Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Nele Parreste. Laba pārvaldība un ombuds 

Rakstā aplūkosim labas pārvaldības jautājumu, proti, kādu nozīmi tai piešķir Igaunijas tieslietu kanclers un kā tiek noteiktas kanclera uzraudzības funkciju robežas šajā jomā. Iesākumā jāatzīmē, ka tieslietu kanclers Igaunijā pilda arī ombuda funkcijas, līdz ar to par tieslietu kancleru minētais attiecināms arī uz ombudu.

Kas ir labas pārvaldības princips? Vai šajā gadījumā mēs saskaramies ar tiesisku kategoriju vai arī ar t. s. ieteikumtiesībām, ētiskām vērtībām? Kādus pienākumus un kam šis princips uzliek? Atbildes uz šiem jautājumiem ir aktuālas visiem Eiropas ombudiem. Šā pieņēmuma apstiprināšanai minēsim dažus piemērus no pirmās instances tiesas prakses attiecībā uz labas pārvaldības principa satura izpratni.

• Inese Grate. Preces neatbilstība kā būtisks līguma noteikumu pārkāpums starptautiskajā tirdzniecībā 

Starptautiskā tirdzniecības regulējuma izpratnes ziņā Latviju var uzskatīt par jaunu valsti. Par to liecina apstāklis, ka tiesību piemērotāju vidū joprojām valda rezervēta attieksme pret starptautiskā regulējuma saistošo spēku, kā arī tas, ka Latvija 1998.gadā ir pievienojusies ANO Vīnes konvencijai “Par starptautiskiem preču pirkuma – pārdevuma līgumiem” un tās darbības piemērojamība nacionālo tiesu praksē vēl nav pietiekami efektīva.

Pašlaik par dominējošo tiesību avotu starptautiskajā tirdzniecībā tiek atzīta ANO Vīnes konvencija “Par starptautiskiem preču un pārdevuma līgumiem”. Konvencija ir privāttiesību normu pārnacionālo raksturu apkopojuma instruments. Jāatzīst, ka vienotu normu pieņemšana ir būtisks priekšnosacījums starptautiskās tirdzniecības attīstībai, tomēr tas neatrisina visas praksē esošās problēmas, līdz ar to liela nozīme pievēršama arī citiem tiesību avotiem.

• Mārtiņš Tarlaps. Individuāls aizskārums un neprivileģētie pieteicēji Eiropas tiesās (II) 

Individuāla aizskāruma jēdziens ir cieši saistīts ar pamattiesību jautājumu. Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. un 13.pants līdz ar dalībvalstu konstitucionālajām tradīcijām veido pamatu efektīvas tiesiskās aizsardzības principa nodrošināšanai gan Kopienu līmenī, gan nacionālā līmenī, dalībvalstīm rīkojoties Kopienu tiesību ietvaros.

Tiesas ieņemtā striktā pozīcija attiecībā uz individuāla aizskāruma jēdzienu “ir pretēja efektīvas tiesiskās aizsardzības principam un daudzos gadījumos var novest pie taisnīguma liegšanas”, jo tiesa ļoti bieži neskata lietas pēc būtības – tiesvedība tiek pārtraukta tikai un vienīgi pilnīgi formāla kritērija (neatbilstība EK Līguma 230.panta ceturtajā daļā izvirzītajām prasībām) dēļ. Šāda situācija rada bažas par Kopienu tiesību leģitimitāti, jo personai ir ļoti sarežģīti piedalīties tiesiskās uzraudzības procesā, kas paredzēts EK līgumā, it īpaši gadījumos, kad uzmanības centrā ir plaši politiski aspekti, kuri skar personas individuāli.

• Gunta Vēvere. Nāvessods Livonijā 

Jau kopš cilvēces attīstības sākuma nāvessods kā soda veids ir pastāvējis dažādās izpausmes formās – sākot no asinsatriebības līdz pat nāvessodam klasiskajā izpratnē, kā tas ierasts pašlaik. Sabiedrības uzskats par nāvessoda brutalitāti un necilvēcību ir veidojies līdz ar cilvēktiesību aizsardzības idejas attīstību, un tādēļ daudzās valstīs nāvessods vairs nepastāv vai arī tam ir ieviests moratorijs.

Livonijas laika krimināltiesības ieņem īpašu vietu tiesību vēsturē, un tās līdz šim nav pietiekami izpētītas un analizētas. Ņemot vērā arī mūsu sabiedrībā izskanošās diskusijas par nāvessoda izpildes atjaunošanu un iespējamu tā piemērošanu, ir svarīgi apzināties vēsturiskos nāvessoda izpildes motīvus un formas, kas veidojās tieši Livonijā un līdz pat mūsdienām attīstījās tā klasiskajā veidā.

“Jurista Vārda” redakcija