Eiropas Parlaments: Par gatavošanos Eiropas demogrāfiskajām izmaiņām

Līdz 2050.gadam gandrīz par 10 gadiem pieaugs Eiropas iedzīvotāju vidējais vecums, samazināsies iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā, bet iedzīvotāju kopskaits būtiski nemainīsies. Eiropas Parlaments iesaka izmaiņām gatavoties laikus: nodrošināt pietiekamu skaitu bērnu aprūpes iestāžu, samazināt pirmspensiju shēmu piemērošanu, ieviest elastīgus darba noteikumus vecāka gadagājuma cilvēkiem, ieviest papildu vecuma pensiju vecākiem.

21.februārī pieņemtajā ieteikuma rakstura ziņojumā Eiropas Parlaments aicina dalībvalstis un Eiropas Komisiju sākt reformas ģimenes, nodarbinātības un imigrācijas jomā.

Paaudžu nomaiņa darba vietās

Eiropas Parlaments prasa izstrādāt konkrētas iniciatīvas, lai dotu iespēju gados vecākiem cilvēkiem ilgāk palikt darba tirgū un nodot savu darba pieredzi (38.punkts). Piemēram, ieceļot pensionēšanās vecumu sasniegušos darba ņēmējus par jauno darbinieku padomdevējiem, dalot darbvietas un ieviešot nepilnas slodzes darbu.

Papildus jāiegulda izglītībā, apmācībā un jauno tehnoloģiju izmantošanā visu vecumu cilvēkiem (39.punkts). Deputāti aicina dalībvalstis apsvērt iespēju gados vecākiem cilvēkiem paredzēt īpašas konsultācijas nodarbinātības jomā. Tas varētu attiekties uz intervēšanas metodēm, uzticības veidošanu un CV sagatavošanu (42.punkts).

Uzņēmumiem, ņemot vērā dalībvalstu tradīcijas, ieteikts pēc iespējas ātri samazināt pirmspensijas shēmu piemērošanu. Tomēr darbiniekiem, kas pārsnieguši minimālo pensijas vecumu un kas nevēlas strādāt pilnas slodzes darbu, vajadzētu izstrādāt inovatīvas pakāpeniskas pensionēšanās shēmu. Dalībvalstīm, saskaņojot ar sociālajiem partneriem un ievērojot vietējās tradīcijas, ir jāveicina tādu kopēju noteikumu un konvenciju izstrāde, kas ļautu darba ņēmējam pēc paša vēlēšanās pagarināt aktīvo darba dzīvi.

Dalībvalstīm un pašvaldībām šim mērķim ieteikts izmantot struktūrfondus.

Jānodrošina bērnu aprūpes iestādes

Vidējais dzimstības koeficients, kas ES ir ļoti zems – 1,5, neatspoguļo ne sieviešu izvēli, ne Eiropas pilsoņu vēlmes veidot ģimeni, uzsvērts ziņojumā. Tas ir saistīts ar dažādiem faktoriem – grūtībām savienot ģimenes un darba dzīvi, nedrošiem sociālajiem apstākļiem un bailēm par nākotni.

Viens no veidiem, kā veicināt dzimstību, ir bērnu aprūpes iestādes: līdz 2010.gadam dalībvalstīm tās jānodrošina:

• vismaz 90% bērnu vecumā

no trim gadiem līdz obligātajam

skolas vecumam;

• vismaz 33% bērnu, kas ir jaunāki

par trim gadiem.

Parlaments arī iesaka dalībvalstīm ieviest papildu vecuma pensiju cilvēkiem, kas audzinājuši bērnus, un nodokļu atvieglojumus uzņēmumu bērnudārziem.

Dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai darba pārtraukumi dzemdību vai paternitātes atvaļinājuma dēļ vairs neradītu sievietēm neizdevīgu situāciju, aprēķinot tiesības uz pensiju. Dalībvalstīm jāvēršas pret uzņēmējiem, kas diskriminē sievietes, kuras vēlas bērnus.

Dzimstību ietekmē arī pieaugošais neauglības gadījumu skaits. No tās cieš apmēram 15% ģimeņu, un deputāti atgādina, ka saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas atzinumu neauglība ir slimība: dalībvalstīm jānodrošina visiem vienāda piekļuve tās ārstēšanai.

Deputāti ziņojumā pievēršas arī adopcijai, aicinot atvieglot vardarbībā cietušo bērnu uzņemšanu audžuģimenēs (23.punkts).

Saskaņā ar 2004./2005.gada datiem zemākā dzimstība ir Čehijā un Polijā (1,23), kam tūlīt seko Latvija (1,24), bet augstākā – Īrijā (1,99), kurai seko Francija (1,90). Savukārt kandidātvalstī Turcijā dzimstības koeficients ir 2,2.

Imigrācija var palīdzēt apturēt demogrāfisko pārmaiņu negatīvās sekas, jo īpaši reģionos, no kuriem iedzīvotāj izceļo. Eiropas Parlaments uzver, ka ES dalībvalstīs jāveicina iebraucēju integrācija sabiedrībā un legālā darba tirgū, nodrošinot viņiem juridisku un sociālu drošību, tostarp pensijas tiesības. Deputāti arī aicina dalībvalstis stingri apkarot cilvēku tirdzniecību un nelegālā darbaspēka ievešanu.

Eiropas Parlamenta preses dienests