ar šī pielikuma 6.punktā noteiktajiem zvejas atguvuma koeficientiem.

2. Zivju resursu zudumi nākotnē, pamatojoties uz zivju resursu nākamās (pirmās) paaudzes samazināšanos zivju resursu tiešo zudumu dēļ, tiek noteikti, ņemot vērā, ka bojā gājušās zivis būtu devušas ne tikai nozveju, bet dabiski atražotu arī pēcnācējus. Zivju resursu zaudējumu nākotnē aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Zn = Z x M x A x K0,

kur:

Zn - zivju resursu zaudējums nākotnē, Ls;

Z - zivju resursu zudums, aprēķināts pēc šī pielikuma 1.punktā minētās formulas;

M - zivju mātīšu daļa barā;

A - mātītes vidējā auglība - ikru skaits, gab.;

K0 - zvejas atguvuma koeficients no ikriem saskaņā ar šī pielikuma 6.punktā noteiktajiem zvejas atguvuma koeficientiem.

3. Zivju barības bāzes zudumi, kas izraisa zivju resursu zivsaimnieciskās produktivitātes samazināšanos, tiek noteikti, pamatojoties uz zivju galveno barības bāzes grupu - zooplanktona un zoobentosa organismu - bojāejas novērtēšanu, un izteikti kā zaudētais (neiegūtais) zivju biomasas pieaugums:

3.1. zivju resursu zaudējumu zooplanktona bojāejas dēļ aprēķina, izmantojot šādu formulu: