Saeimas priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Televīzijā vakar, 10.maijā

Intervija Latvijas Televīzijas 10. maija raidījumā "4. studija" pulksten 19.30. Raidījumu vada žurnālists Andris Jakubāns

— Labvakar jūsmājās! Jānis Straume, mūsu Saeimas priekšsēdētājs, šovakar "4. studijā". Ceturtdiena ir arī Saeimas diena. Šorīt, klausoties Saeimas sēdi, atklāju kādu jaunumu. Parasti pozīcija un opozīcija strīdas, taču pozīcija ir diezgan nevērīga pret opozīciju. Šoreiz opozīcija iesūdzēja pozīciju Saeimas tiesā un notika piekāpšanās caur gaidāmo tiesas procesu. Manuprāt, Saeimā tas ir nebijis gadījums.

J.Straume: — Jūs, acīmredzot, domājat Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru likumu. Zināmā mērā tam var piekrist, taču, ja nebūtu bijusi piekāpšanās, grūti būtu paredzēt jautājuma tālāku veiksmīgu risinājumu. Pamatproblēma bija pakļautības jeb uzraudzības jautājums. Šajā gadījumā tas bija sabiedriskā pakalpojuma regulatora neatkarības jautājums. Ja Satversmes tiesa būtu lēmusi, varam teikt nosacīti, par labu opozīcijai, tad pamatots jautājums no pozīcijas puses būtu par centrālo banku un citām institūcijām, kas varētu radīt neprognozējamas sekas.

— Bet no opozīcijas puses tā ir jauna pieeja...

J.Straume: — Es domāju, ka opozīcija darbojas aktīvi un radoši. Varbūt dažreiz arī pārcenšas, kā tas bija ar vairākkārtīgu ekonomikas ministra demisijas pieprasījumu, bet tiek izmantoti dažādi instrumenti, tajā skaitā arī iespēja griezties Satversmes tiesā.

— Principā tas nav nekas jauns, arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK seko šim piemēram. Nupat Makarova kungs avīzē prasa politisko atbildību, un tas nozīmē to pašu, ko šī pārsteidzīgā sociāldemokrātu rīcība.

J.Straume: — Šeit situācija ir mazliet cita. Tas nav tikai Makarova kunga viedoklis. Tas bija visu mūsu partijas valdībā strādājošo ministru viedoklis, ko šodien īpašā paziņojumā atbalstīja arī partijas valde.

— "Lauku Avīzē" bija tāda karikatūra — premjers Andris Bērziņš turēja roku kabatā un ar otru roku sveicināja tautu. Kad viņam vaicāja, kāpēc roka tiek turēta kabatā, viņš atbildēja, ka tur ir mīna — tā ir "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Vai jūs jūtaties kā "valdības mīna" arī šajā situācijā?

J.Straume: — Katrs, protams, no savas pozīcijas raugoties, var domāt, kā viņš grib. Es domāju, ka mēs neesam mīna. Mēs lielā mērā esam kā stabilizējošais faktors valdībā un ceram, ka tuvākajā laikā par tādu kļūsim arī Rīgas domē. Mēs nevadāmies pēc garastāvokļa, bet pēc loģiskā saprāta un mūsu konkrēti paustās nostājas.

— Šodienas Saeimas sēdē opozīcija daudz pārmeta pozīcijai neieklausīšanos opozīcijā. Man pierādījumi izklausījās pārliecinoši. Kāpēc ir tāda attieksme? Vai jums pietiek balsu? Dažkārt opozīcijas darbība un priekšlikumi ir vērtīgi, tiek izteiktas prātīgas domas. Vai jūs nedzirdat, vai jums nevajag dzirdēt?

J.Straume: — Nevar teikt, ka nedzirdam. Valdošā koalīcija vairākkārt ir atbalstījusi opozīcijas deputātu priekšlikumus.

Līdzīgi tas bija arī šodien, izskatot jau pieminēto likumu par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem, kur tika atbalstīts sociāldemokrātu frakcijas deputātu priekšlikums. Tāpat ir arī ar citiem priekšlikumiem. Pozīcijas galvenais uzdevums nav tikai ieklausīties opozīcijā, jo, darot tikai to, lēmumus nevarēsim pieņemt. Protams, ir jāanalizē opozīcijas iesniegtie priekšlikumi, bet pozīcijai ir sava valdības deklarācija un savi uzdevumi, kas jāveic. Tas ir jādara, izmantojot pozīcijas pārsvaru gan parlamentā, gan citās institūcijās.

— Tagad aktuāls ir jautājums par "Kuģniecību". Latvijas Televīzijā bija redzams sižets, kurā "Kuģniecības" pašreizējais vadītājs un arī ekonomisti apgalvo, ka "Kuģniecība" varētu palikt valsts īpašumā, ja politiķi prastu vienoties un viņiem ļautu strādāt. Kur ir šī pretrunu būtība, kas padara pozīcijas partiju viedokļus tik atšķirīgus? Vai tie ir sponsori, varbūt pasaules uzskati?

J.Straume: — Es domāju, ka šeit zināmu lomu spēlē arī sponsori. Reizē tā ir arī viedokļu atšķirība par uzņēmuma tālāko attīstību, tomēr pasaules prakse liecina, ka veiksmīga privatizācija ekonomiskajā laukā nav izdomāta un nav realizēta. Līdz ar to pretrunu cīņa starp politiskajiem spēkiem un zināmā mērā arī starp ekonomiskajiem grupējumiem varētu novest pie optimāla risinājuma, tas nav izslēgts.

— Laikraksts "Diena" raksta, ka jūs dancojat pēc Lemberga stabules, savukārt kā otrs tiek minēts Šķēle. Starp viņiem principā nekāda samierināšanās laikam nav iespējama.

J.Straume: — Spriest var dažādi. Arī laikraksti ir dažādi orientēti — gan "Diena", gan arī citi, taču mūsu priekšlikumu būtība un ministru darbs valdībā vienmēr ir bijis vērsts uz maksimālu uzņēmuma attīstību privatizācijas rezultātā, paralēli dodot arī maksimālu labumu valstij.

— Tā jau ir. Taču šobrīd tai pašai "Kuģniecībai" 50 miljoni stāv uz rēķiniem bankās. Solītā samaksa ir lielāka, tāpēc, no malas skatoties, notiekošo nav iespējams saprast.

J.Straume: — Tas viss ir diezgan sarežģīti, tāpēc arī šim jautājumam joprojām ir konfidencialitātes statuss. Vislabāk informētie cilvēki ir valdības locekļi, kas tuvāko dienu laikā turpinās analizēt, kāpēc kārtējais mēģinājums nebija sekmīgs.

— Viena daļa uzskata, ka šī lieta ir ļoti traģiska, ka valdībai ir jākrīt un tā ir valsts bojāeja. Citi apgalvo, ka tas ir parasts tirgus process. Arī Lietuvā līdzīgs process bija ilgstošs. Miljonu darījumi nenotiek uzreiz.

J.Straume: — Protams, Lietuvā tas bija ilgstošs process un joprojām turpinās. Nepārtraukti notiek arī politiskās cīņas, tāpēc var piekrist, ka šādi jautājumi netiek risināti strauji, jo ne vienmēr tas ir pats labākais.

— Vai jūs varētu pavērst gaismas staru par Rīgas domē notiekošo? Kāda ir "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pozīcija? Kādā avīzē teikts, ka "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Ārgalis dzen sociāldemokrātus stūrī. Cita avīze raksta, ka Ārgaļa piekrišanas gadījumā viņš kļūs par vicemēru.

J.Straume: — Es domāju, ka situācija ir pietiekami sarežģīta. Šobrīd ir uzsāktas sarunas starp sociāldemokrātiem un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK par iespējamās koalīcijas veidošanu. Kā zināms, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK nosacījums ir apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" neiekļaušana koalīcijā. Šāda situācija Rīgas domē veidojās uzreiz pēc vēlēšanām. Saprotams, ka LSDSP zināmas problēmas rada distancēšanās no PCTVL, tomēr pirmās konkrētās sarunas par tālāku sadarbību ir sekmīgas un iezīmējusies iespējamā vairākuma koalīcija Rīgas domē.

— Tātad tie ir "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, sociāldemokrāti un...

J.Straume: — ...un mazāk pārstāvētās partijas.

— Tās ir partijas, kuras piekritušas kopā ar jums tālāk strādāt. Taču sociāldemokrāti kreiso apvienībai solījuši sadarbību. No solījumiem arī nedrīkst atkāpties.

J.Straume: — Ja kāds ir kaut ko solījis, viņam skaidri ir jāapzinās sekas, kas var iestāties līdz ar jaunas koalīcijas veidošanu un citu solījumu došanu.

— Un tad jūs no vietas izspiedīsiet Dolgopolova kungu?

J.Straume: — Šis jautājums nebūs tik vienkāršs. Ir jāredz, kā notiks reorganizācija vadības struktūrās. Īpašas darba grupas strādā pie tā sauktā valdes likvidācijas procesa. Tiks piedāvāta jauna shēma, tāpēc ir jābūt skaidrībai par mēra, mēra vietnieku un komiteju vadītāju pilnvarām un funkcijām. Jāredz, cik saskaņota ir izpildvaras un lēmējvaras sadarbība. Jāatzīst, ka Rīgas domē pēdējo gadu laikā zināmā mērā notika lēmējvaras un izpildvaras saplūšana. Šobrīd vērojama tendence varas atdalīt, tikai jautājums, kā tas izdosies, paliek neatbildēts.

— Ir jau ļoti izdevīgi, ka kreisie turas pie varas un var risināt sociālos jautājumus. Parasti "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK atbildēja par labklājības un tamlīdzīgiem jautājumiem. Vai jums nav izdevīgi, ka sociāldemokrāti rīkojas tik aktīvi?

J.Straume: — Šeit nav runa par izdevīgo un neizdevīgo. Kā zināms, politiķi vienmēr ir uzskatījuši, ka labklājības sektors nebūt nav tas izdevīgākais. Mūsu partijas uzmanība Rīgā tiks pievērsta izglītības sektora jautājumiem, kas ir pats svarīgākais. To var redzēt arī pēc šodien notikušajām diskusijām parlamentā. Šodien tika diskutēts par izglītības likuma grozījumiem. Domājam par to, kā darbosies valsts valodas likuma normas Rīgā, kuras etniskais sastāvs katram ir zināms. Tie ir divi būtiskākie jautājumi, kuriem jābūt izveidotās vairākuma koalīcijas darba pamatā.

— Strīdu rezultātā paliek daudz nepadarītu darbu, arī pirms diviem sasaukumiem domē bija vērojama līdzīga situācija.

J.Straume: — Tāda situācija nav bijusi tikai Rīgas domē, bet arī sestajā Saeimā. Sestās Saeimas vēlēšanu rezultātā izveidojās divi bloki, to balsu samērs bija 50 pret 50. Pagāja vairāki mēneši, kamēr tika izveidota valdība, kura sekmīgi uzsāka darbu.

— Atceros, ka Rīgas domes iepriekšējo sasaukumu laikā, saskaroties ar līdzīgām problēmām, attīstība apstājās. Tikai tad, kad A.Bērziņš uzsāka darbu, Rīgā atsākās rosība.

J.Straume: — Arī A.Ārgalis darbu uzsāka veiksmīgi. Es ceru, ka arī šis nogaidīšanas periods drīz beigsies. Mēs plānojam, ka vēlākais līdz Jāņiem sarunas vajadzētu pabeigt.

— Jūsu partijas biedrs ir arī aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis. Viņš laikrakstā "Subota" ir teicis, ka Baltkrievija ir mūsu ienaidnieks, un tagad Baltkrievija rīko manevrus pie mūsu Latvijas robežas. Vai tā ir pārteikšanās vai tas ir Kristovska kunga pasaules uzskats par šiem notikumiem?

J.Straume: — Manuprāt, tā ir bijusi viņa teiktā veiksmīga vai neveiksmīga interpretācija. Jebkurā gadījumā tāda līmeņa amatpersonai kā ministram ir ļoti rūpīgi jāpārdomā savi izteikumi, kas var nonākt starptautiskos plašsaziņas līdzekļos un izraisīt plašu rezonansi. Mēs zinām, kā tas bija piemērā ar Somijas valsts prezidentes izteikumiem, kas tika interpretēti žurnālā "Spiegel". Dažas dienas atpakaļ arī Lietuvas parlamenta vadītājs bija teicis, ka Latvija traucē Lietuvai iestāties NATO. Manuprāt, amatpersonām ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, ko runāt.

— Varbūt vajag teikt tā, lai neviens neko nesaprot...

J.Straume: — ...vislabāk ir teikt tā, lai nepārprot.

— Kristovska kunga taisnošanās bija ļoti interesanta. Viņš teica: Baltkrievija nav tik demokrātiska kā Latvija. Tātad, ja nav demokrātiska, tad var kļūt par ienaidnieku. Vai tas ir pasaules uzskats?

J.Straume: — Es gribētu apgalvot, ka tas nav pasaules uzskats, pazīstot Kristovska kungu.

— Cerēsim. Vakar bija 9. maijs. Latviešu avīze rakstīja, ka pie pieminekļa atnāca 5 tūkstoši kara veterānu. Krievu avīzes publicē krāsainas bildes, sakot, ka bijuši pat 100 tūkstoši. Taisnība ir kaut kur pa vidu, taču 9. maija svētki Latvijā jau sen netiek plaši svinēti un atspoguļoti presē. Krievu izdevumos ir pārmetumi jums, kāpēc nepiedalījāties svētkos un kāpēc latvieši svin tikai fašistu un leģionāru svētkus. Es domāju, ka situācija ir nopietna, jo Francijas televīzijā un arī Anglijas BBC šī diena tiek atzīmēta, bet mums 8. maija svētki netiek svinēti.

J.Straume: — Es nevaru jums piekrist, jo pasākumi 8. maijā ar oficiālo valsts amatpersonu piedalīšanos ir notikuši katru gadu. Divu iepriekšējo gadu pasākumos piedalījos gan es, gan ārlietu ministrs, gan Ministru prezidents. Šogad aizsardzības ministrs un viņa ministrija ir tie, kas piedalās svētku organizācijā un norisē kā oficiālie valsts pārstāvji.

— Taču dalībnieku skaits ir visai ievērojams. Tā ir nopietna zīme. Vai valdošos vīrus tas neuztrauc? Viena daļa no cilvēkiem nav pret Latvijas valsti, taču citiem nostāja nav tik miermīlīga. Vai nevaram uzskatīt, ka vadošās koalīcijas ir šos cilvēkus aizmirsušas?

J.Straume: — Zināmā mērā jums ir taisnība. Par to liecina pašvaldību vēlēšanu rezultāti, turpmāko rādīs darbs valdošajās partijās un sociāldemokrātu darbs ar šo elektorātu. Tas veidos pamatu demokrātijas stabilitātei un sabiedrības integrācijai.

— Notiekošā polarizācija ir nopietna problēma. Ar līdzīgu sajūsmu 9. maijs ilgi nav svinēts. Svētkus atzīmēja jaunatne kopā ar kara veterāniem.

J.Straume: — Manuprāt, nevajag pārvērtēt jautājuma nopietnību.

— Jūsu 4. maija runā tika pieminēti grozījumi Satversmē, kuriem priekšlikumus izstrādājis profesors Bojārs. Jūs laikam pat pirms izlasīšanas vērsāties pret tiem. Nozīmīgs ir jautājums par nepieciešamajiem grozījumiem Satversmē, iestājoties Eiropas Savienībā. Vai jūs iestājāties pret izvēli, kas piedāvā tikai vienu vai otru alternatīvu?

J.Straume: — Nē, es to domāju savādāk. Satversmes projekts ir vienas partijas ierosinājums un tas tiks virzīts uz priekšu, acīmredzot, izmantojot tautas nobalsošanu. Projekts ir ļoti diskutējams, un jau šobrīd man daudzi ir teikuši, ka kļūšu nepopulārs, jo liela daļa iedzīvotāju atbalsta ideju par tautas vēlētu prezidentu. Es uzskatu, ka Latvija šobrīd atrodas finiša taisnes priekšā ceļā uz Eiropas Savienību un NATO. Šajā brīdī ir bīstami izdarīt būtiskas izmaiņas valsts iekārtas struktūrā. Un tāpēc tas nav pieļaujams. Taču pavisam cits jautājums ir nepieciešamie grozījumi Satversmē, iestājoties Eiropas Savienībā. Šie grozījumi ir nepieciešami, jo par iestāšanos Eiropas Savienībā ir jābalso cilvēkiem un jārīko referendums. Likums par tautas nobalsošanu neparedz šāda referenduma rīkošanu, tāpēc grozījumi būs jāizdara.

— Lietuvā ir tautas vēlēts prezidents, taču valsts sekmīgi virzās uz Eiropas Savienību un NATO...

J.Straume: — ...es esmu iepazinies ar jūsu pieminēto Satversmes projektu, taču jautājums nav tikai par tautas vēlētu valsts prezidentu. Līdz ar grozījumiem tauta var ievēlēt prezidentu ar līdzšinējām pilnvarām vai arī var tikt izmainītas attiecības starp prezidenta varu, parlamentu un izpildvaru. Šādas izmaiņas var novest līdz neprognozējamām sekām. Pierādījums tam ir 1934. un 1940. gads Latvijas vēsturē.

— Šajā laikā vara bija Kārļa Ulmaņa rokās. Ja šajā laikā būtu bijusi Saeima, mēs tik viegli nenonāktu krievu rokās. Bet var jau nenodot pilnvaras. Valsts prezidents ir atkarīgs no Saeimas. Drīz būs Valsts prezidenta pārvēlēšana, taču, atceroties, kā Guntis Ulmanis iztapa visām frakcijām, lai tiktu ievēlēts otrreiz...

J.Straume: — ...tad man jāvaicā, kas būs atbildīgs un stāvēs aiz tautas vēlētā prezidenta un viņa priekšvēlēšanu kampaņas? Šis jautājums arī nav viennozīmīgs.

— Taču daudziem cilvēkiem apnikušas partiju politiskās cīņas, tāpēc daudzi iestājas arī par vēlēšanu sistēmas maiņu, kad var balsot gan par partijām, gan atsevišķiem cilvēkiem. Iespējams, ka par jums balsos vairāk nekā par "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK sarakstu.

J.Straume: — Arī Lietuvā ir daļēji mažoritāras vēlēšanas, taču tās dārgi izmaksā. Bieži vien mažoritārajos apgabalos ir jārīko pārvēlēšanas un, manuprāt, ir naivi iedomāties, ka no konkrētā apgabala ievēlētais deputāts nebūs pakļauts partijas disciplīnai un nenesīs atbildību partijas priekšā. Šajā gadījumā arī deputāta atsaukšanas jautājums ir jāatrunā Satversmē. Es ticu personībām, bet personības bieži vien pārstāv politiskās partijas.

— Golobkinas kundze man bieži zvana, sūta vēstules un uzdod jautājumus. Viņa liek pajautāt kādam, kad Latvijā būs bezmaksas medicīna? Jūs esat bijis ārsts, ko jūs viņai atbildētu?

J.Straume: — Bezmaksas medicīna nekad Latvijā nav bijusi un tādi laiki nekad nepienāks. Par medicīnu bija jāmaksā arī padomju laikā, kad bezmaksas medicīna bija deklarēta PSRS konstitūcijā. Izmaksas atkarīgas no medicīnas reformas, labklājības sektora nostabilizēšanas un visas tautsaimniecības attīstības kopumā.

— Paldies par sarunu!

Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā