Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 21. februāra sēdes

A.Kampars
(frakcija “Jaunais laiks”):

Pirmā lieta, pie kā es gribētu pakavēties, ir pensiju likuma grozījumu iesniegšana Saeimā un to apstiprināšana pirmajā lasījumā.

Mēs esam gandarīti, ka Saeima beidzot ir pieķērusies šim ļoti, ļoti svarīgajam jautājumam. Šī likuma galvenā jēga ir tāda, ka ar laiku, nesagraujot līdzšinējo pensiju sistēmu, minimālās pensijas tiks pielīdzinātas iztikas minimumam. Tātad tas ir ļoti būtisks faktors mūsu mazturīgajiem iedzīvotājiem. Līdz ar to mēs ceram, ka šī “Jaunā laika” ideja, kas jau vairākus gadus ir ierakstīta mūsu programmā, beidzot tiks realizēta.

Otra ļoti būtiska lieta ir izmaiņas Konkurences likumā. Ar tā jaunajiem grozījumiem mēs ierobežosim lielveikalu lielo ķēžu šībrīža patvaļu noteikt cenas, kādas ir izdevīgas šiem lielveikaliem un tirgotājiem, peļņas gūšanai. Mēs ļoti ceram, ka Konkurences padome izmantos šīs iespējas. Mēs arī ceram, ka jau tuvākajā laikā šie likuma grozījumi varētu nest augļus.

Trešā lieta, pie kuras gribētu pakavēties, ir šobrīd ļoti aktuālā tēma par pašvaldību novadu reformas gaitu, tās tempiem un attīstības iespējām. Tas, kas šobrīd notiek valdošajā koalīcijā, liecina par to, ka bieži vien koalīcijas veidošanā galvenais ir nevis tieši politiski līdzīgi uzskati, bet gan tieši otrādi – kaut kādi sabiedrībai ne vienmēr saprotami kopīgi mērķi. Šobrīd mēs redzam, ka tieši šīs pretrunas ir tās, kas kavē valstī tik ļoti svarīgās reformas pabeigšanu. “Jaunā laika” pozīcija ir ļoti skaidra. Mēs uzskatām, ka reforma ir jāpabeidz un ka tai ir jābūt atbilstošai tam, kāda sākumā tā tika plānota. Tātad, lai sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem, lai būtu lielākas iespējas laukos uzlabot infrastruktūru, lai kvalitatīvs un labs pakalpojums būtu pietuvināts cilvēku dzīvesvietām.

Mēs ļoti, ļoti ceram, ka šis likums vēl tiks uzlabots, jo šobrīd tas nav sagatavots tāds, kādam tam vajadzētu būt. Mēs aktīvi piedalīsimies likuma tapšanas procesā, rakstīsim savus priekšlikumus, sniegsim idejas un virzienus tā satura uzlabošanai. Mēs ceram, ka valdošās koalīcijas savstarpējais konflikts neradīs nekādu iemeslu, lai šī reforma kārtējo reizi atkal tiktu nobremzēta, kas Latvijas sabiedrībā kārtējo reizi radītu neizpratni un neskaidrību par nākotni, kādā sabiedrība attīstīsies turpmāk.

J.Pliners
(organizācijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Dzīve iet uz priekšu. Drīz atnāks pavasaris un viss notiks.

Saeima šodien izskatīja ap 40 likumprojektu. Par dažiem jau stāstīja iepriekšējais runātājs, par daudziem, es ceru, runās arī citi kolēģi. Es pieskaršos tikai dažiem.

Piemēram, PCTVL frakcijas deputāti pirmajā lasījumā nobalsoja pret likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”. Kāpēc? Šajā likumā ir iestrādāts, mūsuprāt, dīvains nosacījums. Proti, ja tiek dibināta biedrība vai nodibinājums, tad liela teikšana būtu Drošības policijai. Ja viņiem nepatīk viens no dibinātājiem, tad viņi šo jautājumu var bremzēt, un dibinātājiem būs lielas grūtības. Mēs neuzskatām, ka mums ir policistu valsts, un nedomājam, ka vienu lieta – valsts drošība – ir jāsaista ar biedrībām vai nodibinājumiem.

Piemēram, mēs nepiedalījāmies politiskajās spēlītēs un nebalsojām par deklarāciju par PSRS 1932. un 1933.gadā veiktajām represijām pret Ukrainas tautu. Traģēdija diemžēl bija – gan ukraiņu tautas, gan arī Latvijas tautas vēsturē un tā tālāk. Bet cik var iet uz priekšu ar atpakaļ pagrieztu galvu? PSRS jau sen neeksistē. Cietuši ir dažādu tautību cilvēki. Jā, “mors” tur patiešām bija, bet kam būs vieglāk, ja mēs šodien iziesim… Tas ir netiešs pārmetums Krievijai, kas principā nav vainīga. Atkārtoju, ka PSRS valsts jau sen ir nebūšanā. Un ir brīži, kad, mūsuprāt, Latvijai labāk būtu paklusēt.

Pieskaršos vēl vienam likumprojektam, ko mēs šodien atbalstījām un aģitējām to darīt arī pārējos frakcijas deputātus. Runa ir par to, lai tiem cilvēkiem, kuri piedalījās pretošanās kustībā tad, kad Latvijā bija sveša vara, piešķirtu speciālu nacionālās pretestības dalībnieka statusu. Tāds statuss jau ir nacionālo partizānu “Waffen SS” divīzijas dalībniekiem. Pieņemsim, ka viņi ticēja, ka cīnās par Latvijas brīvību un neatkarību, neskatoties uz to, ka Hitlers Latvijai nekad nesolīja ne brīvību, ne neatkarību, ne valsts valodu – latviešu valodu. Bet šāds statuss šiem cilvēkiem ir. Mēs uzskatām, ka tiem, kuri cīnījās pret nacistisko režīmu, kura dēļ tika iznīcināti arī tūkstoši un tūkstoši Latvijas iedzīvotāju – latviešu, krievu, ebreju, poļu, čigānu, baltkrievu – un lielākā daļa no viņiem arī Latvijas pilsoņu, un to uzvarēja, arī vajadzētu piešķirt tādu statusu. Diemžēl vairākums mūs neatbalstīja. Cerēsim, ka ar laiku tas viss notiks.

S.Šķesters
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Mēs šodien esam gandarīti, ka, pirmkārt, tika pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, ko bija sagatavojusi Labklājības ministrija. Par šo materiālo bāzi paldies jāsaka politiskajai izvēlei un risinājumam. Paldies arī Sociālo un darba lietu komisijai, kas pieņēma galīgo un pareizo lēmumu par pensiju palielināšanu tiem, kuriem tās ir mazākas par iztikas minimumu.

Otrs ļoti nopietns jautājums, kas šodien tika izskatīts sēdē, bija Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums. Kā zināms, vakar kopā bija sapulcējušās 34 pašvaldības. Tika nolemts vērsties Satversmes tiesā attiecībā uz administratīvi teritoriālās reformas likumu saistībā ar novadu karti – novadu veidošanu. Tie ir 29 pagasti, četri novadi un viena pilsēta. Šīs pašvaldības griezīsies tiesā, jo uzskata, ka pirmā līmeņa pašvaldībām ir tiesības pašām noteikt savas teritorijas un savu darbību. To nosaka arī Eiropas vietējo pašvaldību harta. Tātad šis process ir iesācies. Mēs jau gribējām, lai ministrija piekāpjas un ļauj pašvaldībām pašām brīvprātīgi izveidot šos novadus. Bet situācija diemžēl ir tāda, kāda tā ir. Es ceru, ka Satversmes tiesa šo pieprasījumu pieņems un tas tiks izskatīts iespējami ātrāk, lai netiktu bremzēta turpmākā administratīvi teritoriālā reformas virzība.

Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums šodien tika akceptēts pirmajā lasījumā. Zaļo un Zemnieku savienība nav pret reorganizāciju, bet Zaļo un Zemnieku savienība ir pret likvidāciju, kas faktiski ir ietverta šajā likumprojektā. Tāpēc mēs esam gatavi ļoti nopietni strādāt pie šī likumprojekta, lai likvidācija pārtaptu par reorganizāciju. Mēs uzskatām, ka ir jābūt otrā līmeņa pašvaldībām, kur daļu no rajona padomju funkcijām nodod šim otrajam – reģionālajam līmenim, kas šīs funkcijas varētu veikt daudz efektīvāk, ekonomiskāk un daudz lētāk. Jābūt tā, lai mūsu valstī šie procesi tomēr notiek nevis centralizēti, bet, tieši otrādi, decentralizēti, un lai attiecībā uz pašvaldību darbu un iedzīvotāju interešu aizstāvību tiktu ievērots subsidiaritātes princips.

Un vēl gribēju minēt grozījumus Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā. Šodien tika noteikts, ka pašvaldību un arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks jūnija otrajā sestdienā. Uz šī likuma bāzes tiks gatavoti arī citi likumdošanas normatīvie akti, lai vēlēšanas notiktu ļoti labi un precīzi.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti ir apmierināti ar šīsdienas sēdes norisi. Ir pieņemtas vairākas labas lietas. Jau pirms gada mūsu deputāti rosināja izteikt attieksmi pret ukraiņu tautas mērdēšanu badā lielās kolektivizācijas laikā. Šodien šis jautājums ir pārliecinoši virzīts uz priekšu. Tātad Ārlietu komisija precizēs galīgo tekstu, un Latvija pievienosies virknei valstu, kuras jau ir paudušas savu attieksmi pret šo lielo noziegumu.

Sociālo un darba lietu komisija un arī mūsu frakcijas deputāti pilnīgā vienprātībā virzīja uz priekšu nelielu grozījumu pensiju likumdošanā, lai 1.aprīlī veiktu indeksāciju arī tām pensijām, kas ir no 135 līdz 150 latiem. Tas ir neatliekami, zinot iztikas minimuma pieaugumu. Protams, tas nav vienīgais grozījums, kas šogad būtu vajadzīgs. Es domāju, ka komisija būs aktīva un centīsies atbalstīt valdību visos jautājumos, kas saistīti ar vajadzīgajiem budžeta izdevumiem, uzlabojot pensiju likumdošanu, un kur tie, protams, ir vajadzīgi.

Tika pieņemti arī plašāki grozījumi Konkurences likumā, kas pilnībā atbilst Ekonomikas ministrijas un mūsu ministra Kaspara Gerharda nostājai par to, lai nepieļautu negodīgu konkurenci no lielo veikalu ķēžu puses, īpaši sadārdzinot pirkumus mazāk turīgajiem cilvēkiem.

Mūsu frakcijas deputāti tikās ar Rīgas pašvaldības policijas vadību. Esam vienisprātis, ka grozījumi ir neatliekami vajadzīgi, lai pašvaldības policisti, tāpat kā valsts policisti, varētu brīvāk cīnīties un vieglāk uzlikt sodus dažādiem pašmāju un arī citu valstu pilsoņiem, kuri necienīgi un riebīgi uzvedas Rīgas pilsētas centrā, īpaši pie Brīvības pieminekļa. Pašreiz Juridiskā komisija divas reizes jau atlikusi agrāk iesniegto priekšlikumu izskatīšanu papild­informācijas dēļ. Bet nu šī papildinformācija par arvien jaunām un jaunām personām, kas necienīgi uzvedas, pienāk no masu saziņas līdzekļiem. Tāpēc šie grozījumi, mūsuprāt, ir neatliekami. Esam priecīgi, ka pašvaldības policija iesniegusi vairākus racionālus priekšlikumus, kā uzlabot administratīvo pārkāpumu kodeksu, lai šī sodīšana būtu gan vienkāršāka, gan arī soda ziņā tomēr mazliet bargāka.

Mēs neatbalstījām, arī Saeimas vairākums neatbalstīja, mēģinājumu paplašināt nacionālās pretošanās kustības cīnītāju jēdzienu. Mūsuprāt, ir pilnīgi nepieļaujami paplašināt to ar cilvēkiem, kuri faktiski cīnījās par padomju Latviju un internacionālu lielvalsti un negatīvi izturējās pret vārdiem “nacionāls” un “Latvijas valsts”. Tad jau ir vajadzīgs kāds cits likums, bet mūsu frakcija, protams, tādu neiesniegs un neatbalstīs arī citu.

Mēs piekrītam domai, ka, virzoties uz priekšu gan novadu, gan administratīvi teritoriālajā reformā, pēc iespējas ātrāk vajadzīga skaidrība, kad notiks vēlēšanas. Jautājums par to, kā notiks rajona padomju īpašuma un funkciju tālāk nodošana, ir tikpat kā izlemts. Ir svarīgi, lai šīs funkcijas, virzoties uz novadu pusi, tomēr tuvinātos iedzīvotājiem. Ja novadi ir mazāki, tad vajadzības gadījumā tiem kooperējoties, bet nekādā ziņā šīs funkcijas nepacelt augstākā – apriņķa – līmenī, kur tās būtu vēl tālāk no iedzīvotājiem, ja vien to neliek darīt atsevišķu funkciju izpildes sarežģītība. Es domāju, ka Saeimai un valdībai būs jāstrādā ļoti intensīvā režīmā. Tas ir vajadzīgs, lai šī reforma, kas ilgusi vairāk nekā desmit gadus, tomēr saskatītu gaismu tuneļa galā.

V.Agešins
(apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

“Saskaņas Centra” frakcijas deputāti pozitīvi vērtē to, ka Saeima šodien trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Tas nozīmē: ja vēlētājs vēlas parakstīties parakstu vākšanas lapā, bet veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties parakstu vākšanas vietā, vēlēšanu komisija, pamatojoties uz šā vēlētāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, organizē parakstu vākšanu vēlētāja atrašanās vietā. Tātad cilvēki ar īpašām vajadzībām – ar invaliditāti – varēs parakstīties mājās.

Otrkārt, “Saskaņas Centra” frakcijas deputāti ir gandarīti, ka šodien Saeimā tika atbalstīti grozījumi likumā “Par valsts pensijām”. Likumprojekts paredz, ka 2008.gadā valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 150 latus (tā dēvētās mazās pensijas), pārskatāmas 1.aprīlī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, un 1.oktobrī. Tātad divas reizes gadā. Valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz 150 latus, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas ir 225 lati, pārskatāmas reizi gadā – 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Tomēr “Saskaņas Centra” deputāti un arī mūsu pārstāvis Sociālo un darba lietu komisijā Andrejs Klementjevs uzskata, ka pensiju apmēru var būtiski palielināt, pārskatot budžeta prioritātes. Mēs parlamentā visi jau zinām, ka budžetā ir līdzekļi pensiju palielināšanai.

Un, treškārt, esmu gandarīts par to, ka šodien daļēji tika uzlabots likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Lieta tāda, ka joprojām vairāki daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji Liepājā, bet īpaši Ventspilī, tā arī nav saņēmuši atļauju privatizēt savu dzīvojamo māju. Šodien Saeimā tika atzīts, ka brīvās vai speciālās ekonomiskās zonas valdei nav piešķirta kompetence lemt par dzīvojamās mājas privatizāciju. Tādējādi galīgo lēmumu, kas skar dzīvojamo māju īrnieku tiesības uz privatizāciju, būs jāpieņem attiecīgās pašvaldības domei vai Ministru kabinetam. Tāpēc es ceru, ka tagad krietni samazināsies šķēršļi Liepājas un Ventspils iedzīvotājiem, lai beidzot privatizētu savus mājokļus.

A.Barča

(Tautas partijas frakcija):

Man, uzmanīgi klausoties savus kolēģus, jāizsaka gandarījums, ka praktiski visas Saeimā pārstāvētās frakcijas šodien runā par grozījumiem pensiju likumā. Bet man būtu vēlēšanās pateikt labus vārdus cilvēkiem, kuri piedalījās šī likumprojekta sagatavošanas gaitā. Tās ir nevalsts organizācijas Latvijā, kas rūpējas par pensionāru dzīves uzlabošanu. Tā ir Latvijas Pensionāru federācija ar Ainu Verzes kundzi priekšgalā, tā ir Latvijas pensionāru organizācija, kuru vada Pelses kundze, un tie ir arī daudzi Latvijas pensionāri, kuri ir mudinājuši Saeimas deputātus sākt izdarīt grozījumus likumā “Par valsts pensijām”.

Vēlētos, lai visi saprot, ka viena lieta, ko šodien pauda “Jaunā laika” deputāta Kampara kungs, ir neprecīza. Šodien pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi par indeksāciju nav saistīti ar to, ka minimālā pensija būs iztikas minimuma apmērā. Minimālā pensija cilvēkam tikai ar desmit gadu darba stāžu un ļoti, ļoti mazām iemaksām vēl joprojām ir 49 lati un 50 santīmi. Un es neuzskatu, ka tas būtu nepareizi. Ja cilvēks 62 gadu vecumā algotā darbā ir nostrādājis tikai 10 gadus, tad acīmredzot kādam citam ir jāpalīdz – vai tā būtu pašvaldība vai viņa tuvākie radinieki. Valstij nav pilnībā jāuzņemas viņa apgāde ar pārtiku un pārējo dzīvei nepieciešamo.

Vēlos vēstīt, ka, sākot darboties un strādāt 9.Saeimā un uzsākot darbu Tautas partijas frakcijā, man tika dots uzdevums rūpēties par sociālā bloka jautājumiem, ko es arī cenšos godprātīgi darīt. Vēlos informēt, ka Tautas partijas Sociālo lietu komitejā diskusija notika jau ilgi pirms šodienas plenārsēdē skatāmā grozījuma likumā “Par valsts pensijām”. Tikai mēs esam ļoti pārliecināti par to, ka publiskajā telpā nedrīkst dot neapdomīgus solījumus. Ja tie tiek doti, tad tiem tūlīt ir jāpārvēršas konkrētā likumprojektā, lai cilvēkiem būtu pilnīgi skaidrs, ka mēs to izdarīsim.

Tādēļ arī ir šī te steidzamība. Galīgā vienošanās ar Ministru prezidentu Godmaņa kungu tika panākta tikai šonedēļ – pirmdien. Mēs tik tiešām bijām vienoti, ka ir neētiski indeksēt pensijas, kas ir līdz 135 latiem, ja mums ir zināms iztikas minimums 148 latu apmērā. Indeksācija tāpat kā iepriekš notiks divas reizes gadā, jo likumā ir noteikts, ka indeksācija ir veicama divas reizes gadā, ja inflācija pārsniedz piecus procentus. Tātad tuvākajā laikā diez vai mēs varēsim prognozēt indeksāciju tikai vienu reizi gadā. Tātad turpmāk divas reizes gadā.

Vēl es gribētu vērst uzmanību un teikt, ka Saeimā pašreiz ļoti nopietni mēs strādājam pie nākamā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Un te runa ir par strādājošajiem pensionāriem. Es varu prognozēt, ka jau līdz ziemas sesijas beigām – 13.martam – mums izdosies nodot Saeimai vērtēšanai mūsu sagatavoto likumprojektu.

Mēs nedarām neko īpašu, mēs darbojamies Sociālo un darba lietu komisijā atbilstoši likumam, ko sauc par Saeimas kārtības rulli. Tajā ir deleģētas tiesības gan Ministru kabinetam, gan atsevišķiem deputātiem, gan likumdošanas komisijām izstrādāt un iesniegt likumprojektus Saeimā. Tātad arī pie pensiju likuma grozījumiem ļoti nopietni strādāja Labklājības ministrija un tās ierēdņi. Protams, mēs šo jautājumu saskaņojām ar labklājības ministri Ivetu Purnes kundzi un, protams, mēs to saskaņojām arī ar Ministru prezidentu, šajā konkrētajā gadījumā ar Ministru prezidenta biroja vadītāju Juri Radzeviča kungu. Es šodien visiem vēlos pateikt lielu paldies, vienlaikus vēršot uzmanību uz to, ka sociālajā jomā mums ir ļoti lielas problēmas. Tās ir citas sociālās grupas, kurām šodien ir grūtāk un varbūt pat vēl daudz grūtāk nekā lielai daļai pensionāru. Tie ir bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni, kuri zaudējuši vienu vai abus vecākus, un te runa ir par apgādnieka zaudējuma pensiju. Minimālā pensija viena vecāka zaudējuma gadījumā ir tikai 29 lati un 50 santīmi mēnesī, bet minimālā pensija, ja zaudēti abi vecāki, abiem bērniem kopā ir 59 lati. Es domāju, ka mums ļoti steidzami jāsāk domāt arī par invalīdiem no bērnības. Jo tie, kuriem no šī gada nepienākas kopšanas pabalsts 100 latu apmērā, joprojām dzīvo ar 50 latiem mēnesī. Un tādi cilvēki mums Latvijā ir vairāk nekā astoņpadsmit tūkstoši. Tas jau ir traģiski.

Es gribēju izteikt to, kas man pašreiz sāp visvairāk, un vēlreiz arī gandarījumu, ka vismaz šodien pirmajā lasījumā ir nobalsots grozījums likumā “Par valsts pensijām”. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 25.februāris, bet likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā būs 28.februārī.

Komisijā mēs esam nolēmuši, ka apkopotos deputātu vai arī ministru iesniegtos priekšlikumus otrajam lasījumam 26.februārī no rīta nodosim Ministru kabinetam, jo tie ir jautājumi par finansēm un budžetu. Mēs aicināsim tos izskatīt Ministru kabineta 26.februāra sēdē un dot vērtējumu par katru iesniegto priekšlikumu, lai komisija 27.februārī varētu sagatavot likumprojektu otrajam lasījumam.

Dz.Jaundžeikars

(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija):

Jāsaka, ka Saeima šodien ir strādājusi ražīgi, jo tika izskatīti vairāk nekā 40 likumprojekti.

Ko gribētos atzīmēt? Tie ir grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kuru mērķis ir mazināt mūsu valsts dabas piesārņojumu. Te runa ir arī par plastmasas maisiņu izmantošanas ierobežošanu lielveikalos.

Tāpat arī šodien pirmajā lasījumā tika pieņemts ļoti būtisks likumprojekts par rajonu pašvaldību reorganizāciju. Pagājušajā nedēļā tas izraisīja nesaskaņas starp Tautas partijas frakciju un Zaļo un Zemnieku savienību. Izskanēja pat runas par aiziešanu no valdības un valdības krišanu. Bet es domāju, ka, ja mierīgi apsēžas pie galda, tad jautājumu var atrisināt, un tādi asumi arī nav vajadzīgi.

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija premjera vadībā tikās gan ar Zaļo un Zemnieku savienības frakciju, gan ar Tautas partijas frakciju. Un koalīcijā, uzklausot visas problēmas un risinājumus, kopīgi tika atrasts arī galīgais variants, kā šis likums būtu jāveido, lai tas nestu skaidrību jautājumos, kas saistīti ar rajonu funkciju nodošanu jaunajiem novadiem, ar rajonu padomju pašreizējo saistību pārņemšanu un mehānismiem, kā tas tiks risināts. Šie ir bijuši pamatiemesli daudzām pretrunām saistībā ar reģionālo reformu, jo nebija skaidrības. Es domāju, ka, šodien pieņemot pirmajā lasījumā un tālāk izstrādājot vajadzīgo mehānismu, šī skaidrība tiks ieviesta un pretrunas mazināsies. Varbūt arī atkritīs daudzu pašvaldību vēlme griezties tiesā, jo tikai neskaidrība un nekonkrētība ir tā, kas rada šīs problēmas. Domāju, ka mums ir jāvirzās strauji, lai iesākto reformu pabeigtu un lai iedzīvotāji tiešām beidzot varētu sajust labumu, ko šī reforma var sniegt.

Es domāju, ka šodien ļoti būtiski ir atzīmēt izmaiņas pensiju likumā, jo tas skar vislielāko iedzīvotāju daļu – to, kurai ir visgrūtāk. Tie ir turpat 40 tūkstoši Latvijas pensionāru, kuru pensijas nesasniedz 150 latus. Jāsaka paldies Barčas kundzei, kas jau minēja šos skaitļus un to, kas tiek uzlabots un kas vēl ir plānots. Bet es domāju, ka šo likuma izmaiņu pieņemšana ir arī ļoti pozitīvs piemērs tam, kā strādā Ivara Godmaņa valdība. Tieši dialogs ar sabiedriskajām organizācijām, piemēram, ar Latvijas Pensionāru federāciju, bija tas, ka varēja rast kopīgu viedokli par nepieciešamajām izmaiņām un vajadzībām, kurai grupai vispirms un kam ir visgrūtāk. Šīs izmaiņas akceptēja gan Latvijas Pensionāru federācija, gan arī Valsts prezidents. Es domāju, ka šis rezultāts ir labs. Tas tikai pierāda to, ka Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš” sava premjera Ivara Godmaņa vadībā pilda pirmsvēlēšanu solījumus paaugstināt pensiju līdz 200 latiem. Šis solis ir iesākts, un mēs visi atbalstām Latvijas iedzīvotāju stāvokļa uzlabošanu visās sfērās. Es domāju, ka šis solis parāda to, ka tikai dialogā ar visām iedzīvotāju grupām, uzklausot viņu intereses un problēmas, var rast vislabāko risinājumu un ka visiem Latvijas iedzīvotājiem ir skaidri pieņemtie valdības un Saeimas lēmumi.

Saeimas preses dienests