Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 28.februārī

 

MK: Par Nevalstisko organizāciju un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes darbības tiesisko regulējumu

Lai uzlabotu Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandā noteikto mērķu sasniegšanu, sagatavoti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos. Tie paredz pilnveidot Nevalstisko organizāciju un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes darbības tiesisko regulējumu. Valsts kancelejas sagatavoti grozījumi izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē 28.februārī.

Lai nodrošinātu padomes darba efektivitāti un nevalstisko organizāciju ieinteresētību nodrošināt pārstāvību padomes darbā, tiek ietverts nosacījums, ka gadījumā, ja nevalstiskā organizācija, kura pārstāvēta padomes sastāvā, nenodrošina viena gada ietvaros pārstāvja dalību trijās padomes sēdēs, vietu padomē ieņem pārstāvis no nākamās nevalstiskās organizācijas, kura ir informējusi padomes sekretariātu par vēlmi darboties padomē.

Lai nodrošinātu lielāku iespēju nevalstisko organizāciju izvirzītajiem pārstāvjiem darboties padomes vadītāja vietnieka amatā, tiek saīsināts padomes vadītāja vietnieka pilnvaru termiņš no viena gada un sešiem mēnešiem līdz vienam gadam. Paredzēts noteikt, ka minēto pilnvaru termiņu var pagarināt līdz sešiem mēnešiem (spēkā esošā noteikumu redakcija paredzēja iespēju pagarināt padomes vadītāja vietnieka termiņu vēl par vienu gadu).

Grozījumi paredz noteikt, ka Valsts kancelejas pienākums ir nodrošināt padomē izskatāmo jautājumu un pieņemto lēmumu pieejamību, publicējot informāciju Ministru kabineta mājaslapā internetā un informējot memorandu parakstījušās nevalstiskās organizācijas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par grozījumiem vairākos likumprojektos sakarā ar Militārās policijas izveidi

28.februārī Ministru kabineta Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā, Militārā dienesta likumā, Valsts drošības iestāžu likumā, Ieroču aprites likumā, kā arī Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā.

Grozījumi likumprojektos izstrādāti, jo reorganizācijas rezultātā, apvienojot Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestu (SVPDD) un Militāro policiju (MP), tiks izveidots jauns Nacionālo bruņoto spēku (NBS) militārais formējums – Militārā policija.

Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā paredz, ka turpmāk SVPDD noteiktos uzdevumus – nodrošināt Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju apsardzi, Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences apsardzi, Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju apsardzi, kā arī AM un NBS komandiera uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju apsardzi – veiks MP.

Grozījumi Militārā dienesta likumā nosaka izslēgt no Militārā dienesta likuma 23.panta otrās daļas vārdus “Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta komandiera”.

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā paredz 15.panta trešo daļu aizstāt –“Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests” ar vārdiem “Militārā policija”.

Grozījumi Ieroču aprites likumā nosaka aizstāt 47.panta trešās daļas vārdus “Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestam” ar vārdiem “Militārajai policijai”, tādējādi paredzot analoģisku normatīvo regulējumu attiecībā uz MP.

Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā nosaka 11.panta piekto daļu aiz vārdiem “Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests” papildināt ar vārdiem “Militārā policija”.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

ĀM: Par pārstāvju nozīmēšanu Latvijas un Krievijas kopīgajā demarkācijas komisijā

28.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts rīkojuma projekts “Par pārstāvju nozīmēšanu Latvijas un Krievijas kopīgajā demarkācijas komisijā”. Par Latvijas puses komisijas priekšsēdētāju tiek nozīmēts vēstnieks Jānis Lovniks. Par komisijas priekšsēdētāja vietnieku – Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras direktora vietnieks ģeodēzijas un kartogrāfijas jautājumos Aivars Ratkevičs un par komisijas locekļiem tiek norīkoti pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Iekšlietu īpašuma valsts aģentūras, Valsts robežsardzes un Valsts zemes dienesta. Komisija izveidota saskaņā ar pērn 27.martā Maskavā parakstīto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par Latvijas un Krievijas valsts robežu 5.pantu, kurš paredz kopīgas Latvijas un Krievijas demarkācijas komisijas izveidi. Komisija strādās, lai noteiktu un apzīmētu dabā Latvijas un Krievijas valsts robežu un sagatavotu demarkācijas dokumentus.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāvniecību darbības efektivitāti

Ekonomikas ministrija (EM) ir izvērtējusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pārstāvniecību darbības efektivitāti un sagatavojusi Informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem šo pārstāvniecību darbības pilnveidošanai. Informatīvais ziņojums 28.februārī nodots starpinstitūciju saskaņošanai.

Vērtējot pieejamos statistikas datus, LIAA un TAVA pārstāvniecību līdzšinējā darbība kopumā izvirzītos mērķus sasniedz. Salīdzinot Latvijas lielākos eksporta un prioritāros tūrisma tirgus ar LIAA un TAVA pārstāvniecību atrašanās valstīm, var secināt, ka LIAA pārstāvniecību un TAVA biroju ģeogrāfiskais pārklājums nav pietiekams Latvijas eksporta, kā arī ar tūrismu saistīto pakalpojumu eksporta struktūrai un tā attīstībai valstu griezumā.

Šobrīd LIAA ir izveidotas 12 Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ārvalstīs – Kazahstānā, Vācijā, Francijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Krievijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Dānijā, ASV, Polijā, Japānā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecību darbības nodrošināšanai 2008.gadā ir piešķirti 1,4 miljoni latu.

TAVA ir izveidotas piecas teritoriālas struktūrvienības Latvijā (Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē), kā arī TAVA biroji ārvalstīs – Somijā, Lielbritānijā, Krievijā, Zviedrijā. Tāpat saskaņā ar 2002.gada 26.jūnija Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīguma par sadarbību tūrisma jomā TAVA līdzfinansē Baltijas Tūrisma informācijas centru Berlīnē. TAVA biroju darbības nodrošināšanai 2008.gadā plānots izlietot 98 900 latu budžeta līdzekļu.

Lai novērtētu LIAA pārstāvniecību darbības efektivitāti, tika analizēta to eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes funkciju izpilde. Pārstāvniecību darbības efektivitāte vērtēta, pamatojoties uz tirdzniecības un kapitāla plūsmas datiem no 2005.gada līdz 2007.gadam par valstīm, kurās atrodas pārstāvniecības (izņemot Poliju un Japānu).

Vērtējot Tūrisma attīstības valsts aģentūras biroju darbības efektivitāti, tika analizētas ienākošā tūrisma plūsmas (gan ārzemju ceļotāju skaits, gan to izdevumi Latvijā) izmaiņas. Ārzemju ceļotāju skaita pieaugums no valstīm, kurās darbojas Tūrisma attīstības valsts aģentūras biroji, ievērojami pārsniedz vidējo ārzemju ceļotāju skaita pieaugumu.

Kā būtiskākos priekšlikumus pārstāvniecību darbības tālākai attīstībai Ekonomikas ministrija ierosina:

• paplašināt pārstāvniecību pārklājumu, lai nodrošinātu sistēmas atbilstību Latvijas eksporta struktūrai un perspektīvo tūrisma valstu grupai;

• paplašināt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Nīderlandē darbības pārklājumu, nodrošinot tās sniegto pakalpojumu pieejamību arī Beļģijā un Luksemburgā;

• izvērtēt nepieciešamību pārstāvniecības pārvietošanai no Vašingtonas uz ekonomiski aktīvāku ASV reģionu, vienlaikus izveidojot tajā arī LR konsulātu;

• nodrošināt vienlaikus TAVA sākto pasākumu ārvalstu biroju darbības attīstībai realizāciju, kā arī turpmāku biroju Helsinkos un Stokholmā darbību;

• izveidot vienotu transakciju datubāzi, nodrošinot koordinētu darbību Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Tūrisma attīstības valsts aģentūras veiktajām aktivitātēm;

• izskatīt iespēju valstīs, kurās atrodas tikai vienas aģentūras pārstāvniecība, uzdot arī otras pārstāvniecības funkciju īstenošanu minimālā līmenī.

Lai izvērtētu visas Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvības sistēmas efektivitāti un novērstu dažādu eksporta veicināšanā iesaistīto institūciju funkciju dublēšanos un sadrumstalotību, EM un ĀM līdz šā gada 30.jūnijam papildus veiks arī Latvijas Republikas vēstniecību ekonomisko diplomātu darbības auditu par 2005.–2007.gadu.

Balstoties uz audita rezultātiem, Ministru kabinetā tiks iesniegts informatīvais ziņojumu par Latvijas ārējo ekonomisko interešu pārstāvības sistēmas darbību ar priekšlikumiem tās efektivitātes uzlabošanai.

 

EM: Par darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu vidējā termiņā

28.februārī Ekonomikas ministrija (EM) starpinstitūciju saskaņošanai nodeva informatīvo ziņojumu par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā.

Ziņojumā ir atspoguļota pašreizējā situācija darba tirgū un Ekonomikas ministrijas izstrādātās vidēja termiņa darba tirgus prognozes līdz 2013.gadam. Izstrādātās prognozes var tikt izmantotas, lai radītu līdzsvaru darba tirgū starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu, veicot nepieciešamās korekcijas izglītības un sociālā politikā.

Ziņojums sastāv no tautsaimniecības un darba tirgus tendenču raksturojuma, tautsaimniecības attīstības scenāriju apraksta, darba tirgus vidēja termiņa prognozēm, priekšlikumiem situācijas uzlabošanai un pielikuma ar papildu informāciju.

Straujā ekonomikas izaugsme pēdējos gados atspoguļojas arī darba tirgus rādītāju dinamikā. Latvijas darba tirgū vērojama stabila nodarbinātības līmeņa pieauguma un bezdarba līmeņa samazināšanās tendence. Tomēr iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte (līdzdalības līmenis) un nodarbinātības līmenis vēl joprojām atpaliek no Skandināvijas valstu līmeņa.

Savukārt iedzīvotāju skaita darbaspējas vecumā samazināšanās un darbaspēka emigrācija uz Eiropas Savienības vecajām dalībvalstīm mazina atsevišķu tautsaimniecības nozaru elastīgas attīstības iespējas.

Pēdējo gadu straujais algu pieaugums mazina Latvijas tautsaimniecības starptautisko konkurētspēju, jo produktivitātes pieaugums atpaliek no izmaksu kāpuma. Mainās arī tautsaimniecības nozaru relatīvā pievilcība piesaistīt strādājošos, jo, piemēram, tirgojamās nozarēs (pārsvarā rūpniecībā) algu kāpumu nav iespējams kompensēt ar cenu pieaugumu, kā tas ir lielākā daļā privāto pakalpojumu nozarēs un būvniecībā. Tāpēc būvniecība ir spējusi “pārvilināt” ievērojamu skaitu darbinieku no apstrādes rūpniecības.

Galvenie faktori, kas ietekmēs situāciju darba tirgū vidēja termiņa periodā (līdz 2013.gadam), ir šādi:

• tautsaimniecības izaugsme, t.i., pieprasījuma izmaiņas;

• nelabvēlīgā demogrāfiskā attīstība, kuras rezultātā samazinās iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā;

• iedzīvotāju līdzdalības līmeņa paaugstināšanās, ko savukārt ietekmē gan ekonomiskās izaugsmes tempi, gan valsts nodarbinātības politika.

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi trīs iespējamos tautsaimniecības attīstības scenārijus – dinamisko, mēreno un vājo. Dinamiskais attīstības scenārijs prognozē 7% IKP pieaugumu ik gadu, mērenais – 5%, bet vājais – 3% pieaugumu. Atbilstoši minētajiem tautsaimniecības attīstības scenārijiem un demogrāfiskās attīstības prognozēm ir modelētas darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņas. Modelēšanas rezultātā ir iegūtas vidēja termiņa prognozes par 19 agregētām profesiju grupām un astoņām tautsaimniecības nozarēm.

Ja īstenosies dinamiskais tautsaimniecības attīstības scenārijs, tad darbaspēka piedāvājums pie esošās darbaspēka sagatavošanas struktūras nespēs apmierināt pieprasījumu. Mērenā attīstības scenārija gadījumā darbaspēka pieprasījums un piedāvājums būs gandrīz līdzsvarā. Savukārt, īstenojoties vājās attīstības scenārijam, bezdarba līmenis būtiski pieaugs, jo būs darbaspēka piedāvājuma pārpalikums.

Jāatzīmē, ka situācija visās tautsaimniecības nozarēs nav viendabīga. Ir nozares, kurās pieprasījums pēc strādājošiem pieaugs straujāk, vienlaikus samazinoties pieprasījumam citās nozarēs.

Tā kā valdības mērķis ir nodrošināt dinamisko tautsaimniecības attīstības scenāriju, tad tālāko politisko lēmumu pieņemšanā būtu jāvadās no secinājumiem, kas izriet, īstenojoties šim scenārijam.

Tautsaimniecībai dinamiski attīstoties, darbaspēka piedāvājums pie esošās darbaspēka sagatavošanas struktūras nespēs apmierināt pieprasījumu. Prognozes rāda, ka, pat palielinot nodarbinātības līmeni līdz 72% (2007.gadā tas bija 67,7%) un bezdarbam samazinoties no 6,1% 2007.gadā līdz dabiskajam līmenim 4,2%, 2013.gadā darbaspēka kopējais pieprasījums pārsniegs kopējo piedāvājumu par 4,6% jeb 54 tūkstošiem cilvēku.

Vislielākais iztrūkums var veidoties būvniecības nozarē, ko lielā mērā ietekmēs ceļu būvniecības pieaugums, kā arī saglabāsies relatīvi augsts pieprasījums mājokļu un citu ēku būvniecībā. Pieprasījums netiks apmierināts vairumā pakalpojumu nozaru, un neliels iztrūkums būs arī apstrādes rūpniecībā.

Visbūtiskākais darbaspēka trūkums būs vērojams vidējās kvalifikācijas profesiju grupā, īpaši pietrūks transporta līdzekļu vadītāju, vidējā medicīnas personāla un būvniecības profesiju pārstāvju. Kaut arī kopumā valstī nodrošinājums ar augstākās izglītības profesiju pārstāvjiem būs tuvs 100%, pārpalikums būs novērojams tikai pedagogu grupā, kas izskaidrojums ar skolēnu un studentu skaita samazināšanos demogrāfisko tendenču dēļ.

Atsevišķu nozaru darbinieki pat dinamiskās attīstības scenārijā nepārkvalificējoties var papildināt bezdarbnieku rindas. Tas attiecas uz lauksaimniecībā strādājošiem un komunālajos pakalpojumos nodarbinātajiem.

Ziņojumā EM rosina izdarīt korekcijas izglītības piedāvājumā un bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībā. Tādēļ Izglītības un zinātnes ministrijai un Labklājības ministrijai, ņemot vērā darba tirgus vidēja termiņa prognozes, jāmaina izglītības piedāvājums. Nodarbinātības valsts aģentūrai jāpastiprina darbs, laikus nodrošinot informāciju par brīvajām darba vietām u.c. aktuāliem darba tirgu raksturojošiem datiem. Tāpat jāturpina darba tirgus vidēja termiņa prognožu pilnveidošana, tādēļ EM katru gadu aktualizēs darba tirgus vidējā termiņa attīstības prognozes.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par Latvijas un Korejas nodokļu konvenciju

Valsts sekretāru sanāksmē 28.februārī saskaņošanai ministrijās tika nodota Latvijas Republikas un Korejas Republikas konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem.

Nodokļu konvencija ar Korejas Republiku 2000.gadā jau reiz tika apstiprināta Ministru kabinetā, tomēr pēc tās apstiprināšanas no Korejas puses tika saņemti jauni priekšlikumi projekta tekstā. Abas puses vienošanos par projekta galīgo versiju panāca tikai šā gada februārī, līdz ar to konvencija atkārtoti jāapstiprina valdībā.

Šis līgums nodrošinās katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kā arī radīs likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai. Tāpat līdz ar līguma stāšanos spēkā, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu, tiks novērstas iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas. Paredzams, ka līguma noslēgšana veicinās komercdarbību Latvijā un Korejā, kā arī atvieglos investoru darbību. Kopumā tiks veicināta ārvalstu investīciju piesaistīšana un radīta stabila investīciju vide, tiks sakārtoti starptautiskie nodokļu uzlikšanas jautājumi atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem.

Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas sāka 1992.gadā, un līdz šim sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu ir notikušas ar 58 valstīm. Šobrīd konvencijas ir parafētas ar 56 valstīm (to vidū arī līgums ar Koreju), no kurām 47 ir parakstītas un ir sākta 45 konvenciju piemērošana.

Līguma projekts vispirms ir jāapstiprina valdībai, bet pēc tā parakstīšanas to iesniegs apstiprināšanai Saeimā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par Latvijas un Itālijas sadarbības līgumu cīņai pret organizēto noziedzību

Iekšlietu ministrija 28.februārī pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektu “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības sadarbības līgumu par cīņu pret organizēto noziedzību, terorismu un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti”.

Līgums paredz abu valstu sadarbību noziedzības novēršanas jomā, īpašu uzmanību pievēršot cīņai pret organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko vielu apriti un terorismu. Līgums dos juridisku pamatu un iespēju praktiski attīstīt sadarbību un tiešus sakarus starp abu valstu tiesībaizsardzības iestādēm.

 

IeM: Par sadarbību ar Krieviju atpakaļuzņemšanas jomā

Iekšlietu ministrija 28.februārī pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības protokolu par 2006.gada 25.maija Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federāciju par atpakaļuzņemšanu īstenošanu”. Protokols ir tehniska rakstura dokuments, kurā ir norādītas pušu kompetentās iestādes, kas Latvijas un Krievijas attiecībās realizēs 2006.gada 25.maija Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federāciju par atpakaļuzņemšanu.

Protokolā noteikta arī personu atpakaļuzņemšanas procedūra – atpakaļuzņemšanas pieprasījumu nosūtīšanas kārtība un termiņi.

 

IeM: Par Valsts policijas apsargājamajiem objektiem

Iekšlietu ministrija 28.februārī pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Ministru kabineta 2003.gada 23.jūlija rīkojumā Nr.457 “Par Valsts policijas apsargājamajiem objektiem”, ar kuriem tiek precizēts policijas apsargājamo objektu saraksts.

Tā kā vairākas apsargājamas valsts institūcijas – Ārlietu ministrija, Latvijas pārstāvniecība Briselē, kā arī Iekšlietu ministrija – ir pārcēlušās vai tuvākajā laikā pārcelsies uz jaunām telpām, grozījumi paredz precizēt apsargājamo objektu adreses, kā arī noteikt apsargāšanas termiņus vecajām telpām.

No apsargājamo objektu saraksta paredzēts svītrot Valsts kontroli, kas reāli netiek apsargāta jau kopš 2003.gada 31.decembra, savukārt Lietuvas vēstniecību Latvijā turpmāk plānots apsargāt patrulēšanas režīmā. Tas darīts atbilstoši paritātes principam, jo arī Latvijas vēstniecības apsardze Lietuvā no 2008.gada 1.februāra tiek nodrošināta patrulēšanas režīmā.

 

IeM: Par Izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumiem

Iekšlietu ministrija 28.februārī pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē MK noteikumu projektu “Izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumi”.

Projekts nosaka kārtību ārzemnieka pieņemšanai izmitināšanas centrā, veicamās veselības pārbaudes un sanitārās apstrādes, kā arī veselības pārbaudes rezultātu fiksēšanas kārtību.

Noteikumu projekts arī nosaka prasības izmitināšanas centra dienas kārtībai, ārzemniekam noteiktos aizliegumus, kā arī aizliegtos priekšmetus un vielas. Projekts paredz disciplinārsodus par pārkāpumiem un to piemērošanas kārtību, satikšanās kārtību ar radiniekiem un citām personām, pienesumu un sūtījumu saņemšanas kārtību.

Noteikumu projektā paredzēti drošības pasākumi, kurus var īstenot izmitināšanas centrā, ārzemnieka izvešanas un atbrīvošanas kārtība, kā arī noteikta rīcība ar izmitināšanas centrā mirušā ārzemnieka mantojumu.

 

IeM: Par valsts nodevu par vīzu saņemšanas dokumentu izskatīšanu

Iekšlietu ministrija 28.februārī pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem”.

Projekts paredz palielināt valsts nodevu par ielūguma apstiprināšanu, uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu paātrinātā kārtībā, kā arī precizēt valsts nodevas likmes alternatīvo statusu saņēmušo ārzemnieku ģimenes locekļiem. Piemēram, pēc noteikumu stāšanās spēkā nodeva par uzturēšanās atļaujas dokumentu izskatīšanu 10 darba dienās no 120 latiem pieaugs līdz 170 latiem. Nodeva par dokumentu izskatīšanu parastā kārtībā netiks mainīta.

Projektā arī noteikta valsts nodeva par precizējumu izdarīšanu izsaukuma pieteikumā.

Tāpat projektā precizēts noteikumu punkts, kurā noteiktas personu kategorijas, kas atbrīvotas no valsts nodevas nomaksas, nosakot, ka atsevišķas personu grupas turpmāk netiks atbrīvotas no valsts nodevas nomaksas, ja lēmums tiks pieņemts paātrinātā kārtībā. Tas nozīmē, ka turpmāk šo personu uzaicinātājiem un pašām personām būs rūpīgāk jāseko līdzi uzturēšanās atļauju termiņam, lai nenokavētu dokumentu iesniegšanas brīdi.

Jaunajā noteikumu projektā vairs netiks iekļauts pielikums, kurā norādītas valstis, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no valsts nodevas nomaksas saskaņā ar paritātes principu, jo šāds atbrīvojums ir pretrunā Šengenas acquis.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

SM: Par noteikumiem gaisa kuģu lidojumiem bīstamu objektu marķēšanai

Satiksmes ministrija sadarbībā ar Civilās aviācijas aģentūru ir izstrādājusi noteikumu projektu par gaisa kuģu lidojumiem bīstamu objektu marķēšanu un aprīkošanu ar aizsarggaismām.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par gaisa kuģu lidojumiem bīstamu objektu marķēšanu un aprīkošanu ar aizsarggaismām” 28.februārī tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā marķē un aprīko ar aizsarggaismām gaisa kuģu lidojumiem bīstamus objektus.

Noteikumu Projekts arī paredz vienotas prasības objektu apzīmēšanai – krāsošanai, karodziņu un marķieru uzstādīšanai, kas nodrošinās objekta redzamību dienas laikā, kā arī aprīkošanai ar aizsarggaismām nakts laikā vai sliktas redzamības apstākļos.

Šādu objektu marķēšana ir būtiska, jo neapzīmēti tie var radīt nopietnus draudus aviācijai, sevišķi gaisa kuģiem, kurus izmanto zemiem lidojumiem.

Izstrādātais noteikumu projekts tapis saskaņā ar konvencijas “Par starptautisko civilo aviāciju” 14. pielikuma un likuma “Par aviāciju” prasībām, kas paredz nepieciešamību marķēt un aprīkot ar aizsarggaismām objektus, kuru augstums sasniedz 100 metrus un vairāk, objektus, kuru absolūtais augstums par 30 metriem un vairāk pārsniedz lidlauka kontrolpunkta absolūto augstumu vai kuri sasniedz vai pārsniedz jebkuru lidlauka šķēršļu ierobežošanas virsmu, kā arī objektus, kuri neatkarīgi no augstuma atrodas gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā. Normatīvā akta izpildi nodrošinās Civilās aviācijas aģentūra. Lai noteikumu projekts stātos spēkā, tas vēl ir jāapstiprina valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par mantojuma apliecību paraugiem

28.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti noteikumi par mantojuma apliecību paraugiem. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Noteikumi izstrādāti saskaņā ar grozījumiem Notariāta likumā, kas nosaka, ka mantojuma apliecību paraugus apstiprina Ministru kabinets.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā būs šādu mantojuma apliecību paraugi: apliecība par laulātā mantas daļu, mantojuma apliecība par tiesībām uz mantojumu pēc likuma un mantojuma apliecība, kas būs akts par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā. Jaunajos noteikumos precizēti un pilnveidoti pašlaik spēkā esošie apliecību paraugi.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu un Bērnu un ģimenes lietu ministrijai.

 

TM: Par mediācijas ieviešanu Latvijā

28.februārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja koncepciju par mediācijas ieviešanu Latvijā, ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Mediācija šajā koncepcijā tiek skaidrota kā pušu sadarbības process, kurā trešā neitrālā persona jeb mediants, izmantojot dažādas metodes un profesionālās prasmes, palīdz strīda pusēm sasniegt brīvprātīgu un pieņemamu strīda risinājumu.

Kā teikts koncepcijas projektā, Latvijā alternatīvo domstarpību risināšanas procesi civiltiesisku strīdu risināšanā, kas vērsti uz vienošanās panākšanu, pašlaik ir nepilnīgi. Lai panāktu, ka strīda puses izmantotu efektīvāko domstarpību risināšanas veidu, kā arī to, lai tiesas process netiktu uzskatīts par vienīgo risinājumu jebkādu domstarpību izšķiršanai, jāattīsta izpratne par taisnīguma sasniegšanas iespējām, pilnveidojot un bagātinot domstarpību risināšanas sistēmu ar alternatīvo domstarpību risināšanas veidiem, piemēram, mediāciju.

Pašlaik Civilprocesa likumā nav ietverts regulējums par to, kā puses var nonākt līdz izlīgumam, un tas apgrūtina tiesas pienākuma veicināt pušu samierināšanos un izlīguma panākšanu efektīvu izpildi.

Tā kā mediācija ir viens no veidiem, kā pušu starpā panākt izlīgumu, par tiesas pienākuma veicināt pušu samierināšanos neatņemamu sastāvdaļu uzskatāms ierosinājums pusēm izmantot mediāciju. Līdz ar to nepieciešama efektīvas tiesvedības procesa un mediācijas sasaistes izveide. Turklāt mediācijas kā domstarpību risināšanas veida izmantošanas veicināšana atslogotu tiesu sistēmu, proti, tiktu mazināta tiesu pārslodze, paātrināts tiktu strīdu atrisināšanas process, novērstas ar tiesas nolēmumu izpildi saistītās problēmas un samazinātas tiesvedības izmaksas, teikts koncepcijas kopsavilkumā.

Ja mediācija Latvijā tiks attīstīta kā patstāvīgs domstarpību risināšanas veids, būs jārisina jautājums par mediācijas procesa kvalitāti. Mediācijas procesa kvalitāte uzskatāma par būtisku gan tīrās mediācijas, ko veic mediants ārpus tiesas procesa, gan arī ar tiesu saistītajos mediācijas modeļos – tiesas atvasinātā mediācija, tiesas mediācija un integrētā mediācija.

Tiesas atvasināto mediāciju veic mediants pēc tiesas ierosinājuma, un tiesvedība uz mediācijas procesa laiku tiek apturēta. Tiesas mediāciju tiesas procesa ietvaros veic tiesas mediants – tiesnesis, tiesas darbinieks vai cits subjekts. Savukārt integrēto mediāciju izmanto tiesa tiesvedības procesā un mēģina rast iespēju pušu sadarbībai, izmantojot un savstarpēji kombinējot tiesvedības procesa un mediācijas procesa iezīmes.

TM izstrādājusi un atbalsta koncepcijas variantu par mediācijas modeļu pakāpenisku ieviešanu, nenoraidot nevienu no mediācijas modeļiem, taču tiesas atvasinātās mediācijas modeli atzīstot par primāro. Šis modelis pakāpeniski risina visas koncepcijā minētās problēmas, proti, mediācija kā patstāvīgs domstarpību risināšanas veids tiek galvenokārt ieviesta ar tīrās mediācijas starpniecību, mediācijas un tiesvedības savstarpējā sasaiste tiek panākta ar tiesas atvasinātās mediācijas veidu, savukārt mediācijas pakalpojuma kvalitātes jautājums tiek risināts attiecībā uz visiem mediācijas modeļiem.

Šis variants vairāk nodrošinātu mediācijas kā patstāvīga un tiesvedībai līdzvērtīga domstarpību risināšanas veida ieviešanu, kā arī lielāku mediācijas modeļu ieviešanas savstarpējo saskaņotību.

Pēc koncepcijas apstiprināšanas valdībā TM un Bērnu un ģimenes lietu ministrijai līdz 2008.gada 31.oktobrim būs jāizveido darba grupa, kas apzinās nepieciešamos pasākumus koncepcijas varianta realizēšanai.

Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu un Ekonomikas un Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, sabiedriskās politikas centram “Providus”, biedrībai “Mediācija un ADR”, biedrības “Integrācija sabiedrībai” Cietušo atbalsta centram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaisti divām aktivitātēm veselības nozarē

28.februārī Valsts sekretāru sanāksme virzīja tālākai apstiprināšanai Ministru kabineta noteikumu projektus par divām Eiropas Savienības fondu līdzfinansētām aktivitātēm veselības nozarē: “Neatliekamās medicīniskās palīdzības attīstība” un “Veselības aprūpes un veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla kompetences, prasmju un iemaņu paaugstināšana”. Noteikumu projekti nosaka kārtību, kādā tiks īstenota katra no šīm aktivitātēm, atbildīgās institūcijas, prasības projektu iesniedzējiem, kā arī projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus. 

Neatliekamās medicīniskās palīdzības attīstībai laikā no 2008. līdz 2011.gadam Eiropas Savienības fondu projektiem neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas sakārtošanai Latvijā būs pieejami 7,7 miljoni latu, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums 6,5 miljoni latu un valsts budžeta finansējums 1,2 miljoni latu. Aprīlī par neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmas darbību un attīstību atbildīgās Veselības ministrijas padotības iestādes paredzēts aicināt iesniegt savus projektus.

Savukārt ES fondu projektiem veselības aprūpes un veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla apmācībai paredzēti 16,2 miljoni latu, no tiem: Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums – 13,8 miljoni latu un nacionālais publiskais finansējums – 2,4 miljoni latu. Plānots, ka aprīlī Veselības ministrijas padotības iestādes, kas ir atbildīgas par ārstniecības personu tālākizglītību, varēs iesniegt projektus vērtēšanas komisijai.

Veselības ministrija aicina interesentus izteikt savu viedokli un sniegt komentārus par šiem noteikumu projektiem vm@vm.gov.lv.

Ministru kabineta noteikumu izstrādāšana par ES fondu līdzfinansēto aktivitāšu ieviešanu ir iekļauta valdības neatliekami veicamo darbu sarakstā.

 

VesM: Par zāļu iepirkumu izmaksu regulēšanu un zāļu cenu uzraudzību

28.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika skatīts informatīvais ziņojums par iespējām efektīvāk regulēt zāļu iepirkumu izmaksas no valsts budžeta līdzekļiem un pastiprināt zāļu cenu uzraudzību.

Lai nodrošinātu efektīvāku līdzekļu izlietojumu stacionāros lietojamām zālēm, tajā skaitā nodrošinot efektīvākas iepirkumu izmaksas, ir paredzēts veikt izmaiņas likumdošanā.

Turpmāk ārstniecības iestādēm, izstrādājot papildus lietojamo zāļu sarakstu, tas būs jāsamēro ar esošo valsts budžeta finansējumu, kā arī jāorganizē iestādes vajadzībām nepieciešamo zāļu iepirkuma konkursus.

Zāļu cenu uzraudzības jautājumu risināšanai paredzēts izstrādāt zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas sistēmas turpmākās attīstības koncepciju, vienlaikus izvērtējot zāļu kompensācijas sistēmas attīstības ietekmi uz aptieku darbību un iespēju mazumtirdzniecības uzcenojuma palielināšanai kompensējamajām zālēm. Tāpat paredzēts publiskot informāciju par zāļu ražotāja realizācijas cenu.

Iecerēts līdz 2008.gada 1.septembrim izstrādāt Ministru kabineta grozījumu projektu, nosakot ārstam par pienākumu, izrakstot medikamentus no kompensējamo zāļu saraksta, lietot zāļu vispārīgo jeb ķīmisko, nevis preparāta nosaukumu, kas ļautu farmaceitam piedāvāt pacientam lētākās atbilstošās kompensējamās zāles. Tāpat plānots noteikt, ka paralēli importēto zāļu kompensācijas bāzes cenai jābūt vismaz 10% zemākai nekā zālēm, pret kurām veikts paralēlais imports.

Latvijā ir viena no stingrākajām zāļu cenu uzraudzības sistēmām Eiropā. Sākot zāļu izplatīšanu Latvijā, ražotājam jāziņo par to cenu, kā arī jebkurām cenas izmaiņām. Tāpat ir noteikts maksimālais uzcenojums, kuru drīkst piemērot vairumtirgotājs un aptieka. Kompensējamo zāļu cena ir fiksēta, tādēļ ražotājs cenu nevar patvaļīgi mainīt.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

ĪUMEPLS: Par droša elektroniskā paraksta nesēja izvēli un droša elektroniskā paraksta ieviešanu

Valsts sekretāru sanāksmē 28.februārī izsludināts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta izstrādātais Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts “Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 7.novembra rīkojumā Nr.714 “Par droša elektroniskā paraksta nesēja izvēli un droša elektroniskā paraksta ieviešanu Latvijas Republikā””.

Rīkojuma projekts paredz svītrot Ministru kabineta rīkojuma Nr.714 “Par droša elektroniskā paraksta nesēja izvēli un droša elektroniskā paraksta ieviešanu Latvijas Republikā” 3.punktu, kas nosaka, ka sekretariāts droša elektroniskā paraksta nesēja ieviešanai nepieciešamo finanšu līdzekļu pieprasījumu noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetā kā jaunu politikas iniciatīvu.

Pamatojoties uz to, ka starp sekretariātu un VAS “Latvijas Pasts” noslēgtais iepirkuma līgums “Par droša elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļu un saistīto pakalpojumu iegādi” ir spēkā līdz 2008.gada 15.jūnijam un tas netiks pagarināts, kā arī to, ka pēc viedkaršu derīguma termiņa beigām iestādēm vajadzēs segt nepieciešamo viedkaršu iegādi no sava budžeta, minētā rīkojuma 3.punkts ir zaudējis aktualitāti.

Sekretariāta sagatavotais tiesību akta projekts attiecas uz iekšlietu politikas jomu.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts